Zanders: Ar valdību vien nepietiek

ValdÄ«bas dienas kārtÄ«bā nonācis InformatÄ«vais ziņojums Par paveikto Krievijas ekonomisko sankciju negatÄ«vo seku mazināšanai un veicamajām eksporta veicināšanas aktivitātÄ"m. Visvienkāršāk bÅ«tu pievienoties korim un paziņot, ka paveikts ir par maz, tomÄ"r tas nebÅ«tu korekti - katrs var ar ziņojumu iepazÄ«ties valdÄ«bas mājaslapā sadaļā TiesÄ«bu aktu projekti un pārliecināties, ka slinkots nav. Cita lieta - lai uzsāktie pasākumi nestu augļus, nepietiek ar DÅ«klava vai MatÄ«sa personÄ«gajiem pÅ«liņiem vai FinanÅ¡u ministrijas (FM) izpratni.

PiemÄ"ram, virkne atbalsta pasākumu saistās ar izmaiņām likumdoÅ¡anā (tostarp ļoti svarÄ«gās izmaiņas Likumā par nodokļiem un nodevām, Likumā par Valsts ieņÄ"mumu dienestu), kur nepiecieÅ¡ams Saeimas atbalsts. Ä»oti jācer, ka priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu drudzÄ« nonākuÅ¡ie deputāti to saprot un ir gatavi izskatÄ«t priekÅ¡likumus operatÄ«vi, vajadzÄ«bas gadÄ«jumā sanākot uz ārkārtas sÄ"dÄ"m un vienlaikus bez populistiskas vāvuļoÅ¡anas no tribÄ«nes. Virknei pasākumu (jo Ä«paÅ¡i Satiksmes ministrijas rosinātajiem) nepiecieÅ¡ams arÄ« Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«ru akcepts, un tas savukārt nozÄ«mÄ", ka maksimāli aktÄ«vi Å¡ajās struktÅ«rās jāstrādā Latvijas pārstāvjiem. Un situācija ar Krievijas sankcijām tieÅ¡i parādÄ«s, cik vÄ"rti ir Å¡ie pārstāvji.

Ziņojums arÄ« vÄ"lreiz atklāj ačgārnÄ«bas pilnvaru sadalÄ«jumā Latvijas izpildvarā. Proti, Ekonomikas ministrijas (EM) pieteiktie darbi ir, delikāti izsakoties, tik neuzkrÄ«toÅ¡i, ka var bÅ«t tikai divas versijas. Pirmā: EM gurÄ·ojas. Otrā - ticamākā: lai gan nosaukums ir ambiciozs, ministrijas pilnvaras ir nelielas, kas nav Ä«sti pareizi. Rodas iespaids, ka Ekonomikas ministrijas ietekmes uz ekonomiku pamatforma ir tas, cik veiksmÄ«gi vai neveiksmÄ«gi darbojas Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra; citos jautājumos EM gaida (spiesta gaidÄ«t?), ko teikts kolÄ"Ä£i citās ministrijās. UzņÄ"mÄ"jiem, kurus skar Krievijas sankcijas, ir vÄ"rts iepazÄ«ties ar informāciju (t. sk. Å¡ajā informatÄ«vajā ziņojumā), kādās tirdzniecÄ«bas misijās un starptautiskās nozaru izstādÄ"s (t. sk. ar valsts finansiālu atbalstu) tuvāko mÄ"neÅ¡u, pusgada laikā var piedalÄ«ties, tomÄ"r jebkurā gadÄ«jumā ir sajÅ«ta, ka Latvijā ekonomisko politiku nosaka FinanÅ¡u ministrija. Lai gan eksportā uz Krieviju nozÄ«mÄ«gs ir ne tikai lauksaimniecÄ«bas un pārtikas produktu nozares Ä«patsvars (42,4% no eksporta uz kaimiņvalsti), tomÄ"r liela loma ir arÄ« maÅ¡Ä«nbÅ«vei (15,7%) un Ä·Ä«miskajai rÅ«pniecÄ«bai (15,3%), kurām ar aicinājumiem "PÄ"rc Latvijas produktu!" daudz nepalÄ«dzÄ"si.

Kā nu ir, tā ir, tomÄ"r EM vismaz varÄ"tu Rietumu - Krievijas konflikta kontekstā aktÄ«vāk strādāt ar tÄ"mām, kas ir nepārprotami tās kompetencÄ" - ar enerÄ£Ä"tiku. Å ajā informatÄ«vajā ziņojumā tam nevajadzÄ"ja (par laimi!) atspoguļoties, tomÄ"r mÅ«su atkarÄ«ba no Krievijas energopiegādÄ"m situācijā, kad konfliktam galu neredz, rada virkni nepatÄ«kamu jautājumu, uz kuriem nedrÄ«kst meklÄ"t atbildes tikai tad, kad problÄ"mas ir jau sākušās.