Gaidot fotoradarus, plāno palielināt sodus par ātruma pārkāpšanu

KamÄ"r braukÅ¡anas ātrumu uz Latvijas ceļiem vÄ"l neuzmanÄ«s ievÄ"rojams skaits fotoradaru, vien policijas rÄ«cÄ«bā esoÅ¡ie, autovadÄ«tājus lÄ"nākus varÄ"tu darÄ«t divi citi pasākumi. Viens no tiem ir kampaņa, kas aicinās nesteigties un nebraukt agresÄ«vi. Otrs - sodu palielināšana par atļautā braukÅ¡anas ātruma pārsniegÅ¡anu. Tas gan vÄ"l ir ieceres lÄ«menÄ«, taču, ja saskaņoÅ¡ana nekavÄ"sies, to dzÄ«vÄ" varÄ"tu ieviest jau nākamā gada sākumā.

Doma ir palielināt mazos sodus par ātro braukÅ¡anu, piemÄ"ram, ja atļautais ātrums pārsniegts lÄ«dz 20 kilometriem stundā. Tik bargus sodus kā Igaunijā gan ierÄ"dņi neplāno. Ja kaimiņvalstÄ« pārsniegts atļautais ātrums lÄ«dz 20 kilometriem stundā, var draudÄ"t pat 85 latu sods, stāsta Igaunijas policijā. Pie mums - pagaidām pieci vai desmit.

KopÅ¡ neveiksmÄ«gi beidzās tā sauktā fotoradaru sāga un no Latvijas ceļiem pazuda uzņÄ"muma „Vitronic” ātruma mÄ"rÄ«tāji, satiksmes plÅ«sma ir kļuvusi ātrāka. To ievÄ"rojuÅ¡i autovadÄ«tāji un arÄ« policija. „ApmÄ"ram par četriem kilometriem ir pieaudzis vidÄ"jais braukÅ¡anas ātrums. Kaut vai, ja paņemam RÄ«gas apvedceļu Salaspils virzienu, tad Å¡eit no pÄ"rnā gada 92 kilometriem Å¡ogad jau fiksÄ"ti 96 kā vidÄ"jais braukÅ¡anas ātrums, arÄ« plus četri kilometri,” stāsta Valsts policijas Satiksmes uzraudzÄ«bas biroja priekÅ¡niece Vineta Mistre.

VidÄ"jais braukÅ¡anas ātrums Å¡obrÄ«d ir aptuveni 94 kilometri stundā. DroÅ¡as braukÅ¡anas skolas pārstāvis Edmunds Ozolnieks saka - Latvijā uz ceļiem ātrums ir liels.

Uzsākot ikdienu bez radariem, jau pÄ"rnā gada decembrÄ« policija saprata, ka jānovirza lieli cilvÄ"kresursi satiksmes uzraudzÄ«bai. TāpÄ"c arÄ« strauji nepieauga ceļu satiksmes negadÄ«jumu skaits, tikai par 4%. Vasara gan uz ceļiem aizvadÄ«ta diezgan asiņaini. „ApmÄ"ram 50% negadÄ«jumu bija tieÅ¡i tādi, kur bija vai nu pārsniegts vai izvÄ"lÄ"ts neatbilstoÅ¡s braukÅ¡anas ātrums, arÄ« dažādu manevru veikÅ¡ana, piemÄ"ram, apdzÄ«Å¡ana,” stāsta Vineta Mistre.

Tad cietuÅ¡ie nonāk mediÄ·u rokās, kuri glābj viņu dzÄ«vÄ«bas, cenÅ¡as palÄ«dzÄ"t atgÅ«t veselÄ«bu, kustÄ«bu spÄ"jas. Vairākus ātrbraucÄ"jus un viņu pasažierus aizvadÄ«tajā vasarā operÄ"jis RÄ«gas Austrumu slimnÄ«cas klÄ«nikas traumatologs - ortopÄ"ds Andris Vikmanis. „DominÄ" autoavārijas ar jaunieÅ¡u piedalÄ«Å¡anos, kuru parasti ir pilna maÅ¡Ä«na un visi alkohola reibumā. Tās ir vissmagākās traumas, tur ir daudz darba ar visiem, kas paliek dzÄ«vi vai paliek nedzÄ«vi. Tur ir ātrums, pagriezienā izslÄ«d ārā, sitas pret kokiem vai otrajā virzienā iebrauc pretÄ"jā joslā,” ārsts min piemÄ"ru.

Pāri robežai brauc prātīgi

Tiesa, kad Latvijas autovadÄ«tājs dodas ārpus valsts robežām, braukÅ¡anas paradumi mainās. PÄ"kšņi spÄ"j braukt ar atļauto ātrumu, ierÄ"Ä·ina, ka no Latvijas robežas lÄ«dz Tallinai brauks ar ātrumu 90 kilometri stundā. To novÄ"rojis droÅ¡as braukÅ¡anas skolas pārstāvis Edmunds Ozolnieks: „100 kilometru uz vienu pusi, 100 kilometru uz otru pusi, un Latvijas autobraucÄ"js kļūst ļoti likumpaklausÄ«gs. Viņš aizbrauc uz Igauniju, arÄ« viss ir kārtÄ«bā, aizbrauc uz Lietuvu, arÄ« viss ir kārtÄ«bā. Bet Å¡eit mājās viņš kaut kā jÅ«tas nesodÄ«tāks, jÅ«tas daudz labā, lÄ«dz ar to Å¡os sodus mÄ"Ä£ina ignorÄ"t.”

Te iemesls ir Igaunijas bargie sodi par ātruma pārsniegÅ¡anu. Aptuveni 85 lati - tāds Igaunijā ir maksimālais sods, ja ceļu policijas fiksÄ"tais ātrums pārsniegts lÄ«dz 20 kilometriem stundā. VidÄ"jais sods, ko par šādu par šādu pārkāpumu maksā vadÄ«tājs - aptuveni 28 latu. Ja ir atkārtots pārkāpums, tad sods jau tuvojas maksimālajam.

Ar fotoradariem ir vienkāršāka rÄ"Ä·ināšana, stāsta Igaunijas Ceļu satiksmes policijas komisārs Riho Tänaks. „Ja ātruma pārsniegÅ¡anu fiksÄ" kameras, tad rÄ"Ä·ināt ir ļoti viegli - katrs pārsniegtais kilometrs virs 93 kilometriem stundā, ja noteiktā robeža 90 kilometru stundā, maksā trÄ«s eiro.”

Proti, ja atļauto braukÅ¡anas ātrumu pārsniedz par desmit kilometriem, autovadÄ«tājam jāšķiras no 30 eiro - aptuveni 21 lata. Igaunijas policijas pārstāvis arÄ« atzÄ«st - Igaunijā sodi mazina tieksmi braukt ātrāk. Viņaprāt, samaksājis sodu, Å¡oferis pārdomās savu rÄ«cÄ«bu, izdarÄ«s secinājumus un uzvedÄ«sies korekti. Par 85 latu soda apmÄ"ru Tjaneks saka: „Varu teikt, ka ar Igaunijas algām ne visiem tas ir viegls sods. Ir cilvÄ"ki, kuru ienākumi ir lielāki, taču arÄ« viņi zina - ja pirmo reizi ir dabÅ«juÅ¡i sodu, ar to viss nebeigsies nākamajā reizÄ" viņiem var atņemt autovadÄ«tāja tiesÄ«bas.”

Igaunijā vidÄ"jais fotoradaru fiksÄ"tais pārkāpums - septiņi lÄ«dz 15 kilometru stundā, lielāku pārkāpumu ir samÄ"rā maz. Tiesa, ir arÄ« nelabojami autovadÄ«tāji. Igaunija meklÄ" risinājumus - policija jau iepazinusies ar Latvijas sodu punktu sistÄ"mu, taču domā arÄ« vÄ"l par citām iespÄ"jām. „Psihologam bÅ«tu jāvÄ"rtÄ", vai šādi cilvÄ"ki vispār drÄ«kst bÅ«t maÅ¡Ä«nas vai cita transportlÄ«dzekļa Å¡oferi. MÄ"s tam Igaunijā tagad pievÄ"rÅ¡am lielu vÄ"rÄ«bu, domājam, ka varÄ"ti ieviest rehabilitāciju un izvÄ"rtÄ"Å¡anu - vai cilvÄ"ks, kurÅ¡ desmit reizes gadā pārsniedzis ātrumu vai veicis citus ceļu satiksmes pārkāpumus, vispār var bÅ«t vadÄ«tājs. VarbÅ«t viņam jāiet kājām vai paÅ¡am ir nepiecieÅ¡ams Å¡oferis,” saka Tjanaks.

Neadekvāti mazs sods

ArÄ« Latvijā jau kādu laiku diskutÄ", ka vÄ"lmi pa ceļiem steigties, varÄ"tu mazināt naudas sodi par atļautā braukÅ¡anas ātruma pārsniegÅ¡anu. SalÄ«dzinot ar kaimiņvalsti, naudas sodi mums ir krietni zemāki, piemÄ"ram, vieglajai automaÅ¡Ä«nai pārsniedzot ātrumu lÄ«dz 20 kilometriem stundā - no pieciem lÄ«dz desmit latiem.

Tas nav adekvāti, saka Ceļu satiksmes droÅ¡Ä«bas direkcijas pārstāvis Jānis Golubevs: „Ir acÄ«mredzami Latvijā - ļoti mazs sods. Un, ja mÄ"s paskatāmies Eiropas kontekstā par ātruma pārsniegÅ¡anu, Latvijā sods par ātruma pārsniegÅ¡anu ir vismazākais Eiropā, nav otras valsts tādas, kur par ātruma pārsniegÅ¡anu ir pieci lati naudas sods. Tie ir pieci lÄ«dz desmit lati, ja mÄ"s pārsniedzam lÄ«dz 20 kilometriem stundā ātrumu, tajā pat laikā pastāv iespÄ"ja izteikt brÄ«dinājumu, to var izteikt arÄ« lÄ«dz 30 kilometriem stundā, braucot ārpus apdzÄ«votām vietām. Tas nozÄ«mÄ", ja ir zÄ«me 50, bet es braucu ar 80, policijai, izvÄ"rtÄ"jot situāciju, ir iespÄ"ja piemÄ"rot vadÄ«tājam brÄ«dinājumu.”

TāpÄ"c Ceļu satiksmes droÅ¡Ä«bas direkcija ar IekÅ¡lietu ministriju vienojusies - sodi par atļautā braukÅ¡anas ātruma pārkāpumiem ir jāceļ, vismaz tie, kas Å¡obrÄ«d ir mazi. Golubevs uzreiz norāda, ka Igaunijas naudas sodu lÄ«meni noteikti nav plānots sasniegt. IecerÄ"ts sadalÄ«t pirmo sodu slieksni - lÄ«dz 10 kilometriem stundā un no 11 lÄ«dz 20. Proti, minimālā sodu piecu latu vietā bÅ«s vismaz desmit latu vai par vairāk, savukārt desmit latu vietā - vismaz 20. Tiesa, par apmÄ"riem vÄ"l ir diskusijas.

IekÅ¡lietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Godmane-PÄ"tersone uzskata, ka soda apmÄ"rs ir veids, kā cilvÄ"kiem likt pārdomāt savu rÄ«cÄ«bu pirms pārkāpt noteikumus. „MÄ"s zinām, ka neskatoties uz to, ka dzÄ"rājÅ¡oferiem sodi ir pietiekami lieli un smagi gan attiecÄ«bā uz diennaktÄ«, gan soda naudām kā tādām, principā cilvÄ"ku skaits ir neskatoties uz diennaktÄ«m, kas Å¡Ä«s normas pārkāpj. Tas nav vienÄ«gais veids, kā jÅ«s varat cilvÄ"kus ierobežot, bet tas ir veids, kā pastiprināt, un es to atbalstu,” skaidro Godmane-PÄ"tersone.

Taču kā ļoti bÅ«tisku risinājumu IekÅ¡lietu ministrija sauc fotoradaru atgrieÅ¡anu. Jau izskanÄ"jis, ka piecu gadu laikā plānoti vismaz simts fotoradari. Pa divdesmit piecos gados. Tikpat bÅ«s arÄ« tukÅ¡ie ietvari. Godmane-PÄ"tersone atgādina, ka arÄ« Å¡obrÄ«d policijas automaÅ¡Ä«nas aprÄ«kotas ar mobilajiem radariem.

Tiesa, fotoradari uz ceļiem varÄ"tu atgriezties ne ātrāk kā nākamā gada otrajā pusÄ". Ja ar sodu politikas izmaiņām nebÅ«s kavÄ"Å¡anās, lielāki sodi par ātruma pārsniegÅ¡anu varÄ"tu stāties spÄ"kā varbÅ«t pat nākamā gada sākumā. Gan IekÅ¡lietu ministrija, gan arÄ« CSDD noliedz, ka abi Å¡ie pasākumi plānoti komplektā. CSDD uzsver - Latvijā sen jau vajadzÄ"ja palielināt sodus.

Avots: LSM