NaktÄ« uz svÄ"tdienu LatvijÄ jau 33.gadu pÄ"c kÄrtas notika kolektÄ«vÄ pulksteņa pagrieÅ¡ana. Divas treÅ¡daļas iedzÄ«votÄju to dara pret savu gribu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) veiktÄ aptauja. Savus iedzÄ«votÄjus Å¡ogad aptaujÄjuÅ¡as arÄ« pÄrÄ"jÄs Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalstis - to lÅ«gusi Eiropas Komisija (EK). TaÄu pagaidÄm netiek solÄ«ts, ka divreiz gadÄ noteiktÄ pulksteņa rÄdÄ«tÄju grieÅ¡ana varÄ"tu tikt atcelta.
"EK periodiski pÄrbauda, cik veiksmÄ«gi darbojas dažÄdas direktÄ«vas, un acÄ«mredzot pienÄca termiņš arÄ« direktÄ«vai par vasaras laiku. VÄ"l nav zinÄms, vai EK varÄ"tu to atcelt, - par to, iespÄ"jams, varÄ"s runÄt, kad bÅ«s apkopotas visu dalÄ«bvalstu sabiedriskÄs domas aptaujas," norÄda EM pÄrstÄve Elita Rubesa-Voravko.
Daži cilvÄ"ki gan gatavi rÄ«koties, negaidot EK lÄ"mumus - portÄlÄ Manabalss.lv jau vairÄk nekÄ tÅ«kstotis Latvijas iedzÄ«votÄju parakstÄ«juÅ¡i iniciatÄ«vu par pulksteņa laika maiņas pÄrtraukÅ¡anu. IniciatÄ«vas organizÄ"tÄji norÄda, ka Å¡im nolÅ«kam jÄatceļ to regulÄ"joÅ¡ie Ministru kabineta noteikumi, jo ES direktÄ«va neliedzot tiesÄ«bas katrai dalÄ«bvalstij atkÄpties no pÄrejas uz vasaras laiku. TaÄu EM norÄda, ka Å¡Ä« informÄcija ir maldinoÅ¡a, jo vasaras laikposma sÄkums un beigas noteiktas visÄ kopienÄ - tas esot svarÄ«gi iekÅ¡Ä"jÄ tirgus darbÄ«bai -, tÄpÄ"c valstu likumdevÄ"jiem netiek dotas atkÄpÅ¡anÄs tiesÄ«bas. ES likumdevÄ"ji to pamato arÄ« ar stabilas ilgtermiņa plÄnoÅ¡anas nepiecieÅ¡amÄ«bu dažÄdu ekonomikas nozaru pareizai darbÄ«bai.
EM, atsaucoties uz starptautiskiem zinÄtniskiem pÄ"tÄ«jumiem, norÄda, ka pÄreja uz vasaras laiku samazinot izlietotÄs elektroenerÄ£ijas daudzumu. TaÄu naudas izteiksmÄ" ietaupÄ«jums uz visu ES varÄ"tu bÅ«t vien 200 miljoni eiro. "SvÄrstÄ«bas energoenerÄ£ijas patÄ"riÅ†Ä LatvijÄ saistÄ«bÄ ar pÄreju uz vasaras un ziemas laiku neesam novÄ"rojuÅ¡i. TÄpÄ"c elektrÄ«bas taupÄ«Å¡ana neder par attaisnojumu pulksteņa pagrieÅ¡anai, jo apgaismojumam tÄ"rÄ"tais apjoms pret kopÄ"jo enerÄ£ijas patÄ"riņu ir ļoti mazs," Dienai norÄda AS Augstsprieguma tÄ«kls valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs Varis Boks. Viņš piebilst, ka pÄ"dÄ"jos gados energosistÄ"mÄ notikusi revolÅ«cija: "CilvÄ"kiem elektrÄ«bas patÄ"riņu mÄjsaimniecÄ«bÄs izdevies samazinÄt, izmantojot gaismas diodes un energoefektÄ«vÄs spuldzes, arÄ« sadzÄ«ves tehnika kļuvusi "taupÄ«gÄka"."
TikmÄ"r cilvÄ"kiem radÄ«tÄs neÄ"rtÄ«bas tiek nostumtas otrÄ plÄnÄ, lai gan veselÄ«bas nozares pÄrstÄvji norÄda, ka laupÄ«tÄ miega stunda izjauc bioloÄ£isko ritmu, rada stresu un var izraisÄ«t ilgstoÅ¡us miega vai psihiskÄs veselÄ«bas traucÄ"jumus.
Visu rakstu lasiet laikrakstÄ Diena pirmdien, 31.martÄ!
