Viena lieta pasaules lielÄkajai ekonomikai neizdodas pÄrÄk labi, un tÄ ir taupÄ«Å¡ana. Tiek pieÅemti arvien jauni likumi, kuriem ASV valdÄ«ba nÄkotnÄ" bÅ«tu jÄpiespiež bÅ«t taupÄ«gÄkai, taÄu, kad pienÄk izÅ¡Ä·irÄ«gais brÄ«dis, izdevumu samazinÄÅ¡anas pasÄkumi allaž tiek atlikti uz kÄdu vÄ"lÄku brÄ«di. TÄ ASV vÄ"l Å¡opavasar stÄvÄ"ja tÄ dÄ"vÄ"tÄs finanÅ¡u aizas priekÅ¡Ä, taÄu lÄ"kÅ¡ana tajÄ tika pÄrcelta uz vÄ"lÄku laiku, bet, sÄkot ar pirmdienu, SavienotÄs Valstis ir palikuÅ¡as bez federÄlÄ budžeta, kas 800 000 ierÄ"dÅu spiež doties bezalgas atvaļinÄjumÄ.
Å ajÄ gadÄ«jumÄ gan nav runa par to, ka ASV valdÄ«bai pÄ"kÅ¡Åi bÅ«tu aptrÅ«kusies nauda, bet par birokrÄtisko barjeru, kuru izmantojuÅ¡i republikÄÅi, jo vÄ"las, lai Baraks Obama vÄ"l kÄdu laiciÅu atsakÄs no savas veselÄ«bas sistÄ"mas reformas, kuras centrÄlais mÄ"rÄ·is ir ieviest valstÄ« obligÄto veselÄ«bas apdroÅ¡inÄÅ¡anu. TaÄu ar Å¡ÄdÄm problÄ"mÄm Obamam nebÅ«tu jÄsaskaras, ja federÄlais budžets bÅ«tu audzis tajÄs robežÄs, kÄdas tÄs pieļauj 1976. gadÄ ieviestÄ budžeta pieÅemÅ¡anas kÄrtÄ«ba. TÄs gan arÄ« pagÄtnÄ" tikuÅ¡as gana bieži pÄrkÄptas, reizÄ"m izraisot lÄ«dzÄ«gus maksÄtnespÄ"jas periodus. TomÄ"r pÄ"dÄ"jÄ laika biežÄs "par mata tiesu izglÄbÅ¡anÄs" liecina, ka ASV valdÄ«ba grib un saprot, bet galu galÄ nav spÄ"jÄ«ga ierobežot savus izdevumus.
Ar pirmdienu pÄrtrÅ«ka interneta tieÅ¡raide no VaÅ¡ingtonas zooloÄ£iskÄ dÄrza, kurÄ tÅ«kstoÅ¡iem cilvÄ"ku lÄ«dz Å¡im bija vÄ"rojuÅ¡i nesen dzimuÅ¡Ä pandas mazuļa pirmos soļus. ArÄ« tÄdas ir republikÄÅu un demokrÄtu strÄ«da sekas. Lai gan varÄ"tu domÄt, ka Å¡Äds mazsvarÄ«gÄko ierÄ"dÅu bezalgas atvaļinÄjums valstij, varbÅ«t atskaitot dažas neÄ"rtÄ«bas, neko daudz nevarÄ"tu maksÄt, tomÄ"r speciÄlisti ir aprÄ"Ä·inÄjuÅ¡i, ka divu nedÄ"ļu maksÄtnespÄ"ja ASV tautsaimniecÄ«bai varÄ"tu laupÄ«t 0,3% iekÅ¡zemes kopprodukta. Tas Å¡ajos laikos, kad katrs procents aiz nulles ir svarÄ«gs, bÅ«tu diezgan sÄpÄ«gs zaudÄ"jums. 1995. gada 800 000 valsts ierÄ"dÅu seÅ¡dienÄ«gais bezalgas atvaļinÄjums nodokļu maksÄtÄjiem izmaksÄja 1,4 miljardus dolÄru, kas toreiz bija diezgan vÄ"rÄ Åemama summa. VaÅ¡ingtonas apriÅÄ·im vien Å¡is maksÄtnespÄ"jas periods dienÄ izmaksÄjot 200 miljonus dolÄru, tÄ aprÄ"Ä·inÄjis Dž. Meisona universitÄtes profesors StÄ«vens Fullers.
Budžeta pieÅemÅ¡anas process vienmÄ"r ir ultimÄtu un spriedzes pilns laiks, to mums pÄ"dÄ"jÄs nedÄ"ļÄs paÅ¡iem ir bijusi lieliska iespÄ"ja pieredzÄ"t. TaÄu Barakam Obamam Å¡Äds laiks pienÄk katrus pÄris mÄ"neÅ¡us, un tas brÄ«dÄ«, kad ASV ekonomika piedzÄ«vo pirmo pamanÄmo atkopÅ¡anos. Å Ä·iet, ka tÄ nav tikai sistÄ"miska problÄ"ma, bet uz vÄ"lÄku laiku atliktÄs krÄ«zes sekas. Obamas obligÄtÄ veselÄ«bas apdroÅ¡inÄÅ¡anas reforma gan ir sociÄli atbildÄ«gs projekts, taÄu vai Å¡obrÄ«d ir Ä«stais laiks to Ä«stenot?