Tuvojoties gaidÄmajÄm Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anÄm rudenÄ«, aizvien skaļÄk izskan atseviÅ¡Ä·u politisko partiju aicinÄjumi veidot speciÄlus iezÄ«mÄ"tus budžetus atseviÅ¡Ä·Äm naudas trÅ«kuma nomocÄ«tÄm nozarÄ"m, pÄrsvarÄ runa ir par autoceļu fonda atjaunoÅ¡anu, veselÄ«bas aprÅ«pi un iezÄ«mÄ"tu finansÄ"jumu KultÅ«rkapitÄla fondam. KÄda no partijÄm aicina veidot pat piecus speciÄlos budžeta fondus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.Â
SpeciÄlo budžetu izveidei gan nepiekrÄ«t FinanÅ¡u ministrija, arÄ« Dienas aptaujÄtie eksperti, kas ir akadÄ"miski mÄcÄ«bspÄ"ki, pret Å¡Ädu ideju izturas skeptiski. ArÄ« Starptautiskais ValÅ«tas fonds un Pasaules Banka nerekomendÄ" veidot speciÄlos budžetus, jo tas naudas sadali padara mazÄk caurspÄ«dÄ«gu un pats galvenais - ir problemÄtiski elastÄ«gi pÄrdalÄ«t lÄ«dzekļus valdÄ«bas prioritÄtÄ"m.
SavukÄrt nozares, kurÄm vÄ"las paredzÄ"t speciÄlos budžetus, to atbalsta abÄm rokÄm. Autoceļu bÅ«vnieki pat ir paziÅojuÅ¡i, ka fonda atjaunoÅ¡anas atbalstÄ«Å¡ana ir lakmusa papÄ«rs partijÄm, vai par tÄm var balsot vÄ"lÄ"Å¡anÄs.
JÄatgÄdina, ka paÅ¡laik LatvijÄ ir tikai viens speciÄlais budžets - valsts sociÄlÄs apdroÅ¡inÄÅ¡anas budžets, kuru veido strÄdÄjoÅ¡o sociÄlÄs iemaksas. TaÄu tÄ nav bijis vienmÄ"r. LÄ«dz 2004. gadam bija 14 speciÄlo budžetu, to skaitÄ speciÄlais veselÄ«bas aprÅ«pes budžets, valsts autoceļu fonds, augstas klases sasniegumu sports u. c., kurus ar valdÄ«bas lÄ"mumu 2004. gadÄ iekļÄva pamatbudžetÄ (izÅemot sociÄlÄs apdroÅ¡inÄÅ¡anas budžetu). Tolaik galvenie argumenti par labu speciÄlo budžetu likvidÄ"Å¡anai bija starptautisko finanÅ¡u institÅ«ciju rekomendÄciju Ä«stenoÅ¡ana, lielÄkas rÄ«cÄ«bas iespÄ"jas valdÄ«bai, lemjot par nepiecieÅ¡amo lÄ«dzekļu novirzÄ«Å¡anu valstij nozÄ«mÄ«gu prioritÄÅ¡u realizÄcijai.
FinanÅ¡u ministrijas skatÄ«jumÄ Å¡ie argumenti savu nozÄ«mi nav zaudÄ"juÅ¡i arÄ« patlaban. FinanÅ¡u ministrs Andris Vilks norÄda, ka, "iezÄ«mÄ"jot konkrÄ"tu valsts budžeta lÄ«dzekļu apmÄ"ru novirzÄ«Å¡anu vienai nozarei, tiek apdraudÄ"ta iespÄ"ja valdÄ«bai sabalansÄ"t visas valsts attÄ«stÄ«bai un droÅ¡Ä«bai nepiecieÅ¡amÄs vajadzÄ«bas. TÄ ir galvenÄ negatÄ«vÄ iezÄ«me, ka, iezÄ«mÄ"jot noteiktus ieÅÄ"mumus noteiktiem izdevumiem, tiek ierobežotas valdÄ«bas iespÄ"jas lemt par pieejamÄ finansÄ"juma sadali atbilstoÅ¡i valdÄ«bas prioritÄtÄ"m. Jo lielÄka ir speciÄlajiem mÄ"rÄ·iem iezÄ«mÄ"tÄ daļa, jo mazÄk paliek lÄ«dzekļu, par kuru pÄrdali valdÄ«ba var lemt". Vilks arÄ« uzsver, ka ir maldÄ«gs uzskats, ka lÄ«dzekļu iezÄ«mÄ"Å¡ana dod garantiju par finansÄ"juma pieejamÄ«bu noteiktÄm nozarÄ"m, jo iezÄ«mÄ"tie ieÅÄ"mumi mÄ"dz svÄrstÄ«ties, un neparedzÄ"ta nodokļu plÄna neizpilde radÄ«tu iztrÅ«kumu iezÄ«mÄ"tajÄ budžetÄ, kÄ rezultÄtÄ nebÅ«tu iespÄ"jams nodroÅ¡inÄt plÄnotÄs funkcijas un vajadzÄ"tu lemt par papildu lÄ«dzekļu pieÅ¡Ä·irÅ¡anu no valsts pamatbudžeta.
AtÅ¡Ä·irÄ«gu skatÄ«jumu pauž bijuÅ¡ais finanÅ¡u ministrs Einars RepÅ¡e, kura laikÄ speciÄlie budžeti tika likvidÄ"ti un kurÅ¡ tagad iestÄjas par to atjaunoÅ¡anu. Runa ir par autoceļu fondu un KultÅ«rkapitÄla fondu. "2004. gadÄ biju pÄrliecinÄts, ka ir pareizi, ka visu izdevumu pieÅ¡Ä·irÅ¡ana un apstiprinÄÅ¡ana iet caur vienotu procedÅ«ru, kurÄ ministriem jÄspÄ"j aizstÄvÄ"t savas prioritÄtes. TurklÄt likums noteica, ka jomÄm, kurÄs tiek likvidÄ"ts speciÄlais budžets, finansÄ"jums netiek samazinÄts. DiemžÄ"l tolaik netika Åemta vÄ"rÄ cilvÄ"ka patiesÄ daba - ka tÄ ir vÄja. Likums netika pildÄ«ts, un ministri, piemÄ"ram, satiksmes, nemÄcÄ"ja aizstÄvÄ"t savas prioritÄtes. TajÄ paÅ¡Ä veselÄ«bas nozarÄ" finansÄ"jums katru gadu tika samazinÄts. TÄdÄ"ļ paÅ¡laik es uzskatu, ka, piemÄ"ram, speciÄls budžets autoceļiem bÅ«tu atjaunojams. Tam par labu runÄ tas, ka autovadÄ«tÄji, kas maksÄ ceļu nodokli, ir pÄrliecinÄti, ka tas aiziet ceļu uzturÄ"Å¡anai. TurklÄt autoceļu nozares Ä«patnÄ«ba ir tÄ, ka tur darbi un lÄ«dz ar to finansÄ"jums ir jÄplÄno vairÄku gadu garumÄ. Un ir ļoti svarÄ«gi, lai finansÄ"jums bÅ«tu noteiktÄ apjomÄ plÄnojams vairÄkus gadus uz priekÅ¡u," teic RepÅ¡e.
PlaÅ¡Äk lasiet RÅ«tas Kesneres rakstÄ BÅ«t vai nebÅ«t speciÄlajiem budžetiem ceturtdienas, 14.augusta, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!