No 2014.gada 1.aprīļa LatvijÄ elektroenerÄ£ijas tirgus tiks atvÄ"rts arÄ« mÄjsaimniecÄ«bÄm, kas nozÄ«mÄ", ka Latvija uz visiem laikiem atvadÄs no valsts regulÄ"ta elektroenerÄ£ijas tarifa - gan uzņÄ"mumi, gan mÄjsaimniecÄ«bas elektroenerÄ£iju pirks par tirgus noteiktu cenu. Kaut gan tradicionÄli no konkurences un tirgus tiek sagaidÄ«ta patÄ"rÄ"tÄjam zemÄka cena, iedzÄ«votÄjiem jÄrÄ"Ä·inÄs, ka elektroenerÄ£ijas cena zemÄka nekļūs, gluži otrÄdi - tÄ varÄ"tu sadÄrdzinÄties par 20-30%.
Cena mainÄ«sies ik brÄ«di, nevis reizi pÄris gados
AnalizÄ"jot to, kÄdi faktori 2014.gadÄ ietekmÄ"s elektroenerÄ£ijas gala cenu patÄ"rÄ"tÄjiem, jÄsecina, ka tirgus atvÄ"rÅ¡ana mÄjsaimniecÄ«bÄm skaidri uzrÄdÄ«s tarifa sastÄvdaļas privÄtpersonÄm. TÄ kÄ paÅ¡reiz mÄjsaimniecÄ«bu elektroenerÄ£ijas cena obligÄtÄ iepirkuma komponenÅ¡u (OIK) kÄpuma dÄ"ļ pÄ"dÄ"jos gados pamattarifÄ ir samazinÄjusies lÄ«dz 42 EUR/MWh (jeb 4,2 centi/kWh) bez PVN, bet starta tarifÄ - lÄ«dz 13 EUR/MWh (jeb 1,3 centi/kWh) bez PVN, elektroenerÄ£ijas sadÄrdzinÄjums, tirgum atveroties, bÅ«s jÅ«tams, tomÄ"r tas bÅ«s ļoti individuÄls atkarÄ«bÄ no katras mÄjsaimniecÄ«bas izvÄ"lÄ"tÄ tirgotÄja un viņa piedÄvÄtÄs cenas. Å obrÄ«d var droÅ¡i prognozÄ"t, ka elektroenerÄ£ijas cena nebÅ«s zemÄka par 50 EUR/MWh (jeb 5,0 centi/kWh) bez PVN, kas nozÄ«mÄ", ka elektroenerÄ£ijas cena varÄ"tu sadÄrdzinÄties par 20-30%. TomÄ"r, ņemot vÄ"rÄ elektroenerÄ£ijas cenas Ä«patsvaru (33%) pamattarifÄ, kopÄ"jais rÄ"Ä·ins procentuÄli sadÄrdzinÄsies trÄ«s reizes mazÄk. Papildus Baltijas tirgus Ä«patnÄ«bÄm ir vÄ"rts pievÄ"rst uzmanÄ«bu arÄ« Eiropas SavienÄ«bas lÄ"mumiem attiecÄ«bÄ uz emisiju kvotu mÄkslÄ«gu sadÄrdzinÄÅ¡anu (EU-ETS backloading plÄns), kas no lietotÄju viedokļa negatÄ«vajÄ scenÄrijÄ palielinÄs elektroenerÄ£ijas tirgus cenas visÄ EiropÄ.
Lai arÄ« no OIK izmaksu viedokļa pozitÄ«vi vÄ"rtÄ"jamas relatÄ«vi augstÄkas elektroenerÄ£ijas tirgus (spot) cenas un zemÄkas dabasgÄzes cenas, jo tas samazina kompensÄ"jamos papildu izdevumus, salÄ«dzinot ar 2013.gadu, visticamÄk, OIK no 2014.gada 1.aprīļa kÄps, jo ekspluatÄcijÄ ir nodotas jaunas subsidÄ"jamÄs elektrostacijas, kÄ arÄ« ir samazinÄjies elektroenerÄ£ijas gala patÄ"riņš, uz kuru tiek izdalÄ«ts kopÄ"jais koÄ£enerÄcijas un no atjaunÄ«gajiem resursiem ražotÄs elektroenerÄ£ijas atbalstam domÄtais OIK subsÄ«diju apjoms. JoprojÄm gan pastÄv cerÄ«ba, ka Ekonomikas ministrijai izdosies ieviest sistÄ"mu, kas Å¡o kÄpumu kompensÄ"s ar subsidÄ"tÄs elektroenerÄ£ijas nodokļa (SEN) ieņÄ"mumiem.
Kas ietekmÄ"s cenu Baltijas valstÄ«s
Kaut gan Baltijas valstis visÄdÄ ziÅ†Ä ir lÄ«dzÄ«gas, elektroenerÄ£ijas cenas tajÄs nav pilnÄ«gi vienÄdas. Cenu atÅ¡Ä·irÄ«bas ir vÄ"rojamas starp Igauniju un Latviju ierobežoto pÄrvades jaudu dÄ"ļ atseviÅ¡Ä·os gada mÄ"neÅ¡os, kas neļauj patlaban relatÄ«vi lÄ"tÄkai elektroenerÄ£ijai nonÄkt lÄ«dz Latvijai. TÄ kÄ uz Lietuvas un Latvijas robežas pÄrvades jaudas ir pietiekamas, arÄ« cenas ir bijuÅ¡as 100% vienÄdas visÄs stundÄs kopÅ¡ Nord Pool Spot biržas Latvijas cenu reÄ£iona izveides 2013. gada 3. jÅ«nijÄ. Spriežot pÄ"c 13. decembrÄ« notikuÅ¡o pÄrvades jaudu izsoļu rezultÄtiem, cenu atÅ¡Ä·irÄ«ba starp Igauniju un Latviju 2014. gadÄ tiek vÄ"rtÄ"ta pat 6,35 EUR/MWh apmÄ"rÄ, t.i., cenas LatvijÄ un LietuvÄ bÅ«s par 6,35 EUR/MWh augstÄkas nekÄ IgaunijÄ un SomijÄ. To, vai prognozes piepildÄ«sies, rÄdÄ«s laiks.
LÄ«dz ar Å¡ogad plÄnotÄ starpsavienojuma EstLink2 atklÄÅ¡anu starp Somiju un Igauniju bÅ«tiski pieaugs Igaunijas integrÄcija Somijas tirgÅ«, un Igaunijas elektroenerÄ£ijas tirgus cenas vÄ"l vairÄk pietuvinÄsies Somijas cenÄm (2013.gada 11 mÄ"neÅ¡os gandrÄ«z 70% stundu cenas starp Igauniju un Somiju bija vienÄdas). Starpsavienojuma ietekme uz Latviju un Lietuvu bÅ«s lÄ«dzÄ«ga un, Baltijai aizvien vairÄk integrÄ"joties ZiemeļvalstÄ«s un kontinentÄlajÄ EiropÄ, elektroenerÄ£ijas cenas visÄ EiropÄ kļūs aizvien lÄ«dzÄ«gÄkas. Patlaban nav iemeslu, lai elektroenerÄ£ijas tirgus cenas tuvÄkajos gados ievÄ"rojami pieaugtu vai samazinÄtos. LielÄkÄs atÅ¡Ä·irÄ«bas starp valstÄ«m galvenokÄrt bÅ«s vÄ"rojamas tÄ«kla tarifos, OIK vai citos nodokļos.
JÄkontrolÄ" patÄ"riņš
Tirgus atvÄ"rÅ¡ana mÄjsaimniecÄ«bÄm praktiski nozÄ«mÄ" to, ka iedzÄ«votÄji ÄtrÄk izjutÄ«s tirgus cenu ietekmi, lÄ«dzÄ«gi kÄ, piemÄ"ram, degvielai, kur cenas mainÄs nevis centralizÄ"ti pÄ"c Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas (SPRK) lÄ"muma reizi pÄris gados, bet gan katru dienu un pat katru stundu. PozitÄ«vi, ka vismaz elektroenerÄ£ijas tirgÅ« lietotÄjs, izvÄ"loties sev tÄ«kamÄko tirgotÄja piedÄvÄjumu, varÄ"s cenu fiksÄ"t, tomÄ"r, fiksÄ"jot cenu augstÄ lÄ«menÄ«, var nÄkties pÄrmaksÄt. LÄ«dz ar to ir svarÄ«gi saprast tirgus darbÄ«bas nianses, detalizÄ"ti iepazÄ«ties ar visÄm tirgus un tirgotÄju piedÄvÄtajÄm iespÄ"jÄm un izvÄ"lÄ"ties sev piemÄ"rotÄko risinÄjumu.
ElektrÄ«bas patÄ"rÄ"tÄjiem jÄatceras, ka atvÄ"rtais elektroenerÄ£ijas tirgus nesÄ«s lÄ«dzi iespÄ"jas samazinÄt elektrÄ«bas rÄ"Ä·inu, taÄu Å¡Ä«s iespÄ"jas jÄprot izmantot. Tuvojoties tirgus atvÄ"rÅ¡anai, pirmais solis ir noskaidrot visus LatvijÄ pieejamos elektroenerÄ£ijas tirgotÄjus un izvÄ"rtÄ"t viņu piedÄvÄjumus. Otrais solis - salÄ«dzinÄt tirgotÄju piedÄvÄtÄs cenas ar elektroenerÄ£ijas biržas Nord Pool Spot cenÄm. TreÅ¡ais solis - izvÄ"lÄ"ties lÄ"tÄko vai kÄ citÄdi katrai mÄjsaimniecÄ«bai piemÄ"rotÄko tirgotÄju un piedÄvÄjumu. JebkurÄ gadÄ«jumÄ vienÄ«gÄ rÄ"Ä·ina sastÄvdaļa, kuru patÄ"rÄ"tÄjs varÄ"s kontrolÄ"t ar garantiju, ir patÄ"riņš jeb energoefektivitÄte - jo efektÄ«vÄk tiks tÄ"rÄ"ts, jo mazÄks bÅ«s rÄ"Ä·ins.
