Latvijas attīstībai: Ko nogrēkojušies mazie uzņēmēji?

Valsts politika attiecÄ«bā pret vietÄ"jiem uzņÄ"mÄ"jiem Ä«sā laika periodā ieņÄ"musi ļoti destruktÄ«vu virzienu. Neilgā laika posmā ierosināti vai pieņemti grozÄ«jumi likumos, kuriem ir potenciāls atstāt ļoti negatÄ«vu iespaidu uz Latvijas uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas vidi. No tiem vislielāko ažiotāžu radÄ«juÅ¡i 24.septembrÄ« pieņemtie grozÄ«jumi likumā "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu", kas paredz kapitālsabiedrÄ«bu pienākumu veikt valsts obligātās sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksas no minimālās algas par tādu valdes locekli, kurÅ¡ veic pienākumus bez atlÄ«dzÄ«bas kapitālsabiedrÄ«bā, kurā nav neviena nodarbinātā un kuras apgrozÄ«jums pārsniedz 7000 eiro.

Å obrÄ«d pie apvāršņa ir jau nākamais "sods" mazajiem uzņÄ"mÄ"jiem - mikrouzņÄ"mumu nodokļa pacelÅ¡ana no 9% uz 15%. Pieņemot šādus, neprognozÄ"jamus grozÄ«jumus, kas atstās vislielāko kaitÄ«go iespaidu tieÅ¡i uz mazajiem uzņÄ"mumiem, nav ņemts vÄ"rā apstāklis, ka valdes loceklis varbÅ«t savu iztiku pelna un sociālo nodokli maksā citā algotā darbā, bet pa vakariem mÄ"Ä£ina iedzÄ«vināt savu mazo uzņÄ"mumu, kas nebÅ«t vÄ"l nepelna tik labi, lai varÄ"tu mÄ"tāties ar tÅ«kstoti latu lieliem jauniem nodokļiem viena nepārdomāta valdÄ«bas lÄ"muma dÄ"ļ. Tāpat nav ņemts vÄ"rā apstāklis, ka viens cilvÄ"ks var bez atlÄ«dzÄ«bas bÅ«t par valdes locekli vairākos uzņÄ"mumos, tai skaitā vairākos mazos uzņÄ"mumos.

Vai Å¡is jaunais sods par reÄ£istrÄ"tu uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu bÅ«s jāmaksā no katra uzņÄ"muma, kura valdÄ" Å¡is cilvÄ"ks darbojas? Tādi neprognozÄ"jami grozÄ«jumi ar jÅ«tamu finansiālo ietekmi ir galvenais iemesls, kādÄ"ļ tieÅ¡i mazi uzņÄ"mÄ"ji izvÄ"las strādāt nereÄ£istrÄ"ti, vai pat vispār brauc prom no Latvijas. Vai tas ir rezultāts ko mÄ"s vÄ"lamies? Vislielākais kārtÄ"jo nodokļu iespaids bÅ«s uz Latvijas uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas vidi un tās prognozÄ"jāmÄ«bu kopumā. Pat ja mazie uzņÄ"mumi ar grÅ«tÄ«bām un sakožot zobus vÄ"l pielāgosies jaunajām izmaiņām, tās parāda Latviju kā ļoti nestabilu vidi uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bai un nerada vÄ"lÄ"Å¡anos strādāt. Tas var ļoti negatÄ«vi ietekmÄ"t arÄ« ārzemju investorus, kuriem Latvija var Å¡Ä·ist pievilcÄ«ga zeme salÄ«dzinoÅ¡i zemo ražoÅ¡anas izmaksu dÄ"ļ, taču visu pievilcÄ«bu var aizÄ"not fakts, ka valsts piemÄ"ro nodokļus un dažādus grozÄ«jumus likumos bez jebkāda pārejas laika, pārāk bieži un neprognozÄ"jami. 

Globalizācija nav abstrakts process, kas norisinās visur citur, bet ne pie mums. Vai tā bÅ«s mums labvÄ"lÄ«ga vai nāks par ļaunu, ir mÅ«su paÅ¡u rokās. Latvijai jābÅ«t konkurÄ"tspÄ"jÄ«gai savā reÄ£ionā, bet, ja pat paÅ¡māju uzņÄ"mÄ"jiem bÅ«s izdevÄ«gāk pārcelt savus uzņÄ"mumus uz kaimiņvalstÄ«m, Lietuvu, Igauniju, par kādu konkurÄ"tspÄ"ju var bÅ«t runa? Investoram, kurÅ¡ meklÄ" sev izdevÄ«gāko vietu, kur ražot vai citādi attÄ«stÄ«t savu uzņÄ"mumu, tas ir skaidrs signāls, ka valsts uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas vide ir neprognozÄ"jama un darbÄ«ba, kas Å¡odien Å¡Ä·iet izdevÄ«ga, jau pÄ"c pāris mÄ"neÅ¡iem tāda var vairs nebÅ«t kārtÄ"jo nodokļu vai citu izmaiņu dÄ"ļ. 

Spilgts piemÄ"rs tam, kā valsts cenÅ¡as atrisināt savu nespÄ"ju tikt galā ar dažiem likumpārkāpÄ"jiem, tādÄ"jādi sodot visus, ir nesen pieņemtais lÄ"mums, ka vienā telpā, kurai nav atseviÅ¡Ä·as ieejas, nevar atrasties gan veikals, gan kafejnÄ«ca, tikai viens vai otrs. Ir diezgan skaidrs, ka šādā veidā tiek pieteikts karÅ¡ tiem diennakts veikaliem, kas, stājoties spÄ"kā aizliegumam par alkohola tirdzniecÄ«bu pÄ"c desmitiem vakarā, elastÄ«gi pārvÄ"rtās par veikaliem - kafejnÄ«cām, imitÄ"jot savu jauniegÅ«to statusu, veikala interjeram pievienojot simbolisku galdu un pāris krÄ"slus. TādÄ"jādi Å¡ie veikali guva iespÄ"ju tirgot alkoholiskus dzÄ"rienus neatļautajā laikā, tos pārdodot atvÄ"rtā formā vai plastmasas glāzÄ«tÄ"s. Patlaban nediskutÄ"jot par to, cik pamatoti vispār ir Å¡ie alkohola tirdzniecÄ«bas aizliegumi pieauguÅ¡iem cilvÄ"kiem, likumu pārkāpumi ir policijas problÄ"ma. Tos nedrÄ«kst risināt uz citu, godprātÄ«gu uzņÄ"mÄ"ju rÄ"Ä·ina. Neskatoties uz bargajiem aizliegumiem, Å¡Ä·iet, katram rÄ«dziniekam zināma kāda vieta, kur naktÄ«s tirgo grādÄ«go dziru, kamÄ"r godÄ«gi uzņÄ"mÄ"ji bijuÅ¡i spiesti savas kafejnÄ«cas slÄ"gt jau desmitos vakarā.

DiemžÄ"l stājoties spÄ"kā jaunajam aizliegumam, cieta arÄ« uzņÄ"mÄ"ji, kuriem nav nekāda sakara ar nelikumÄ«gu tirgoÅ¡anas praksi. Valmiermuižas alus darÄ«tavas saimnieks Aigars Ruņģis intervijā atzÄ«st, ka Å¡Ä« aizlieguma dÄ"ļ septiņu dienu laikā nācies norakstÄ«t 15 tÅ«kstoÅ¡u latu investÄ«cijas. "Mazai alus darÄ«tavai tas nav lÄ"ts prieks," viņš piebilst. Izskatās, ka cīņā ar potenciālajiem likumpārkāpÄ"jiem visvairāk cieÅ¡ jau esoÅ¡ie uzņÄ"mÄ"ji. Rodas jautājums, vai tiešām tā vietā, lai apsekotu Å¡os dažus diennakts veikalus un caur individuāliem un atkārtotiem sodiem Å¡o praksi izskaustu, ir vÄ"rts iedragāt arÄ« pilnÄ«gi godÄ«gu uzņÄ"mÄ"ju biznesu? Pirms pieņemt šāda veida grozÄ«jumus, pÄ"kšņi pacelt dažādus nodokļus vai aizliegt konkrÄ"ta veida uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu, ir vÄ"rts padomāt, vai tiešām Å¡ie daži gadÄ«jumi, kad likums tiek apiets, ir tik problemātiski, ka to dÄ"ļ ir jācieÅ¡ uzņÄ"mÄ"jiem un valsts konkurÄ"tspÄ"jai kopumā. AttiecÄ«bā uz valdes locekļa nodokli, Å¡Ä·iet, ka lÄ"mumu pieņÄ"mÄ"ji tik ļoti koncentrÄ"juÅ¡ies uz iespÄ"jām, kā valdes locekļi, nesaņemot atalgojumu, varÄ"tu izvairÄ«ties no nodokļu maksāšanas, ka aizmirsuÅ¡i par to, ka daži uzņÄ"mÄ"ji Å¡Ä« nodokļa dÄ"ļ vairs vispār nevarÄ"s strādāt.

Jāatceras, ka 7000 eiro apgrozÄ«jums vÄ"l nenozÄ«mÄ" peļņu. Vai arÄ« no uzņÄ"muma, kura apgrozÄ«jums ir 7000 eiro, peļņa var bÅ«t apmÄ"ram tāda pati kā tikko piemÄ"rotais nodoklis. Uztraucoties par to, ka šādiem valdes locekļiem, sasniedzot pensijas vecumu, nebÅ«s pietiekamas valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksas minimālajai pensijai un atbildÄ«ba par to gulsies uz tiem, kuri visu mūžu izdarÄ«juÅ¡i Å¡os maksājumus, ministrija aizmirst, ka cilvÄ"ki var apzināti izvÄ"lÄ"ties krāt vecumdienām paÅ¡i.

VÄ"l viens no anotācijā minÄ"tajiem iemesliem jaunajam valdes locekļa nodoklim tiek minÄ"ts: "Å…emot vÄ"rā augsto Ä"nu ekonomikas Ä«patsvaru, ir iespÄ"jamas situācijas, kad kapitālsabiedrÄ«bas gÅ«st grāmatvedÄ«bas uzskaitÄ" nereÄ£istrÄ"tus ienākumus, kas kalpo par avotu atlÄ«dzÄ«bas izmaksai gan valdes locekļiem, gan citiem darbiniekiem, šādu izmaksas faktu neatspoguļojot grāmatvedÄ«bā un neapliekot ar nodokļiem." Grāmatvežu atbalsta asociācijas pārstāvis Rolands Celmiņš rakstā "Valdes locekļa nodoklis? Kādas bÅ«s sekas?" norāda, ka "Ä"nu ekonomika pastāv, jo Ä"nu ekonomikā strādāt ir vieglāk. Neviens nekontrolÄ", atskaites nav jānodod, nav liekas izmaksas par grāmatvedÄ«bu, nav birokrātijas un visas tās sankcijas." JāpiezÄ«mÄ", ka vienÄ«gie pieaicinātie pārstāvji grozÄ«jumu likumā "Par valsts sociālo apdroÅ¡ināšanu" izstrādÄ" - Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas un Latvijas GrāmatvedÄ«bas ārpakalpojumu asociācijas pārstāvji - tos neatbalstÄ«ja. UzņÄ"mÄ"ju pārstāvji netika pieaicināti. LÄ«dzÄ«gu reakciju radÄ«jis ierosinājums pakāpeniski pacelt mikrouzņÄ"mumu nodokli no 9% uz 15% no 2015. gada. "MikrouzņÄ"mumu kā uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas formas izveide ir mazinājusi "Ä"nu" ekonomiku Latvijā un legalizÄ"jusi desmitiem miljonu latu, kas Å¡obrÄ«d kā mikrouzņÄ"mumu darbinieku atalgojums silda iekÅ¡Ä"jo tirgu - tas ir fakts," vÄ"rÅ¡ uzmanÄ«bu Jānis Endziņš, akcentÄ"jot, ka mikrouzņÄ"mumu nodokļa paaugstināšana daļu sÄ«kbiznesa aizdzÄ«s atpakaļ "Ä"nu" sektorā un mazinās jaunu biznesa ideju pārtapÅ¡anu mikrouzņÄ"mumos.

CÄ«noties ar iespÄ"ju, ka kāds varÄ"tu krāpties ar nodokļiem, valsts padara legālu uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu arvien sarežģītāku, tādÄ"jādi palielinot Ä"nu ekonomiku, tādÄ"jādi radot jaunus iemeslus jauniem nodokļiem un regulÄ"jumiem, tādÄ"jādi padarot legālu uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu arvien sarežģītāku un palielinot Ä"nu ekonomiku... Un tā tālāk. Paniskās bailÄ"s pieļaut tik vien kā iespÄ"ju kaut kādā veidā krāpties ar nodokļiem, tiks zaudÄ"ti daudzu godÄ«gu uzņÄ"mÄ"ju visi nodokļi. Vai tiešām valdÄ«ba un tās ierÄ"dņi nesaprot, ka tas nevienam nav izdevÄ«gi un ved tikai pie arvien dziļākas krÄ«zes mÅ«su potenciāli ļoti radoÅ¡ajā ekonomikā?