PaÅ¡laik no minimÄlÄs algas nodokļus maksÄ 39% strÄdÄjoÅ¡o. Tas ir nozÄ«mÄ«gs risks, domÄjot par nÄkotnes pensijas apmÄ"ru, intervijÄ RÅ«tai Kesnerei atzÄ«st labklÄjÄ«bas ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Fragments no intervijas:
ValdÄ«bas deklarÄcijÄ ierakstÄ«ts, ka nÄkamÄ gada budžeta kontekstÄ ir jÄatsÄk diskusijas par minimÄlÄs algas paaugstinÄÅ¡anu. Vienlaikus izskan viedokļi, ka nevienlÄ«dzÄ«bas mazinÄÅ¡anai efektÄ«vÄk bÅ«tu palielinÄt ar nodokli neapliekamo minimumu. Kam jÅ«s dotu priekÅ¡roku?
Es paļaujos vienÄ«gi uz aprÄ"Ä·iniem un sociÄlekonomisku izvÄ"rtÄ"jumu. PaÅ¡laik no minimÄlÄs algas nodokļus maksÄ 39% strÄdÄjoÅ¡o. Tas ir nozÄ«mÄ«gs risks, domÄjot par nÄkotnes pensijas apmÄ"ru. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ neapliekamÄ minimuma paaugstinÄÅ¡ana ļauj kompensÄ"t pieaugoÅ¡o dzÄ«ves dÄrdzÄ«bu. Visi Å¡ie faktori jÄņem vÄ"rÄ, izdarot izvÄ"li par labu minimÄlÄs algas vai neapliekamÄ minimuma paaugstinÄÅ¡anai.
Viena no aktuÄlÄkajÄm problÄ"mÄm ir demogrÄfijas veicinÄÅ¡ana. LÄ«dz Å¡im valsts koncentrÄ"jÄs uz pabalstiem vecÄkiem ar bÄ"rniem lÄ«dz pusotra gada vecumam. TaÄu Ä£imenes plÄno savu dzÄ«vi ilgtermiņÄ. Vai ir plÄnoti atbalsta pasÄkumi Ä£imenÄ"m, kuru bÄ"rniem ir vairÄk par pusotru gadu?
PaÅ¡laik tiek veidots rÄ«cÄ«bas plÄns 2015. lÄ«dz 2017.gadam akceptÄ"tajÄm Ä£imenes politikas pamatnostÄdnÄ"m, kas pieņemtas 2011.gadÄ. KoncentrÄ"simies uz to, lai iedroÅ¡inÄtu Ä£imenes laist pasaulÄ" vairÄk par vienu bÄ"rnu. No nÄkamÄ gada 1.janvÄra jau tiek diferencÄ"ts Ä£imenes valsts pabalsts, kas pieaug ar katru nÄkamo bÄ"rnu. DomÄju, ka budžeta pieņemÅ¡anas gaitÄ bÅ«s diskusijas, vai pabalsts paliek lÄ«dzÅ¡inÄ"jÄ lÄ«menÄ« - 11,85 eiro -, vai to ir iespÄ"jams palielinÄt.
Tas atkal ir par pabalstiem. KÄ bÅ«s ar pakalpojumiem?
Tas ir atkarÄ«gs no FinanÅ¡u ministrijas - vai bÅ«s nauda. Ja pieÅ¡Ä·irs finansÄ"jumu paÅ¡valdÄ«bÄm, varÄ"tu runÄt par brÄ«vpusdienÄm skolÄ"niem.
Vai Ä£imenes valsts pabalstam jÄbÅ«t universÄlam, vai tas jÄpieÅ¡Ä·ir tikai trÅ«cÄ«gÄkajÄm Ä£imenÄ"m? PaÅ¡laik tas savu mÄ"rÄ·i nesasniedz, jo mazturÄ«gÄm Ä£imenÄ"m tas ir nepietiekams atbalsts, savukÄrt turÄ«gÄkÄs to nemaz neizjÅ«t.
Es esmu runÄjis ar vairÄkÄm Ä£imenÄ"m, kuras uzskata, ka Å¡is pabalsts ir ļoti nozÄ«mÄ«gs, protams, ir jÄdiskutÄ" par tÄ apmÄ"ru. IgaunijÄ arÄ« ir Å¡Äds pabalsts, tikai par pirmo bÄ"rnu tas ir 45 eiro, bet par otro un treÅ¡o tie jau ir 100 eiro, kas ir nozÄ«mÄ«gs atbalsts. Å o pabalstu maksÄ tikai tiem, kas paÅ¡i ir tam pieteikuÅ¡ies. Un acÄ«mredzot piesakÄs tÄs Ä£imenes, kam tas ir nozÄ«mÄ«gi. Ja valsts grib lielÄkas Ä£imenes un to, lai mÄ"s kÄ tauta neizzustu, par Å¡o jautÄjumu ir jÄdomÄ.
Viena no nabadzÄ«bas riska grupÄm ir vientuļie vecÄki. Vai ir plÄnots paaugstinÄt UzturlÄ«dzekļu garantiju fonda izmaksas Å¡iem vecÄkiem?
Tas ir jÄprasa Tieslietu ministrijai.
30.aprÄ«lÄ« jums ir jÄiesniedz valdÄ«bai ziņojums par sociÄlÄs droÅ¡Ä«bas sistÄ"mas reformu, kas paredz minimÄlo ienÄkumu sliekšņu noteikÅ¡anu. Ko tas mainÄ«s iedzÄ«votÄjiem?
Nekur pasaulÄ" vairs netiek aprÄ"Ä·inÄts iztikas minimums. ArÄ« mÄ"s no Å¡Ä gada to vairs nedarÄm. MÄ"rÄ·is ir noteikt to ienÄkumu lÄ«meni, pie kura cilvÄ"kam nepiecieÅ¡ama palÄ«dzÄ«ba un kÄda veida. SvarÄ«gi ir ne tikai noteikt, kad jÄpalÄ«dz, bet arÄ«, ko Å¡Ä« palÄ«dzÄ«ba ietver gan no valsts, gan paÅ¡valdÄ«bu puses. Jo paÅ¡laik mums ir trÅ«cÄ«gas personas, ir mazturÄ«gas, kas variÄ"jas no paÅ¡valdÄ«bas uz paÅ¡valdÄ«bu. Tad nosakÄm vienu lÄ«meni valstÄ«, un to arÄ« apmaksÄjam!
Vai Å¡ie minimÄlÄ ienÄkuma sliekšņi bÅ«s diferencÄ"ti, piemÄ"ram, atkarÄ«bÄ no bÄ"rnu skaita Ä£imenÄ"?
IespÄ"jams. PaÅ¡laik mÄ"s vÄ"l to vÄ"rtÄ"jam.
JÅ«s minÄ"jÄt, ka minimÄlo algu saņem 39% strÄdÄjoÅ¡o. Ir arÄ« aplokšņu algu saņÄ"mÄ"ji, radoÅ¡o profesiju pÄrstÄvji, mikronodokļu maksÄtÄji, kas sociÄlÄs iemaksas veic minimÄlÄ apmÄ"rÄ. Tas nozÄ«mÄ", ka pÄ"c 20 vai 30 gadiem mums bÅ«s daudz nabadzÄ«gu pensionÄru, kuri vairs nevarÄ"s atļauties lÄ«dzÅ¡inÄ"jo dzÄ«ves lÄ«meni. Ko tas varÄ"tu nozÄ«mÄ"t mÅ«su ekonomikai? Vai valsts un paÅ¡valdÄ«bas bÅ«s gatavas, ka, iespÄ"jams, Å¡iem cilvÄ"kiem vajadzÄ"s maksÄt pabalstus?
TÄdÄ"ļ arÄ« ir Å¡Ä« trÄ«s lÄ«meņu pensiju sistÄ"ma, jo atļaut katram paÅ¡am domÄt par savu nÄkotni mÄ"s acÄ«mredzot nedrÄ«kstam. Ne visi apzinÄs, ka no Å¡odienas darbÄ«bÄm ir atkarÄ«ga nÄkotne. Bet, protams, tas, ka mums ir tik liels strÄdÄjoÅ¡o skaits, kas veic minimÄlas sociÄlÄs iemaksas, ir milzÄ«gs risks, jo viņu pensija bÅ«s niecÄ«ga. IgaunijÄ minimÄlo algu saņem vien 20% strÄdÄjoÅ¡o. Ja runÄjam par aplokšņu algu saņÄ"mÄ"jiem, to var mazinÄt, kombinÄ"jot burkÄnu ar pÄtagu, tas ir, draudzÄ«gu nodokļu sistÄ"mu ar bargiem sodiem par nodokļu nemaksÄÅ¡anu. JÄdomÄ, kÄ atbalstÄ«t uzņÄ"mÄ"jus, jo darbavietas jau radÄ«sies tikai tur, kur ir attÄ«stÄ«ta un izdevÄ«ga vide uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bai.
KÄ jÅ«s Å¡ai sakarÄ raugÄties uz izskanÄ"juÅ¡o priekÅ¡likumu par valsts pensiju ievieÅ¡anu, kas garantÄ"tu noteiktu pensijas apmÄ"ru katram tÄs saņÄ"mÄ"jam?
Mums ir pensiju sistÄ"ma, pie tÄs arÄ« pieturÄ"simies un neko nemainÄ«sim. Ja runÄjam par mazo algu saņÄ"mÄ"ju nÄkotnes pensijÄm, viņiem atbalsts noteikti nebÅ«s pensiju sistÄ"mas ietvaros. Jo tÄ paredz apdroÅ¡inÄÅ¡anas principu - cik ir iemaksÄts, tik dabÅ« atpakaļ. TaÄu es neizslÄ"dzu, ka varÄ"tu bÅ«t kÄds valsts pabalsts, kas garantÄ"tu noteiktu pensijas minimumu, kas pienÄkas katram. Ja visi strÄdÄs un pelnÄ«s lielas algas, mums neko tÄdu, protams, nevajadzÄ"s.
Visu interviju lasiet laikrakstÄ Diena pirmdien, 31.martÄ!