Dombrovskis: Sliktākajā gadījumā sankciju ietekmē Latvijas IKP kristos par 10%

Vispesimistiskākajā gadÄ«jumā Eiropas - ASV un Krievijas savstarpÄ"jo sankciju iespaidā Latvijas iekÅ¡zemes kopprodukts (IKP) saruktu pat par 10%, ceturtdienas rÄ«tā intervijā Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumā RÄ«ta Panorāma sacÄ«ja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).

Sankcijām turpinoties un padziļinoties, efekti uz Baltijas reÄ£ionu paredzami "diezgan postoÅ¡i", taču tas nenozÄ«mÄ"jot, ka Latvijā sagaidāma skarbās 2009.gada dižķibeles situācijas atkārtoÅ¡anās, uzsvÄ"ra ministrs. Toreiz Latvijas IKP saruka par apmÄ"ram 18%.

Šā gada laikā eksports no Latvijas uz Krieviju sarucis par apmÄ"ram 17-18%. Vislielāko iespaidu tas atstāj uz tranzÄ«tu un pārtikas rÅ«pniecÄ«bu, teica Dombrovskis.

Savukārt ārlietu ministrs Edgars RinkÄ"vičs (VienotÄ«ba) RÄ«ta Panorāmā uzsvÄ"ra, ka, nepastiprinot sankcijas pret Krieviju un sākoties pilna mÄ"roga karam Ukrainā, reÄ£ionālā ekonomika varÄ"tu ciest vÄ"l vairāk. RinkÄ"vičs ir pārliecināts, ka runas par ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir pārspÄ«lÄ"tas.

Viņaprāt, Krievija publiski uzstājas bravÅ«rÄ«gi, sakot, ka tai noteiktās sankcijas smagāk skarÅ¡ot paÅ¡u Eiropas SavienÄ«bu. Krievijas mediji nedrÄ«kstot publiski kritizÄ"t Kremļa lÄ"mumus, tāpÄ"c arÄ« izskan šādi Krieviju saudzÄ"joÅ¡i viedokļi, klāstÄ«ja RinkÄ"vičs.

Jau vÄ"stÄ«ts, ka ceturtdien stājas spÄ"kā Eiropas un ASV noteiktās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas paredz, ka ES Krievijas valstij piederoÅ¡ajām bankām un uzņÄ"mumiem liegs pieeju Eiropas finanÅ¡u tirgum. Tāpat ES dalÄ«bvalstis nevarÄ"s pārdot ieročus un militāro aprÄ«kojumu Maskavai. Tas gan, visticamāk, neattieksies uz spÄ"kā esoÅ¡ajiem lÄ«gumiem, tādÄ"ļ Francijai nebÅ«s liegts pārdot Krievijai divus helikopteru bāzes kuÄ£us Mistral.

Sankcijas attieksies arī uz dubultā pielietojamu preču un augsto tehnoloģiju, tostarp naftas ieguves tehnoloģiju, pārdošanu Krievijai.

Savukārt Baltais nams solīja, ka gadījumā, ja ES apstiprinās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, arī Vašingtona nāks klajā ar papildu sankcijām.

Papildināts ar ārlietu ministra Edgara RinkÄ"viča teikto

Pusgadā nozagts un bojāts ceļu aprīkojums par 40 tūkstošiem eiro

Valsts autoceļu aprÄ«kojumam šā gada pirmajā pusgadā nodarÄ«ti 42 886 eiro lielus zaudÄ"jumi, portālu Diena.lv informÄ"ja uzņÄ"mma Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāvis Voldemārs Å Ä·Ä"le.

Å Ä« gada pirmajā pusÄ" ir bojātas vai nozagtas 85 ceļa zÄ«mes, 71 ceļa zÄ«mju stabs un 23 signālstabiņi, bojāti 295 metri aizsargbarjeru, salauzti vai nozagti divi autobusa pieturvietu soliņi, bojāti četri autobusa pieturvietu paviljoni, bojāta viena videokamera un viens luksofors.

"Autoceļu aprÄ«kojuma zādzÄ«bas nodara ne tikai materiālos zaudÄ"jumus, tās apdraud arÄ« autovadÄ«tāju droÅ¡Ä«bu. Nozagtās ceļa zÄ«mes dÄ"ļ, kamÄ"r nav uzlikta jauna, autovadÄ«tājiem nav pieejama tā ceļu satiksmes droÅ¡Ä«bas informācija, par kuru vÄ"stÄ«ja zÄ«me. Tas pats attiecas uz droÅ¡Ä«bas barjerām, kuras tiek izvietotas posmos, kur nepiecieÅ¡ams gādāt par autobraucÄ"ju droÅ¡Ä«bu," skaidrojis LVC valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis Lange.

Autoceļu aprīkojums tiek bojāts arī satiksmes negadījumos. No vainīgajiem un apdrošināšanas sabiedrībām pirmajā pusgadā saņemtas 9726 eiro lielas kompensācijas.

Izkratīs autoservisus, bet sistēmu nemainīs

Automobiļu apkopes un remonta nozare, gadiem ritot, aizgājusi tik nekontrolÄ"tā paÅ¡plÅ«smā, ka Valsts ieņÄ"mumu dienesta (VID) plānotie Ä«paÅ¡ie kontroles pasākumi, visticamāk, bÅ«s par vāju, lai ieviestu kārtÄ«bu. Daži nozares pārstāvji slavÄ" VID iniciatÄ«vu par padziļinātām pārbaudÄ"m, norādot, ka tas vismaz ir solis ceļā uz godÄ«gākiem darba apstākļiem, citi kritizÄ", sakot, ka gaidāmās pārbaudes bÅ«s tikai mÄ"Ä£inājums cÄ«nÄ«ties ar sekām, pirmdien, 28.jÅ«lijā, vÄ"sta laikraksts Diena.

VÄ"l ir atlicis tieÅ¡i mÄ"nesis, ko VID devis autoservisiem, lai tie sakārtotu savu grāmatvedÄ«bu. Galvenais apstāklis, kas VID mudinājis pievÄ"rsties nozarei, ir aizdomÄ«gās algu atÅ¡Ä·irÄ«bas. Proti, deklarÄ"tie nodokļu maksājumi neatbilst reālajiem apmÄ"riem. PiemÄ"ram, Å¡Ä« gada martā vidÄ"jā mÄ"neÅ¡a darba samaksa nozarÄ" bija 324 eiro, kas ir teju par 56% mazāka nekā vidÄ"jā alga valstÄ«. ApmÄ"ram 80% nozares atrodas pelÄ"kajā zonā. Tirgus ir izkropļots tiktāl, ka legālajiem uzņÄ"mumiem ir grÅ«ti konkurÄ"t ar tā sauktajiem kaktu kantoriem, kas nav pat reÄ£istrÄ"ti.

"Ir jāsāk no otra gala," Dienai kritiku neslÄ"pj Latvijas Auto virsbÅ«vju remontÄ"tāju asociācijas vadÄ«tājs Gints Gailis: "Tagad VID darbÄ«bas izskatās pÄ"c cīņas ar sekām. Ja vairāk nekā 20 gadu kopÅ¡ Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ¡anas Å¡Ä« lieta nav kārtota, drÄ«zāk vajadzÄ"tu sākt ar to, ka valsts ievieÅ¡ darbojoÅ¡os uzņÄ"mumu monitoringu caur sertificÄ"Å¡anu." Viņš Å¡aubās, vai VID spÄ"s pārbaudÄ«t nelegālos autoservisus, jo tos neesot iespÄ"jams identificÄ"t. Viņš uzskata, ka vispareizāk bÅ«tu sākt ar auto apdroÅ¡ināšanas sfÄ"ru. LÄ«dz par 90% virsbÅ«vju remontdarbu servisiem nodroÅ¡ina apdroÅ¡ināšanas kompānijas. ProblÄ"ma slÄ"pjoties tajā, ka apdroÅ¡ināšanas kompānijas saviem klientiem noteiktās summas izmaksā skaidrā naudā, taču neviens neuzrauga, kur un vai vispār par Å¡o naudu tiek veikts remonts.

VID vadÄ«tāja Ināra PÄ"tersone atklāj, ka pārbaudÄ"s ietverts gana plaÅ¡s metožu klāsts, lai atklātu pārkāpumus, viņa pieļauj arÄ« kriminālprocesu iespÄ"ju. "Jau ir parādÄ«jušās publikācijas, kurās tiek apÅ¡aubÄ«ts, vai mÄ"s tādā veidā spÄ"sim ko panākt. BravÅ«ra droÅ¡i vien ir vajadzÄ«ga, taču tie, kas tik bravÅ«rÄ«gi uzvedas, pÄ"c tam vienkārÅ¡i nobÄ«stas. Viņi saka, ka nekas tāpat nemainÄ«sies, es domāju - mainÄ«sies gan [..]," norāda PÄ"tersone.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 28.jūlija, numurā!

Rīgas HES ūdens krātuvē pusotru mēnesi pazeminās ūdens līmeni

Lai nodroÅ¡inātu Daugavas hidroelektrostaciju droÅ¡u ekspluatāciju un atjaunotu hidrotehniskās bÅ«ves, RÄ«gas HES Å«denskrātuvÄ" number one.augusta lÄ«dz 15.septembrim pazeminās Å«dens lÄ«meni, informÄ" Latvenergo.

Ūdens līmeņa mainīgajā zonā vienlaikus plānots atjaunot Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumus 16 800 kvadrātmetru platībā un Ķeguma HES lejas bjefā gala sienas remontu pazeminātā ūdens līmeņa zonā - 234 kvadrātmetru platībā un šuvju remontu 5 metru garumā.

Ūdens lÄ«meņa pazemināšana Å«denskrātuvÄ"s notiks pakāpeniski atbilstoÅ¡i Valsts vides dienesta (VVD) LielrÄ«gas reÄ£ionālās vides pārvaldes izsniegtajām Ūdens resursu lietoÅ¡anas atļaujām. ŪdenslÄ«meņa pazemināšanai Ķeguma HES un RÄ«gas HES Å«denskrātuvÄ"s ir saņemtas Valsts Vides dienesta LielrÄ«gas reÄ£ionālās vides pārvaldes saskaņojuma vÄ"stules. Remontdarbu izpildes laikā tiek iekļautas arÄ« tās dienas, kas nepiecieÅ¡amas, lai Å«denskrātuvju lÄ«meni nostrādātu lÄ«dz paredzÄ"tājai atzÄ«mei, un Å«denskrātuvju lÄ«meņa pacelÅ¡anai lÄ«dz normālam darba režīma lÄ«menim.

Locītavu sāpes var uzveikt kustību terapija

OsteoartrÄ«ts ir viena no tām kaitÄ"m, kuras attÄ«stÄ«bas risks palielinās lÄ«dz ar vecumu. Kā atzÄ«st speciālisti - Å¡Ä« ir visplašāk izplatÄ«tā un vislabvÄ"lÄ«gāk noritošā saistaudu sistÄ"mas saslimÅ¡ana, kas skar vairāk nekā 20 miljonus pasaules iedzÄ«votāju.

OsteoartrÄ«ta rezultātā tiek bojāti visi locÄ«tavas audi - skrimslis, kaulu virsmas, locÄ«tavas kapsula un to pārklājošā plÄ"vÄ«te, saites un muskuļi, lÄ«dz ar to saslimÅ¡ana izpaužas ar sāpÄ"m. CilvÄ"ks izjÅ«t aizvien pieaugoÅ¡u diskomfortu, pazeminās viņa dzÄ«ves kvalitāte, taču, lai gan pilnÄ«bā Å¡o kaiti izārstÄ"t nevar, jo tas ir hronisks process, veselÄ«bas stāvokļa stabilizÄ"Å¡anā ļoti bÅ«tiska ir pareiza ārstÄ"Å¡ana un rehabilitācija. Kas senioriem par to jāzina, konsultÄ" ārste interniste, Latvijas Universitātes ReimatoloÄ£ijas rezidentÅ«ras rezidente* Signe Zelča.

Sievietes skar biežāk

PierādÄ«ts, ka lÄ«dz 50 gadiem osteoartrÄ«ts biežāk skar vÄ«rieÅ¡us, bet pÄ"c Å¡Ä« vecuma - sievietes. Viņām saslimÅ¡ana progresÄ" straujāk - tas saistÄ«ts ar menopauzes iestāšanos un estrogÄ"nu deficÄ«tu. LÄ«dz 50 gadiem osteoartrÄ«ts sievietÄ"m un vÄ«rieÅ¡iem skar identiskas locÄ«tavas, taču, pieaugot vecumam, vÄ«rieÅ¡iem Å¡Ä« kaite vairāk skar gūžas locÄ«tavas, sievietÄ"m - ceļu un roku pirkstu galÄ"jās locÄ«tavas. Biežāk osteoartrÄ«tu konstatÄ" ceļu, gūžu, plecu, pÄ"du vai plaukstu locÄ«tavās, un tā attÄ«stÄ«bas risks ir augstāks abu dzimumu korpulentajiem pārstāvjiem.

SlimÄ«bas attÄ«stÄ«bu veicina dažādi faktori - iedzimtÄ«ba, vielmaiņas Ä«patnÄ«bas, bioÄ·Ä«miskie un biomehāniskie faktori, nepareizs, mazkustÄ«gs dzÄ«vesveids. Tie visi ietekmÄ" skrimsli veidojošās Å¡Å«nas - hondrocÄ«tus, kam ir svarÄ«gākā loma osteoartrÄ«ta attÄ«stÄ«bā un norisÄ". FizioloÄ£iski locÄ«tavā norit skrimšļaudu noārdÄ«Å¡anās un jaunu audu veidoÅ¡anās, un, lai Å¡is process varÄ"tu notikt, darbojas specializÄ"tas vielas jeb fermenti. OsteoartrÄ«ta gadÄ«jumā noārdoÅ¡ie fermenti darbojas aktÄ«vāk, un tas kavÄ" skrimšļaudu atjaunoÅ¡anos. Rezultātā tā augstums samazinās un tas kļūst plānāks. «Novecojot skrimslÄ« notiek atmiekÅ¡Ä·Ä"Å¡anās, locÄ«tavu virsmas nodilst un hondrocÄ«ti vairs nespÄ"j atjaunot bojātos audus,» paskaidro daktere S. Zelča.

Sāp arī naktīs

Galvenais klÄ«niskais sindroms ir progresÄ"joÅ¡as, nereti asas, stipras sāpes locÄ«tavās, kam seko locÄ«tavu kustÄ«bu apjoma ierobežojums un krakÅ¡Ä·Ä"Å¡ana. RaksturÄ«gs arÄ« rÄ«ta stÄ«vums, kas ilgst lÄ«dz 30 minÅ«tÄ"m (raksturÄ«gi, ka sievietÄ"m tas ir izteiktāks, tāpat kā nakts sāpes). LocÄ«tavas var sāpÄ"t ne tikai kustÄ«bu laikā, bet arÄ« miera stāvoklÄ« un naktÄ«s. «OsteoartrÄ«ts galvenokārt parādās un progresÄ" visvairāk nodarbinātajās locÄ«tavās,» uzsver S. Zelča. Kā novÄ"rojuÅ¡i mediÄ·i, sāpju dÄ"ļ pacienti arvien mazāk iesaistās ikdienas aktivitātÄ"s, lÄ«dz ar to pieaug sociālā izolÄ"tÄ«ba, rodas miega traucÄ"jumi, nomākts noskaņojums.

Ir dažādas osteoartrÄ«ta klasifikācijas, taču vienkāršākā ir primārais un sekundārais osteoartrÄ«ts, pie tam abu patoÄ£enÄ"tis kie norises mehānismi ir vienādi. Primārais - ja pacientiem nav citas slimÄ«bas, kuras dÄ"ļ varÄ"tu attÄ«stÄ«ties locÄ«tavas iekaisums, un tas cieÅ¡i saistÄ«ts ar novecoÅ¡anos. Sekundāra osteoartrÄ«ta cÄ"loņi var bÅ«t daudzi, biežākie - tas izveidojies kā pavadoÅ¡a patoloÄ£ija kādai citai hroniskai slimÄ«bai vai agrāk piedzÄ«votas locÄ«tavas traumas dÄ"ļ, kuras rezultātā attÄ«stās saslimÅ¡ana. OsteoartrÄ«tu konstatÄ", piemÄ"ram, pacientiem ar iekaisÄ«gas dabas artrÄ«tiem, cukura diabÄ"tu, akromegāliju, pastiprinātu epitÄ"lijÄ·ermenÄ«Å¡u darbÄ«bu, pastiprinātu dzelzs uzkrāšanos organismā vai kalciju saturoÅ¡u kristālu uzkrāšanos skrimšļaudos.

Diagnostikas iespÄ"jas mÅ«sdienās ļoti plaÅ¡as, taču sākotnÄ"jās ir rentgenoloÄ£iskie un ultrasonoskopiskie izmeklÄ"jumi.

KustÄ«bas kā ārstÄ"Å¡ana

OsteoartrÄ«ta ārstÄ"Å¡anā izmanto gan medikamentus, gan kustÄ«bu terapiju, kas ir lÄ"ta un efektÄ«va. PÄ"tÄ«jumi liecina, ka, piemÄ"ram, gūžu un ceļu locÄ«tavu osteoartrÄ«ta gadÄ«jumā kustÄ«bas ir pirmā ārstÄ"Å¡anas metode, kas seÅ¡u nedÄ"ļu lÄ«dz 30 mÄ"neÅ¡u laikā bÅ«tiski samazina hronisku sāpju intensitāti.

Reimatologi uzskata: veselÄ«bas stāvokļa uzlaboÅ¡anā svarÄ«gi iesaistÄ«t visus rehabilitācijas speciālistus - fizikālās un rehabilitācijas medicÄ«nas ārstu, fizioterapeitu un ergoterapeitu, tā nodroÅ¡inot saslimuÅ¡ajam iespÄ"ju maksimāli saglabāt neatkarÄ«bu paÅ¡aprÅ«pÄ" un mobilitātÄ". PiemÄ"ram, ergoterapeits palÄ«dzÄ"s mainÄ«t ikdienas paradumus, mazinot tās kustÄ«bas, kas rada vai pastiprina sāpes osteoartrÄ«ta skartajās locÄ«tavās, un palÄ«dzÄ"s piemeklÄ"t atbilstoÅ¡as palÄ«gierÄ«ces, kas atvieglo ikdienas aktivitātes. PalÄ«dzÄ"t var arÄ« speciālu ortožu un ortopÄ"disko zolÄ«Å¡u lietoÅ¡ana.

Rehabilitācijas laikā ir svarÄ«gi stabilizÄ"t slimās locÄ«tavas un maksimāli uzlabot gaitas stabilitāti; mÄ"rÄ·is ir samazināt sāpes, palielināt un saglabāt kustÄ«bu apjomu artrÄ«ta skartajās locÄ«tavās un spÄ"ku muskuļos ap iekaisuÅ¡ajām locÄ«tavām.

Lai gan pacientam Å¡Ä·iet, ka papildu slodze sāpoÅ¡ajām locÄ«tavām bÅ«s grÅ«ti izturama, regulāru fizisko vingrinājumu loma sāpju mazināšanā un funkcionālā stāvokļa uzlaboÅ¡anā ir neapstrÄ«dami pierādÄ«ta. Ir noteikti vingrojumi, ko drÄ«kst un ko nedrÄ«kst izmantot. Parasti pacientam iesaka speciālus svaru nenesoÅ¡us vingrojumus no atvieglotas pozÄ«cijas (piemÄ"ram, guļus stāvoklÄ« uz muguras, uz sāniem, uz vÄ"dera, arÄ« vingrojumus Å«denÄ«, uz velotrenažiera). Vingrojumu intensitāte jāpalielina pakāpeniski. Visi vingrojumi veicami bez sāpÄ"m un ar prieku!

«Regulāras fiziskās aktivitātes nostiprina muskulatÅ«ru un stabilizÄ" locÄ«tavas, uzlabo asinsriti - te ieteicama stiepÅ¡anās, joga, zemas slodzes aerobika, dejoÅ¡ana, nÅ«joÅ¡ana, peldÄ"Å¡ana un riteņbraukÅ¡ana. PirmreizÄ"ji uzsākot visas Å¡Ä«s aktivitātes, ļoti vÄ"lams vispirms konsultÄ"ties ar fizioterapeitu un rehabilitācijas ārstu par pareizas metodes izvÄ"li,» iesaka S. Zelča. Runājot par korpulentajiem pacientiem, kā vienu no galvenajiem daktere min Ä·ermeņa svara samazināšanu: «Ir pierādÄ«ts, ka Ä·ermeņa svara samazināšana par pieciem kilogramiem samazina sāpju intensitāti par 25 procentiem.»

*vadītāja profesore D. Andersone

Lubāns: Pakāpeniski varam atļauties iegādāties vilcienus

UzņÄ"mums Pasažieru vilciens, neskatoties uz miljoniem eiro lielo budžeta deficÄ«tu, jaunos vilcienus par saprātÄ«gu cenu var atļauties iegādāties, jo vilcieni tiks iegādāti pakāpeniski un Latvijā tie nonāks tikai 2016.gadā, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacÄ«ja uzņÄ"muma valdes priekÅ¡sÄ"dis Andris Lubāns.

"NebÅ«s tā, ka 2016.gada 1.janvārÄ« nomainÄ«sim visus 25 vilcienu sastāvus. Uzdevums ir 2016.gadā sākt nomaiņas procesu. LÄ«dz ar to nevaru pateikt, vai viens vai pieci sastāvi bÅ«s janvārÄ« vai septembrÄ«. Galvenais ir nonākt lÄ«dz pirmajam elektrovilcienam 2016.gadā," skaidro uzņÄ"muma vadÄ«tājs.

Viņš arÄ« skaidro, ka jaunajiem vilcieniem bÅ«s pozitÄ«vs efekts - pasažieru plÅ«smas pieaugums ap 20%, energoefektivitāte, mazākas remonta izmaksas. Turklāt svarÄ«gi esot, lai PV iegÅ«st vilcienus par tādu cenu, kā bija iepriekÅ¡ plānots. "Ja tā notiek, tad nav tā, ka 2017. un 2018.gadā ir pÄ"kšņi jāpiedāvā celt biļeÅ¡u cenas divreiz vai jāprasa papildu finansÄ"jums, lai varÄ"tu nosegt elektrovilcienu maksājumus. Finansiālās bažas ir tas iemesls, kāpÄ"c pārtraucām lÄ«dzÅ¡inÄ"jo iepirkuma procedÅ«ru," skaidro Lubāns.

Kā ziņots, iepriekÅ¡ valdÄ«ba akceptÄ"ja informatÄ«vo ziņojumu, kurā noteikts, ka vienas vilcienu vienÄ«bas iegādes cena ir 3,4 miljoni latu (4,8 miljoni eiro). Savukārt kopÄ"jā lÄ«guma summai nevajadzÄ"tu pārsniegt 108 miljonus latu (153 miljonus eiro). NorādÄ«ts, ka gada procentu likme nomai ir 3%, ilgtermiņa kredÄ«tam - 2,7%. IepriekÅ¡Ä"jā iepirkumā Hyundai Rotem piedāvājumā visu vienÄ«bu nomaksas maksa 15 gadu periodā bija 157 miljoni, bet Stadler - 228 miljoni eiro. Atceltā konkursa uzvarÄ"tājam Stadler vienas vienÄ«bas cena ir aptuveni septiņi miljoni eiro, kas esot par diviem miljoniem dārgāk nekā Igaunijā lÄ«dzÄ«gā darÄ«jumā. Tā ir bāzes cena bez papildu maksas par finansÄ"juma pakalpojumu, kura savukārt PV darÄ«jumā ir vÄ"l divi miljoni.

Jau ziņots, ka 8.jÅ«lijā tika iecelta jauna valde - par Pasažieru vilciena jauno valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāju tika iecelts Lubāns, valdes locekļi - Māris Bremze un Mikus PÄ"rse.

AS Pasažieru vilciens jaunā valde 23.jÅ«lijā pieņÄ"ma lÄ"mumu pārtraukt vilcienu nomas iepirkuma procedÅ«ru, jo tās turpināšana neatbilst uzņÄ"muma interesÄ"m un finansiālajām iespÄ"jām.

Valde plāno lÄ«dz augusta beigām sagatavot ceļa karti, kādā veidā nonākt lÄ«dz veiksmÄ«gai ritošā sastāva nomaiņai paredzÄ"tajā termiņā - lÄ«dz 2016.gadam, teikts uzņÄ"muma paziņojumā medijiem.

Pasažieru vilciena jaunā valde divu nedÄ"ļu laikā kopÅ¡ savas darbÄ«bas sākuma ir pārskatÄ«jusi un apstiprinājusi uzņÄ"muma iepriekÅ¡Ä"jā finanÅ¡u gada pārskatu. IesniegÅ¡anai akcionāram sagatavoti arÄ« 2014.gada budžeta grozÄ«jumi, kuros atrasta iespÄ"ja optimizÄ"t resursus un samazināt zaudÄ"jumus par vismaz pieciem miljoniem eiro.

Pasažieru vilciena valde panākusi principiālu vienošanos ar VAS Latvijas Dzelzceļš par infrastruktūras pamatpakalpojumu maksājumu kārtību.

Å Ä« ir jau otrā reize, kad neizdodas iecere konkursā tikt pie jauniem vilcieniem. Pirms tam, 2012.gada aprÄ«lÄ«, Pasažieru vilciens un Spānijas uzņÄ"mums Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) parakstÄ«ja lÄ«gumu par jaunu vilcienu piegādi Latvijai. VÄ"lāk tika konstatÄ"ts, ka Nila Freivalda vadÄ«tās Pasažieru vilciena valdes parakstÄ«tais lÄ«gums neatbilst sākotnÄ"jam iepirkuma nolikumam, kādÄ"ļ var tikt apdraudÄ"ta Eiropas SavienÄ«bas fondu finansÄ"juma saņemÅ¡ana Å¡im darÄ«jumam. Taču par lÄ«guma grozÄ«jumiem ar CAF vienoÅ¡anās netika panākta. NeveiksmÄ«gajā vilcienu iepirkumā neizmantoto KohÄ"zijas fonda finansÄ"jumu valdÄ«ba pārdalÄ«ja par labu citiem ar dzelzceļu saistÄ«tiem projektiem.

Laima un Staburadze: Saeimai jānovērš iespēja nelikumīgi pārņemt uzņēmumu

Lai pasargātu uzņÄ"mumus no iespÄ"jamiem ļaunprātÄ«giem un pretlikumÄ«giem mÄ"Ä£inājumiem tos pārņemt un apdraudÄ"t darbÄ«bu, uzņÄ"mumi AS Laima un AS Staburadze vÄ"rsuÅ¡ies Saeimā ar aicinājumu pilnveidot Civillikuma un Civilprocesa likuma normas, biznesa portālu Nozare.lv informÄ" uzņÄ"mumu pārstāvji.

Laima, AS Staburadze un SIA NP Foods - kopumā 26 Latvijas tautsaimniecÄ«bai nozÄ«mÄ«gi uzņÄ"mumi - ir vÄ"rsuÅ¡ies ar iesniegumu pie valsts atbildÄ«gajām amatpersonām Saeimā, aicinot pievÄ"rst pastiprinātu uzmanÄ«bu un aktÄ«vi rÄ«koties, lai novÄ"rstu mÄ"Ä£inājumus negatÄ«vi ietekmÄ"t tādu uzņÄ"mumu kā Laima un Staburadze darbÄ«bu.

Kā aÄ£entÅ«ru LETA iepriekÅ¡ informÄ"ja Laimas sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Rita Voronkova, "pret nacionālā mÄ"roga uzņÄ"mumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņÄ"muma darbÄ«bas paralizÄ"Å¡anas un pārņemÅ¡anas shÄ"mu mÄ"Ä£inājuÅ¡i realizÄ"t jau iepriekÅ¡ reiderisma uzbrukumos aizdomās turÄ"tais advokāts Mārcis MiÄ·elsons un tiesu izpildÄ«tājs Jānis Lazdāns, kurÅ¡ arÄ« vairākkārt iesaistÄ«jies reiderismā".

TāpÄ"c iesniegumā Saeimai teikts, ka uzbrukumā, kas vÄ"rsts pret saldumu ražotājiem Laima, Staburadze un vÄ"l 24 citiem Latvijas uzņÄ"mumiem, ir skaidri redzamas reiderisma pazÄ«mes, kas izpaužas centienos paralizÄ"t uzņÄ"mumu darbÄ«bu ar iespÄ"jamu mÄ"rÄ·i tos pārņemt. Tas ir bÄ«stami ne tikai uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bai, bet arÄ« sabiedrÄ«bai, jo vienmÄ"r pastāvÄ"s iespÄ"jamÄ«ba, ka, maldinot tiesu institÅ«cijas, var tikt nodarÄ«ts kaitÄ"jums.

Iesniegumā arÄ« atzÄ«mÄ"ts, ka, iespÄ"jams, Å¡is ir gadÄ«jums, kad, izmantojot Civillikuma un Civilprocesa likuma normas, kāds cenÅ¡as pārņemt sekmÄ«gi strādājoÅ¡us - eksportÄ"joÅ¡us - uzņÄ"mumus, kuri nodarbina vairāk nekā 1100 darbinieku un kuri ir Latvijas lielāko nodokļu maksātāju skaitā, tostarp arÄ« lielāko sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu veicÄ"ju vidÅ«.

SIA NP Foods valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Rolands Gulbis norāda, ka uzņÄ"mums pamatoti uzskata, ka uzbrukums un tiesvedÄ«ba, kurā patlaban iesaistÄ«ti saldumu ražotāji Laima un Staburadze, ir uzskatāma par nelikumÄ«gu uzņÄ"mumu pārņemÅ¡anas mÄ"Ä£inājumu.

"Uzbrukums kopumā 26 Latvijas uzņÄ"mumiem, tostarp nacionāla mÄ"roga uzņÄ"mumiem, rada nopietnas bažas par tiesu sistÄ"mas bezspÄ"cÄ«bu un likumdoÅ¡anas nepilnÄ«bām šādos gadÄ«jumos. MÄ"s aicinām visas valsts amatpersonas pievÄ"rst pastiprinātu uzmanÄ«bu un aktÄ«vi rÄ«koties, lai atseviÅ¡Ä·u personu savtÄ«go intereÅ¡u dÄ"ļ neciestu Latvijas tautsaimniecÄ«bai ārkārtÄ«gi svarÄ«ga nozare, kas nodroÅ¡ina darba vietas strādājoÅ¡ajiem, sniedz ievÄ"rojamu pienesumu valsts tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bai, un veic nozÄ«mÄ«gas nodokļu iemaksas valsts budžetā," uzsver Gulbis.

Tāpat iesniegumā Saeimai norādÄ«ts uz nepiecieÅ¡amajiem grozÄ«jumiem Civilprocesa likumā, kuri tieÅ¡i noteiktu tiesas pienākumu, lemjot jautājumu par prasÄ«bas nodroÅ¡inājuma piemÄ"roÅ¡anu un atcelÅ¡anu, vÄ"rtÄ"t gan prasÄ«tāja, gan atbildÄ"tāja argumentāciju. Vienlaikus norādÄ«ts, ka problÄ"mas bÅ«tÄ«ba slÄ"pjas tajā, ka tiesu praksÄ" ir izplatÄ«jusies tendence pieteikumu par prasÄ«bas nodroÅ¡inājuma piemÄ"roÅ¡anu un atcelÅ¡anu skatÄ«t Å¡auri, nedodot vienlÄ«dzÄ«gas iespÄ"jas savas pozÄ«cijas aizstāvÄ"Å¡anā arÄ« atbildÄ"tājam, proti, ignorÄ"jot atbildÄ"tāja tiesÄ«bas tikt uzklausÄ«tam, kas ir pretrunā ar SatversmÄ" nostiprinātām tiesÄ«bām uz taisnÄ«gu tiesu.

"Å ajā situācijā ir steidzami nepiecieÅ¡ams pilnveidot gan Civillikuma normas, gan procesuālo regulÄ"jumu, raugoties no valsts tautsaimniecÄ«bas interesÄ"m, proti, negatÄ«vās ietekmes uz valsts budžetu, nodarbinātÄ«bu un eksportspÄ"ju, ko var radÄ«t ļaunprātÄ«gas manipulācijas ar Å¡obrÄ«d spÄ"kā esoÅ¡o tiesisko regulÄ"jumu. MÄ"s uzskatām, ka Å¡ajā gadÄ«jumā runa ir ne tikai par Latvijas nodokļu maksātāju un darba devÄ"ju intereÅ¡u aizsardzÄ«bu. Runa ir par to, ka Å¡is un lÄ«dzÄ«gi gadÄ«jumi ir veidojuÅ¡i un turpina veidot priekÅ¡statu par Latviju kā riska zonu uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bai un kapitālieguldÄ«jumiem, mazinot uzticÄ"Å¡anos valsts varas rÄ«cÄ«bspÄ"jai un taisnÄ«gumam," skaidro Gulbis.

26 Latvijas tautsaimniecÄ«bai nozÄ«mÄ«gi uzņÄ"mumi, tostarp Laima un Staburadze, vÄ"rÅ¡as pie valsts atbildÄ«gajām amatpersonām - Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājas Solvitas Ä€boltiņas (V), Saeimā pārstāvÄ"to politisko partiju - VienotÄ«bas, Saskaņas centra, Visu Latvijai!-TÄ"vzemei un brÄ«vÄ«bai/LNNK, Reformu partijas un Zaļo un zemnieku savienÄ«bas - frakcijām, kā arÄ« Saeimas TautsaimniecÄ«bas, agrārās, vides un reÄ£ionālās politikas komisijas un Saeimas Juridiskās komisijas vadÄ«tājiem.

Kā ziņots, RÄ«gas pilsÄ"tas Vidzemes priekÅ¡pilsÄ"tas tiesā pārsÅ«dzÄ"ts lÄ"mums, ar kuru netika atcelts kontu apÄ·Ä«lājums koncernam Nordic Partners Limited, kurā iekļauti arÄ« SIA NP Foods grupas uzņÄ"mumi, tostarp AS Laima.

Kā aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja tiesas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja palÄ«dze Oksana Hvostova, blakus sÅ«dzÄ«ba par Å¡o lÄ"mumu tika iesniegta 18.jÅ«lijā, tomÄ"r vÄ"l nav bijis lÄ"muma par tās pieņemÅ¡anu vai atteikumu to darÄ«t, jo tiesnese atrodas atvaļinājumā.

Savukārt RÄ«gas apgabaltiesa augustā izskatÄ«s pieteicÄ"ja sÅ«dzÄ«bu par to, ka prasÄ«bas nodroÅ¡inājums apmierināts tikai daļÄ"ji.

LETA jau ziņoja, ka patlaban tiesiskā ceļā tiek risināts civiltiesisks strÄ«ds starp Daumantu VÄ«tolu un Menard Port LLC par kopÄ«paÅ¡umā esoÅ¡ajam uzņÄ"mumam NP Business Centre nodarÄ«to zaudÄ"jumu piedziņu. TiesvedÄ«bā, kurā iesaistÄ«ta arÄ« Laima un citi NP Foods grupas uzņÄ"mumi, prasÄ«tāja MenardPort LLC vÄ"las no koncerna Nordic Partners Limited piedzÄ«t nodarÄ«tos zaudÄ"jumus 5,3 miljonu eiro apmÄ"rā.

IepriekÅ¡ arÄ« vÄ"stÄ«ts, ka zvÄ"rināta advokāta MiÄ·elsona dzÄ«vesbiedres Janas MiÄ·elsones uzņÄ"mums Menard Port LLC ir vÄ"rsies Valsts policijā (VP) ar iesniegumu, kurā lÅ«gts sākt kriminālprocesu par iespÄ"jamu krāpÅ¡anu pret koncerna Nordic Partners Limited Ä«paÅ¡nieku Daumantu VÄ«tolu un amatpersonām - Solvitu PÄ"tersoni un Ivo Luku-Indānu. Ar tādu paÅ¡u iesniegumu uzņÄ"mums Menard Port LLC ir vÄ"rsies arÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«rā.

VP Ekonomisko noziegumu apkaroÅ¡anas pārvalde ir saņÄ"musi Menard Port LLC iesniegumu ar lÅ«gumu sākt kriminālprocesu, aÄ£entÅ«rai LETA apstiprināja VP sabiedrisko attiecÄ«bu speciālists Toms Sadovskis. Policija iesniegumu izvÄ"rtÄ"s, un, iespÄ"jams, tas tiks pievienots nupat sāktajam kriminālprocesam saistÄ«bā ar advokāta MiÄ·elsona un citu ar viņu saistÄ«to personu vÄ"rÅ¡anos pret NP Foods un vÄ"l citiem 24 Latvijas uzņÄ"mumiem, savā darbÄ«bā izmantojot metodes, kurām ir reiderisma pazÄ«mes.

Lejiņš: Vai rīkojamies savās nacionālajās un ES interesēs?

Daudzus stratÄ"Ä£iskus un nozÄ«mÄ«gus iepirkumus Latvijā pavada aizdomu Ä"na. Bieži aizdomas saistÄ«tas ar iespÄ"jamo korupciju, kas vairākos lielos iepirkumos apstiprinājusies vietÄ"jās vai starptautiskās izmeklÄ"Å¡anās. TomÄ"r Å¡odien nākuÅ¡as klāt bažas par to, no kuras valsts un kādai varai uzticÄ«gs ir iepirkumu konkursu uzvarÄ"tājs. Satraukumu rada tas, ka mÄ"s ar savu naudu atbalstām uzņÄ"mumus, kas pietuvināti Kremļa nedemokrātiskajam režīmam - tādÄ"jādi paÅ¡iem netieÅ¡i finansÄ"jot mums naidÄ«gu varu, tās melÄ«go propagandu un bruņoÅ¡anos.

Citām ES valstÄ«m mÄ"s nekautrÄ"jamies norādÄ«t, ka jāpastiprina sankcijas pret Krieviju. AktÄ«vi iestājamies pret ES valstu iesaisti gāzes vada „Dienvidu straume” bÅ«vniecÄ«bā, ko faktiski ir izdevies iesaldÄ"t. Tāpat nevÄ"lamies, ka Francija mÅ«su austrumu kaimiņam nodod Mistral kuÄ£us. Bet vai paÅ¡i esam paveikuÅ¡i visu, lai mÅ«su rÄ«cÄ«ba bÅ«tu atbilstoÅ¡a nacionālajām un ES interesÄ"m?

VÄ"l nesen uzņÄ"mums Power Machines OJSC ieguva tiesÄ«bas piedalÄ«ties Latvijas HES rekonstrukcijās. AizvadÄ«tā gada nogalÄ" tas tika izraudzÄ«ts par Pļaviņu HES rekonstruÄ"tāju un nesen arÄ« par Ķeguma HES-2 hidroagregātu atjaunotāju. Abu lÄ«gumu kopsumma ir 78,05 miljoni eiro. Publiski pieejamā informācija liecina, ka konkursos uzvarÄ"juÅ¡ais uzņÄ"mums pilnÄ«bā pieder Highstat Limited, savukārt Å¡Ä« Kiprā reÄ£istrÄ"tā uzņÄ"muma kontrolpaketes Ä«paÅ¡nieks ir Krievijas miljardieris Aleksejs MordaÅ¡ovs - lielākais Severstaļ akcionārs. MordaÅ¡ovs tiek uzskatÄ«ts par Kremlim lojālu uzņÄ"mÄ"ju. Vai situāciju, kad ne vien energoresursus iepÄ"rkam no austrumu kaimiņa, bet arÄ« mÅ«su stratÄ"Ä£isko objektu attÄ«stÄ«bu uzticam tam, varam saukt par valstisku domāšanu?

Lai šādas situācijas nākotnÄ" nepieļautu, ir jāmeklÄ" labāki risinājumi, kā mainÄ«t iepirkumu procedÅ«ru. Jau daudzreiz ir kritizÄ"ts zemākās cenas princips, kas teju vienmÄ"r ir izÅ¡Ä·iroÅ¡ais Latvijā. Ne vienu reizi vien esam pārliecinājuÅ¡ies, ka zemākā cena nenozÄ«mÄ" kvalitāti un valstij ilgtermiņā izdevÄ«gāko risinājumu. IespÄ"jams, viens no kritÄ"rijiem stratÄ"Ä£iskos un lielos iepirkumos varÄ"tu bÅ«t tas, ka konkursā var piedalÄ«ties tikai ES uzņÄ"mumi? Galu galā, ES valstis ir mÅ«su galvenie ekonomiskie partneri, un lielos iepirkumus teju vienmÄ"r daļÄ"ji finansÄ" no ES kopÄ"jās naudas.

Savukārt, korupcijas risku mazināšanai ir nepiecieÅ¡ams attÄ«stÄ«t ES lÄ«meņa uzraugošās droÅ¡Ä«bas institÅ«cijas, kas stingrāk pārraudzÄ«tu, lai ES budžeta lÄ«dzekļi tiktu izlietoti godÄ«gi. Viens no iemesliem, kādÄ"ļ iepriekÅ¡ minÄ"tajā konkursā par HES rekonstrukciju uzvarÄ"ja Krievijas uzņÄ"mums, ir tas, ka no dalÄ«bas konkursā tika izslÄ"gts uzņÄ"mums Alstom Hydro France. IzslÄ"gÅ¡anas iemesls tika skaidrots ar to, ka ar Alstom Hydro France saistÄ«ts uzņÄ"mums bijis saistÄ«ts ar Pļaviņu HES ceturtā, piektā un septÄ«tā hidroagregāta rekonstrukciju - projektu, ar ko saistÄ«ta tā sauktā Latvenergo amatpersonu kukuļdoÅ¡anas lieta. Å im iespÄ"jamajam kukuļdoÅ¡anas gadÄ«jumam, tāpat kā ar RÄ«gas domi saistÄ«tajai Daimler lietai, mÅ«su izmeklÄ"tājiem izdevās nākt uz pÄ"dām, tikai pateicoties starptautiskai izmeklÄ"Å¡anai un citu valstu droÅ¡Ä«bas iestāžu darbam.

Tas tikai parāda to, ka Å¡odien korupcijai un negodÄ«gai rÄ«cÄ«bai nacionālo valstu robežas vairs nav nekāds Å¡Ä·Ä"rslis. TādÄ"ļ arÄ« tās izskaudÄ"jiem un apkarotājiem jārÄ«kojas pārnacionāli. TieÅ¡i Å¡obrÄ«d ES ir aktuāls jautājums par savienÄ«bas lÄ«meņa prokuratÅ«ras izveidi, kas bÅ«tu nozÄ«mÄ«gs solis cīņā ar korupciju. Šādā prokuratÅ«rā arÄ« Latvija lÄ«dzÄ«gi kā citas ES valstis tiktu pārstāvÄ"ta ar vienu prokuroru un dotu savu ieguldÄ«jumu. Pirms dažām dienām Saeimā tieÅ¡i par Å¡o jautājumu norisinājās Latvijas krimināltiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestāžu pārstāvju debates, kuras vadÄ«ju es kā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājas biedrs - uzņemot svarÄ«gu viesi, Eiropas SavienÄ«bas AÄ£entÅ«ras krimināltiesiskajai sadarbÄ«bai (Eurojust) prezidenti MiÅ¡elu Koninsku (Michele Coninsx). Ceru, ka Å¡ajā jautājumā Latvija gÅ«s panākumus nākamgad kā ES prezidÄ"jošā valsts.

Manuprāt, tie ir divi aspekti, kam ļoti svarÄ«gi pievÄ"rst Ä«paÅ¡u uzmanÄ«bu, lai mÄ"s ar savu rÄ«cÄ«bu atbalstÄ«tu savas nacionālās intereses un nodroÅ¡inātu godÄ«gu nodokļu maksātāju naudas izlietoÅ¡anu.

Vecmāmiņu festivāls ir sācies

Jau treÅ¡o gadu pÄ"c kārtas Latvijā tiek titulÄ"tas uzņÄ"mÄ«gākās, aktÄ«vākās vecmāmiņas, kuras ne tikai vÄ"las apliecināt savu skaistumu, inteliÄ£enci un spÄ"ju saprasties ar visjaunāko paaudzi, bet arÄ« tic, ka Ä£imene ir vÄ"rtÄ«ba! Vecmāmiņu konkursu, kam Å¡ogad pieÅ¡Ä·irts nosaukums Vecmāmiņu festivāls 2014, organizÄ" biedrÄ«ba Emergo.

"Katrai mÅ«sdienu vecmāmiņai ir vismaz viens mazbÄ"rns, bet kādai mÅ«su konkursa dalÄ«bniecei ir pat trÄ«s mazmazbÄ"rni! Viņas visas ir ļoti dažādas un Ä«paÅ¡as. InteliÄ£entas, izglÄ«totas, vairākām ir kuplas Ä£imenes," konkursa dalÄ«bnieces raksturo biedrÄ«bas Emergo vadÄ«tāja un konkursa organizatore Elita Drāke.

Å ovasar dalÄ«bai konkursā tika izvÄ"lÄ"tas 20 labāko omÄ«Å¡u no RÄ«gas, Bauskas, Valmieras, KuldÄ«gas, Dobeles, Tukuma, JÅ«rmalas, RÅ«jienas, Siguldas. Starp viņām visdažādāko profesiju pārstāves - skaistumkopÅ¡anas konsultante, kultÅ«ras namu direktores, mājsaimnieces, deju instruktore, Ä£eogrāfijas maÄ£istre, skolotājas, mākslinieces, pensionāre, masiere, fonda vadÄ«tāja, uzņÄ"mÄ"jas.

Izsludinot pieteikÅ¡anos konkursam, atsaucÄ«ba bijusi negaidÄ«ti liela. Vecmāmiņas 2014 pirmā kārta sākās gada sākumā un noslÄ"dzās jÅ«nija vidÅ«, kad Emergo pārstāves no vairāk nekā 58 pieteikumiem izvÄ"lÄ"jās visvairāk atbilstošās pretendentes, vispirms jau izvÄ"rtÄ"jot pieteikuma anketā norādÄ«to informāciju, prasmes, pieredzi, dzÄ«vesstāstu un, protams, mazbÄ"rnu ieteikumus.

"Finālistes ir dažādas un kolorÄ«tas, viņas atÅ¡Ä·ir ne tikai profesiju dažādÄ«ba, bet arÄ« gadu starpÄ«ba. Jaunākā vecmāmiņa ir 48 gadus veca, bet gados cienÄ«jamākajai finālistei ir 74 gadi. Bet viņas visas ir aktÄ«vas un Ä«paÅ¡as vecmāmiņas, jo cep tortes, dzied Å¡Å«puļdziesmas, ada un Å¡uj, dejo lÄ«nijdejas, nodarbojas ar jogu, peldas no agra pavasara lÄ«dz pat ziemai, darina lelles, brauc ar skrejriteni un skrituļslidām, pÄ"rļo un izgatavo rotas. Viņas tiešām ir Ä«stas vecmāmiņas!" uzsver konkursa organizatore Elita Drāke.

Viņa turpina: "Paldies visām tām uzņÄ"mÄ«gajām sievietÄ"m, kuras pieteicās Å¡im konkursam. Liela pateicÄ«ba arÄ« meitām, dÄ"liem, mazbÄ"rniem, kuri spÄ"ja novÄ"rtÄ"t savas mammas, vecmammas, piesakot viņas konkursam un tādÄ"jādi padarot savu mīļo cilvÄ"ku dzÄ«vi krāsaināku."

Konkursa fināls iecerÄ"ts 27.septembrÄ«, bet lÄ«dz tam trÄ«s mÄ"neÅ¡us finālistes bÅ«s sastopamas gan VecrÄ«gā, gan JÅ«rmalā, kā arÄ« Likteņdārzā, kur tradicionāli notiks aizlÅ«gums un paredzÄ"ta koku stādÄ«Å¡ana.

Katru sestdienu konkursa dalÄ«bniecÄ"m paredzÄ"tas gan individuālas, gan publiskas aktivitātes visas dienas garumā. Vecmāmiņām bÅ«s jāapliecina savas prasmes kā modelÄ"m, paredzÄ"tas skatuves mākslas un defilÄ" stundas.

Viņas piedalÄ«sies nodarbÄ«bās par veselÄ«gu dzÄ«vesveidu un gatavos veselÄ«gus salātus. PiedalÄ«sies rokenrola ballÄ«tÄ", apliecinot savu stila izjÅ«tu, izdomu un azartiskumu. Kā norāda konkursa organizatori, tā nebÅ«s tikai izklaide - lai pierādÄ«tu sevi, bÅ«s nopietni jāgatavojas konkursa finālam.

Bakalaura darbs - koka velo

Kitijas Gailes studiju noslÄ"guma darbs, tikko absolvÄ"jot RÄ«gas Tehniskās universitātes Materiālu tehnoloÄ£iju un dizaina bakalaura programmu, ir paÅ¡as dizainÄ"tais kalnu velosipÄ"ds ar koka rāmi.

Kā atzÄ«st idejas autore, kaisle pret velobraukÅ¡anu bijusi jau sen, un, lai gan meitene neuzskata sevi par ikdienas riteņbraucÄ"ju, viņa regulāri piedalās dažādās velosacensÄ«bās, tādÄ"ļ arÄ« tÄ«kamāks bijis MTB stila velosipÄ"ds. Doma par paÅ¡as veidotu velosipÄ"du ar koka detaļām radusies, ilgstoÅ¡i iepazÄ«stot ārzemju veloforumus.

"Gan es, gan mans draugs, ar kuru kopā veidojām divriteni, esam velofanāti. AtraduÅ¡i internetā informāciju par šāda veida Amerikā ražotu braucamo, turpinājām meklÄ"t un atradām arÄ« citus piemÄ"rus. Divriteņus ar koka rāmi izgatavo arÄ« Eiropā, taču lielākoties tie ir pilsÄ"tas, nevis kalnu divriteņi," stāsta Kitija.

Å is ir jau otrais viņas paÅ¡taisÄ«tais velosipÄ"ds. Pirmais tapis trešā kursa beigās, un to apskatÄ«t varÄ"ja izstādÄ" Design isle 2013. Otrais velosipÄ"ds ar koka rāmi tapis meitenes mājās iekārtotā darbnÄ«cā, un tā izgatavoÅ¡ana prasÄ«jusi četru mÄ"neÅ¡u brÄ«vdienas. Nākamajā reizÄ" process ritÄ"tu raitāk, jo nu ir pagatavoti nepiecieÅ¡amie Å¡abloni, atzÄ«st jaunā dizainere.

Kā stāsta Kitija, koka velosipÄ"ds ir atÅ¡Ä·irÄ«gs no citiem - braukÅ¡ana ar to pat pa bruÄ£i vai mežu Å¡Ä·iet daudz vieglāka, Ä"rtāka, jo koks kā materiāls labi amortizÄ" vibrācijas. Toties paÅ¡izmaksa braucamrÄ«ka radÄ«Å¡anai bijusi visai ievÄ"rojama - rāmja materiāls vien izmaksājis ap 400 eiro, turklāt divritenim vajadzÄ"ja piemeklÄ"t kvalitatÄ«vas pārÄ"jās detaļas.

Ä»oti rÅ«pÄ«gi tika izraudzÄ«ta koksne, jo rāmim jābÅ«t ne tikai elastÄ«gam, bet arÄ« izturÄ«gam un cietam. Kā atzÄ«st autore, praksÄ" izmantotais riekstu masÄ«vkoks ir vispiemÄ"rotākais, jo tas lieliski padodas frÄ"zÄ"Å¡anai un citiem apstrādes darbiem, turklāt tam piemÄ«t atbilstoÅ¡a elastÄ«ba un izturÄ«ba. Lai materiālus apstrādātu, nepiecieÅ¡ama augstākā meistarÄ«ba un galdnieka prasmes, tāpÄ"c vÄ"rtÄ«gs bija Kitijas drauga Rinalda Grauzes atbalsts.

"Visvairāk laika prasÄ«ja frÄ"zÄ"Å¡anas darbi. Jo vieglāks divritenis, jo lielāku svaru tas iztur, -manÄ"jais spÄ"j noturÄ"t aptuveni 100 kg smagu braucÄ"ju. Latvijā diemžÄ"l vÄ"l nav speciālo testÄ"Å¡anas iekārtu, tās pieejamas Vācijā un Dānijā. Å o tÄ"mu plānoju pÄ"tÄ«t un iekārtu izgatavot sava maÄ£istra darba ietvaros."

Patlaban velosipÄ"ds ir pieteikts konkursam Gada balva dizainā 2014, un ekspozÄ«cija bÅ«s apskatāma Latvijas Dizaineru savienÄ«bas stendā izstādÄ" Design isle 2014 BT1 izstāžu zālÄ" Ķīpsalā no Å¡Ä« gada 2. lÄ«dz 5.oktobrim.

Asinsdonoru centrā trūkst vairāku grupu asiņu

Valsts asinsdonoru centrā (VADC) pirmdienas rÄ«tā trÅ«kst vairāku grupu asiņu, informÄ"ja VADC prese sekretāre Zane Mistre.

Patlaban aicināti atsaukties cilvÄ"ki, kam ir 0 rÄ"zus negatÄ«vā, A rÄ"zus pozitÄ«vā, A rÄ"zus negatÄ«vā, B rÄ"zus negatÄ«vā asins grupa. SamazinājuÅ¡ies arÄ« 0 rÄ"zus pozitÄ«vās asins grupas krājumi.

Lai VADC kļūtu pieejamāks, ir mainīts centra darba laiks - turpmāk klienti tiks gaidīti darba dienās no plkst.8. Pirmdienās un ceturtdienās darba laiks būs līdz plkst.19, trešdienās - līdz plkst.17, bet piektdienās - līdz plkst.15.

Asins trÅ«kuma dÄ"ļ Å¡onedÄ"ļ palielināts arÄ« izbraukumu skaits. VADC brigādes Å¡onedÄ"ļ viesosies Ķekavā, Jaunmoku pilÄ«, Limbažos, P.Stradiņa MedicÄ«nas vÄ"stures muzejā. Savukārt specializÄ"tais autobuss bÅ«s atrodams pie Dailes teātra, Novikontas JÅ«ras koledžā, pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, pie uzņÄ"muma BTA Sporta ielā, RÄ«gā, pie Satiksmes ministrijas, kā arÄ« Hercoga JÄ"kaba laukumā, Jelgavā.