Riekstiņš: NATO dotā solījuma nepildīšanai var būt netiešas sekas

Latvijas Republikas pastāvÄ«gais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš intervijā Diena.lv žurnālistam Edžum MiÄ·elsonam BriselÄ" 27.februārÄ«.

Latvija apņÄ"musies lÄ«dz 2020.gadam panākt valsts aizsardzÄ«bas budžetu divu procentu apmÄ"rā no IKP. NATO ir nobažījuÅ¡ies, ka Latvijai apņemÅ¡anos neizdosies izpildÄ«t. ArÄ« aizsardzÄ«bas ministrs Raimonds VÄ"jonis (ZZS) neslÄ"pj, ka ar to varÄ"tu bÅ«t grÅ«tÄ«bas. Kas notiks, ja solÄ«to neizpildām? BÅ«s sankcijas no NATO?

Pirmkārt jāsaka, ka tā divu procentu lieta Latvijā bieži vien ir pārprasta. CilvÄ"ki nesaprot, ko nozÄ«mÄ" Å¡ie divi procenti - vai tā ir Latvijas iemaksa NATO kasÄ"? Å ie divi procenti ir tas, ko katra NATO dalÄ«bvalsts iegulda savas valsts aizsardzÄ«bā. MÄ"s nemaksājam neko projām. Tas demonstrÄ", cik daudz esam gatavi solidāri piedalÄ«ties kopÄ"ju aizsardzÄ«bas spÄ"ju veidoÅ¡anā.

Skaidrs, ka, nesamaksājot tos divus procentus, neviens dalÄ«bvalsti no NATO ārā neslÄ"dz. ArÄ« Å¡obrÄ«d tikai dažas valstis Å¡os divus procentus izpilda, un Latvija nav pÄ"dÄ"jā vietā sarakstā. Esam tuvu pÄ"dÄ"jai, bet neesam pÄ"dÄ"jie. Ä»oti svarÄ«gi pasvÄ«trot, ka Saeima 2012.gadā, kad tika apstiprināta valsts aizsardzÄ«bas koncepcija, vienbalsÄ«gi, arÄ« opozÄ«cija, nobalsoja, ka 2020.gadā tie divi procenti bÅ«s. Tas Å¡eit, gan NATO mÄ«tnÄ", gan Ä£enerālsekretāra ofisā, gan citās dalÄ«bvalstÄ«s, Ä«paÅ¡i ASV, ir piefiksÄ"ts. Amerikāņi grib redzÄ"t eiropieÅ¡us no savas puses ieguldām aizsardzÄ«bā. Tas ir piefiksÄ"ts kā politiska apņemÅ¡anās, un viņi sekos, kādā veidā apņemÅ¡anās tiek pildÄ«ta. Ja to nedarÄ«sim, mums bÅ«s grÅ«ti pretendÄ"t uz nopietna sabiedrotā statusu - sanāk, ka mÄ"s mānāmies. LÄ«dz ar to ir ļoti svarÄ«gi Latvijas politiskajai vadÄ«bai, gan esoÅ¡ajai, gan tai, kas tiks izveidota pÄ"c vÄ"lÄ"Å¡anām gada beigās, saprast - Å¡Ä« Saeimas apstiprinātā apņemÅ¡anās ir jāpilda. Konsekvences var bÅ«t netiešā veidā. Latvijai ir vesela virkne praktisku vÄ"lmju, ko sagaidām no citiem. No citiem varam gaidÄ«t tikai tad, ja dodam pretÄ«.

Uz kopÄ"jo vajadzÄ«bu fona varÄ"tu bÅ«t diezgan grÅ«ti ieskaidrot Latvijas sabiedrÄ«bai nepiecieÅ¡amÄ«bu palielināt tieÅ¡i aizsardzÄ«bas izdevumus.

CilvÄ"kiem bÅ«tu jāsaprot, ka arÄ« Amerikas Savienotajās ValstÄ«s sabiedrÄ«bai ir grÅ«ti ieskaidrot, kāpÄ"c viņiem jāmaksā vairāk eiropieÅ¡u vietā. Vai igauņu sabiedrÄ«bai grÅ«tāk ieskaidrot, kāpÄ"c igauņiem jāmaksā vairāk nekā Latvijā. Nevar teikt, ka tikai Latvijas sabiedrÄ«ba ir ļoti jÅ«tÄ«ga pret tÄ"riņiem. ArÄ« citās valstÄ«s sabiedrÄ«ba ir tikpat jÅ«tÄ«gas, bet ir runa par to, cik organizācijā dalÄ«bvalstis ir solidāras, un solidaritāte Å¡eit nav tukÅ¡s jÄ"dziens. Tas ir nopietns jÄ"dziens. MÄ"s solidāri sÅ«tām savus karavÄ«rus liela riska apstākļos operācijās Afganistānā, kur ir arÄ« krituÅ¡ie. Tas nav tā, ka cilvÄ"ki sanāk kabinetos un ar zÄ«mÄ" kaut kādus ciparus. Tam ir konkrÄ"ta jÄ"ga.

Jautājums ir, cik lielā mÄ"rā to izprot sabiedrÄ«ba.

PolitiÄ·u uzdevums ir to skaidrot.

KurÅ¡ politiÄ·is metÄ«sies zem kāpurÄ·Ä"dÄ"m un teiks - mÄ"s dosim naudu armijai, tā vietā lai paaugstinātu pensijas, ārstu, skolotāju algas un tā tālāk?

Bet tie ir savas valsts karavīri. Tie nav sveši karavīri.

Protams. Taču atliek palasÄ«t komentārus ziņu portālos, paklausÄ«ties, ko runā cilvÄ"ki, lai saprastu - jÅ«tas ir stipri dalÄ«tas.

Te ir paradokss. Man Å¡Ä·iet, ka kopumā sabiedrÄ«bā ļoti pozitÄ«vi vÄ"rtÄ" bruņotos spÄ"kus, ciena savu karavÄ«ru. Taču, kad viss nonāk lÄ«dz naudai, ieslÄ"dzas citi apsvÄ"rumi. Domāju, tā tiešām ir politisko partiju un politiÄ·u atbildÄ«ba runāt ar saviem vÄ"lÄ"tājiem, runāt ar iedzÄ«votājiem. VarbÅ«t arÄ« zināmā mÄ"rā žurnālistu atbildÄ«ba mÄ"Ä£ināt klauÅ¡ināt politiÄ·us par Å¡o lietu, lai sabiedrÄ«bai to izskaidrotu uzskatāmā veidā.

Teiksim, Igaunija ir spÄ"jÄ«ga veltÄ«t divus procentus valsts aizsardzÄ«bas spÄ"ju nodroÅ¡ināšanā jau vairāku gadu garumā. Tas nav tikai pÄ"dÄ"jā gadā. Nedomāju, ka Igaunijas kopÄ"jā ekonomiskā situācija ir tik fundamentāli atÅ¡Ä·irÄ«ga. Viņiem arÄ« ir vajadzÄ«bas gan veselÄ«bas aizsardzÄ«bā, gan izglÄ«tÄ«bas ziņā. AcÄ«mredzot tā ir vairāku gadu garumā valstÄ« izveidojusies pieeja Å¡im jautājumam. Es arÄ« saprotu Latvijas sabiedrÄ«bas sentimentu. Neviens nejÅ«t, ka pie robežām mums rÅ«cina bruņumaÅ¡Ä«nas. NegribÄ"tu, lai tāda diena pienāktu un tikai caur to sabiedrÄ«ba saprastu, ka aizsardzÄ«ba ir bÅ«tiska lieta. Tā zināmā mÄ"rā ir apdroÅ¡ināšanas polise. CilvÄ"ks polisi nepÄ"rk cerÄ«bā, ka viņam to vajadzÄ"s izmantot. Viņš drÄ«zāk cer, ka nevajadzÄ"s.

Savas valsts karavÄ«rus vÄ"rtÄ" pozitÄ«vi, jā. Ko visgrÅ«tāk cilvÄ"kiem ir saprast - kāpÄ"c mÅ«sÄ"jiem ar ieročiem rokās ir jābrauc kaut kur prom. Vai mÅ«su dalÄ«ba, piemÄ"ram, ISAF misijā Afganistānā padara Latviju drošāku?

Noteikti. Latvijas karavÄ«ru dalÄ«ba gan ISAF misijā, gan savulaik KFOR misijas ietvaros Kosovā padara mÅ«su valsti drošāku tieÅ¡i no Å¡Ä« solidaritātes principa viedokļa. MÄ"s, ejot kopā ar citiem sabiedrotajiem kopÄ«gā misijā un kopÄ«gu mÄ"rÄ·u vārdā, demonstrÄ"jam, ka esam sabiedrotie. Uz tā pamata citi nāk talkā, kad mums tas ir nepiecieÅ¡ams. KonkrÄ"ts piemÄ"rs ir gaisa patrulÄ"Å¡anas operācija.

Bet intensitāte, ar kādu Krievijas lidmaÅ¡Ä«nas lido gar mÅ«su ārÄ"jo robežu, bÅ«tiski pieaug. Programma darbojas jau 10 gadus, bet Krievija aizvien regulāri pārbauda modrÄ«bu, paprovocÄ".

Nevaram pārmest Krievijas Federācijai, ka viņu lidmaÅ¡Ä«nas kaut ko pārkāptu. Tās lido virs neitrāliem Å«deņiem tuvu mÅ«su teritorijai. Tai brÄ«dÄ«, kad tās neatsaucas uz lidojumu vadÄ«bas kontroles pieprasÄ«jumiem, kā parasti notiek militāro lidmaÅ¡Ä«nu lidojumu gadÄ«jumā, gaisā paceļas NATO lidmaÅ¡Ä«nas, kas dod skaidru signālu - Å¡Ä«s debesis tiek uzpasÄ"tas. Tādā ziņā Baltijas gaisa telpa nav unikāla. LÄ«dzÄ«ga situācija ir pie NorvÄ"Ä£ijas krastiem un citur pasaulÄ". Taču Å¡is ir labs piemÄ"rs, kas pierāda - NATO rÅ«pÄ"jas par visu savu teritoriju iedzÄ«votāju droÅ¡Ä«bu.

Kā skaidrot, ka šo lidojumu intensitāte tik būtiski pieaug?

PieaugusÄ« pārlidojumu intensitāte saistāma ar Kaļiņingradas apgabalu, kur acÄ«mredzot arÄ« ir kaut kādas vajadzÄ«bas no Krievijas puses. Otrs - pārbaudÄ«t savu pilotu gatavÄ«bu veikt lidojumus. Aviācijā ir lÄ«dzÄ«gi kā citās jomās. Ja pilots nelido, viņš zaudÄ" kvalifikāciju. Viņam ir jālido. Tas arÄ« notiek pie Baltijas. Jā, varbÅ«t arÄ« sÅ«tÄ«t kādu politisku signālu. Tad NATO sÅ«ta pretÄ«.

Šie lidojumi nereti sakrīt ar zīmīgiem notikumiem NATO.

Jā un nÄ". Ne vienmÄ"r.

Lietuvā atrodas četri NATO iznÄ«cinātāji. Cik tas ir nopietni? Vai nevajadzÄ"tu ar laiku domāt par Baltijas gaisa telpas aizsardzÄ«bas stiprināšanu arÄ« ar citiem lÄ«dzekļiem?

MÄ"s Å¡eit runājam par gaisa patrulÄ"Å¡anu. NATO savos politiskajos dokumentos ir kvalificÄ"jis Krieviju kā savu partneri. LÄ«dz ar to tiek uzskatÄ«ts, ka nav nepiecieÅ¡amÄ«ba gaisa patrulÄ"Å¡anas misijā iesaistÄ«t lielākas militārās jaudas. Nevaru izslÄ"gt, ka tas varÄ"tu tikt pārskatÄ«ts, ja tāda vajadzÄ«ba bÅ«tu. Å obrÄ«d, no mÅ«su un citu NATO valstu viedokļa raugoties, tas nav nepiecieÅ¡ams. Desmit gadu laikā neviens gadÄ«jums nav liecinājis, ka NATO klātbÅ«tne Baltijas gaisa telpā bÅ«tu nepietiekama.

Viena NATO amatpersona teica lakoniski - Krievija nav NATO ienaidnieks. Uzreiz jautājums - kā ar iespaidīgajām Krievijas militārajām mācībām pie NATO valstu robežām, kur scenārijā kā nosacītais pretinieks parasti ir "rietumu valstis"? Ja ne draugi, tad vismaz ne-ienaidnieki tā rīkojas?

Tas ir normāli, ka valstu aizsardzÄ«bas spÄ"ki trenÄ"jas.

Tas saprotams. Jautājums ir - kā to dara.

Tas, par ko NATO iestājas dialogā ar Krieviju, ir abpusÄ"jas caurskatāmÄ«bas paaugstināšana, tā dÄ"vÄ"tā transparence. ĪpaÅ¡i pagājuÅ¡ajā gadā, kad tika organizÄ"tas [Krievijas] mācÄ«bas Zapad un [NATO mācÄ«bas] Steadfast Jazz.

Å ajā sakarā Krievijas pārstāvji tika aicināti uz atseviÅ¡Ä·iem mācÄ«bu plānoÅ¡anas pasākumiem. ArÄ« NATO pārstāvji no Krievijas puses tika informÄ"ti par to, kāda ir mācÄ«bu sagatavoÅ¡anas gaita. Uzreiz gan jāsaka, ka krievu mācÄ«bu organizÄ"Å¡anas shÄ"ma nesakrÄ«t ar NATO mācÄ«bu organizÄ"Å¡anas shÄ"mu, taču jebkurā gadÄ«jumā bija mÄ"Ä£inājums paaugstināt savstarpÄ"jo transparenci. Tai skaitā arÄ« NATO pārstāvji tika aicināti arÄ« uz Zapad. NovÄ"rotāju skaitā bija arÄ« Latvijas pārstāvji. Domāju, ja painteresÄ"sieties pie bruņotajiem spÄ"kiem, viņu pārstāvji par saviem novÄ"rojumiem kaut ko ir gatavi pateikt arÄ« mediju pārstāvjiem.

Es, piemÄ"ram, nebiju dzirdÄ"jis par NATO novÄ"rotājiem Zapad 2013. Publiskajā telpā tā informācija, acÄ«mredzot, nav tik pamanāma kā monÄ"tas negatÄ«vā puse.

Jebkurā gadÄ«jumā mÄ"Ä£inājumi bija. Vai esam apmierināti ar sasniegto transparences lÄ«meni? DroÅ¡i vien, ka nÄ". TāpÄ"c tuvākajā laikā laikā NATO dalÄ«bvalstu starpā BriselÄ" paredzÄ"ta diskusija par to, kā pagājuÅ¡ajā gadā mācÄ«bu laikā gāja, kas ir mācÄ«bas no Å¡Ä«m mācÄ«bām, un ko varam darÄ«t tālāk, lai paaugstinātu caurskatāmÄ«bu.

SeptembrÄ« NATO samits Velsā. Kādi varÄ"tu bÅ«t Latviju interesÄ"joÅ¡ie jautājumi samita dienaskārtÄ«bā. Ar kādu pÄ"cgarÅ¡u mums Å¡is samits bÅ«tu jāatstāj?

Samita darba kārtÄ«ba tiek veidota. Tā ir ieskicÄ"ta, taču, neapÅ¡aubāmi, tā varÄ"tu tikt ietekmÄ"ta no tā brīža ārpolitiskiem notikumiem. Latvijas lielās intereses balstās apstāklÄ«, ka mÄ"s uzskatām NATO kā galveno savas droÅ¡Ä«bas garantu. Esam ieinteresÄ"ti, lai organizācija arÄ« turpmāk ir spÄ"cÄ«ga un spÄ"jÄ«ga aizstāvÄ"t savu valstu intereses.

Ko tas nozÄ«mÄ" praktiskā plāksnÄ"? Ir virkne projektu un lietu, par ko Å¡eit runā arÄ« aizsardzÄ«bas ministrs, kādā veidā paaugstināt kaujas spÄ"jas. Ir identificÄ"ta virkne virzienu, kur kopÄ"jās spÄ"jas ir nepietiekamas. PiemÄ"ram, augstas precizitātes ieroči. LÄ«bijas operācijas laikā skaidri parādÄ«jās, ka tie nav saražoti pietiekamā daudzumā.

Tāpat nepietiekams progress ir jautājumos, kas saistÄ«ti ar kiberaizsardzÄ«bu. MÄ"Ä£inām definÄ"t Å¡Ä«s tÄ"mas. Virsuzdevums ir - lai visas dalÄ«bvalstis kopÄ«gi vienojas, ka tās ir prioritārās jomas un mÄ"s pie tām strādājam, lai nākotnÄ" nodroÅ¡inātu augstas kaujas un aizsardzÄ«bas spÄ"jas.

Otrs lielais NATO jautājums ir transatlantiskā saite. Jau ilgstoÅ¡u laika periodu ASV ieguldÄ«jums kopÄ"jās NATO aizsardzÄ«bas spÄ"jās ir neproporcionāli liels. Å obrÄ«d ASV ieguldÄ«jums sastāda 75 procentus iepretim 25 procentiem no pārÄ"jām 27 valstÄ«m. Te nonākam pie jautājuma - kāpÄ"c Amerikas vÄ"lÄ"tājam un nodokļu maksātājam ilgtermiņā tas bÅ«tu jāsedz. Amerikāņi sagaida, ka eiropieÅ¡i uzņemsies lielāku atbildÄ«bu un vairāk investÄ"s aizsardzÄ«bas spÄ"ju nodroÅ¡ināšanā. Tas bÅ«s temats, par ko runāt valsts un valdÄ«bu vadÄ«tājiem.

Latvijai ļoti interesants bÅ«s jautājums par sadarbÄ«bu ar NATO partneriem. Mums interesÄ", kādā veidā NATO attÄ«sta savu sadarbÄ«bu ar tiem, kas ir spÄ"jÄ«gi, griboÅ¡i un ir pierādÄ«juÅ¡i savu jaudu, sadarbojoties operācijās. MÅ«su reÄ£ionā tā ir Somija un Zviedrija. Esam ieinteresÄ"ti, ka Å¡Ä«s valstis aizvien ciešāk sadarbojas ar NATO.

Tas ir jautājums par partneriem, kas izteikuÅ¡i vÄ"lmi pievienoties aliansei. Te, protams, Gruzija ir viens no tematiem. Å obrÄ«d grÅ«ti pateikt, ar ko Å¡ajā ziņā beigsies samits, taču vienmÄ"r esam iestājuÅ¡ies par atvÄ"rto durvju politiku. Tā ir svarÄ«ga un jāturpina.

Jau vÄ"stÄ«ts, ka Latvijas aizsardzÄ«bas budžets paÅ¡laik ir mazāk par vienu procentu no IKP. Lai sasniegtu 2020.gadam nosprausto mÄ"rÄ·i, tās jāpalielina vairāk kā divas reizes, tomÄ"r vismaz nākamgad aizsardzÄ«bas budžets strauji palielināts netiks.

Tāpat otrdien, 4.martā, pÄ"c AizsardzÄ«bas un iekÅ¡lietu komisijas slÄ"gtās sÄ"des komisijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Ainars Latkovskis (VienotÄ«ba) uzsvÄ"ris, ka valsts aizsardzÄ«bas jomā vienai no galvenajām prioritātÄ"m jābÅ«t pretgaisa aizsardzÄ«bas spÄ"ju modernizācijai.