Liepājas metalurgā varētu atlaist ap 500 darbinieku, pārējiem par 15% palielinot algu

Lai iegÅ«tu naudu algu un rÄ"Ä·inu apmaksai, „Liepājas metalurgs” (LM) ir pārdevis daļas pirmajā no vairākiem tam piederoÅ¡ajiem uzņÄ"mumiem, kas nav nepiecieÅ¡ami ražoÅ¡anai, noskaidroja LTV raidÄ«jums „de facto”. VÄ"l pirms tiesiskās aizsardzÄ«bas plāna apstiprināšanas LM pārdeva savas 50% akcijas ar stacijas lÄ«dzÄ«paÅ¡niekiem saistÄ«tām personām par 350 tÅ«kstoÅ¡iem latu, kas ir vairāk nekā Ä«paÅ¡ums bija novÄ"rtÄ"ts. 

“Šobrīd pārdošana nodrošina algu izmaksu darbiniekiem un elektrības un gāzes maksājumus,” saka LM administrators Haralds Velmers.

 Pat metalurga administratoru ieceltais kreditoru favorÄ«ts Velmers, kurÅ¡ lÄ«dz Å¡im administrÄ"jis maksātnespÄ"ju kreditoru konsultanta Kārļa Krastiņa firmai un pie varas esošās “VienotÄ«bas” lÄ«deres Solvitas Ä€boltiņas vÄ«ra uzņÄ"mumam, maksātnespÄ"ju pagaidām nepieļauj: “Es Å¡obrÄ«d negribu runāt par maksātnespÄ"jas procesu. Ir pasludināts tiesiskās aizsardzÄ«bas plāns, neesmu dzirdÄ"jis no neviena nevienu citu alternatÄ«vu plānu.” 

Plāns paredz arÄ« atlaist ap 500 darbiniekiem, atlikuÅ¡ajiem solot 15% algas pielikumu. Tāpat, lai LM strādātu ar plus zÄ«mi, saražotā prece bÅ«s jāpārdod par augstāku cenu. LÄ«dz Å¡im uzņÄ"mums izejvielas iepircis dārgi un pārdevis lÄ"ti, lielākoties Alžīrijā, darÄ«jumos pa vidu pabarojot arÄ« dažādus starpniekus. Kreditoru konsultanti no starptautiskās kompānijas „Metals Consulting” apliecinājuÅ¡i, ka LM ir potenciāls ražot kvalitatÄ«vāku produkciju un pārdot preci Eiropas tirgos. 

LÄ«dz nākamā gada maijam LM jāpārdod daļas citos tam piederoÅ¡ajos uzņÄ"mumos - bruÄ£a un naglu ražotnÄ"s, sporta klubā un ledus hallÄ", ko plānots iznomāt pilsÄ"tai par vienu latu gadā. Tiesiskās aizsardzÄ«bas plāns arÄ« paredz nodalÄ«t LM struktÅ«rvienÄ«bu „SlimnÄ«ca” un to pārdot vismaz par vienu miljonu latu.

KopÄ"jā summa, ko varÄ"tu iegÅ«t no uzņÄ"mumu pārdoÅ¡anas ir 3,7 miljoni latu. 1,6 miljonus varÄ"tu ieņemt no nevajadzÄ«gu nekustamo Ä«paÅ¡umu pārdoÅ¡anas.

LM kontrolÄ"joÅ¡ie akcionāri un valde atteicās „de facto” komentÄ"t Å¡os darÄ«jumus. ArÄ« pilsÄ"tas mÄ"rs Uldis Sesks atsacÄ«jās no intervijas par iespÄ"ju pirkt atseviÅ¡Ä·us Ä«paÅ¡umus, apgalvojot, ka ar plānu nav iepazinies.

TomÄ"r, kā izriet no tiesiskās aizsardzÄ«bas plāna, kapitāldaļu pārdoÅ¡ana ir otrÅ¡Ä·irÄ«gs pasākums. Lai LM nebÅ«tu jāpasludina par maksātnespÄ"jÄ«gu lÄ«dz gada beigām kompānijā jāienāk 37 miljoniem latu un pirmajiem 10 miljoniem jau lÄ«dz septembra beigām. Vairāki sarunās iesaistÄ«tie apgalvoja, ka potenciālie investori ir vairāki, bet naudas ieguldÄ«jums visupirms ir atkarÄ«gs no tā, vai investors iegÅ«s kontrolpaketi uzņÄ"mumā, taču paÅ¡reizÄ"jie akcionāri lÄ«dz Å¡im nav nedz piekrituÅ¡i aiziet, ne izlaist jaunas akcijas.  

LÄ«dz ar plāna apstiprināšanu tiesā sarunās atgriezusies Krievijas kompānija „Daļpolimetal”, ko kā glābÄ"ju stāda priekšā metalurgu kontrolÄ"joÅ¡ie akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals. „Daļpolimetal” Å¡onedÄ"ļ Latvijā arÄ« taustÄ«ja konfliktÄ"joÅ¡o Ä«paÅ¡nieku samierināšanās iespÄ"jas, JÅ«rmalā tiekoties ar pretÄ"jā nometnÄ" esošā akcionāra Kirova Lipmana cilvÄ"kiem. 

Vairāki sarunās iesaistÄ«tie “de facto” min, ka Daļpolimetal bez kontrolpaketes iegÅ«Å¡anas vÄ"las arÄ« panākt, lai metalurgu divus gadus atbrÄ«vo no plānā paredzÄ"to 6% maksāšanas valstij un bankām par parādiem. TomÄ"r kreditori negrib nākt pretÄ«. Runa ir par gandrÄ«z deviņiem miljoniem divos gados.

Lai apliecinātu naudas esamÄ«bu, Daļpolimetal uz kontiem Latvijā pārskaitÄ«jusi 25 miljonus eiro. Pie galda sÄ"doÅ¡ie neoficiāli pieļauj, ka aiz Å¡Ä«m investÄ«cijām varÄ"tu slÄ"pties paÅ¡a Zaharjina un Segala nauda, kuras iespÄ"jamo izzagÅ¡anu no uzņÄ"muma izmeklÄ" Valsts policija. 

“Jā, es arÄ« esmu dzirdÄ"jis šādas baumas, bet man nav tādi pierādÄ«jumi, ka tā varÄ"tu bÅ«s Zaharjina un Segala nauda. Esmu redzÄ"jis maksājuma uzdevumus, ka tā ir Daļpolimetal nauda,” saka LM padomes loceklis Ainars Kreics, kurÅ¡ padomÄ" pārstāv Zaharjinu un Segalu. 

Bez Daļpolimetal izskanÄ"juÅ¡i arÄ« citi investori no Krievijas - Afina Pallada un RosenergomaÅ¡, kas ir Lipmana atrasts potenciālais investors. Lipmans ved sarunas ar vÄ"l trijiem iespÄ"jamajiem pircÄ"jiem, tāpat iepriekÅ¡ paudis gatavÄ«bu ieguldÄ«t pats. Tiesa, Lipmana uzrādÄ«tā bankas garantijas vÄ"stule kreditorus nav pārliecinājusi. 

Ja jauna naudas metalurgā neieplÅ«st, ražoÅ¡anas atsākÅ¡ana nav iespÄ"jama. Tiesiskās aizsardzÄ«bas plānā kā sliktākais scenārijs aprakstÄ«ta uzņÄ"muma aizvÄ"rÅ¡ana pavisam. Tad kreditori pazaudÄ"tu ap 50 miljoniem latu. MaksātnespÄ"jas pasludināšanas un bankrota procedÅ«ras gadÄ«jumā ieÄ·Ä«lāto mantu pārdoÅ¡ana nesegÅ¡ot pat pamatsummas parādus nodroÅ¡inātajiem kreditoriem. Faktiski tas nozÄ«mÄ", ka arÄ« valsts neatgÅ«tu visus 50 miljonus, kas samaksāti metalurga vietā Itālijas Unicredit bankai. Šādu risku apstiprina Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Ä€boliņš: “Ja skatāmies uz pÄ"dÄ"jiem novÄ"rtÄ"jumiem, Ä·Ä«las tirgus vÄ"rtÄ«ba sedz aizdevumu, kas ir izsniegts metalurgam. Jautājums, kāda ir Ä·Ä«las vÄ"rtÄ«ba, ja tā tiek saraustÄ«ta. Tad tā ir zemāka un, visticamāk, nesegs [aizdevumu]”.