Pirmdien, 30.septembrÄ«, paziÅoti uzvarÄ"tÄji metu konkursÄ par Latvijas ekspozÄ«cijas saturu un arhitektonisko veidolu izstÄdÄ" Expo Milano. KopumÄ konkursÄ tika saÅemti 10 pieteikumi, portÄlu Diena.lv informÄ"ja Ekonomikas ministrijÄ.
Konkursa žūrija pieÅÄ"ma lÄ"mumu nepieÅ¡Ä·irt pirmo vietu, tÄ vietÄ nosakot divus otrÄs vietas ieguvÄ"jus, kuri balvÄ saÅÄ"ma 2000 latus. Pirmais mets ir personu apvienÄ«bas SIA Positivus Event, SIA MADE arhitekti, Rolanda PÄ"terkopa un SIA McCANN RÄ«ga kopdarbs, bet otru par labÄko atzÄ«to metu veidojusi personu apvienÄ«ba SIA DDB Worldwide Latvia, SIA Sarma&Norde arhitekti, SIA Sabiedrisko attiecÄ«bu aÄ£entÅ«ra PR Stils un SIA KultÅ«ras projektu aÄ£entÅ«ra Indie.
TreÅ¡Ä vieta un 1000 latu balva tika pieÅ¡Ä·irta Pico-In-Creative (LielbritÄnija) darbam.
RadoÅ¡o ideju konkurss tika izsludinÄts Å¡Ä gada 28.jÅ«nijÄ ar mÄ"rÄ·i rast labÄko un oriÄ£inÄlÄko risinÄjumu gan Latvijas paviljona arhitektÅ«rai, gan Latvijas ekspozÄ«cijas saturam. Konkurss bija atklÄts un anonÄ«ms, tajÄ varÄ"ja piedalÄ«ties gan fiziskas, gan juridiskas personas vai to apvienÄ«bas.
Metu konkursa žūrijas komisijÄ bija pÄrstÄvÄ"tas gan par Latvijas tÄ"lu un pÄrtikas nozari atbildÄ«gÄs valsts institÅ«cijas, gan arÄ« atbilstoÅ¡o nozaru profesionÄļu asociÄcijas. Konkursa žūrijas darbu vadÄ«ja Ekonomikas ministrijas valsts sekretÄrs Juris PÅ«ce, viÅa vietnieks bija arhitekts, kultÅ«ras ministres ÄrÅ¡tata padomnieks JÄnis Dripe. Žūrijas sastÄvÄ bija pÄrstÄvÄ"ta arÄ« Ärlietu ministrija, ZemkopÄ«bas ministrija, Latvijas investÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra, TÅ«risma attÄ«stÄ«bas valsts aÄ£entÅ«ra, Latvijas institÅ«ts un citas institÅ«cijas.
Paviljona tehniskÄ projekta izstrÄdi plÄnots sÄkt rudenÄ«, uzreiz pÄ"c iepirkuma procedÅ«ras pabeigÅ¡anas un attiecÄ«go lÄ«gumu noslÄ"gÅ¡anas.
World Expo 2015 pamattÄ"ma ir PaÄ"dinÄt planÄ"tu. EnerÄ£ija dzÄ«vei. IzstÄdes rÄ«kotÄji aicina fokusÄ"ties uz pÄrtiku un tÄs nozÄ«mi ilgtspÄ"jÄ«gas globÄlÄs attÄ«stÄ«bas nodroÅ¡inÄÅ¡anÄ. DalÄ«bu Expo Milano 2015 lÄ«dz Å¡im brÄ«dim jau ir apstiprinÄjuÅ¡as vairÄk nekÄ 130 valstis.Â