Gašpuitis: Pasaules ekonomikas izredzes turpina uzlaboties

Latvijas ekonomikas veikums izteikti kontrastÄ" ar notikumiem eirozonā, bet no ārÄ"jās vides pienāk atÅ¡Ä·irÄ«gi signāli. Kādas ir tendences Latvijā un pasaulÄ"? KopÅ¡ 2011.gada Baltijas valstis ir bijuÅ¡as starp visstraujāk augoÅ¡ajām ekonomikām ES.

SalÄ«dzinoÅ¡i strauja un sabalansÄ"ta izaugsme tuvākajos divos gados turpināsies. To veicinās privātais patÄ"riņš, kas izrietÄ"s no nepiecieÅ¡amÄ«bas uzlabot sadzÄ«ves apstākļus, gan reālo ienākumu pieauguma. ArÄ« eksports un kapitāla izdevumu nepiecieÅ¡amÄ«ba palÄ«dzÄ"s uzturÄ"t IKP pieaugumu. PozitÄ«vākas perspektÄ«vas iezÄ«mÄ"jas arÄ« pasaules ekonomikai. Tuvāko pāris gadu laikā Å¡Ä·Ä"ršļi pasaules izaugsmes paātrinājumam mazināsies. Fiskālo pasākumu pretvÄ"ju spÄ"ks pierims, bet pasaules centrālās bankas saglabās stimulÄ"joÅ¡u monetārās politiku. ASV ir nostājusies labas izaugsmes pozÄ«cijās, kas sniegs iespÄ"jas arÄ« eirozonai atgriezties pie ekonomiskās, finansiālās un politiskās stabilitātes, kaut izaugsme solās bÅ«t gausa. Starp valstÄ«m un reÄ£ioniem turpinās pastāvÄ"t cikliskās atÅ¡Ä·irÄ«bas izaugsmÄ", kas vairos domstarpÄ«bas par Ä«stenojamās ekonomikas politiku.

SalÄ«dzinoÅ¡i pozitÄ«vais scenārijs balstās uz diviem pieņÄ"mumiem: pirmkārt, saglabāsies zemas un stabilas inflācijas apstākļi, otrkārt, centrālo banku zemo procentu likmju politika tiks balstÄ«ta uz makroekonomiskajiem procesiem. ASV, Eiropā un Ä€zijā ir liels ekonomisko jaudu pārpalikums, kas nospiež algu kāpumu un izejvielu un energoresursu cenas. Tas centrālajām bankām sniedz manevra iespÄ"jas un iespÄ"ju nesteigties ar procentu likmju celÅ¡anu, un koncentrÄ"ties uz izaugsmi un nodarbinātÄ«bu. DrÄ«zumā nopietnu pārbaudi piedzÄ«vos centrālo banku spÄ"jas pārliecināt finanÅ¡u tirgus, ka tās ir spÄ"jÄ«gas kontrolÄ"t situāciju un nodroÅ¡ināt zemu inflāciju. Ja tās to nespÄ"s, finanÅ¡u tirgos iespÄ"jamas krasas svārstÄ«bas.

IespÄ"jami arÄ« pozitÄ«vāki pavÄ"rsieni, ja ASV izaugsme izrādÄ«sies straujāka. No otras puses, pastāv milzÄ«gas neatrisinātas problÄ"mas, kas uztur ievÄ"rojamus negatÄ«vus riskus. Eirozonu apdraud vājā finanÅ¡u sistÄ"ma un nepiecieÅ¡amo politisko lÄ"mumu trÅ«kums, kā arÄ« strauji augoÅ¡o valstu neizlÄ"mÄ«ba reformÄ"t savas ekonomikas. ASV monetāro stimulu ierobežoÅ¡ana var radÄ«t ekonomiskas un finanÅ¡u problÄ"mas valstÄ«m un reÄ£ioniem, kas atrodas atÅ¡Ä·irÄ«gos cikliskās attÄ«stÄ«bas posmos un var netikt galā ar augstākām procentu likmÄ"m. Eirozonai ir nepiecieÅ¡ami vairāki gadi, lai sasniegtu privātā sektora parādsaistÄ«bu samazināšanas mÄ"rÄ·us. Izņemot finanÅ¡u sektoru, globālais parāds Å¡obrÄ«d ir lielāks nekā 2007.gadā. Tas nozÄ«mÄ", ka procentu likmju kāpums atstātu tÅ«lÄ«tÄ"ju ietekmi uz patÄ"riņu, kapitāla izdevumiem, aizdevumiem un valsts finansÄ"m.

Eirozonas krÄ«ze saglabās savu sarežģīto dabu. Šā gada laikā ir nostiprinājusies imunitāte pret negatÄ«vajiem notikumiem. ECB milzÄ«gā bilance bÅ«tÄ«bā likvidÄ" likviditātes un maksātspÄ"jas riskus eirozonā. Kaut arÄ« pārmaiņas makroekonomikas rādÄ«tājos ir apsveicamas, parāda un bezdarba lÄ«meņi un citi faktori liecina, ka atpakaļceļš uz pilnÄ«gu stabilitāti aizņems daudzus gadus. Augstais bezdarba lÄ«menis uztur politiskās nestabilitātes risku un paver iespÄ"jas eiro skeptiÄ·iem. Visticamāk, GrieÄ·ijai bÅ«s nepiecieÅ¡ama jauna parādu pārstrukturÄ"Å¡ana. ArÄ« Portugālei un Īrijai varÄ"tu bÅ«t nepiecieÅ¡ami parādu apkalpoÅ¡anas atbalsta pasākumi. TikmÄ"r Krievijā ir vÄ"rojama izteikta izaugsmes palÄ"nināšanās. Krievijai, neveicot reformas, bÅ«s grÅ«ti atgriezties pie iepriekÅ¡Ä"jiem izaugsmes rādÄ«tājiem. Kādi secinājumi? Neskatoties uz perspektÄ«vu uzlaboÅ¡anos, bÅ«tiski ir adekvāti novÄ"rtÄ"t, bet nepārvÄ"rtÄ"t situāciju arÄ« Latvijas ekonomikā. PriekÅ¡plānā izvirzās pieprasÄ«jums pÄ"c pirmskrÄ«zes atmosfÄ"ras, jo Ä«paÅ¡i budžeta sakarā. Laikā, kad ekonomika stabilizÄ"jas, pieaug vÄ"lme neņemt vÄ"rā iespÄ"jamos riskus. Tiem ir tieksme no atmiņas izgaist. CilvÄ"ka daba ir pakārtota vÄ"lmei atcerÄ"ties labo un ignorÄ"t slikto, kas padara atmiņu selektÄ«vu un Ä«su. Tas ir viens no priekÅ¡noteikumiem, lai kļūdas atkārtotos.