Plānojot budžetu, jostas savilkt nevēlas

Runājot par nākamā gada budžetu, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) ir rekordiste - tā papildus lÄ«dzÅ¡inÄ"jam finansÄ"jumam prasa 111,2 miljonus eiro, ar to pārspÄ"jot citu ministriju pieprasÄ«jumus, otrdien vÄ"sta laikraksts Diena.

Tas gan nenozÄ«mÄ", ka visa Å¡Ä« summa arÄ« tiks atvÄ"lÄ"ta. FinanÅ¡u ministrija (FM) patlaban uzdevusi nozaru ministrijām savus pieprasÄ«jumus samazināt, jo visam naudas nepietiek. IZM gan uzsver, ka vismaz pagaidām to nedarÄ«s.

Nākamgad - 111,2 miljoni eiro, 160,1 miljons eiro 2016. gadā un 176,7 miljoni eiro 2017. gadā - Å¡Ä«s ir IZM papildus pieprasÄ«tās summas jaunajām politikas iniciatÄ«vām, ko pavisam drÄ«z plāno izskatÄ«t vÄ"l paÅ¡reizÄ"jā valdÄ«ba. IespÄ"jas gan ir ierobežotas - lai apmierinātu visas pieteiktās iniciatÄ«vas, nākamgad, piemÄ"ram, bÅ«tu nepiecieÅ¡ami gandrÄ«z 568 miljoni eiro.

Lai gan IZM nelabprāt runā par konkrÄ"tām prioritātÄ"m, tādas izvirzÄ«tas trÄ«s. Kā pirmā noteikta pedagogu darba samaksas pakāpeniska paaugstināšana, vienlaicÄ«gi nodroÅ¡inot jauna pedagogu darba samaksas modeļa ievieÅ¡anu, kam kopumā nepiecieÅ¡ami 36 miljoni eiro. Otra - papildu 21,5 miljoni eiro jauna augstākās izglÄ«tÄ«bas finansÄ"Å¡anas modeļa pakāpeniskai ievieÅ¡anai un studiju izmaksu koeficientu minimāli nepiecieÅ¡amā apmÄ"ra nodroÅ¡ināšanai. Savukārt par treÅ¡o prioritāti ministrija noteikusi zinātnisko institÅ«ciju bāzes finansÄ"juma palielināšanu lÄ«dz tiesÄ«bu aktos noteiktajam apjomam - tam 2015. gadā nepiecieÅ¡ami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Lai gan ministrijām ir vÄ"l aptuveni nedÄ"ļa, lai pārskatÄ«tu un izmainÄ«tu savu pieprasÄ«jumu, IZM, visticamāk, to nedarÄ«s. IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Ina Druviete (VienotÄ«ba) Dienai paskaidroja, ka iesniegtās iniciatÄ«vas atbilst nozares vajadzÄ«bām un visas piecas IZM pārstāvÄ"tās jomas jau krietni cietuÅ¡as no lÄ«dzekļu trÅ«kuma. Ministrijā gan plāno pārrunāt jaunās iniciatÄ«vas ar sociālajiem partneriem, tomÄ"r neviena no profesionālajām organizācijām nav gatava atbalstÄ«t kādu pozÄ«ciju izslÄ"gÅ¡anu.

"Ja mÄ"s kaut vienu pozÄ«ciju izslÄ"dzam, tad tajā vietā veidosies baltais plankums, bÅ«s ļoti grÅ«ti runāt par attÄ«stÄ«bu un var sākties pat lejupslÄ«de. ArÄ« iekÅ¡Ä"jo resursu mums vairs nav - tie visi jau ir apgÅ«ti," klāstÄ«ja Druviete. 

No iecerÄ"tajiem plāniem negrib atteikties arÄ« nozares pārstāvji. Latvijas IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes darbinieku arodbiedrÄ«bas (LIZDA) priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja IngrÄ«da MikiÅ¡ko Dienai norādÄ«ja, ka ceļš uz jaunu pedagogu darba samaksas modeli ir bijis ļoti grÅ«ts un ilgs, tāpÄ"c nav pieļaujams, ka pÄ"kšņi tam netiktu pieÅ¡Ä·irti lÄ«dzekļi. Ja nauda neatradÄ«sies, tiks zaudÄ"ti kvalificÄ"ti pedagogi, kuru sagatavoÅ¡anā arÄ« ir ieguldÄ«ti valsts lÄ«dzekļi. Tāpat I. MikiÅ¡ko atgādināja, ka LIZDA ir noslÄ"gusi vienoÅ¡anos ar astoņām politiskajām partijām. Tās visas apliecinājuÅ¡as, ka izglÄ«tÄ«ba ir prioritāte, tāpÄ"c patlaban bÅ«tu Ä«stais laiks vārdus apliecināt darbos un izņÄ"muma kārtā atļaut IZM savas pozÄ«cijas nesamazināt.

LÄ«dzÄ«gi domā arÄ« Augstākās izglÄ«tÄ«bas padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis VÄ"tra, atzÄ«mÄ"jot, ka bÅ«tiski ir nodroÅ¡ināt finansÄ"jumu minimālo studiju izmaksu koeficientu segÅ¡anai. Å obrÄ«d tas tiek nodroÅ¡ināts tikai 84,5% apmÄ"rā. TomÄ"r no tā ir atkarÄ«gs, vai bÅ«s iespÄ"jams, piemÄ"ram, paaugstināt mācÄ«bspÄ"ku atalgojumu un celt gan iekÅ¡Ä"jo, gan ārÄ"jo kvalitāti.

Visu Annas BÄ"rziņas rakstu Plānojot budžetu, jostas savilkt nevarÄ"s lasiet otrdienas, 21.oktobra, laikrakstā Diena!