Meļņiks: Bubulis benzpirēns

Jau vairākas nedÄ"ļas plaÅ¡u sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu piesaistÄ«jis fakts, ka ar Å¡Ä« gada septembri Eiropas SavienÄ«bā stāsies spÄ"kā jaunā benzpirÄ"na norma kÅ«pinātos gaļas un zivju produktos, un tas nozÄ«mÄ", ka tirdzniecÄ«bā visdrÄ«zāk vairs nebÅ«s pieejami Å¡ie patÄ"rÄ"tāju iecienÄ«tie tradicionālie produkti. Eiropas Komisijas pārstāvji gan mierina, ka kÅ«pināta gaļa, zivis un to izstrādājumi bÅ«Å¡ot atļauti arÄ« turpmāk. Taču skaidrs, ka ražotājiem, lai iekļautos normās, bÅ«s radikāli jāmaina izmantotā tehnoloÄ£ija, produktu termiski apstrādājot elektriskajās krāsnÄ«s un koksnes dedzināšanai atvÄ"lot vien viegla aromatizÄ"tāja funkciju. Tātad tas bÅ«s pilnÄ«gi cits produkts nekā Å¡obrÄ«d pieejamais.

Å protu ražotāji pret jaunajām normām protestÄ" jau sen, ir guvuÅ¡i zināmus panākumus, arÄ« pielāgojuÅ¡ies. GrÅ«tāk bÅ«s pārÄ"jiem. ĪpaÅ¡i tiem, kuru produkcijai ir nepiecieÅ¡ama ilgāka termiska apstrāde.

UzņÄ"mÄ"ji pauduÅ¡i aizdomas, ka jaunās normas pieņemtas iekārtu ražotāju lobija ietekmÄ". IespÄ"jams. Kaut to pierādÄ«t bÅ«tu grÅ«ti. Jo vairāk tāpÄ"c, ka benzpirÄ"ns lielos apjomos tiešām ir veselÄ«bai kaitÄ«gs. Taču ir arÄ« acÄ«mredzami apliecinājumi tam, ka tradicionālie kÅ«pinājumi par veselÄ«bai Ä«paÅ¡i kaitÄ«giem nodÄ"vÄ"ti stipri pārspÄ«lÄ"ti. Vismaz, ja sākam pÄ"tÄ«t skrupulozāk un interesÄ"ties par benzpirÄ"na esamÄ«bu citos produktos.

Pirmkārt, risks patÄ"rÄ"tājiem ir pārspÄ«lÄ"ts kaut tāpÄ"c vien, ka neviens ikdienā nelieto kÅ«pinājumus tik lielos apjomos kā kartupeļus vai, piemÄ"ram, maizi. Gaļu un zivis pārtikā lietojam arÄ« ceptā, vārÄ«tā un sutinātā veidā. To LTV raidÄ«jumam Panorāma akcentÄ"jis arÄ« uzņÄ"muma BIOR pārtikas un vides laboratorijas vadÄ«tājs Vadims Bartkevičs: "StarpÄ«ba starp reāliem riskiem un esošām koncentrācijām, ko cilvÄ"ks patÄ"rÄ" pārtikā, ir liela. StarpÄ«ba ir 10 000 reižu liela. CilvÄ"kam jāapÄ"d 10 000 reižu vairāk pārtikas, lai reāli parādÄ«tos kaut kādas saslimÅ¡anas."

Otrkārt, ir vesela virkne produktu, kuri ir daudz kaitÄ«gāki par malkas dÅ«mos kÅ«pinātu vistu vai zivi un pret kuriem Eiropas institÅ«cijās nedzird itin nekādus iebildumus. Zivju pārstrādātāju asociācijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Arnolds Babris LV portālam pirms aptuveni gada pauda, ka maizes garozā ir lÄ«dz 14 mg/kg, kotletÄ"s 50 mg/kg, Å¡aÅ¡likā ap 200 mg/kg benzpirÄ"na. Atgādināšu, ka pieļaujamā norma kÅ«pinājumos kopÅ¡ septembra bÅ«s tikai 2 mg/kg, kas ir daudzkārt mazāk. Jā, var jau teikt, ka ceptas kotletes un Å¡aÅ¡liku neviens veikalā nepÄ"rk, pieejami tikai pusfabrikāti, tādÄ"jādi benzpirÄ"na daudzums, kas produktā parādās termiskās apstrādes laikā, ir atkarÄ«gs no paÅ¡a lietotāja, bet šāda pieeja liecinātu tikai un vienÄ«gi par totālu divkosÄ«bu. It kā svarÄ«gi bÅ«tu tikai tas, ko tirgo, nevis - ko patÄ"rÄ".

RÄ"zeknes Gaļas kombināta padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Guntis Piteronoks intervijā radio Baltkom paziņojis, ka 40-50% benzpirÄ"na cilvÄ"ki uzņem nevis ar gaļu un kÅ«pinājumiem, bet gan ar graudu produktiem. Otrajā vietā pÄ"c benzpirÄ"na daudzuma ir eļļas, kurās tiek cepti produkti. Gaļas produkti ir tikai piektajā vai sestajā vietā pÄ"c Å¡Ä«s vielas daudzuma. Protams, ļoti negribÄ"tos, lai nākamais benzpirÄ"na ierobežojumu vilnis skartu graudu izstrādājumus vai, piemÄ"ram, frÄ« kartupeļus, taču arÄ« Å¡is piemÄ"rs skaidri parāda, ka arguments par kaitÄ«gumu piesaukts tikai formāli.

Å…emot vÄ"rā minÄ"tos argumentus par konkrÄ"to produktu nedominÄ"joÅ¡o Ä«patsvaru patÄ"riņā, skaidrs, ka jauno normu ievieÅ¡anai ietekme uz saslimstÄ«bas mazināšanos bÅ«s minimāla. Var paredzÄ"t, ka paÅ¡reizÄ"jie aizliegumi tikai veicinās lielāku mājās gatavotu kÅ«pinājumu patÄ"riņu un varbÅ«t pat nelegālu tirdzniecÄ«bu. Lai segtu papildu izmaksas, kas saistÄ«tas ar iekārtu nomaiņu un ar dārgāka energoresursa - elektrÄ«bas - izmantoÅ¡anu, ražotāji bÅ«s spiesti vai nu paaugstināt kÅ«pinājumu cenu, vai arÄ« izmantot lÄ"tākas izejvielas, no kā abos gadÄ«jumos galvenais cietÄ"js bÅ«s patÄ"rÄ"tājs.

Skaidrs, ka par cilvÄ"ku veselÄ«bu jārÅ«pÄ"jas ne tikai katram paÅ¡am, bet arÄ« valstij un valstu savienÄ«bas veidotām institÅ«cijām. Taču Å¡Ä«m rÅ«pÄ"m jābÅ«t samÄ"rÄ«gām un prasÄ«bām - korektām. Amatpersonām tomÄ"r vajadzÄ"tu izvairÄ«ties no lÄ"mumiem, kas liek domāt, ka cilvÄ"ki tiek uzskatÄ«ti par muļķiem, ar kuriem dažādu iespÄ"jamu lobiju interesÄ"s var manipulÄ"t ar rÄ«kojumiem, pavÄ"lÄ"m, direktÄ«vām un liegumiem. Ja institÅ«cijām tiešām rÅ«p cilvÄ"ku veselÄ«ba, daudz racionālāk bÅ«tu fokusÄ"ties uz sabiedrÄ«bas informÄ"Å¡anu par veselÄ«gu un neveselÄ«gu pārtiku, tostarp uz gatavās produkcijas iepakojuma izvietojot labi pamanāmus brÄ«dinoÅ¡us uzrakstus par kaitÄ«gu vielu daudzumu tajos. PiemÄ"ram, par to, ka viens kilograms vai iepakojums konkrÄ"tā produkta satur benzpirÄ"na, sāls, cukura, kofeÄ«na, mākslÄ«go krāsvielu, stabilizÄ"tāju, emulgatoru un citu tamlÄ«dzÄ«gu biedu dienas vai nedÄ"ļas devu. Un kādas var bÅ«t sekas Å¡o vielu pārmÄ"rÄ«gai lietoÅ¡anai. Lai tad nu katrs pats izlemj, cik bieži un kādos daudzumos Ä"st kÅ«pinātu gaļu, čipsus, dzert limonādes vai enerÄ£ijas dzÄ"rienus.

Zinot, ka ar dažādiem gatavajiem pārtikas produktiem ikdienā ikviens cilvÄ"ks apÄ"d veselu buÄ·eti dažādu kaitÄ«gu "bubuļvielu", likumsakarÄ«gs arÄ« jautājums - kāpÄ"c aktualizÄ"ta uzmanÄ«ba tikai uz vienu - benzpirÄ"nu?