Arodbiedrīobu savienība: Darbaspēka nodokļu mazināšana pat nav sākta

Latvijas BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«ba (LBAS) ir neizpratnÄ" par premjera paziņojumu, ka FinanÅ¡u ministrijai, iespÄ"jams, bÅ«s jāveic korekcijas darbaspÄ"ka nodokļu samazināšanas tempā.

JāatzÄ«mÄ", ka darbaspÄ"ka nodokļu samazināšana pÄ"c bÅ«tÄ«bas vispār nav sākta, jo obligātās sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu likme, pirmkārt, nav nodoklis, bet gan strādājoÅ¡o cilvÄ"ku apdroÅ¡ināšanas prÄ"mija, no kā nākotnÄ" ir atkarÄ«gs ne tikai pensijas apmÄ"rs, bet arÄ« bezdarbnieka, slimÄ«bas un cita veida pabalsti. Otrkārt, likmes samazināšana par pusprocentu darbiniekam un par pusprocentu darba devÄ"jam ir smieklÄ«ga, jo ir skaidrs, ka  lielākā naudas daļa aizies atbildÄ«go institÅ«ciju datorprogrammu izmaiņām un administratÄ«vajām izmaksām, nevis  nokļūs valsts sociālajā budžetā.

DarbaspÄ"ka nodokļu samazināšanas jautājumā LBAS bija savs viedoklis - mÄ"s ierosinājām, pirmkārt, ļoti bÅ«tiski paaugstināt ar iedzÄ«votāju nodokli neapliekamo minimumu, kam 2014.gadā vajadzÄ"tu atgriezties vismaz 90 latu apmÄ"rā, un tad pakāpeniski lÄ«dz 2016.gadam sasniegt iztikas minimuma robežu.

Otrkārt, samazināt lÄ«dz 5% PVN pirmās nepiecieÅ¡amÄ«bas pārtikas precÄ"m - pienam un maizei. TreÅ¡kārt, samazināt PVN lÄ«dz 12% elektroenerÄ£ijai. Ceturtkārt, ieviest nekustamā Ä«paÅ¡uma nodoklÄ« neapliekamo minimumu katram iedzÄ«votājam (piemÄ"ram, 28 kvadrātmetri) uz to platÄ«bu, kas deklarÄ"ta kā pamata dzÄ«ves vieta.

Piektkārt, attaisnotos izdevumus par izglÄ«tÄ«bu un medicÄ«niskajiem  pakalpojumiem atjaunot 300 latu apmÄ"rā. Sestkārt, nodroÅ¡ināt veselÄ«bas aprÅ«pei 2014.gadā valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plānā ierakstÄ«tos 4,5% no IKP. SeptÄ«tkārt, priekÅ¡laicÄ«gās pensijas apmÄ"ru ar 2014.gadu noteikt 80% apmÄ"rā no aprÄ"Ä·inātās vecuma pensijas un, astotkārt, kompensÄ"t paÅ¡valdÄ«bām tos izdevumus, kas radÄ«sies iedzÄ«votāju ienākumu nodokļa pārdales gadÄ«jumā. VienÄ«gais, ko valdÄ«ba veica atbilstoÅ¡i arodbiedrÄ«bu prasÄ«bām, ir atvieglojumu par apgādÄ«bā esošām personām paaugstināšana.

Protams, arodbiedrÄ«bu priekÅ¡likumi neiekļaujas valdÄ«bai tik mīļajās Excel tabulās, jo ir jāizdomā, kā ne tikai paaugstināt nodokļus, ieviest jaunus maksājumus darba devÄ"jiem un iedzÄ«votājiem, bet arÄ« to, kā stimulÄ"t uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu, radÄ«t jaunas darba vietas, nodroÅ¡inot Latvijas iedzÄ«votājus ar cienÄ«gu darbu un tam atbilstoÅ¡u darba samaksu. Å eit, protams, jāsniedz atbildes uz arodbiedrÄ«bu jau sen uzdotajiem jautājumiem par "Ä"nu" ekonomikas apkaroÅ¡anu tajos gadÄ«jumos un segmentos, kur tas notiek lielos apmÄ"ros, par reālu cīņu ar algām aploksnÄ"s, par darba ražīguma kāpināšanu un uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas ciešāku savienoÅ¡anu ar zinātni un izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mu, par konkurÄ"tspÄ"jas paaugstināšanu.

Par Å¡Ä«m lietām valdÄ«ba diemžÄ"l nevÄ"las runāt, kaut gan Nacionālajā attÄ«stÄ«bas plānā ir deklarÄ"jusi ekonomikas izrāvienu. Ar pussolÄ«Å¡iem, sociālo iemaksu likmes nebÅ«tisku samazināšanu, jaunām nodokļu un iemaksu iecerÄ"m uzņÄ"mÄ"jiem nekādus izrāvienus nodroÅ¡ināt nav iespÄ"jams. Un ko skaitÄ«s valdÄ«bas grāmatveži, kad lÄ«dz ar Aldari vai  Liepājas metalurgu no Latvijas uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas kartes pagaisÄ«s arÄ« citi stratÄ"Ä£iski svarÄ«gi uzņÄ"mumi?