ValdÄ«ba Å¡odien atbalstÄ«ja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrÄdÄtos grozÄ«jumus likumÄ "Par nodokļiem un nodevÄm", kas paredz no 2014.gada 1.janvÄra ieviest subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodokli.
TÄpat valdÄ«ba atbalstÄ«ja EM izstrÄdÄto "SubsidÄ"tÄs elektroenerÄ£ijas nodokļa likumu".
EM piedÄvÄ papildinÄt likumu "Par nodokļiem un nodevÄm" ar subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodokli, par tÄ administrÄ"Å¡anas iestÄdi izvirzot Valsts ieÅÄ"mumu dienestu (VID). SubsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodokļa ieturÄ"Å¡anu obligÄtÄ iepirkuma maksÄjumu un garantÄ"tÄs maksas par uzstÄdÄ«to jaudu izmaksu ražotÄjiem un maksÄÅ¡anu (pÄrskaitÄ«Å¡anu budžetÄ) veiks ElektroenerÄ£ijas lietotÄju atbalsta fonds.
SubsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodokļa ievieÅ¡anÄ tiek piedÄvÄtas trÄ«s diferencÄ"tas likmes - 15% dabasgÄzes stacijÄm, 10% atjaunojamo energoresursu stacijÄm un 5% stacijÄm, kas nodroÅ¡ina ar siltumenerÄ£iju centralizÄ"tÄs sistÄ"mas un kuru subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodokļa likmei ir tieÅ¡a ietekme uz siltumenerÄ£ijas gala tarifu lietotÄjam.
Paredzams, ka laika posmÄ no 2014.gada lÄ«dz 2017.gadam subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodokļa iemaksas budžetÄ bÅ«s 105,6 miljoni latu jeb 150,3 miljoni eiro.
ParedzÄ"ts, ka ar subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodokli apliekami tie elektroenerÄ£ijas ražotÄji, kas saÅÄ"muÅ¡i tiesÄ«bas pÄrdot elektroenerÄ£iju obligÄtÄ iepirkuma ietvaros vai tiesÄ«bas saÅemt garantÄ"to maksu par uzstÄdÄ«to jaudu, kÄ arÄ« tie enerÄ£ijas ražotÄji, kas saÅÄ"muÅ¡i lÄ«dzvÄ"rtÄ«gas tiesÄ«bas saskaÅÄ ar normatÄ«vajiem aktiem, kas bija spÄ"kÄ pirms ElektroenerÄ£ijas tirgus likuma spÄ"kÄ stÄÅ¡anÄs (t.i., 14 vÄ"ja elektrostacijas, kuras elektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anu sÄka lÄ«dz 2002.gadam decembrim), ieÅÄ"mumi par pÄrdoto elektroenerÄ£iju obligÄtÄ iepirkuma ietvaros vai tam lÄ«dzvÄ"rtÄ«ga iepirkuma ietvaros, kÄ arÄ« ieÅÄ"mumi no garantÄ"tÄs maksas par stacijÄ uzstÄdÄ«to elektrisko jaudu.
ParedzÄ"ts, ka EM ir atbildÄ«ga par publiska reÄ£istra administrÄ"Å¡anu, kurÄ tiek atainota informÄcija par komersantam piemÄ"roto nodokļa likmi, kuru SEN administrÄ"Å¡ana izmanto VID un AS Latvenergo nodokļa piemÄ"roÅ¡anas un aprÄ"Ä·inÄÅ¡anas procesÄ.
EM norÄda, ka subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodokļa ievieÅ¡ana kopumÄ gan Ä«stermiÅÄ, gan ilgtermiÅÄ atstÄs pozitÄ«vu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu, dodot pozitÄ«vu signÄlu gan enerÄ£ijas ražotÄjiem, gan lietotÄjiem, tostarp Latvijas uzÅÄ"mumiem, kuriem elektroenerÄ£ijas cena tirgÅ« ir viens no to konkurÄ"tspÄ"ju noteicoÅ¡ajiem faktoriem.
Paredzams, ka nodoklis tiks ieviests uz laiku no 2014.gada 1.janvÄra lÄ«dz 2017.gada beigÄm, paredzot tÄ samazinÄjumu vai izbeigÅ¡anu, ja tiek panÄkts obligÄtÄ iepirkuma komponentes ietvaros izmaksÄjamo subsÄ«diju apjoma samazinÄjums.
"Jau Å¡ogad pavasarÄ« sÄktais darbs pie atbalsta intensitÄtes pÄrskatÄ«Å¡anas tiek turpinÄts, tomÄ"r, Åemot vÄ"rÄ tÄs juridisko un tehnisko sarežģītÄ«bu, paredzams, ka elektroenerÄ£ijas cenu samazinoÅ¡s efekts lietotÄjiem varÄ"tu bÅ«t jÅ«tams tikai 2015.-2016.gadÄ. TurpretÄ« subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodoklis ir juridiski korekts risinÄjums, kas pietiekami ÄtrÄ un efektÄ«vÄ veidÄ Ä¼auj apturÄ"t obligÄtÄ iepirkuma komponentes pieaugumu jau no 2014.gada," norÄda ministrija.
Vienlaikus subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodoklis nodroÅ¡inÄtu lÄ«dzekļus atbalstam, kura mÄ"rÄ·is ir panÄkt, lai iedzÄ«votÄjiem ar zemu maksÄtspÄ"ju arÄ« pÄ"c elektrÄ«bas cenas izmaiÅÄm tiktu nodroÅ¡inÄts sociÄlÄ atbalsta instruments, kas saglabÄtu maksÄjumus Latvenergo Starta tarifa lÄ«menÄ« (8,18 santÄ«mi par kilovatstundu).
ParedzÄ"ts, ka lÄ«dzekļu avots sociÄlÄ atbalsta sniegÅ¡anai bÅ«s valsts budžeta ieÅÄ"mumi no subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodokļa. SavukÄrt atbalsta sniegÅ¡anu iedzÄ«votÄjiem ar zemu maksÄtspÄ"ju administrÄ"s paÅ¡valdÄ«bas. Īstenojot Å¡o sociÄlÄ atbalsta instrumentu un izveidojot ElektroenerÄ£ijas lietotÄju atbalsta fondu, elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizÄcija mÄjsaimniecÄ«bÄm LatvijÄ tiktu plÄnota 2014.gada pavasarÄ«, izvairoties no sociÄli nelabvÄ"lÄ«gÄm sekÄm.
Jau ziÅots, ka valdÄ«ba Å¡Ä gada augustÄ atbalstÄ«ja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatÄ«vo ziÅojumu "Komplekss risinÄjums elektroenerÄ£ijas tirgus problemÄtikai".
RisinÄjumÄ ietvertas vairÄkas tÄ"mas - obligÄtÄ iepirkuma komponentes attÄ«stÄ«ba, elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizÄcija, sociÄlais atbalsts trÅ«cÄ«gajiem elektroenerÄ£ijas izmaksu segÅ¡anai, elektroenerÄ£ijas lietotÄju atbalsta fonds, subsidÄ"tÄs enerÄ£ijas nodoklis.