Krimas tatāru padomes vadītājs: Krima nevar būt par maiņas monētu

KādreizÄ"jais Latvijas valsts arhÄ«va direktors, tautrontietis, Å¡obrÄ«d Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Refats ÄŒuborovs intervijā atklāti par situāciju Krievijas anektÄ"tajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Vispirms - kādā saistībā šajās dienās esat Rīgā?

Mani uzaicināja piedalÄ«ties un ar atklāšanas uzrunu uzstāties starptautiskā konferencÄ" "PÄ"c gadsimta ceturkšņa. Baltijas ceļš un totalitārā komunisma sabrukums: Eiropas kopÄ«gās atmiņas un politiskās iedvesmas avots", kas RÄ«gā notiek 21. un 22. augustā. Latvijā esmu nodzÄ«vojis daudzus gadus, mana pirmā politiskā pieredze veidojās Å¡eit, Tautas frontes laikā, un tā bijusi par pamatu tālākajai darbÄ«bai Krimas un Ukrainas parlamenta deputāta statusā un tagad, vadot Medžilisu.

Varat Ä«sumā raksturot, kas Å¡obrÄ«d notiek Krimā? Kā jÅ«tas cilvÄ"ki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdoÅ¡anā, jo Krievija cenÅ¡as iespÄ"jami ātri leÄ£itimizÄ"t okupāciju. ProblÄ"mas izjÅ«t pat tie Krimā dzÄ«vojoÅ¡ie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklÄ« sāks dzÄ«vot paradÄ«zÄ". PavasarÄ« tika solÄ«ts, ka jautājumi par pilsonÄ«bu, Ä«paÅ¡umtiesÄ«bām, brÄ«vu pārvietoÅ¡anos tiks risināti pakāpeniski, bÅ«s kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drÄ«z Krievijas vara no saviem solÄ«jumiem atkāpās un cilvÄ"kus nostādÄ«ja ātras izvÄ"les priekšā. Teiksim, pilsonÄ«bas jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vÄ"laties Å¡o statusu saglabāt, jums mÄ"neÅ¡a laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvÄ"rtas tikai četras šādas reÄ£istrÄ"Å¡anās vietas, turklāt tās atvÄ"ra ne pirmajās dienās pÄ"c paziņojuma.

Vai daudzi pieteicās?

Tādu cilvÄ"ku, kas šādā veidā saglabāja Ukrainas pilsonÄ«bu, ir ne vairāk nekā trÄ«s tÅ«kstoÅ¡i uz diviem miljoniem Krimas iedzÄ«votāju.

Maz.

Neviens taču nezināja, vai saglabāsies tiesÄ«bas uz zemes un citu Ä«paÅ¡umu, uz darbu un brÄ«vu pārvietoÅ¡anos. TāpÄ"c vairākums vienkārÅ¡i neko nedarÄ«ja. BaidÄ«jās arÄ« paÅ¡i sevi nodot varai kā tādus, kas to neatzÄ«st.

Pats reÄ£istrÄ"jāties vai kļuvāt par Krievijas pilsoni?

NÄ", mana situācija atÅ¡Ä·iras ar to, ka, bÅ«dams Ukrainas pilsonis un de facto dzÄ«vojot un strādājot Krimā, biju deklarÄ"ts citur Ukrainā - Kijevā. LÄ«dzÄ«gs statuss ir aptuveni 15-20 tÅ«kstoÅ¡iem Krimas iedzÄ«votāju.

Uzreiz kļuvāt par ārzemnieku.

Jā, vienā mirklÄ« kļuvu par ārzemnieku savā zemÄ", savā mājā, savā darbā. Lai pieņemtu viņu nosacÄ«jumus, man bÅ«tu jānoformÄ" atteikÅ¡anās no savas valsts pilsonÄ«bas. Tāds, lÅ«k, absurds.

Labi saprotot šādas pieejas cinismu, faktiskā vara cenÅ¡as maksimāli saÄ«sināt Å¡Ä«s uzspiestās pilsonÄ«bas noformÄ"Å¡anu. Simtiem tÅ«kstoÅ¡u Krimas iedzÄ«votāju lieto Ukrainas pasi, kaut paÅ¡reizÄ"jā vara viņus uzskata par Krievijas pilsoņiem. Tagad vajag iespÄ"jami ātri Å¡o pasi nomainÄ«t pret Krievijas pasi. TāpÄ"c katru dienu tiek izziņoti jauni noteikumi tādās cilvÄ"ku dzÄ«ves jomās, kam ar pilsonÄ«bu nav nekāda sakara.

PiemÄ"ram?

Ir pieņemts lÄ"mums, ka visām maÅ¡Ä«nām jānomaina numura zÄ«me. Lai to paveiktu, jāuzrāda Krievijas pase. Ja kāds saslimst un nokļūst slimnÄ«cā, lai noformÄ"tu apdroÅ¡ināšanu, bez Krievijas pases neiztikt. BÄ"rni, kas Å¡ovasar pabeidza skolu, nevarÄ"ja saņemt atestātu bez Krievijas pases. CilvÄ"ki var izbraukt no Krimas, izmantojot Ukrainas pasi, bet, lai atgrieztos, vajag Krievijas pasi.

Daudzi likumi, kas Å¡ogad ieviesti Krievijā, radÄ«ti uz Ukrainas pieredzes pamata. Krimas pievienoÅ¡anu Krievijai Putins pamato ar tautas gribu, atsaucoties uz referendumu, bet tajā pašā laikā Krievijā likumdoÅ¡ana vispār tādus nepieļauj rÄ«kot. TieÅ¡i pÄ"c Krimas aneksijas Krievijā parādÄ«jās likuma pants, kas jau pat publisku sprieÅ¡anu par tās vai citas Krievijas teritorijas statusu pielÄ«dzina separātismam, un par to ir paredzÄ"ts kriminālpants. Å ogad parādÄ«jies pants, kas uzliekpar pienākumu Krievijas pilsoņiem reÄ£istrÄ"t dubultpilsonÄ«bu, ja tādas kādam ir. Ieviesti ierobežojumi interneta lietoÅ¡anā.

Atgriešanās padomju laikos?

Deja vu sajÅ«ta ir. Bet Å¡odienas režīmu, kas izveidots Krimā, ar padomju salÄ«dzināt nevar kaut vai tāpÄ"c, ka padomju režīms no personas sagaidÄ«ja tikai to, lai tā neiestātos pret padomju varu un neapÅ¡aubÄ«tu tās vÄ"rtÄ«bas, bet mÅ«su situācijā vara pieprasa no cilvÄ"ka nemitÄ«gu lojalitātes apliecinājumu, pastāvÄ«gu varas slavināšanu. Lojalitātes neapliecināšana tiek uztverta kā izaicinājums. Å Ä« vara ir daudz ciniskāka par to, kas bija padomju laikos, jo represÄ«vo orgānu iespÄ"jas daudz lielākas. Å odien Krimā nav neviena savā dzÄ«ves pozÄ«cijā aktÄ«va cilvÄ"ka, kam jau nebÅ«tu bijuÅ¡as sarunas ar Krievijas droÅ¡Ä«bas dienesta pārstāvjiem, Krimā nav neviena redaktora vai medija Ä«paÅ¡nieka, ar ko šādas pārrunas nebÅ«tu notikuÅ¡as jau vairākkārt - tiek vairota totāla baiļu atmosfÄ"ra spÄ"ka struktÅ«ru priekšā, kuras sabiedrÄ«bai jāuztver kā visuvarenas, no kurām neko nevar noslÄ"pt.

Visu interviju lasiet trešdienas, 20.augusta, laikrakstā Diena!