papildināts (17:36) - Valsts prezidents aicina Straujumu veidot jauno valdību

Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš pirmdien aicināja VienotÄ«bas virzÄ«to premjera amata kandidāti paÅ¡reizÄ"jo zemkopÄ«bas ministri Laimdotu Straujumu veidot jauno valdÄ«bu. Valsts prezidents, pamatojot Å¡o lÄ"mumu, uzsvÄ"ra Straujumas ilggadÄ"jo pieredzi izpildvarā.

PÄ"c prezidenta paziņojuma Straujuma žurnālistiem sacÄ«ja, ka balsojumā Saeimā par valdÄ«bas apstiprināšanu rÄ"Ä·inās ar 67 deputātu balsÄ«m, kas izriet no jaunveidojamās koalÄ«cijas sastāva, iekļaujot VienotÄ«bu, Nacionālo apvienÄ«bu, Zaļo un zemnieku savienÄ«bu, kā arÄ« neatkarÄ«go deputātu grupu Klāva OlÅ¡teina vadÄ«bā.

"No tā, kā veiksies valdÄ«bai un no tā, kā koalÄ«cija varÄ"s savā starpā sastrādāties, es uzskatu, ka bÅ«s atkarÄ«gs, kādi bÅ«s vÄ"lÄ"Å¡anu rezultāti. Es pilnÄ«bā apzinos to un es esmu gandarÄ«ta, ka Å¡Ä« labÄ"ji centriskā koalÄ«cija, visas partijas, mÄ"s kopā esam vienojuÅ¡ies, ka Å¡is darbs bÅ«s konstruktÄ«vs," teica Straujuma.

Konceptuālu atbalstu Straujumai kā jaunās valdības veidotājai pauduši arī potenciālie koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība un pie frakcijām nepiederošo deputātu grupa.

Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja un VienotÄ«bas vadÄ«tāja Solvita Ä€boltiņa uz jautājumu, kad jaunā valdÄ«ba varÄ"tu bÅ«t izveidota un sāks strādāt, pauda cerÄ«bu, ka jau pÄ"c divarpus nedÄ"ļām - 23.janvārÄ« - Saeimā notiekoÅ¡o ārpolitikas debaÅ¡u dienā jau varÄ"s uzstāties jaunās valdÄ«bas ārlietu ministrs.

Straujuma par ministru amatu sadali atkārtoti uzsvÄ"ra, ka paÅ¡laik par to nav runāts un Å¡Ä«s sarunas sāksies "no baltas lapas" un izrietÄ"s no principa par vienlÄ«dzÄ«gu atbildÄ«bas sfÄ"ru sadalÄ«jumu visiem koalÄ«cijas partneriem. Straujuma gan izteicās, ka labvÄ"lÄ«gas atsauksmes ir par to, ka darbu valdÄ«bā jāturpina gluži nesen amatu ieņÄ"muÅ¡ajai Nacionālās apvienÄ«bas virzÄ«tajai kultÅ«ras ministrei Dacei Melbārdei, savukārt Valsts prezidenta jau iepriekÅ¡ publiski paustais uzstādÄ«jums ir, ka ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijas izmeklÄ"Å¡anas labā darbu jāturpina paÅ¡reizÄ"jam iekÅ¡lietu ministram Rihardam Kozlovskim (Reformu partija). Par citu amatu sadali nekas neesot spriests, uzsvÄ"ra Straujuma.

Viņa labi apzinoties, ka uzņÄ"musies premjera pienākumus laikā, kad drÄ«zumā gaidāmas divas vÄ"lÄ"Å¡anas - Eiropas Parlamenta vÄ"lÄ"Å¡anas maijā un Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anas oktobrÄ«. Viņa pauda pārliecÄ«bu, ka Å¡ajā priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu gaisotnÄ" bÅ«tiski bÅ«s nepieļaut "valsts budžeta saplosÄ«Å¡anu" un pakļauÅ¡anos populistiskiem soļiem. ValdÄ«bai vÄ"l bÅ«s jāvienojas par ES fondu apguves sistÄ"mu 2014.-2020.gada plānoÅ¡anas periodam, lai jau šā gada otrajā pusÄ" Latvija varÄ"tu sākt apgÅ«t jaunajā plānoÅ¡anas periodā pieejamos lÄ«dzekļus.

Premjera amata kandidāte arÄ« pauda, ka uzklausÄ«jusi visu frakciju redzÄ"jumus un konkrÄ"tas lietas valdÄ«bas deklarācijai tiks izstrādātas četrās darba grupās, kas sāks darbu no treÅ¡dienas.

Straujuma dzimusi 1951.gada 24.februārī. Viņa ir beigusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, 1992.gadā viņa ieguvusi ekonomikas doktora grādu.

PÄ"c augstskolas beigÅ¡anas Straujuma strādājusi Latvijas Zinātņu akadÄ"mijas Ekonomikas institÅ«tā, SIA Latvijas Datu centrs, kā arÄ« vadÄ«jusi SIA Latvijas LauksaimniecÄ«bas konsultāciju un izglÄ«tÄ«bas atbalsta centrs.

Kopš 1999.gada 16.novembra Straujuma strādāja par valsts sekretāra vietnieci Zemkopības ministrijā, bet no 2000.gada 9.oktobra līdz 2006.gada 31.decembrim viņa bija Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā.

No 2007.gada janvāra lÄ«dz 2010.gada decembrim Straujuma ieņÄ"ma Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas valsts sekretāres amatu, bet no 2011.gada janvāra lÄ«dz oktobrim viņa bija ministrijas valsts sekretāra vietniece.

2011.gada 25.oktobrī Saeima apstiprināja Valda Dombrovska valdību ar Straujumu zemkopības ministres amatā. Toreiz Straujumu šim postenim bija virzījusi Vienotība, lai gan viņa pati bija bezpartejiska.

Jau ziņots, ka lÄ«dzÅ¡inÄ"jais premjerministrs Dombrovskis pÄ"rn 27.novembrÄ« paziņoja par atkāpÅ¡anos no amata. TādÄ"jādi viņš uzņÄ"mies politisko atbildÄ«bu par ZolitÅ«des Maxima traÄ£Ä"diju, kas prasÄ«ja 54 cilvÄ"ku dzÄ«vÄ«bas.

Papildināta visa ziņa