Jāizvairās no elektrošoka

Martā Latvijas iedzÄ«votāji, kuri kopÅ¡ janvāra beigām, kad aizsākās atvÄ"rtā elektroenerÄ£ijas tirgus apstākļiem paredzÄ"to a/s Latvenergo produktu reklāmas kampaņa, bija noslÄ"guÅ¡i lÄ«gumu par kāda produkta iegādi jau number 1. aprīļa, sāka saņemt Latvenergo vÄ"stules ar "piedāvājumu atteikties no noslÄ"gtā lÄ«guma, ņemot vÄ"rā izmaiņas normatÄ«vajos aktos, kas paredz elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anas atlikÅ¡anu". Latvenergo arÄ« apgalvo, ka atteikÅ¡anās gadÄ«jumā mājsaimniecÄ«ba "elektroenerÄ£iju varÄ"s turpināt iegādāties atbilstoÅ¡i lÄ«dzÅ¡inÄ"jiem nosacÄ«jumiem - pÄ"c spÄ"kā esoÅ¡ajiem tarifiem".

Patlaban ļoti ticams, ka iedzÄ«votāji lÄ«dz Å¡Ä« gada beigām maksās par elektrÄ«bu kā lÄ«dz Å¡im - par pirmajām 1200 patÄ"rÄ"tajām kilovatstundām pÄ"c Starta tarifa, bet, pārsniedzot Å¡o apjomu, - pÄ"c Pamata tarifa, jo Saeima gatavojas teikt galavārdu par grozÄ«jumiem ElektroenerÄ£ijas tirgus likumā un, visticamāk, atliks elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu mājsaimniecÄ«bām lÄ«dz 2015. gada 1. janvārim. Ja tirgus tiktu atvÄ"rts jau #1. aprīļa, daudziem iedzÄ«votājiem Å¡ogad bÅ«tu jārÄ"Ä·inās ar augstāku elektrÄ«bas cenu, liecina enerÄ£Ä"tikas nozares pārstāvju aprÄ"Ä·ini. Savukārt Ekonomikas ministrijas definÄ"tie tirgus atvÄ"rÅ¡anas mÄ"rÄ·i - "rosināt konkurenci elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bā un veicināt elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bu par konkurÄ"tspÄ"jÄ«gām cenām" - patlaban Å¡Ä·iet visai utopiski.

Gan politologi, gan ekonomisti atzÄ«st, ka par iemeslu elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizācijas atlikÅ¡anai lÄ«dz nākamā gada sākumam var uzskatÄ«t rudenÄ« gaidāmo Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anu tuvumu, jo elektroenerÄ£ijas cenu kāpums varÄ"tu radÄ«t spriedzi sabiedrÄ«bā un mazināt pie varas esoÅ¡o politisko spÄ"ku izredzes vÄ"lÄ"Å¡anās. To, ka politiÄ·u vÄ"lme atlikt elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizāciju saistÄ«ta ar vÄ"lÄ"Å¡anu tuvumu, medijiem sacÄ«ja arÄ« Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš.

EnerÄ£Ä"tikas nozares eksperti gan vÄ"rÅ¡ uzmanÄ«bu arÄ« uz to, ka tirgus pilnÄ«gai atvÄ"rÅ¡anai Latvija pagaidām sagatavojusies vāji. Pirmkārt, tāpÄ"c, ka tehniskās iespÄ"jas piegādāt elektroenerÄ£iju no citām valstÄ«m un tādā veidā radÄ«t reālu konkurenci tirgÅ« ir ierobežotas. To nenoliedz arÄ« politiÄ·i. Gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba), gan paÅ¡reizÄ"jais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), gan kādreizÄ"jais ekonomikas ministrs Artis Kampars (VienotÄ«ba) atzÄ«st, ka elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡ana pagaidām bÅ«tu vairāk teorÄ"tiska, jo praktiski spÄ"cÄ«ga tirgotāju konkurence nemaz nevar izveidoties. "Reālu konkurenci mÄ"s varam sagaidÄ«t ne ātrāk kā 2016. gadā, kad varÄ"tu bÅ«t izbÅ«vÄ"ti starpsavienojumi ar Lietuvu. Savukārt labāki starpsavienojumi ar Igauniju varÄ"tu bÅ«t izbÅ«vÄ"ti 2020. gadā," skaidro Dombrovskis.

Otrkārt, par to, ka sagatavoÅ¡anās elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anai mājsaimniecÄ«bām pagaidām veikta nepilnÄ«gi, liecina fakts, ka nav detalizÄ"ti izstrādāta sistÄ"ma, kā pÄ"c tirgus atvÄ"rÅ¡anas kompensÄ"t elektrÄ«bas cenu kāpumu trÅ«cÄ«gākajai sabiedrÄ«bas daļai. Straujuma marta sākumā telekanālam LNT atklāti atzina, ka viņas valdÄ«ba saņÄ"musi mantojumā nesakārtotu kompensāciju mehānismu.

Visu Magdas Riekstiņas rakstu "Iedzīvotājus baro tikai ar skaļiem solījumiem" lasiet ceturtdienas, 13.marta, laikrakstā Diena!