Bankas Baltija likvidators prasītos 238 miljonus latu no valsts nedabūs

Stāsies spÄ"kā Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas 2012.gada 21.februāra spriedums, ar kuru tika noraidÄ«ta Bankas Baltija (BB) likvidatora AS BDO prasÄ«ba no Latvijas valsts FinanÅ¡u ministrijas (FM) un Latvijas Bankas (LB) piedzÄ«t 238 miljonus latu, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

AT pasludinātais spriedums paredzÄ"ja, ka likvidÄ"jamai BB bÅ«s jāsamaksā LB arÄ« 16 119 latu tiesas izdevumi, kā arÄ« 150 000 latu ar lietas veÅ¡anu saistÄ«tie izdevumi advokāta palÄ«dzÄ«bas samaksai, tādÄ"jādi kopumā tai bÅ«s jāsamaksā centrālajai bankai 166 119 lati. Tāpat AT Å¡odien no BB par labu FM piedzina ar lietas veÅ¡anu saistÄ«tos izdevumus advokāta palÄ«dzÄ«bas samaksai - 48 650 latus.

Senāts lÄ"mumu par kasācijas tiesvedÄ«bas neierosināšanu pieņÄ"mis, jo senatoru kolÄ"Ä£ijai nerodas Å¡aubas par pārsÅ«dzÄ"tā apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozÄ«mes judikatÅ«ras veidoÅ¡anā.

AT Senāts atzinis, ka prasÄ«tājas kasācijas sÅ«dzÄ«bā minÄ"tajos argumentos tiek apstrÄ«dÄ"ts apelācijas instances tiesas spriedumā atspoguļotais tiesas nodibināto apstākļu juridiskais novÄ"rtÄ"jums ar mÄ"rÄ·i panākt Å¡o apstākļu noskaidroÅ¡anu un pierādÄ«jumu jaunu vÄ"rtÄ"Å¡anu, kas atbilstoÅ¡i Civilprocesa likumā noteiktajam nav Senāta uzdevums.

PrasÄ«ba bija iesniegta saistÄ«bā ar BB krahu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. RÄ«gas apgabaltiesa 2010.gada 12.oktobrÄ« BB likvidatora prasÄ«bu apmierināja daļÄ"ji un par labu BB likvidatoram no LB piedzina 59,9 miljonus latu, bet prasÄ«bu daļā pret FM noraidÄ«ja. Apelācijas sÅ«dzÄ«bas par Å¡o spriedumu AT iesniedza BB, tās likvidators AS BDO, kā arÄ« centrālā banka.

BB likvidatora pieteikumā tika norādÄ«ts, ka galvenie iebildumi raduÅ¡ies pret LB rÄ«cÄ«bu deviņdesmito gadu vidÅ«, jo tā nav pietiekami uzraudzÄ«jusi kredÄ«tiestādes darbu un nav ievÄ"rojusi lÄ«dzÄ«gu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušām kredÄ«tiestādÄ"m.

AT lietu izskatÄ«ja pÄ"rn 7.februārÄ« - vienas darbadienas laikā. Apelācijas instances tiesa lietu skatÄ«ja bez prasÄ«tāju BB un tās likvidatora pārstāvju klātbÅ«tnes, jo uz tiesas sÄ"di nebija ieraduÅ¡ies advokāti Viktors Tihonovs un Vairis BrÄ«ze.

Tiesas procesa gaitā liecÄ«bas par 1995.gada notikumiem ap tolaik par sistÄ"miski svarÄ«gāko nodÄ"vÄ"to BB sniedza bijuÅ¡ais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kādreizÄ"jais valsts kontrolieris Raitis ÄŒernajs, bijuÅ¡ais Ministru prezidents Māris Gailis un tā laika Latvijas Bankas vadÄ«tājs, nu jau bijuÅ¡ais finanÅ¡u ministrs Einars RepÅ¡e (JL).

LETA jau ziņoja, ka pÄ"c prasÄ«bas iesniegÅ¡anas 2005.gadā RÄ«gas apgabaltiesa risināja vairākus procesuālas dabas jautājumus, turklāt 2007.gada 31.janvārÄ« tiesvedÄ«ba BB likvidatoru prasÄ«bā pret LB tika apturÄ"ta pÄ"c centrālās bankas lÅ«guma lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ"r spÄ"kā bÅ«s stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā apsÅ«dzÄ"ti bijuÅ¡ais bankas uzraudzÄ«bas padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Aleksandrs Lavents, bijuÅ¡ais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis LÄ«dums.

Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzÄ«ti par vainÄ«giem daļā viņiem inkriminÄ"to noziegumu, stājās spÄ"kā 2009.gada 30.aprÄ«lÄ« un pÄ"c tam tiesvedÄ«ba BB civillietā tika atjaunota.

AT Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalÄ" Laventu un Freimani atzina par vainÄ«giem lielākajā daļā viņiem inkriminÄ"to noziegumu.

Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsÅ«dzÄ"tajiem netika piemÄ"rota prokurora prasÄ«tā mantas konfiskācija. BijuÅ¡ais SIA Birojs L&A direktors Alvis LÄ«dums, kurÅ¡ bija apsÅ«dzÄ"ts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnÄ«bā attaisnots.

Laventam AT negrozÄ«ja iepriekÅ¡ RÄ«gas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mÄ"neÅ¡u cietumsodu. Viņam arÄ« piemÄ"rots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu.

Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un seÅ¡u mÄ"neÅ¡u brÄ«vÄ«bas atņemÅ¡anu un aizliegumu trÄ«s gadus nodarboties ar uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bu.

Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS Latvenergo no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS Latvijas Kuģniecība - 12 miljonus latu.