Sieviešu futbolam - JĀ!

"Es redzu lielu potenciālu - gribu parādÄ«t, ka meitenes var spÄ"lÄ"t futbolu un var darÄ«t to labi, un tas viņas padara tikai skaistākas," saka Å…ina Travkina (28), kura kopÅ¡ Å¡Ä«gada janvāra nokļuvusi tur, kur jau ilgi gribÄ"ja nokļūt, - ne vien futbola laukumā, bet arÄ« tā menedžmentā ārpus stadiona.

Å…ina Latvijas Futbola federācijā (LFF) ir sievieÅ¡u futbola attÄ«stÄ«bas speciāliste un ar kolÄ"Ä£u palÄ«dzÄ«bu apņÄ"musies mÄ"rÄ·tiecÄ«gi celt dāmu futbola latiņu uz augÅ¡u - gan turnÄ«ru un pasākumu organizācijā, gan ar laiku arÄ« spÄ"les prasmÄ".

Nebaidījās no bumbas 

Å…ina futbolā nav cilvÄ"ks no malas, jo arÄ« pati jau gadus 15 to spÄ"lÄ". "BÄ"rnÄ«bā gan nodarbojos ar tenisu, jo mamma gribÄ"ja mani padarÄ«t par slavenu tenisisti, viņai tas likās skaisti. Protams, man arÄ« patika, bet pagalmā vairāk spÄ"lÄ"jos ar puiÅ¡iem, lelles pārāk neinteresÄ"ja, un Ä«paÅ¡i labi padevās futbols," Å…ina atceras. Kad viņa kopā ar skolasbiedrenÄ"m pÄ"c LFF pārstāvja aicinājuma piedalÄ«jās meiteņu komandu turnÄ«rā telpu futbolā, Å…inu ievÄ"roja trenere no futbola kluba CerÄ«ba - 46. vidusskola un sāka meiteni "vajāt" - atnāca uz skolu, piezvanÄ«ja uz mājām, uzaicināja uz treniņu. PÄ"c tā Å…ina izlÄ"ma - tenisa vietā spÄ"lÄ"s futbolu.

Å…ina dzÄ«voja un mācÄ«jās Purvciemā, bet treniņi pievakarÄ"s notika VecmÄ«lgrāvÄ«, tāpÄ"c skolas laiks pagāja skrieÅ¡anā un braukāšanā. "Tas ļoti disciplinÄ"ja. Uzskatu - jo vairāk darāmā, jo vairāk paspÄ"j. Ja nav ko darÄ«t, vairāk slinko, vazājies pa ielām. Bet man ikdiena bija ļoti saplānota," Å…ina saka. No laukuma spÄ"lÄ"tājas viņa drÄ«z vien kļuva par vārtsardzi, jo nebaidÄ«jās no bumbas. Å…ina spÄ"lÄ"jusi U19 izlasÄ", ilgus gadus arÄ« nacionālajā izlasÄ", no kuras aizgājusi tikai Å¡ogad, un patlaban turpina trenÄ"ties un spÄ"lÄ"t klubā Olaine/CerÄ«ba - 46. vidusskola.

Lai gan sports ir daļa Å…inas dzÄ«ves, viņa apzinājusies: "Futbols mani nebaros." TāpÄ"c prioritāšu galvgalÄ« vienmÄ"r bijusi arÄ« izglÄ«tÄ«ba. PÄ"c vidusskolas, ko Å…ina pabeidza ar sudraba medaļu, viņa iestājās LU, kur bakalauros studÄ"ja tÅ«risma un viesnÄ«cu vadÄ«bu, maÄ£istros - vadÄ«bas zinātni jau plašāk, taču, ja tolaik kādā augstskolā bÅ«tu studiju programma sporta menedžmentā, viņa visdrÄ«zāk mācÄ«tos tur. "Tagad gribu pastrādāt LFF, lai dabÅ«tu pieredzi, bet pÄ"c tam izmantot izglÄ«tÄ«bas iespÄ"jas, ko Å¡ajā jomā strādājoÅ¡ajiem piedāvā UEFA un FIFA. Jau tagad palaikam ir semināri, meistardarbnÄ«cas, kopÄ«gi analizÄ"jam kādas problÄ"mas," Å…ina stāsta. Tālākas nākotnes sapnis viņai ir darbs sievieÅ¡u futbola komitejā UEFA.

Lietuva un lidosta 

ArÄ« pats pirmais darbs Å…inai bijis saistÄ«ts ar futbolu - skolas laikā viņa bija trenera asistente. Patlaban Å…ina jau pati ieguvusi licenci, kas viņai ļauj trenÄ"t futbolā bÄ"rnus no seÅ¡u lÄ«dz 12 gadu vecumam, tikai tam Ä«sti nav laika. "BÄ"rniem tu esi kā piemÄ"rs, kā mamma, tu nevari paņemt trenÄ"t bÄ"rnus un neveltÄ«t viņiem laiku."

StudÄ"jot 1. kursā, Å…ina kādu laiku pastrādājusi Sportland veikalā, no kurienes viņu kā akurātu un apzinÄ«gu darbinieci vÄ"lāk negribÄ"ja laist prom, taču darbu izrādÄ«jās pārāk grÅ«ti savienot ar mācÄ«bām un futbolu. Jo vairāk brÄ«dÄ«, kad Å…inu kā labu vārtsardzi uz pāris gadiem "izÄ«rÄ"ja" Lietuvas sievieÅ¡u futbola klubam FC Gintra Universitates.

"Tas mani praktiski padarÄ«ja par pirmo gandrÄ«z profesionālo futbolisti Latvijas sievieÅ¡u futbolā - ar lÄ«gumu un atalgojumu. Braukāju nedÄ"ļas nogalÄ"s uz spÄ"lÄ"m un nometnÄ"m Å auļos, mazliet apguvu lietuvieÅ¡u valodu, piepalÄ«dzÄ"ju arÄ« menedžerim, jo labi protu angļu valodu," Å…ina stāsta un piebilst, ka Lietuvas dāmu futbols, lielā mÄ"rā pateicoties arÄ« Å¡Ä« futbola kluba aktivitātÄ"m, lÄ«dz Å¡im bijis mÄ"rÄ·tiecÄ«gāks, uz izaugsmi vairāk tendÄ"ts nekā Latvijā.

Kad lÄ«gums Lietuvā beidzies, viņa meklÄ"jusi jaunu darbu, jo bija sākusi dzÄ«vot atseviÅ¡Ä·i no vecākiem un maÄ£istrantÅ«ra bijusi dažas dienas nedÄ"ļā. "GribÄ"ju aizpildÄ«t tukšās dienas." Å…ina sÅ«tÄ«ja CV, lÄ«dz tika pie darba lidostas RÄ«ga ADD jeb DroÅ¡Ä«bas departamentā, kas pārbauda biļetes, pasažierus, droÅ¡Ä«bu lidmaÅ¡Ä«nas salonā utt. "Cik biju kaut kur lidojusi, man lidostā ļoti patika. Bet, nostrādājot tajā četrus gadus, sapratu, ka tā patika vairāk bija ceļojuma gaidu dÄ"ļ.

Sapratu, ka cilvÄ"ki aviācijā neguļ, darbs ir nogurdinoÅ¡s. Strādāju maiņās, arÄ« naktÄ«s. Tas gan deva lielu pieredzi darbā ar cilvÄ"kiem un stresa apstākļos, iemācÄ«jos bÅ«t elastÄ«ga," Å…ina teic. Liels bija prieks, kad pÄ"c aizsÅ«tÄ«ta CV viņu uzaicināja uz pārrunām LFF, kur pÄ"c tam arÄ« paņÄ"ma darbā. "Viņi saprata, ka esmu cilvÄ"ks no futbola, kas to pazÄ«st no iekÅ¡ienes, man bija arÄ« laba izglÄ«tÄ«ba. LFF arÄ« saredzÄ"ju izaugsmes iespÄ"jas, lidostā tādu trÅ«ka, bija tāda nepilnvÄ"rtÄ«ga sajÅ«ta."

DrÄ«z bÅ«s atspÄ"riens 

Tagad no janvāra Å…inas pienākumi ir gan palÄ«dzÄ"t LFF attÄ«stÄ«bas departamentam, atbalstot futbola klubus, gādājot par informāciju, inventāru u. tml., gan kopt tieÅ¡i sievieÅ¡u futbola lauciņu. "Å ajos deviņos mÄ"neÅ¡os ir padarÄ«ts milzÄ«gs darbs, jo gribÄ"jām visu sakārtot, lai meitenes saprastu, ka LFF par viņām rÅ«pÄ"jas. SievieÅ¡u kausa finālā, ko organizÄ"jām pirmo reizi, sagatavojām kausu, medaļas, balvas, un pati gandrÄ«z apraudājos, redzot, cik meitenes priecÄ«gas, jo lÄ«dz Å¡im nekā tāda nav bijis," Å…ina stāsta.

Viņas pārziņā ir gan telpu, gan lauka futbols, Latvijas SievieÅ¡u lÄ«gā un Pirmajā lÄ«gā notiekošās sacensÄ«bas, arÄ« dažādi starptautiskie projekti. "CenÅ¡amies arÄ« vairāk atspoguļot katru turnÄ«ru savā mājaslapā, sakārtojām licences, katram čempionātam izveidojām savu logo, savu brendingu, labas balvas, kas stimulÄ" meitenes piedalÄ«ties," uzskaita Å…ina un uzsver, ka tieÅ¡i sievieÅ¡u futbola popularizÄ"Å¡ana ir viens no bÅ«tiskākajiem uzdevumiem. Tā labā septembrÄ« Å…ina piedalÄ«jās Futbola dienas 2014 rÄ«koÅ¡anā un tās ietvaros sadarbÄ«bā ar FIFA organizÄ"ja projektu Live Your Goals jeb Sapņi piepildās, kura mÄ"rÄ·is bija kliedÄ"t stereotipus par to, ka futbols ir tikai vÄ«rieÅ¡u sports. Pasākumu apmeklÄ"ja 150 meiteņu, un potenciāli 80 no viņām bÅ«s nākamās spÄ"lÄ"tājas. "Iznāca riktÄ«gi svÄ"tki!"

Izaicinājumu gan joprojām ir daudz. PiemÄ"ram, piesaistÄ«t futbolam vairāk meiteņu un no 2016. gada katrā vÄ«rieÅ¡u futbola akadÄ"mijā izveidot arÄ« sievieÅ¡u klubu. "Redzam, ka bez tā nebÅ«s attÄ«stÄ«bas, jo ne visi grib nodarboties ar meitenÄ"m," Å…ina pamato. Tāpat iecerÄ"ts kaut kādā veidā sasaistÄ«t aktÄ«vo sportu ar izglÄ«tÄ«bu, lai viens nav jāpamet otra dÄ"ļ un meitenes ilgāk paliktu sportā. "Domāju, pÄ"c diviem trim gadiem sievieÅ¡u futbolā Latvijā bÅ«s zināms atspÄ"riens. Mums ir nākotne," Å…ina saka.

Teātra jauniestudējumus Spēlmaņu nakts balvai arī turpmāk vērtēs LTDS

PÄ"c uzvaras KultÅ«ras ministrijas (KM) rÄ«kotajā konkursā Latvijas teātra jauniestudÄ"jumus par SpÄ"lmaņu nakts balvu arÄ« turpmākos trÄ«s gadus varÄ"s vÄ"rtÄ"t Latvijas Teātra darbinieku savienÄ«ba (LTDS).

LTDS tās izsludinātajā konkursā par teātra mākslas kvalitātes novÄ"rtÄ"jumu bijusi vienÄ«gais pretendents, taču, ņemot vÄ"rā atbilstÄ«bu kritÄ"rijiem, kā arÄ« to, ka biedrÄ«ba iepriekÅ¡ sevi vairākkārt profesionāli attiecÄ«gajā jomā pierādÄ«jusi, KM nav bijis pamata izsludināt atkārtotu konkursu.

Jau ziņots, ka LTDS bija jāpiedalās KM rÄ«kotā konkursā, lai rÄ«kotu paÅ¡u izloloto SpÄ"lmaņu nakti.

Teātra darbinieku savienÄ«ba veiks Latvijas profesionālajos teātros uzvesto jauniestudÄ"jumu novÄ"rtÄ"jumu, kā arÄ« izstrādās teātros uzvesto jauniestudÄ"jumu novÄ"rtÄ"juma nolikumu, kas ļaus efektÄ«vāk izvÄ"rtÄ"t teātru jauniestudÄ"jumu māksliniecisko kvalitāti teātra sezonā.

LTDS uzdots arÄ« veicināt teātra mākslas nozares mākslinieciskās kvalitātes celÅ¡anu un sabiedrÄ«bas izpratni un interesi par teātra mākslas nozares sasniegumiem. BiedrÄ«bai uzdots arÄ« godināt un apbalvot teātra māksliniekus par izciliem sasniegumiem teātra mākslā apbalvoÅ¡anas ceremonijā teātra sezonas noslÄ"gumā.

LTDS jānodroÅ¡ina arÄ« informācijas pieejamÄ«ba sabiedrÄ«bai par teātros uzvesto jauniestudÄ"jumu novÄ"rtÄ"juma procesu un teātra mākslinieku sasniegumiem teātra mākslā.

Šī uzdevuma veikšanai KM biedrībai piešķirs 44 770 eiro.

Latvijas Banka darbiniekus apdrošinās par 2,38 miljoniem eiro

Latvijas Banka darbinieku dzīvības apdrošinās par 2 379 563 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Latvijas Bankas iepirkumā par bankas darbinieku dzÄ«vÄ«bas apdroÅ¡ināšanu uzvarÄ"jusi Ergo Life Insurance SE Latvijas filiāle.

Iepirkuma uzvarÄ"tājs tika noskaidrots atklātā konkursā, izvÄ"loties saimnieciski visizdevÄ«gāko piedāvājumu.

Kopumā iepirkumā piedalījās četri pretendenti.

Krauze par Latvijas lepnumu: Divu stundu laikā nonākt cilvēcības un cerības gaisotnē

Laikraksta Diena un TV3 akcijas Latvijas lepnums noslÄ"guma ceremoniju Å¡ogad vadÄ«s žurnālists Arnis Krauze. Par gatavoÅ¡anos pasākumam viņu iztaujā Romāns Meļņiks.

Ar kādām sajÅ«tām uztvÄ"ri ziņu, ka tev jāvada Latvijas lepnuma ceremoniju?

Tas bija liels un patÄ«kams pārsteigums, ka saņÄ"mu Å¡o uzaicinājumu. Ar lielu satraukumu gaidu Å¡o brÄ«di, jo tomÄ"r lÄ«dz Å¡im televÄ«zijā esmu darbojies nedaudz citā žanrā - ziņās. Tā ir pilnÄ«gi cita gaisotne, citas emocijas.

Man ir prieks, ka ir tāds Latvijas lepnums, - tur arÄ« ieskanas kāda skumÄ«ga nots, bet visi gadÄ«jumi ir ļoti pozitÄ«vi, ļoti cilvÄ"cÄ«gi un tādi, kas nes lielu cerÄ«bu, kura bieži vien izpaliek ziņu sižetos. Man arÄ« ļoti simpātisks Å¡Ä·iet veids, kā tiek pasniegtas Latvijas lepnumabalvas - labo darbu darÄ«tāju priekšā kājās pieceļas Valsts prezidents, viņus godina Latvijā pazÄ«stami, redzami cilvÄ"ki,Latvijas lepnuma balvas saņÄ"mÄ"ji Å¡ajā vakarā ir visu uzmanÄ«bas centrā.

Tāpat pieminams fakts ir mediju sadarbÄ«ba Å¡Ä« pasākuma rÄ«koÅ¡anā. Konkurence ir mÅ«su ikdiena, bet Å¡is ir labais piemÄ"rs jau daudzu gadu garumā, ka divi mediji - Diena un TV3 - veiksmÄ«gi sadarbojas, veidojot projektu Latvijas lepnums. TV3 pārraida svinÄ«go ceremoniju, savukārt laikraksts Diena visa gada garumā publicÄ" rakstus par cilvÄ"kiem, kas darÄ«juÅ¡i kādu labu darbu un tāpÄ"c pieteikti Latvijas lepnuma nominācijai.

Ko tu pats uzskati par Latvijas lepnumu?

Mans Latvijas lepnums ir visi jaunie zinātnieki, ārsti, skolotāji no, piemÄ"ram, IespÄ"jamās misijas, kuri, pabeidzot augstskolu, neaizbrauc prom, bet paliek Latvijā un savu nākotni un cerÄ«bas saista ar Latviju.

MÄ"s bieži dzirdam cilvÄ"kus sÅ«dzamies par sliktiem apstākļiem, valsts palÄ«dzÄ«bas trÅ«kumu, taču Å¡ajos gadÄ«jumos redzam, ka faktiski tās tikai atrunas, - ja grib, lielas lietas var sasniegt arÄ« ar maziem resursiem.

Latvijas lepnuma galvenā vÄ"rtÄ«ba ir, ka bÅ«tiskākā ir nevis naudas izteiksmÄ" izteiktā palÄ«dzÄ«ba, bet tas, ka kāds pamana, ka cilvÄ"kam vajadzÄ«gs atbalsts, nepaiet garām, nav vienaldzÄ«gs. Protams, ļoti lielu cieņu raisa gadÄ«jumi, kad tiek glābta kāda dzÄ«vÄ«ba - vai nu kāda puiÅ¡a, kas iekritis ledainā dÄ«Ä·Ä«, vai gadÄ«jums, kad garāmbraucÄ"js, pats riskÄ"jot ar savu dzÄ«vÄ«bu, avārijā cietuÅ¡os izglābj no degoÅ¡as automaÅ¡Ä«nas. Šādi stāsti mani ļoti uzrunā, jo mums diemžÄ"l ir pārāk liela vienaldzÄ«ba sabiedrÄ«bā, paejam negadÄ«jumiem garām ar domu, ka gan jau kāds cits palÄ«dzÄ"s, gan jau kāds cits piezvanÄ«s ātrajiem vai policijai.

Vairāk Romāna Meļņika interviju ar Arni Krauzi lasiet piektdienas, 24.oktobra, laikrakstā Diena! 

Alvis Hermanis saņēmis Baltijas Asamblejas balvu mākslā

Baltijas Asamblejas (BA) balva mākslā Å¡ogad pieÅ¡Ä·irta Jaunā RÄ«gas teātra režisoram Alvim Hermanim par radoÅ¡ajiem sasniegumiem, uzvedot virkni izrāžu, jo Ä«paÅ¡i par iestudÄ"jumu Oblomovs, informÄ"ja Saeimas Preses dienests.

2014. gada BA balvas literatÅ«rā, mākslā un zinātnÄ", kā arÄ« BA medaļas par nopelniem Baltijas valstu vienotÄ«bas stiprināšanā un sadarbÄ«bas veicināšanā ceturtdien, 23. oktobrÄ«, tika pasniegtas svinÄ«gā ceremonijā Igaunijas galvaspilsÄ"tā Tallinā BA 33. sesijas ietvaros.

ES līderi vienojas par jaunajiem klimata un enerģētikas politikas mērķiem

Eiropas SavienÄ«bas (ES) dalÄ«bvalstu lÄ«deri Å¡onakt BriselÄ" pÄ"c vairāku stundu ilgām diskusijām Eiropadomes sanāksmÄ" vienojuÅ¡ies par klimata un enerÄ£Ä"tikas politikas satvaru 2030.gadam.

Lai gan Å¡onedÄ"ļ izskanÄ"jis, ka Latvijai no Å¡Ä«s politikas ievieÅ¡anas var bÅ«t apjomÄ«gi zaudÄ"jumi, tādÄ"jādi bremzÄ"jot tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu, jaunākā dokumenta versija paredz, ka Latvijai tajā bÅ«s labvÄ"lÄ«gāki nosacÄ«jumi, nekā iepriekÅ¡ prognozÄ"ts.

Valstu lÄ«deri vienojuÅ¡ies, ka dalÄ«bvalstÄ«m ar zemāku iekÅ¡zemes kopprodukta apjomu uz vienu iedzÄ«votāju bÅ«s mazāks siltumnÄ«cefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mÄ"rÄ·is.

BÅ«tiskākais ieguvums Latvijai bÅ«s saistÄ«bā ar Emisiju tirdzniecÄ«bas sistÄ"mas (ETS) jomu, kurā ietilpst lauksaimniecÄ«ba un transporta nozare. Lai gan kopÄ"jais mÄ"rÄ·is visām ES dalÄ«bvalstÄ«m paliek tas pats - lÄ«dz 2030.gadam SEG emisijas samazināt par 43% salÄ«dzinājumā ar 2005.gada rādÄ«tājiem, neoficiāli aprÄ"Ä·ini liecina, ka uz, ka uz Latviju varÄ"tu attiekties 10% emisiju samazinājums.

Latvijai nebÅ«s saistoÅ¡s mÄ"rÄ·is par 43% samazināt SEG emisijas lÄ«dz 2030.gadam. Latvijai tie bÅ«s 10%, kā tas bija klimata un enerÄ£Ä"tikas paketÄ" 2020.gadam.

Kā norāda Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM), Latvijas SEG emisijas paÅ¡laik ir tuvu 2005.gada lÄ«menim. Tas nozÄ«mÄ", ka Latvijas IKP turpina pieaugt, bet SEG emisijas nepieaug vienlÄ«dz strauji, un klimata politika nav pretrunā ar ekonomisko attÄ«stÄ«bu.

Valstis ir vienojušās par klimata un enerÄ£Ä"tikas politiku, paredzot arÄ« atseviÅ¡Ä·us kompensācijas mehānismus saistÄ«bā ar SEG emisijām, kur kopÄ"jais mÄ"rÄ·is ir samazināt emisijas par 43% attiecÄ«bā pret 2005.gadu. Tā saucamajā ETS sektorā, jeb lielo enerÄ£Ä"tikas uzņÄ"mumu nozarÄ" valstÄ«m paredzami trÄ«s atbalsta mehānismi. No ETS tirdzniecÄ«bas ieņÄ"mumiem tiks izveidots 2% fonds valstÄ«m, kurām IKP ir zemāks par 60% gadā uz vienu iedzÄ«votāju. FinansÄ"jums tiks sadalÄ«ts starp valstÄ«m, lai uzlabotu energoefektivitāti un modernizÄ"tu enerÄ£ijas sistÄ"mas.

FinansÄ"juma sadalÄ" tiks iesaistÄ«tas dalÄ«bvalstu nacionālās bankas. Å ajā kategorijā ietilpst arÄ« Latvija.

No visu ES dalÄ«bvalstu kopÄ"jiem ienākumiem, kas veidosies pārdodot emisiju kvotas (tiesÄ«bas piesārņot dabu), 10% no naudas tiks sadalÄ«ta starp valstÄ«m, kuru IKP rādÄ«tāji uz vienu iedzÄ«votāju nesasniedz 90% no Eiropas vidÄ"jā. ArÄ« Å¡is attieksies uz Latviju

ParedzÄ"ts arÄ« turpināt pieÅ¡Ä·irt bezmaksas kvotas lielajiem energopatÄ"riņa uzņÄ"mumiem. Pagaidām gan nav zināms, kāds bÅ«s Å¡o kvotu apjoms.

AttiecÄ«bā uz atjaunojamiem energoresursiem, kur mÄ"rÄ·is ir noteikts 27%, valstis vienojušās, ka katra dalÄ«bvalsts varÄ"s pati izvÄ"lÄ"ties apjomus. Tāpat arÄ« energoefektivitātes jomā - lai arÄ« kopÄ"jais mÄ"rÄ·is ir 27%, dalÄ«bvalstis varÄ"s noteikt paÅ¡as savu mÄ"rÄ·i.

Nospraužot starpsavienojumu mÄ"rÄ·us, dokumentā ir vairākās vietās izceltas Baltijas valstis, paredzot, ka to elektroenerÄ£ija un gāzes savienojumi tiks saslÄ"gti sinhronā tÄ«klā ar pārÄ"jo ES, tādÄ"jādi nodroÅ¡inot to neatkarÄ«bu no Krievijas un izbeidzot to izolÄ"tÄ«bu no ES elektroenerÄ£ijas un dabasgāzes tÄ«kliem.

PÄ"c lÄ"muma pieņemÅ¡anas Eiropas Komisijas paÅ¡reizÄ"jais priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs ŽozÄ" Manuels Barrozu atgādināja, ka tad, kad EK publiskoja savus priekÅ¡likumus, daudzi tos kritizÄ"ja, apgalvojot, ka tie ir slikti mÄ"rÄ·i, kas publiskoti sliktā laikā. "Å odien mÄ"s pierādÄ«jām, ka tiem, kas tā teica, nebija taisnÄ«ba," teica Barrozu.

Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas būtiski pieaugs

Nākamā gada 1. janvārÄ« Latvijā elektroenerÄ£ijas tirgus tiks atvÄ"rts mājsaimniecÄ«bām. SākotnÄ"ji elektrÄ«bu piedāvās trÄ«s tirgotāji, savukārt četri tam vÄ"l gatavojas, atsaucoties uz Sadales tÄ«kla valdes locekļa Ilvara PÄ"tersona teikto, vÄ"sta db.lv. 

Å Ä« gada sākumā gatavÄ«bu tirgot elektroenerÄ£iju ir izteikuÅ¡i četri uzņÄ"mumi, savukārt paÅ¡laik - septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai a/s Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spÄ"kā esoÅ¡ie piedāvājumi, savukārt pārÄ"jie tirgotāji ar saviem patÄ"rÄ"tājus plāno iepazÄ«stināt lÄ«dz šā gada beigām vai 2015. gada sākumā.

Daļa elektroenerÄ£ijas tirgotāju savu piedāvājumu reklāmas kampaņas jau ir sākuÅ¡i, daļa plāno tās tuvākajā laikā. "IzvÄ"rtÄ"jot tirgotāju publiskotos piedāvājumus, var secināt, ka mājsaimniecÄ«bām prognozÄ"jamais elektroenerÄ£ijas cenas pieaugums bÅ«s 15 - 30% apmÄ"rā, kas atkarÄ«gs no mājsaimniecÄ«bas patÄ"riņa," norādÄ«ja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

PÄ"c Sadales tÄ«kla informācijas lielākā iedzÄ«votāju daļa iekļaujas zemākajā elektrÄ«bas patÄ"riņa grupā - lÄ«dz 200 kWh mÄ"nesÄ«, savukārt visasākā cīņa starp tirgotājiem gaidāma par klientiem ar vidÄ"ju un lielu elektroenerÄ£ijas patÄ"riņu - no 200 kWh lÄ«dz 600 kWh mÄ"nesÄ« un vairāk. TāpÄ"c Å¡ie klienti Ä«paÅ¡i tiek aicināti laicÄ«gi iedziļināties tirgotāju piedāvājumos un vÄ"rtÄ"t tos, meklÄ"jot sev izdevÄ«gāko.

EM arÄ« saņÄ"musi informāciju no satrauktiem iedzÄ«votājiem, kuri pauduÅ¡i bažas, ka lÄ«dz ar elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu un cenu pieaugumu, sadārdzināsies arÄ« citu preču un pakalpojumu cenas. "Tas nevar bÅ«t par pamatu citu preču un pakalpojumu cenu kāpumam, jo lielie komersanti elektroenerÄ£iju jau iegādājas brÄ«vajā tirgÅ« kopÅ¡ 2008. gada, bet vidÄ"jie un mazie komersanti - kopÅ¡ 2012. gada," uzsver Spiridonovs, aicinot iedzÄ«votājus "neuzÄ·erties" uz šādu - negodÄ«gu komersantu - paziņojumiem.

Viņš norādÄ«ja, ka izdevumi par elektroenerÄ£iju, ja vien tā netiek izmantota arÄ« mājokļa apsildei, veido tikai aptuveni 3% no kopÄ"jiem izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem, tādÄ"jādi elektrÄ«bas cenu pieaugums neatstāj tik ievÄ"rojamu ietekmi uz budžetu, kā nereti tiek uzsvÄ"rts. EM pārstāvis arÄ« norādÄ«ja uz konkurenci elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bas jomā. Diezgan liela interese par iesaistÄ«Å¡anos tirgÅ« esot arÄ« no lielām kompānijām.

Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis stāstÄ«ja, ka gadÄ«jumā, ja elektroenerÄ£ijas tirgus mājsaimniecÄ«bām netiktu atvÄ"rts, elektrÄ«bas cena pieaugtu par aptuveni tikpat lielu daļu, prognozÄ"jot, ka Latvijas energokompānija Latvenergo vÄ"rstos regulatorā prasot palielināt regulÄ"to tarifu. TomÄ"r tagad patÄ"rÄ"tājiem bÅ«s izvÄ"les iespÄ"jas - izvÄ"rtÄ"t sev izdevÄ«gāko piedāvājumu.

Tāpat SPRK pārstāvis norādÄ«ja, ka mājsaimniecÄ«bām nekas bÅ«tiski nemainās - bÅ«s jānorÄ"Ä·inās tikai ar elektroenerÄ£ijas tirgotāju, tāpat arÄ« rÄ"Ä·ins bÅ«s viens, bet tajā bÅ«s norādÄ«ts cik lielu daļu no kopÄ"jās summas veido katra komponente - elektroenerÄ£ija, obligātā iepirkuma komponente (OIK), tÄ«kla pakalpojumi un pievenotās vÄ"rtÄ«bas nodoklis. Viņš atgādināja, ka OIK jau divus gadus ir iesaldÄ"ts, savukārst Sadales tÄ«kla valdes loceklis apliecināja, ka Å¡ogad un arÄ« nākamgad nav plānots palielināts tÄ«kla tarifu.

Sadales tÄ«kla loma elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anas procesā saglabājas nemainÄ«ga - elektroenerÄ£ijas sadale, partneris visiem tirgotājiem, kā arÄ« sabiedrÄ«bas informÄ"Å¡ana par iedzÄ«votājiem aktuāliem jautājumiem. No oktobra beigām lÄ«dz martam Sadales tÄ«kls Ä«stenos klientu informÄ"Å¡anas aktivitātes nacionālajā un reÄ£ionālajā presÄ", televÄ«zijā, radio un internetā.

PÄ"tersons uzsvÄ"ra, ka iedzÄ«votājiem jāpievÄ"rÅ¡ uzmanÄ«ba lÄ«guma nosacÄ«jumiem, vai paredzÄ"ta maksa par lÄ«guma lauÅ¡anu utml.

LÄ«zd ar tirgus atvÄ"rÅ¡anu valsts maina arÄ« atbalsta sniegÅ¡anas sistÄ"mu - turpmāk atbalstu saņems tikai trÅ«cÄ«gās un maznodroÅ¡inātās mājsaimniecÄ«bas, kā arÄ« daudzbÄ"rnu Ä£imenes. LikumdoÅ¡anā paredzÄ"ts finansiāls atbalsts daudzbÄ"rnu Ä£imenÄ"m, kuras #1. janvāra katru mÄ"nesi 300 kWh varÄ"s iegādāties par paÅ¡reiz spÄ"kā esoÅ¡o Starta tarifu. Savukārt trÅ«cÄ«gām un maznodroÅ¡inātām personām tiks saglabāta iespÄ"ja katru mÄ"nesi iegādāties 100 kWh par minÄ"to tarifu. 2015. gadā valsts noteikto atbalstu Ä«stenos Latvenergo. Turpmāk valsts izsludinās iepirkumu konkursus elektrÄ«bas tirgotājiem par iespÄ"ju nodroÅ¡ināt valsts atbalstu daudzbÄ"rnu Ä£imenÄ"m un maznodroÅ¡inātajiem.

LÄ«dz ar elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu Latvija realizÄ" savu un ES mÄ"rÄ·i - pievienoÅ¡anos Ziemeļvalstu elektroenerÄ£ijas tirgum un pilnÄ«gu integrÄ"Å¡anos ES kopÄ"jā elektroenerÄ£ijas tirgÅ«, iegÅ«stot pieeju lÄ"tākai elektroenerÄ£ijai Skandināvijas biržā pÄ"c starpsavienojumu izbÅ«ves pabeigÅ¡anas. Turklāt tirgus atvÄ"rÅ¡ana rada jaunas iespÄ"jas vietÄ"jiem elektroenerÄ£ijas ražotājiem - saražoto elektroenerÄ£iju iepludināt kopÄ"jā ES tirgÅ« (Nord Pool Spot biržas piedāvājumā), tādÄ"jādi aktivizÄ"jot arÄ« vietÄ"jo elektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anas tirgu.

Gada griezumā Latvijas dabas resursi neļauj saražot elektroenerÄ£iju tādā apjomā, lai nodroÅ¡inātu valsts un iedzÄ«votāju pieprasÄ«jumu pÄ"c elektrÄ«bas, tāpÄ"c elektroenerÄ£ija tiek pirkta arÄ« citos tirgos no citu valstu ražotājiem. Savukārt, lai piekļūtu lÄ"tākai elektroenerÄ£ijai Skandināvijas biržā, Latvija ar kaimiņvalstÄ«m jau kopÅ¡ 2009. gada piedalās Baltijas enerÄ£ijas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Ä«stenoÅ¡anā, investÄ"jot lÄ«dzekļus jaunu elektroenerÄ£ijas piegādes ceļu izbÅ«vÄ" no ZiemeļvalstÄ«m uz Baltiju. Igaunija savu apņemÅ¡anās daļu jau ir realizÄ"jusi un turpina Ä«stenot infrastruktÅ«ras izbÅ«vi, savukārt Latvija aktÄ«vi nodroÅ¡ina infrastruktÅ«ras izbÅ«vi un pÄ"dÄ"jo posmu - tirgus atvÄ"rÅ¡anu - noslÄ"gs 2015. gada 1. janvārÄ«.

IedzÄ«votāju informÄ"Å¡anas kampaņu par tirgotāju piedāvājumu izvÄ"les principiem Ä«stenos Sadales tÄ«kls, EM, SPRK un PatÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centrs, kas savas kompetences ietvaros sniegs skaidrojumus par jaunajiem noteikumiem mājsaimniecÄ«bām un patÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu ievÄ"roÅ¡anas uzraudzÄ«bu.

Å ogad visi informatÄ«vās kampaņas partneri piedalÄ«sies arÄ« SPRK ReÄ£ionu dienu pasākumos, kas notiks astoņās Latvijas pilsÄ"tās, tostarp RÄ«gā, kuru ietvaros eksperti un tirgotāju pārstāvji skaidros iedzÄ«votājiem elektroenerÄ£ijas piedāvājumu izvÄ"rtÄ"Å¡anas un izvÄ"les principus. Tāpat tiks sniegta informācija par atbalsta saņemÅ¡anas iespÄ"jām daudzbÄ"rnu Ä£imenÄ"m, maznodroÅ¡inātām un trÅ«cÄ«gām personām.

Darba devēja apstiprinājums par laiku, kurā darbinieks slimojis, vairs nebūs nepieciešams

Saeima Å¡odien galÄ«gajā lasÄ«jumā pieņÄ"ma likumu grozÄ«jumus, paredzot, ka no 2015.gada 1.jÅ«lija nebÅ«s vajadzÄ«gs darba devÄ"ja apstiprinājums tam, ka laikā, par kuru darbiniekam izsniegta darba nespÄ"jas jeb slimÄ«bas lapa, viņš tiešām nav strādājis, portālu Diena.lv informÄ"ja Saeimas preses dienestā.

Tas nozÄ«mÄ", ka slimÄ«bas un maternitātes pabalsta pieprasÄ«Å¡anai bÅ«s nepiecieÅ¡ams tikai pieprasÄ«tāja iesniegums, un to viņš varÄ"s iesniegt Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«rā (VSAA) arÄ« elektroniski.

Iesniegumā personai bÅ«s jāapliecina, ka darba nespÄ"jas laikā viņa nav strādājusi, savukārt VSAA rÄ«cÄ«bā, tāpat kā lÄ«dz Å¡im, bÅ«s informācija par sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksu periodiem, kas ļaus to pārbaudÄ«t.

PaÅ¡laik, lai saņemtu minÄ"tos pabalstus, ir jāuzrāda darba nespÄ"jas lapa un darba devÄ"ja apstiprinājums par personas neieraÅ¡anos darbā.

Ar grozÄ«jumiem plānots vienkārÅ¡ot minÄ"to pabalstu pieprasÄ«Å¡anas kārtÄ«bu un mazināt administratÄ«vo slogu darba devÄ"jiem.

Vienlaikus likumu izmaiņas paredz noteikt, ka apgādnieka zaudÄ"jumu apmÄ"rs katram mirušā apgādnieka bÄ"rnam nedrÄ«kst bÅ«t mazāks par 65% no valsts sociālā nodroÅ¡inājuma pabalsta lÄ«dzÅ¡inÄ"jo 50% vietā. Tā paredzÄ"ts nodroÅ¡ināt vienlÄ«dzÄ«gu attieksmi pret personām, kuras zaudÄ"juÅ¡as apgādnieku.

Tāpat noteikts Ä«sāks termiņš pabalstu pieprasÄ«Å¡anai par iepriekÅ¡Ä"jo laiku. LÄ«dzÅ¡inÄ"jo 12 mÄ"neÅ¡u vietā tas bÅ«s seÅ¡i mÄ"neÅ¡i. Šāds termiņš patlaban jau ir spÄ"kā attiecÄ«bā uz pensiju pieprasÄ«Å¡anu.

MinÄ"tās izmaiņas paredz grozÄ«jumi likumā par obligāto sociālo apdroÅ¡ināšanu pret nelaimes gadÄ«jumiem darbā un arodslimÄ«bām un likumā par maternitātes un slimÄ«bas apdroÅ¡ināšanu.

Prognozē elektroenerģijas cenu pieaugumu līdz pat 30%

MājsaimniecÄ«bām prognozÄ"jamais elektroenerÄ£ijas cenu pieaugums pÄ"c 2015.gada 1.janvāra varÄ"tu bÅ«t 15-30% apmÄ"rā, ceturtdien preses konferencÄ" teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

To Spiridonovs secinājis, izvÄ"rtÄ"jot patlaban pieejamo informāciju par elektrÄ«bas tirgotāju publiskotajiem piedāvājumiem.

Patlaban gatavÄ«bu tirgot elektrÄ«bu mājsaimniecÄ«bām izteikuÅ¡i septiņi uzņÄ"mumi, taču piedāvājumus izstrādājuÅ¡i trÄ«s -Latvenergo, Baltcom un Win Baltic.

Zanders: Valdība beidzot tikusi līdz enerģētikas tēmai

ValdÄ«bas dienas kārtÄ«bā (Valsts sekretāru sanāksme 23. oktobrÄ«) nonākuÅ¡as EnerÄ£Ä"tikas attÄ«stÄ«bas pamatnostādnes 2014.- 2020. gadam. Dokuments tā tapÅ¡anas gaitā bieži kritizÄ"ts, droÅ¡i vien arÄ« Å¡obrÄ«d piedāvātais projekts izpelnÄ«sies skeptiskus vÄ"rtÄ"jumus un neba autora kompetences lÄ«menis ļauj šādā diskusijā piedalÄ«ties. TādÄ"ļ tikai dažas piezÄ«mes.

Pirmā saistÄ«ta ar 83 lappuses biezā dokumenta struktÅ«ru. Var jau teikt, ka tādus lasa tikai eksperti, kuri zina, kur meklÄ" bÅ«tisko, tomÄ"r atļauÅ¡os apgalvot, ka, ja ar pamatnostādnÄ"m vÄ"lÄ"tos iepazÄ«ties arÄ« apzinÄ«gi politiÄ·i vai nozarÄ" strādājoÅ¡i uzņÄ"mÄ"ji, viņiem esences izvilkÅ¡ana radÄ«tu problÄ"mas. Proti, liela daļa no pamatnostādnÄ"m ir visnotaļ vÄ"rtÄ«gs informācijas apkopojums, bet, lai saprastu, vienkārÅ¡i izsakoties, kas un kā mainÄ«sies (ja mainÄ«sies), izlobÄ«t to nav viegli. IespÄ"jams, iepazÄ«stinot ar pamatnostādnÄ"m plašāku publiku, nepiecieÅ¡ams tās reducÄ"t uz piecu lÄ«dz desmit "jautājumi - atbildes" formai. Jo Ä«paÅ¡i tas attiecas uz elektroenerÄ£ijas tirgus mājsaimniecÄ«bām liberalizāciju.

Otrā ir diezgan sÄ"rÄ«ga. Jaunā Ä£eopolitiskā saspÄ«lÄ"juma ietekmÄ" arvien vairāk ļaužu Latvijā iedomājas par "stundu X" enerÄ£Ä"tikā. IepazÄ«stoties ar sadaļu KrÄ«zes situācijas pārvaldÄ«ba (65.-67. lpp.), jāsecina, ka kaut cik adekvāta lÄ«meņa gatavÄ«ba (vismaz plāna lÄ«menÄ«) ir Latvenergo, kas gan arÄ« vairāk saistÄ«ta ar dabas stihiju radÄ«tiem traucÄ"jumiem elektroapgādÄ". Savukārt, ja runa ir par kādiem nepatÄ«kamiem pārsteigumiem dabasgāzes jomā, vismaz man kā nespeciālistam rodas iespaids, ka atliek vienkārÅ¡i cerÄ"t uz to labāko…

Trešā attiecas uz Latvijas enerÄ£Ä"tikas regulÄ"juma un uzstādÄ«jumu sazobi ar Eiropas SavienÄ«bas (ES) izvirzÄ«tajiem mÄ"rÄ·iem un tendencÄ"m. Dažādo regulu, direktÄ«vu, plānoÅ¡anas dokumentu utt. uzskaitÄ«jums, protams, ir nepiecieÅ¡ams, tomÄ"r, cik nācies sekot enerÄ£Ä"tikas tematikai veltÄ«tām publikācijām rietumos, arÄ« pašā ES nekas nav akmenÄ« iecirsts, jo objektÄ«vi var parādÄ«ties bÅ«tiskas nianses (ņemot vÄ"rā gÅ«to pieredzi kaut Vācijas Ä«stenotajās reformās enerÄ£Ä"tikā). Īsi sakot, bÅ«tu vÄ"lams Å¡o kopÄ"jo ES kontekstu uztvert elastÄ«gāk, jo tas arÄ« ļautu Latvijai labāk aizstāvÄ"t savas specifiskās intereses.

Ceturtā - bÅ«tu vÄ"lams droÅ¡Ä«bas tÄ"mu izvÄ"rst plašāk. Proti, enerÄ£Ä"tikā ar droÅ¡Ä«bu tradicionāli saprot piegāžu (apjomi, cena) prognozÄ"jamÄ«bu, diemžÄ"l ne mazāk bÅ«tiska ir infrastruktÅ«ras droÅ¡Ä«ba. Jo sistÄ"ma ir sarežģītāka, jo vieglāk tā ievainojama - tas attiecas ne tikai uz enerÄ£Ä"tiku, bet arÄ« telekomunikācijām, IT utt. Nav jābÅ«t paranoiÄ·im, lai saprastu, ko provokācijas un uzbrukumi kibertelpā, globālā ekstrÄ"misma pieaugums var nozÄ«mÄ"t enerÄ£Ä"tikas infrastruktÅ«rai.

Lai kādas bÅ«tu nepilnÄ«bas, ilgāk vilcināties ar pamatnostādņu pieņemÅ¡anu nevajadzÄ"tu, pat ja jaunajam Saeimas un Ministru kabineta sastāvam bÅ«tu kārdinājums «sākt no sākuma». Un - ja atļauts blÄ"dÄ«gi pavÄ«psnāt - pamatnostādnÄ"s minÄ"to darbu apjoms, ambÄ«ciju lÄ«menis un attiecÄ«gi nopelni izdoÅ¡anās gadÄ«jumā jo nesaprotamāku dara partiju nevÄ"lÄ"Å¡anos vadÄ«t Ekonomikas ministriju.

Nedienām jauni vaibsti

Bauskas lielākajā skolā ieilgušā remonta dÄ"ļ nav siltuma un sava Ä"diena, ceturtdien vÄ"sta laikraksts Diena.

Garajā starpbrÄ«dÄ« no Bauskas Valsts Ä£imnāzijas (BVÄ¢) Ä"kas iziet vairāki desmiti skolÄ"nu un dodas tuvÄ"jā iepirkÅ¡anās kompleksa virzienā. Diena viņiem seko un novÄ"ro - daļa ieiet ātro uzkodu Ä"stuvÄ", pārÄ"jie - lielveikalā, kur Ä«paÅ¡a pielÅ«gsme tiek smalkmaizÄ«Å¡u un kulinārijas stendam.

"Skolā nav Ä"dnÄ«cas, pusdienas ved cita firma, bet par tām ir priekÅ¡apmaksa. Lai gan mājaslapā var redzÄ"t katras dienas Ä"dienkarti, Å¡o pakalpojumu izvÄ"las tikai daži. MÄ"s pārÄ"jie bariņā katru dienu nākam iepirkties uz lielveikalu un, ja labs laiks, paÄ"dam uz soliņa, ja nÄ" - klasÄ"," atklāj 10. klases audzÄ"kne.

Kritiskā situācija, kādā Bauskas novada lielākā skola atradās mācÄ«bu gada sākumā, vÄ"l nav beigusies, vienÄ«gi ieguvusi citus vaibstus. Skolas direktors Raimonds Žabovs atklāj, ka joprojām nav izbÅ«vÄ"ts Ä"dināšanas bloks - ne kur maltÄ«ti pagatavot, ne pabarot novada lielākās mācÄ«bu iestādes skolÄ"nus. TāpÄ"c rasts pagaidu risinājums - pusdienas termotraukos pievedot divas firmas, un bÄ"rni kopā ar audzinātājām ieturoties klaÅ¡u telpās.

Taču lielāko satraukumu BVÄ¢ un blakus korpusā esošās Bauskas sākumskolas vadÄ«bai rada cits jautājums - vai lÄ«dz ar sala iestāšanos radiatoros ieplÅ«dÄ«s siltums? Lai gan apkures sezona jau sākusies, abu skolu Ä"kās no tās ne miņas, jo SIA Starbag, kas, piedāvājot zemāko cenu, uzvarÄ"ja Bauskas novada domes pÄ"rnā gada nogalÄ" izsludinātajā iepirkumā par abu skolu Ä"ku bÅ«vdarbiem un energoefektivitātes paaugstināšanu, nav pabeiguÅ¡i siltummezgla izbÅ«vi. UzņÄ"muma bÅ«vdarbu vadÄ«tājs UÄ£is Strupulis sola, ka tas tikÅ¡ot izdarÄ«ts lÄ«dz mÄ"neÅ¡a beigām, tomÄ"r skolu vadÄ«bai ir pamats bažām.

Pirmdien pÄ"c kārtÄ"jās bÅ«vsapulces, kurā pats Strupulis gan neieradās, atklājies, ka pirmās detaļas siltummezgla izbÅ«vei Ä"kā ievestas tikai todien un arÄ« bÅ«vuzraugs atzinis, ka apkures sistÄ"mas izbÅ«ve ieilgusi par mÄ"nesi. Laikraksta Bauskas DzÄ«ve žurnālists Uldis Varnevičs ziņo: Ä£imnāzijas direktors sapulcÄ" sÅ«dzÄ"jies, ka esot saslimuÅ¡as seÅ¡as skolotājas - telpās paÅ¡laik esot tikai apmÄ"ram 16 grādu. Uz Dienas jautājumu, vai ir garantija, ka bÄ"rniem nenāksies salt, Žabovs caur nopÅ«tu nosaka: "Ne par ko nevar bÅ«t droÅ¡s, atliek tikai cerÄ"t."

ArÄ« iepriekÅ¡ SIA Starbag ar saistÄ«bu izpildi nav tikusi galā kā pienāktos. BVÄ¢ direktors norāda, ka firmas darba organizācija esot vāja un bÅ«vniecÄ«bas grafiks netiekot ievÄ"rots - remonts nevirzās ne tikai Ä"dināšanas blokā, bet joprojām nav pabeigta arÄ« ventilācijas un elektroapgādes sistÄ"mas izbÅ«ve. Nepieejamas arÄ« citas telpas, piemÄ"ram, zÄ"nu mājturÄ«bas kabinets, bet aktu zālÄ" nevar noritÄ"t pasākumi un deju stundas, jo tur iekārtota mācÄ«bu klase. Savukārt sākumskolas Ä"kā ieilguÅ¡o bÅ«vdarbu dÄ"ļ slÄ"gts viss pirmais stāvs. SIA Starbag izvÄ"li iepirkumā par neveiksmÄ«gu iepriekÅ¡ atzina arÄ« Bauskas novada domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Raitis Ä€belnieks (NA).

"LÄ«guma izpildes termiņš ir nākamā gada aprÄ«lis, un strādājam pa posmiem," Dienai skaidro Strupulis, nenoliedzot, ka atseviÅ¡Ä·i darbi iekavÄ"juÅ¡ies un iemesls esot ne vien strādnieku trÅ«kums, bet arÄ« nepārtrauktās izmaiņas projektā, kā dÄ"ļ bÅ«vniekiem nākas veikt iepriekÅ¡ neplānotus darbus. PiemÄ"ram, visu logu palodžu betonÄ"Å¡anu, lai pa spraugām nepÅ«stu vÄ"jÅ¡, bet skolas virtuvÄ" - papildu darbus vairāk nekā 20 tÅ«kstoÅ¡u eiro vÄ"rtÄ«bā. BÅ«vniekus piemeklÄ"juÅ¡as arÄ« likstas - skolas Ä"ku apsargājošās SIA Ar Bo vadÄ«tājs Bogdans Kohanovskis Dienai atklāj, ka pirms dažām nedÄ"ļām kāda lietuvieÅ¡u uzņÄ"muma darbinieki atbraukuÅ¡i uz objektu un bez saskaņoÅ¡anas noņÄ"muÅ¡i visas pie ārsienām novietotās sastatnes, kas bija vajadzÄ«gas Ä"kas siltināšanai. Izrādās - SIA Starbag neesot norÄ"Ä·inājusies par sastatņu nomu un to Ä«paÅ¡niekiem apnicis gaidÄ«t, tāpÄ"c sekojusi radikāla rÄ«cÄ«ba.

Tagad fasādes pusÄ" vietā ir citas sastatnes, apklātas ar pelÄ"ku, necaurredzamu plÄ"vi, un tās dÄ"ļ skolÄ"niem tiek laupÄ«ta dienasgaisma. Direktors atzÄ«st, ka mācÄ«bu telpās ir tumÅ¡s, tāpÄ"c visu laiku jātur ieslÄ"gts mākslÄ«gais apgaismojums. Strupulis gan sola, ka mācÄ«Å¡anās kā kurmja alā drÄ«z beigÅ¡oties, jo lÄ«dz novembra beigām siltināšanas darbi tikÅ¡ot paveikti un sastatnes noņemtas. 

Visu Kristīnas Putincevas rakstu Nedienām jauni vaibsti lasiet ceturtdienas, 23.oktobra, laikrakstā Diena! 

Piešķir vienreizēju dotāciju Stūra mājas ekspozīcijas turpināšanai

ValdÄ«ba otrdien atbalstÄ«ja 22 225 eiro pieÅ¡Ä·irÅ¡anu no valsts budžeta lÄ«dzekļiem neparedzÄ"tiem gadÄ«jumiem izstādes "StÅ«ra māja. Lieta nr. 1914/2014" turpināšanai.

Daļa Å¡Ä«s summas - 16 885 eiro - paredzÄ"ta telpu pielāgoÅ¡anai ziemas sezonai StÅ«ra mājas pirmajā stāvā un pagrabstāvā, bet 5340 eiro paredzÄ"ti Latvijas Okupācijas muzejam, lai nodroÅ¡inātu pastāvÄ«gas ekspozÄ«cijas darbÄ«bu ar nepiecieÅ¡amo aprÄ«kojumu.

Nodibinājums RÄ«ga 2014 vÄ"stÄ«ja, ka, nesaņemot papildu finansÄ"jumu Ä"kas uzturÄ"Å¡anai, ekspozÄ«cija StÅ«ra mājā publikai pÄ"dÄ"joreiz bija pieejama svÄ"tdien, 19.oktobrÄ«. Jau iepriekÅ¡ aprÄ"Ä·ināts, ka StÅ«ra mājas ekspozÄ«cijas turpināšanai nepiecieÅ¡ami 20 000 eiro apkures un elektroapgādes ierÄ«koÅ¡anai, tāpat vÄ"l apmÄ"ram 10 000 eiro mÄ"nesÄ« vajadzÄ«gi, lai segtu apkures rÄ"Ä·inus.

KultÅ«ras ministrija (KM) uzskata, ka StÅ«ra māja ir saglabājama kā vÄ"sturisks piemineklis un piemiņas vieta tiem Latvijas iedzÄ«votājiem, kas Å¡ajā Ä"kā cietuÅ¡i no Padomju SavienÄ«bas režīma represijām. TāpÄ"c tai Ä"kas daļai, kas ar KM rÄ«kojumu atzÄ«ta par valsts nozÄ«mes vÄ"sturiska notikuma vietu (pagrabstāvs un pirmais stāvs), jābÅ«t publiski pieejamai, savukārt par pārÄ"jās Ä"kas daļas apsaimniekoÅ¡anu jālemj Ä"kas Ä«paÅ¡niekam Valsts nekustamie Ä«paÅ¡umi.

"Latvijas tautas apziņā StÅ«ra māja ir viena no baisākajām un sāpÄ«gākajām vÄ"stures liecÄ«bām, kas saistās ar cilvÄ"ku ieslodzÄ«Å¡anu, mocÄ«Å¡anu, nogalināšanu un morālu pazemoÅ¡anu. Vienlaikus Å¡Ä« vieta glabā mÅ«su tautas atmiņas, tā ir nomocÄ«to cilvÄ"ku piemiņas paudÄ"ja, spilgts atgādinājums par totalitāro režīmu nodarÄ«jumiem un iedarbÄ«gs brÄ«dinājums nākamajām paaudzÄ"m, lai šādi noziegumi neatkārtotos," norādÄ«jusi kultÅ«ras ministre Dace Melbārde (NA).

LÄ«dz Å¡im StÅ«ra mājas pagrabstāvā un pirmajā stāvā iekārtotie nodibinājuma RÄ«ga 2014 izstāžu projekti, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzeja veidotā izstāde "StÅ«ra māja. Lieta nr. 1914/2014", ir guvuÅ¡i lielu popularitāti un sabiedrÄ«bas interesi, tāpÄ"c pastāvÄ«ga ekspozÄ«cija bÅ«tu piemÄ"rots veids, kā nodroÅ¡ināt StÅ«ra mājas publisko pieejamÄ«bu.

Izstādes "StÅ«ra māja. Lieta nr. 1914/2014" turpināšanai nepiecieÅ¡amais finansÄ"jums saskaņā ar Ä"kas Ä«paÅ¡nieka Valsts nekustamie Ä«paÅ¡umi sniegtajiem finanÅ¡u aprÄ"Ä·iniem 2015.gadā ir 193 881 eiro, kur ietverti regulārie maksājumi par Ä"ku un vienreizÄ"ji ieguldÄ«jumi Ä"kas infrastruktÅ«rā (nomas, elektrÄ«bas, Å«dens, kanalizācijas, signalizācijas un citu saimniecisko izdevumu nomaksa, apkures ierÄ«koÅ¡ana, telpu pielāgoÅ¡ana, lai nodroÅ¡inātu apmeklÄ"tāju servisu un apkalpoÅ¡anu), vienreizÄ"ji izdevumi izstādes satura uzturÄ"Å¡anai (materiālu un mākslinieka pakalpojumu iegāde izstādes papildināšanai, videotehnikas un datortehnikas iegāde, darba apstākļiem piemÄ"rota apÄ£Ä"rba iegāde izstādes personālam) un regulārie izdevumi izstādes funkcionÄ"Å¡anas nodroÅ¡ināšanai (personāla atlÄ«dzÄ«ba, biļeÅ¡u pārdoÅ¡anas ārpakalpojums, reklāmas izdevumi, biroja un administratÄ«vie izdevumi, apdroÅ¡ināšana).

Izstādes "StÅ«ra māja. Lieta nr. 1914/2014" darbÄ«bas gaitā tiek plānoti ieņÄ"mumi no ekskursijām gida pavadÄ«bā. Å…emot vÄ"rā pieredzi, kas gÅ«ta izstādes darbÄ«bas laikā 2014.gada vasarā, tiek prognozÄ"ts, ka gadā izstādi apmeklÄ"s aptuveni 31 000 apmeklÄ"tāju. IeņÄ"mumi par sniegtajiem pakalpojumiem gadā tiek plānoti 100 997 eiro.

Dombrovskis: Klimata ietvaru pildīšana var iedzīt Latviju akmens laikmetā

Jaunās apņemÅ¡anās, kuras uzliek Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais klimata un enerÄ£Ä"tikas politikas ietvars laikposmam no 2020. gada lÄ«dz 2030. gadam, ir tik apjomÄ«gas, ka ne vien negatÄ«vi ietekmÄ"s mÅ«su valsts un uzņÄ"mÄ"ju konkurÄ"tspÄ"ju, bet var prasÄ«t visai absurdus lÄ"mumus.

PiemÄ"ram, lai sasniegtu iezÄ«mÄ"to emisiju samazinājumu, Latvijai varÄ"tu nākties aizliegt degvielas automaÅ¡Ä«nu izmantoÅ¡anu, pārejot pilnÄ«bā uz velosipÄ"diem un elektromobīļiem. Tos paÅ¡us rādÄ«tājus var sasniegt, piemÄ"ram, pilnÄ«bā aizliedzot jebkuru mājlopu turÄ"Å¡anu un likvidÄ"jot attiecÄ«go lauksamniecÄ«bas nozari.

Ir arÄ« treÅ¡ais variants - pilnÄ«bā aizliegt dabas gāzes izmantoÅ¡anu mazajā enerÄ£Ä"tikā - pilnÄ«bā aizliegt gāzes apkuri mājokļos un pāriet uz biomasas kurināmo absolÅ«ti visos dzÄ«vokļos un mājās valstÄ«.

Jau iepriekÅ¡Ä"jos gados Latvija ir bÅ«tiski (laika posmā no 1990. - 2013.gadam par 58,25 %)  samazinājusi savu emisiju apjomu un paÅ¡laik ir viena no "zaļākajām" valstÄ«m Eiropā un pasaulÄ". Emisijas apjoms uz vienu iedzÄ«votāju ir zemākais ES. TāpÄ"c nav samÄ"rojami uzlikt Latvijai tik ambiciozas prasÄ«bas emisiju samazināšanai.

Turklāt ES nevar piedāvāt reālus kompensācijas mehānismus, lai mÅ«su uzņÄ"mÄ"ju konkurÄ"tspÄ"ja nesamazinātos Å¡o prasÄ«bu dÄ"ļ. Eiropas fondi nākamajiem septiņiem gadiem jau ir sadalÄ«ti un ir naivi cerÄ"t uz kādu papildu finansÄ"jumu. Savukārt, ja kā kompensāciju izskatÄ«tu nākamo plānoÅ¡anas periodu, t.i. pÄ"c 2020. gada, pie tādiem emisiju samazinājuma apjomiem teju visa ES nauda bÅ«tu jānovirza Å¡im mÄ"rÄ·im, atņemot to zinātnei, izglÄ«tÄ«bai, ekonomikai un ceļiem.

Gan kā ekonomikas ministrs, gan kā ekonomists nevaru piekrist šādam politikas ietvaram un uzskatu, ka Latvija nevar piekrist EK piedāvājumam. Attīstītām valstīm ir jāsper soļi, lai nepieļautu globālo sasilšanu, bet to nedrīkst darīt, iedzenot tādas valstis kā Latvija atpakaļ akmens laikmetā. Arī citas Eiropas valstis jau ir paudušas savas bažas un skepsi par klimata piedāvājumu.

Kā zināms, EK 2014. gadā nāca klajā ar piedāvājumu jaunam klimata un enerÄ£Ä"tikas politikas satvaram laika posmā no 2020. gada lÄ«dz 2030. gadam. Tas paredz noteikt trÄ«s ES lÄ«meņa mÄ"rÄ·us klimata pārmaiņu mazināšanas un enerÄ£Ä"tikas jomā:

• 40 % siltumnÄ«cefekta gāzu (SEG)  emisiju samazinājums 2030. gadā, salÄ«dzinot ar 1990. gada lÄ«meni;
• 27 % atjaunojamās enerÄ£ijas (AER) gala patÄ"riņā;
• 30% energoefektivitātes mÄ"rÄ·is.

Eiropas Komisija SEG mÄ"rÄ·i piedāvā sasniegt, nosakot dalÄ«bvalstÄ«m individuāli saistoÅ¡us nacionālos mÄ"rÄ·us. Savukārt AER un energoefektivitātes mÄ"rÄ·i tiktu noteikti ES lÄ«menÄ«, paredzot valstÄ«m pienākumus izveidot vienotu nacionālo plānu Å¡o mÄ"rÄ·u sasniegÅ¡anai.

PrognozÄ"jams, ka mÄ"rÄ·a izpilde uzliks papildu slogu atseviÅ¡Ä·u nozaru komersantiem, t.sk., enerÄ£Ä"tikas. Latvijas komersanti pÄ"dÄ"jos gados jau ir Ä«stenojuÅ¡i dažādus modernizācijas pasākumus, nomainot novecojušās iekārtas pret jaunākām un efektÄ«vākām iekārtām, kā arÄ« pārejot no oglekļa intensÄ«va kurināmā uz biomasu, kas nerada lielas emisijas. 

Plānojot budžetu, jostas savilkt nevēlas

Runājot par nākamā gada budžetu, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) ir rekordiste - tā papildus lÄ«dzÅ¡inÄ"jam finansÄ"jumam prasa 111,2 miljonus eiro, ar to pārspÄ"jot citu ministriju pieprasÄ«jumus, otrdien vÄ"sta laikraksts Diena.

Tas gan nenozÄ«mÄ", ka visa Å¡Ä« summa arÄ« tiks atvÄ"lÄ"ta. FinanÅ¡u ministrija (FM) patlaban uzdevusi nozaru ministrijām savus pieprasÄ«jumus samazināt, jo visam naudas nepietiek. IZM gan uzsver, ka vismaz pagaidām to nedarÄ«s.

Nākamgad - 111,2 miljoni eiro, 160,1 miljons eiro 2016. gadā un 176,7 miljoni eiro 2017. gadā - Å¡Ä«s ir IZM papildus pieprasÄ«tās summas jaunajām politikas iniciatÄ«vām, ko pavisam drÄ«z plāno izskatÄ«t vÄ"l paÅ¡reizÄ"jā valdÄ«ba. IespÄ"jas gan ir ierobežotas - lai apmierinātu visas pieteiktās iniciatÄ«vas, nākamgad, piemÄ"ram, bÅ«tu nepiecieÅ¡ami gandrÄ«z 568 miljoni eiro.

Lai gan IZM nelabprāt runā par konkrÄ"tām prioritātÄ"m, tādas izvirzÄ«tas trÄ«s. Kā pirmā noteikta pedagogu darba samaksas pakāpeniska paaugstināšana, vienlaicÄ«gi nodroÅ¡inot jauna pedagogu darba samaksas modeļa ievieÅ¡anu, kam kopumā nepiecieÅ¡ami 36 miljoni eiro. Otra - papildu 21,5 miljoni eiro jauna augstākās izglÄ«tÄ«bas finansÄ"Å¡anas modeļa pakāpeniskai ievieÅ¡anai un studiju izmaksu koeficientu minimāli nepiecieÅ¡amā apmÄ"ra nodroÅ¡ināšanai. Savukārt par treÅ¡o prioritāti ministrija noteikusi zinātnisko institÅ«ciju bāzes finansÄ"juma palielināšanu lÄ«dz tiesÄ«bu aktos noteiktajam apjomam - tam 2015. gadā nepiecieÅ¡ami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Lai gan ministrijām ir vÄ"l aptuveni nedÄ"ļa, lai pārskatÄ«tu un izmainÄ«tu savu pieprasÄ«jumu, IZM, visticamāk, to nedarÄ«s. IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Ina Druviete (VienotÄ«ba) Dienai paskaidroja, ka iesniegtās iniciatÄ«vas atbilst nozares vajadzÄ«bām un visas piecas IZM pārstāvÄ"tās jomas jau krietni cietuÅ¡as no lÄ«dzekļu trÅ«kuma. Ministrijā gan plāno pārrunāt jaunās iniciatÄ«vas ar sociālajiem partneriem, tomÄ"r neviena no profesionālajām organizācijām nav gatava atbalstÄ«t kādu pozÄ«ciju izslÄ"gÅ¡anu.

"Ja mÄ"s kaut vienu pozÄ«ciju izslÄ"dzam, tad tajā vietā veidosies baltais plankums, bÅ«s ļoti grÅ«ti runāt par attÄ«stÄ«bu un var sākties pat lejupslÄ«de. ArÄ« iekÅ¡Ä"jo resursu mums vairs nav - tie visi jau ir apgÅ«ti," klāstÄ«ja Druviete. 

No iecerÄ"tajiem plāniem negrib atteikties arÄ« nozares pārstāvji. Latvijas IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes darbinieku arodbiedrÄ«bas (LIZDA) priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja IngrÄ«da MikiÅ¡ko Dienai norādÄ«ja, ka ceļš uz jaunu pedagogu darba samaksas modeli ir bijis ļoti grÅ«ts un ilgs, tāpÄ"c nav pieļaujams, ka pÄ"kšņi tam netiktu pieÅ¡Ä·irti lÄ«dzekļi. Ja nauda neatradÄ«sies, tiks zaudÄ"ti kvalificÄ"ti pedagogi, kuru sagatavoÅ¡anā arÄ« ir ieguldÄ«ti valsts lÄ«dzekļi. Tāpat I. MikiÅ¡ko atgādināja, ka LIZDA ir noslÄ"gusi vienoÅ¡anos ar astoņām politiskajām partijām. Tās visas apliecinājuÅ¡as, ka izglÄ«tÄ«ba ir prioritāte, tāpÄ"c patlaban bÅ«tu Ä«stais laiks vārdus apliecināt darbos un izņÄ"muma kārtā atļaut IZM savas pozÄ«cijas nesamazināt.

LÄ«dzÄ«gi domā arÄ« Augstākās izglÄ«tÄ«bas padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis VÄ"tra, atzÄ«mÄ"jot, ka bÅ«tiski ir nodroÅ¡ināt finansÄ"jumu minimālo studiju izmaksu koeficientu segÅ¡anai. Å obrÄ«d tas tiek nodroÅ¡ināts tikai 84,5% apmÄ"rā. TomÄ"r no tā ir atkarÄ«gs, vai bÅ«s iespÄ"jams, piemÄ"ram, paaugstināt mācÄ«bspÄ"ku atalgojumu un celt gan iekÅ¡Ä"jo, gan ārÄ"jo kvalitāti.

Visu Annas BÄ"rziņas rakstu Plānojot budžetu, jostas savilkt nevarÄ"s lasiet otrdienas, 21.oktobra, laikrakstā Diena! 

Mājokļu cenas šūpo pircēju trūkums

Latvijas komercbankas ir izteikuÅ¡as savas bažas par "nolikto atslÄ"gu" principa piemÄ"roÅ¡anu kredÄ«tā ņemtam mājoklim, uztraukumu pamatojot ar iespÄ"jamu nekustamā Ä«paÅ¡uma vÄ"rtÄ«bas pazemināšanos nākotnÄ", otrdien vÄ"sta laikraksts Diena.

Lai arÄ« parādnieka dzÄ«voklis tiktu izsolÄ«ts par labu bankai, par to iegÅ«tā cena bÅ«tu krietni mazāka par aizdoto summu. Šādas banku bažas liek uzdot jautājumu - vai nākotnÄ" gaidāma krasa mājokļu cenu pazemināšanās?

Dienas aptaujātie eksperti ir pārliecināti - korekcijas uz leju bÅ«s, to ietekmÄ"s gan nelabvÄ"lÄ«gā demogrāfiskā situācija, gan pagaidām neapstājusies emigrācija, kā arÄ« izmaiņas uzturÄ"Å¡anās atļauju izsniegÅ¡anā pret nekustamo Ä«paÅ¡umu. Tajā pašā laikā visi aptaujātie uzsver, ka tik krass cenu pazeminājums, kāds tas bija pÄ"c treknajiem gadiem (2007. gadā maksa par kvadrātmetru bija 1600 eiro, bet 2009. gadā - 450 eiro), vairs nav gaidāms.

Turklāt mājokļu tirgus nav viendabÄ«gs, tas ir segmentÄ"ts, tāpÄ"c cenas tajā bÅ«s diferencÄ"tas dažādiem Ä«paÅ¡umiem. PiemÄ"ram, siltinātās, energoefektÄ«vās Ä"kās dzÄ«vokļi bÅ«s dārgāki nekā nolaistos namos. Tāpat cenu ietekmÄ" mājokļa atraÅ¡anās vieta - vai tuvumā ir veikali, skolas, bÄ"rnudārzi un parki. VienÄ«gā vieta RÄ«gā, kur dzÄ«vokļiem tiek prognozÄ"ts stabils cenu pieaugums, ir Klusais centrs jeb tā sauktais jÅ«gendstila rajons, jo tur vienmÄ"r pieprasÄ«jums pārsniegs piedāvājumu.

Nekustamo Ä«paÅ¡umu kompāniju pārstāvji uzsver, ka mājokļu tirgÅ«, tāpat kā citās ekonomikas nozarÄ"s, cenu nosaka pieprasÄ«juma un piedāvājuma attiecÄ«bas. Ja, piemÄ"ram, pÄ"c dzÄ«vokļiem jaunajos projektos pieprasÄ«jums samazinās, tad attiecÄ«gi cenas arÄ« pazeminās. Galvenais faktors, kas var likt kristies pieprasÄ«jumam un lÄ«dz ar to cenām, ir iedzÄ«votāju skaita samazināšanās. Protams, situāciju var mainÄ«t straujÅ¡ imigrantu pieplÅ«dums, taču paÅ¡reizÄ"jā Latvijas imigrācijas politika par to neliecina.

UzņÄ"muma Arco Real Estate valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Aigars Å mits stāsta, ka vismaz pagaidām mājokļu tirgÅ« jauni projekti klāt nenāks. "Ir universāls likums - jāsāk bÅ«vÄ"t jaunos dzÄ«vokļus tad, kad otrreizÄ"jā tirgus (padomju laikā celtie mājokļi) vidÄ"jā vÄ"rtÄ«ba ir sasniegusi jaunu dzÄ«vokļu bÅ«vniecÄ«bas paÅ¡izmaksas. Pagaidām vÄ"l tas nav noticis. Jo viena kvadrātmetra bÅ«vniecÄ«bas paÅ¡izmaksa ir 840 eiro, bet otrreizÄ"jā tirgÅ« viens kvadrātmetrs maksā vidÄ"ji 650 eiro," teic Å mits.

ArÄ« Å mits uzsver, ka strauja cenu kriÅ¡anās nav gaidāma, taču samazinājums bÅ«s jaunajiem projektiem, kurus lÄ«dz Å¡im pārsvarā iegādājās nerezidenti apmaiņā pret uzturÄ"Å¡anās atļaujām. "Tā kā Saeima bÅ«tiski palielināja nekustamā Ä«paÅ¡uma vÄ"rtÄ«bas slieksni, apmaiņā pret kuru izsniedz minÄ"tās atļaujas, tad nerezidentu interese par jaunajiem dzÄ«vokļiem, kuri ir zem Å¡Ä« sliekšņa, bÅ«tiski pazeminājusies. Savukārt vietÄ"jām jaunajām Ä£imenÄ"m Å¡ie Ä«paÅ¡umi ir par dārgu. LÄ«dz ar to ir samazinājies pieprasÄ«jums, kas ietekmÄ"s cenu kriÅ¡anos," norāda Å mits un prognozÄ", ka pÄ"c desmit gadiem varÄ"tu kristies cenas otrreizÄ"jā dzÄ«vokļu tirgÅ«, jo cilvÄ"ku labklājÄ«ba bÅ«s pieaugusi un tos interesÄ"s labāki produkti.

UzņÄ"muma Balsts valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Aigars Zariņš gan prognozÄ", ka tuvākajos piecos gados vÄ"l gaidāms cenu kāpums un padomju laika dzÄ«vokļu cenas par kvadrātmetru vÄ"l varÄ"tu kāpt lÄ«dz 1000 eiro, tad gan tās apstāsies. "MÄ"s neesam tik piesardzÄ«gi kā bankas, domājot par nekustamā Ä«paÅ¡uma cenām nākotnÄ". Skaidrs, ka desmit gadu perspektÄ«vā risku rada nelabvÄ"lÄ«gās demogrāfiskās tendences, taču cenu kritums ne tuvu nebÅ«s tāds kā pÄ"c nekustamā Ä«paÅ¡uma burbuļa plÄ«Å¡anas," saka Zariņš un tomÄ"r uzsver, ka, tāpat kā ekonomika kopumā, arÄ« mājokļu tirgus attÄ«stās cikliski un cenas var ne tikai kāpt, bet arÄ« krist.

ArÄ« Oberhaus valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Aija Ä€boliņa ir pārliecināta, ka bÅ«s vien nelielas cenu korekcijas, Ä«paÅ¡i jauno projektu segmentā nerezidentu pieprasÄ«juma apsÄ«kuma dÄ"ļ. Ä€boliņa ir pārliecināta, ka sÄ"rijveida dzÄ«vokļu vÄ"rtÄ«ba varÄ"tu Ä«paÅ¡i nemazināties. "Tie ir paÅ¡i pieprasÄ«tākie, jo ir paÅ¡i lÄ"tākie. Domāju, ka tā bÅ«s arÄ« nākotnÄ". Protams, daudz kas atkarÄ«gs no tā, kādā stāvoklÄ« ir Å¡ie Ä«paÅ¡umi un kāda ir ap tiem esošā infrastruktÅ«ra. Siltinātās un labi uzturÄ"tās Ä"kās tāda paÅ¡a izmÄ"ra un sÄ"rijas dzÄ«voklis maksās dārgāk nekā mājā, kuras uzturÄ"Å¡anā dzÄ«vokļu Ä«paÅ¡nieki nav ieguldÄ«juÅ¡i ne centa," spriež Ä€boliņa.

Visu Rūtas Kesneres rakstu Gaidāma cenu korekcija, nevis straujš kritums lasiet otrdienas, 21.oktobra, laikrakstā Diena!

papildināts (12:27) - Čigāne: Ar pašreizējām algām drīz būs grūti valdībā iesaistīt profesionāļus

Ministru algas ir jāpalielina, citādi jau drÄ«z uz ministru amatiem neizdosies piesaistÄ«t kompetentus cilvÄ"kus, pirmdienas rÄ«tā intervijā Latvijas Radio uzsvÄ"ra idejas iniciatore FinanÅ¡u ministrijas parlamentārā sekretāre VienotÄ«bas Saeimas frakcijas vadÄ«tāja vietniece Lolita ÄŒigāne.

Pašlaik šo ideju gan gatavi apspriest vienīgi Vienotības deputāti.

ÄŒigāne skaidroja, ka sabiedrÄ«ba no ministriem gaidot ļoti daudz, piemÄ"ram, kā viņi komunicÄ", kā izturas, kādās valodas runā, kā Ä£Ä"rbjas. Ministru atbildÄ«ba ir ļoti liela, bet, nepalielinot algas, "drÄ«z, baidos, ka nonāksim pie situācijas, ka nevarÄ"s piesaistÄ«t kompetentus cilvÄ"kus” ministru amatam, sprieda deputāte.

Viņa atzina, ka minimālās algas saņÄ"mÄ"jiem 1600 eiro liela alga "uz rokas" Å¡Ä·iet liela, bet tā tomÄ"r neatbilst ministru atbildÄ«bai, un, ja ministru amats nebÅ«s kompetenti speciālisti, arÄ« nozarÄ"s, piemÄ"ram, skolotājiem un mediÄ·iem palielināt algas nevarÄ"s.

"ParaudzÄ«simies Ekonomikas ministrijas mājas lapā - tur redzam, ka ministrija atbild par vismaz 18 dažādām jomām. Starp tām atrodamas tādas valstiski izÅ¡Ä·iroÅ¡as un svarÄ«gas jomas kā enerÄ£Ä"tikas politika, energoefektivitāte un siltumapgāde, bÅ«vniecÄ«ba, patÄ"rÄ"tāju tiesÄ«bu aizstāvÄ«ba, privatizācijas procesi. Ekonomikas ministram ik dienas jāpieņem lÄ"mumi Å¡ajās nozarÄ"s, daudzi no tiem ietekmÄ" to, kā Latvijā dzÄ«vos nākamās paaudzes. Ikvienam lÄ"mumam ir gan atbalstÄ«tāji, gan pretinieki, ar kuriem jāstrādā un kuriem jāskaidro konkrÄ"tās izvÄ"les. Turklāt 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija bÅ«s Eiropas SavienÄ«bas prezidÄ"jošā valsts, un mÅ«su ministri Å¡ajā pusgadā veidos visu Eiropas SavienÄ«bas politiku savās atbildÄ«bas jomās. Visi Å¡ie darbi ministram paÅ¡laik jāveic par 1700 eiro mÄ"nesÄ«, prÄ"mijas par labu darbu vai piemaksas par kolÄ"Ä£u aizvietoÅ¡anu ministriem nepienākas. Ministra atbildÄ«ba paÅ¡laik ir daudz lielāka nekā ar lÄ«dzÄ«gām kvalifikācÄ«jām privātajā sektorā strādājoÅ¡o, kuru algu lÄ«menis nereti ir trÄ«s un pat četras reizes augstāks," rakstveida komentārā par atalgojuma palielināšanu ministriem un premjeram paudusi ÄŒigāne.

"SabiedrÄ«bā ir populārs uzskats - ministri un deputāti tikai sÄ"ž mÄ«kstos krÄ"slos, saņem lielas algas un neko nedara, kamÄ"r "tauta slÄ«gst nabadzÄ«bā". Jā, Latvijā sabiedrÄ«bas nevienlÄ«dzÄ«ba ir viena no augstākajām Eiropas SavienÄ«bā, nabadzÄ«bas riskam pakļautas daudzas Ä£imenes, kurās aug bÄ"rni, minimālās algas saņÄ"mÄ"jiem nereti ir izdevÄ«gāk turpināt saņemt pabalstus nekā bÅ«t darba tirgÅ«. Katrai no Å¡Ä«m problÄ"mām ir risinājumi, kuri nav nekādas brÄ«numnÅ«jiņas, bet gudri veidotas politikas rezultātā ir iespÄ"jami. Pat, ja visiem paÅ¡reizÄ"jiem 13 Ministru kabineta locekļiem paÅ¡reizÄ"jās algas atņemtu pilnÄ«bā, tas budžetā ietaupÄ«tu vien 400 tÅ«kstoÅ¡us eiro, kas neko nedotu minÄ"to problÄ"mu risināšanai, jo no Å¡Ä« ietaupÄ«juma, piemÄ"ram, katram Latvijas pensionāram sanāktu vien 6 papildus eirocenti mÄ"nesÄ«.

Mans priekÅ¡likums palielināt ministru algas par kopumā 800 eiro "uz rokas" nenodroÅ¡inās to, ka rÄ«t uz pusdienlaiku mums bÅ«s tikai profesionāli, drosmÄ«gi un izcili ministri, kas gudri vadÄ«s savas nozares pretÄ« nākotnes izaicinājumiem. TomÄ"r tas palielinās iespÄ"ju ministru atbildÄ«bu atbilstoÅ¡i atalgot un dos cerÄ«bu, ka, apstiprinot amatā ministrus, mÄ"s apstiprināsim nozares stratÄ"Ä£iskos vadÄ«tājus, kas spÄ"s tālredzÄ«gi ieskatÄ«ties nākotnÄ" un jau Å¡odien veikt nepiecieÅ¡amos soļus, jo "pastāvÄ"s, kas pārmainÄ«sies".  Pat palielinot minitru algas par minÄ"tajiem 800 eiro "uz rokas", ministru atalgojums tikai pietuvotos, bet nesasniegtu ministru atalgojuma lÄ«meni Lietuvā un Igaunijā. Pirms Lietuva kļuva par Eiropas SavienÄ«bas prezidÄ"joÅ¡o valsti 2013. gadā, tieÅ¡i Lietuvas prezidente Daļa Graibauskaite uzstāja, ka visiem Lietuvas mistriem lieliski jāpārvalda angļu valoda un tiem nepiecieÅ¡ams adekvāts atalgojums. 

Visbeidzot, paÅ¡reizÄ"jā Ministru prezidenta atbildÄ«ba nav samÄ"rojama ar šābrīža Ministru prezidenta atalgojumu - 1900 eiro mÄ"nesÄ« “uz rokas” jeb 2770 pirms nodokļu nomaksas. Uz premjera pleciem gulstas visa politiskā procesa un nozaru politikas veidoÅ¡ana un skaidroÅ¡ana, Ministru prezidents ir nemitÄ«gā mediju starmeÅ¡u gaismā. SabiedrÄ«ba sagaida, ka tieÅ¡i Ministru prezidents vienmÄ"r no agra rÄ«ta lÄ«dz vÄ"lam vakaram bÅ«s augstākajā kompetences, domas un runas skaidrÄ«bas, izskata lÄ«menÄ«, turklāt spÄ"jÄ«gs Latviju cienÄ«gi pārstāvÄ"t starptautiski. Ne Ministru prezidents, ne ministri nesaņem atlÄ«dzÄ«bu par darbu vÄ"lās vakara stundās, brÄ«vdienās un svÄ"tku dienās. SalÄ«dzinājumam,  RÄ«gas domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Nils UÅ¡akovs saskaņā ar 2013. gada amatpersonas deklarāciju mÄ"nesÄ« saņÄ"ma vairāk nekā divas reizes lielāku atalgojumu par  Ministru prezidentu, tas ir, ap 6200 eiro pirms nodokļu nomaksas. 

Mīļā miera labad ministru algas varÄ"tu atstāt, kādas tās ir, bet Latvijas nākotnes vārdā - tās jāpaaugstina," rezumÄ"jusi ÄŒigāne.

ÄŒigāne neprognozÄ"ja, vai politiÄ·iem izdosies vienoties par ministru algu palielināšanu, bet uzsvÄ"ra, ka rosināt Å¡o diskusiju bijis viņai morāls pienākums.

Lai siltums nebēg prom pa spraugām

KurÅ¡ gan nav lasÄ«jis pasaku par trÄ«s sivÄ"ntiņiem un viņu pieredzi namu celÅ¡anā! Gluži tāpat ir arÄ« reālajā dzÄ«vÄ" - ātri un lÄ"ti uzslietās Ä"kās drÄ«z vien par siltumu jāmaksā dārgāk nekā pagājušā gadsimta sākumā kapitāli bÅ«vÄ"tos namos. SiltumenerÄ£ijas rÄ"Ä·inu samazināt var mājas siltināšana, taču jāsaprot, ar kādiem materiāliem to darÄ«t.

Ä'ku siltināšana ir komplekss pasākums - tā jāveic ne tikai no iekÅ¡puses, kur daudz risinājumu var piemeklÄ"t pats saimnieks, bet arÄ« no ārpuses, kas jau ir bÅ«vniecÄ«bas jautājums. Vecām privātmājām siltināšanas darbi bÅ«tiski atÅ¡Ä·iras no daudzstāvu namu siltināšanas. Privātmājas tika celtas no dažādiem materiāliem - ne tikai Ä·ieÄ£eļiem, bet arÄ« no gāzbetona, dažādiem blokiem, skaidu betona, koka. "Bieži ar vati vien neko nevar uzreiz atrisināt," saka Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes loceklis Aldis Sirmačs. "Uzlikt var, bet jÄ"gas nebÅ«s. Vispirms jāsāk ar bÅ«vmateriālu novÄ"rtÄ"jumu, un tikai tad var piemeklÄ"t visatbilstošāko siltumizolācijas materiālu."

Katrs, kas rÅ«pÄ"jas par mājas stāvokli, bez Ä«paÅ¡iem mÄ"raparātiem jau zina, ka kritiskās vietas, pa kurām siltums atstāj māju, ir bÄ"niņi, logu un durvju spraugas, problemātiski ir Ä"ku stÅ«ri un ārsienas. Lai veiktu sienu siltumizolāciju, jābÅ«t zināšanām bÅ«vniecÄ«bā, jo tas nav tik vienkārÅ¡i. A. Sirmačs visiem iesaka ievÄ"rot bÅ«vfizikas likumus, kas ietver informāciju par Å«dens, mitruma fāžu pārejām, difÅ«zijām, dažādiem procesiem, kas notiek reāli funkcionÄ"jošā Ä"kā. Ja, piemÄ"ram, neievÄ"ro principu, kādā veidā kondensÄ"jas gaiss, tas var sākt tecÄ"t siltumizolācijas materiālā.

"Galvenais iemesls, kāpÄ"c Ä"ku siltināšana Latvijā joprojām ir tik zemā lÄ«menÄ«, ir tas, ka piedāvājumā ir ļoti daudz un dažādu siltumizolācijas materiālu un siltināšanas sistÄ"mu, bet pircÄ"ju izvÄ"les kritÄ"rijs bieži vien ir zemākā cena un vienkāršākā uzlikÅ¡anas metode," zina teikt bÅ«vmateriālu preču konsultants Jānis Graudiņš. KvalitatÄ«vi siltumizolācijas materiāli ir dārgāki. Jāuzmanās arÄ«, lai neizmantotu Latvijas klimatam neatbilstoÅ¡us materiālus, jo tad siltināšanas kvalitāte klibos.

Atkal aktuāli gada sākuma elektroenerģijas piedāvājumi

ElektroenerÄ£ijas tirgus privātajiem klientiem gan pÄ"c piedāvājumu veida, gan arÄ« pÄ"c cenām, visticamāk, bÅ«tiski neatÅ¡Ä·irsies no tā tirgus, kādam vajadzÄ"ja bÅ«t pÄ"c iepriekÅ¡ plānotās atvÄ"rÅ¡anas jau Å¡Ä« gada 1. aprÄ«lÄ«, ceturtdien vÄ"sta laikraksts Diena.

Lai saprastu, ar ko rÄ"Ä·ināties pÄ"c nākamā gada 1. janvāra, klientiem atliek vien pārcilāt tos piedāvājumus, kas saņemti no tirgotājiem gada sākumā. Tas tiek skaidrots ar faktu, ka kopÄ"jais regulÄ"jums tirgÅ« ir saglabājies bez bÅ«tiskām atÅ¡Ä·irÄ«bām, un Å¡Ä« gada laikā vienÄ«gā notikusÄ« bÅ«tiskā pārmaiņa ir Saeimas izstrādātais elektroenerÄ£ijas cenu kompensācijas mehānisms mazturÄ«gajām mājsaimniecÄ«bām, ka paredz, ka pirmās 100 kilovatstundas elektroenerÄ£ijas mazturÄ«gajām mājsaimniecÄ«bām tiks pārdotas pÄ"c paÅ¡reizÄ"jā Starta tarifa - 11,64 centiem par kilovatstundu.

Lai number one. janvāra mājsaimniecÄ«bas iegādātos elektroenerÄ£iju par sev izdevÄ«gāko cenu, Ekonomikas ministrija (EM) lÄ«dz šā gada 15. decembrim aicina iedzÄ«votājus izvÄ"lÄ"ties elektroenerÄ£ijas patÄ"riņam atbilstošāko piedāvājumu, noslÄ"dzot elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bas lÄ«gumu. Ja iedzÄ«votājs lÄ«dz 15. decembrim nenoslÄ"gs elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bas lÄ«gumu ne ar vienu tirgotāju, elektroenerÄ£ijas piegādi nodroÅ¡inās esoÅ¡ais tirgotājs universālā pakalpojuma ietvaros, uzsver EM. 

"PavasarÄ«, kad elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡ana mājsaimniecÄ«bām tika atlikta lÄ«dz 2015. gada 1. janvārim, kā galvenais Å¡Ä·Ä"rslis tirgus atvÄ"rÅ¡anai tika nosaukts tas, ka nav izstrādāts atbalsta mehānisms mazturÄ«gajām un trÅ«cÄ«gajām personām. Å obrÄ«d tas ir izdarÄ«ts, tādÄ"ļ uzskatām, ka ir izpildÄ«ti visi priekÅ¡noteikumi, lai no nākamā gada tirgus tiktu atvÄ"rts," norāda Latvenergo pārstāve Sandra VÄ"jiņa.

Tiesa, otrā lielākā tirgotāja, Eesti Energia meitas uzņÄ"muma Enefit vadÄ«tājs Jānis Bethers savu viedokli nav mainÄ«jis un sarunā ar Dienu atzina, ka uzņÄ"mums joprojām atturÄ"sies no ienākÅ¡anas Latvijas mājsaimniecÄ«bu tirgÅ«, jo joprojām nepietiekami sakārtoti ir jautājumi, kas saistÄ«ti ar pārrobežu elektropārvades infrastruktÅ«ras izmaksām, un uzņÄ"mumam nepievilcÄ«gi Å¡Ä·iet arÄ« mājsaimniecÄ«bu sektorā strādājoÅ¡ajiem tirgotājiem izvirzÄ«tie nosacÄ«jumi.

TomÄ"r, kā liecina EM un Sadales tÄ«kla dati, esoÅ¡ais tirgus regulÄ"jums Å¡Ä·itis pietiekami pievilcÄ«gs vismaz pieciem tirgotājiem un arÄ« lielam skaitam mājsaimniecÄ«bu - jau vasaras beigās brÄ«vajā tirgÅ« elektroenerÄ£iju iegādājās vairāk nekā 3000 mājsaimniecÄ«bu.

Kaut arÄ« tirgotāji lielākoties neatklāj konkrÄ"tas cenu prognozes, gan Å¡Ä« gada laikā vÄ"rojamā situācija elektroenerÄ£ijas biržā Nord Pool Spot, gan arÄ« tirgotāju teiktais liecina, ka bÅ«tiskas pārmaiņas tirgÅ« nav notikuÅ¡as, tāpÄ"c, domājams, iepriekÅ¡ Latvenergo noteiktais augstākais tarifs piedāvājumam Universālais 16,9 centu lÄ«menÄ« kalpos par cenas griestiem arÄ« citiem tirgotājiem.

"Å obrÄ«d nevaram nosaukt cenas apjomu, taču vairumtirdzniecÄ«bas tirgÅ« lielas izmaiņas kopÅ¡ pavasara nav notikuÅ¡as," atklāj Latvenergo pārstāve. Viņas teikto apliecina arÄ« Nord Pool Spot mÄ"neÅ¡a cenu statistika - piemÄ"ram, lai gan jÅ«lijā un augustā Å¡ogad vairumcenas Latvijas tirdzniecÄ«bas apgabalā bija augstākas nekā pÄ"rn, kopumā tās saglabājušās tuvu 50-60 eiro atzÄ«mÄ"m, savukārt Å¡Ä« gada septembrÄ« cena, salÄ«dzinot ar pagājuÅ¡o septembri, pat samazinājusies par četriem eiro.

Visai droÅ¡i gaidāmo cenu var prognozÄ"t arÄ« tie klienti, kuri jau izvÄ"lÄ"juÅ¡ies vai apsver izvÄ"lÄ"ties Baltkom piedāvājumu, jo, kā liecina uzņÄ"muma publiskotā informācija, atkarÄ«bā no izvÄ"lÄ"tā pieslÄ"guma veida nākamajiem diviem gadiem uzņÄ"muma klienti var rÄ"Ä·ināties ar cenu no 10,69 centiem par 100 pirmajām kilovatstundām lÄ«dz 16,6 centiem par patÄ"riņu, kas pārsniedz Å¡o apjomu.

Visu Gunāra Valdmaņa rakstu Atkal aktuāli gada sākuma piedāvājumi lasiet ceturtdienas, 16.oktobra, laikrakstā Diena!

Prezidents jaunās valdības vadību uztic Straujumai

Valsts prezidenta Andra BÄ"rziņa viedoklis pÄ"c sarunām ar 12.Saeimā ievÄ"lÄ"tajām partijām:

IzvÄ"rtÄ"jot 12.Saeimā ievÄ"lÄ"to partiju pausto nostāju un rÄ«cÄ«bu sadarbÄ«bas veidoÅ¡anas procesā Saeimas un valdÄ«bas darbam, kā arÄ« noslÄ"dzot sarunu posmu ar visu Saeimā ievÄ"lÄ"to partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš atbalsta partijas VienotÄ«ba, Zaļo un zemnieku savienÄ«bas un Nacionālās apvienÄ«bas Visu Latvijai! - TÄ"vzemei un BrÄ«vÄ«bai/LNNK pausto gatavÄ«bu uzņemties nākamās valdÄ«bas veidoÅ¡anu un pieteikt kopÄ«gi izvirzÄ«tu kandidāti Laimdotu Straujumu nākamā Ministru prezidenta amatam.

Valsts prezidents aicina partijas iespÄ"jami Ä«sākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdÄ«bai, kā arÄ« tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekÅ¡Ä"jo profesionālo pieredzi jomās, kas bÅ«s vitāli nozÄ«mÄ«gas Latvijas prezidentÅ«rai Eiropas SavienÄ«bas PadomÄ" 2015. gada pirmajā pusgadā.

Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents ir uzsvÄ"ris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratÄ"Ä£iski nozÄ«mÄ«gākie jautājumi ir saistÄ«ti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, droÅ¡Ä«bu, kā arÄ« enerÄ£Ä"tikas politiku ne tikai energodroÅ¡Ä«bas, bet arÄ« visas tautsaimniecÄ«bas konkurÄ"tspÄ"jas skatÄ«jumā. Tie ir cieÅ¡i saistÄ«ti ar iedzÄ«votāju dzÄ«ves lÄ«meņa izmaiņām un iespÄ"ju samazināt joprojām notiekoÅ¡o emigrāciju, kas ir bÄ«stama tendence Latvijas valsts nākotnei.

Valsts prezidents sarunās ar partiju pārstāvjiem ir aicinājis uz konstruktÄ«vu sadarbÄ«bu parlamentā, ievÄ"rojot ne tikai pozÄ«cijas partiju pārstāvniecÄ«bu vadoÅ¡ajos amatos, bet arÄ« opozÄ«cijas deputātu iespÄ"ju pilnvÄ"rtÄ«gi iesaistÄ«ties parlamentārajā darbā savu profesionālo zināšanu un pieredzes ietvaros.

PÄ"c Å¡onedÄ"ļ notikuÅ¡ajām sarunām Valsts prezidents pozitÄ«vi novÄ"rtÄ" visu partiju pausto gatavÄ«bu konstruktÄ«vai sadarbÄ«bai parlamentā, kā arÄ« partiju apliecinājumu tam, ka pieredze un profesionalitāte bÅ«s galvenie kritÄ"riji, vÄ"rtÄ"jot nākamos ministru kandidātus.

Sekojot lÄ«dzi partiju sarunu gaitai valdÄ«bas veidoÅ¡anas procesā, Valsts prezidents uz nākamo sarunu aicinās to partiju pārstāvjus, kuras ir gatavas veidot koalÄ«ciju, lai kopÄ«gi pārrunātu redzÄ"jumu par Saeimas un jaunās valdÄ«bas darbu un partiju piedāvātajiem amatu kandidātiem.

Sarunas laiks tiks precizÄ"ts.

Jau vÄ"stÄ«ts, ka premjerminstra amata kandidāte un paÅ¡reizÄ"jā valdÄ«bas vadÄ«tāja Laimdota Straujuma treÅ¡dien piedāvājusi sadalÄ«jumu par partiju atbildÄ«bas sfÄ"rām un ministru portfeļiem jaunajā valdÄ«bā. Tiesa, vienoÅ¡anās par Å¡o piedāvājumu nav panākta un partiju sarunas turpināsies piektdien. 

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sesto gadu pēc kārtas atzīst Latvenergo

ArÄ« Å¡ogad par Latvijas vÄ"rtÄ«gāko uzņÄ"mumu atzÄ«ta energokompānija AS Latvenergo.

"Latvenergo sesto gadu pÄ"c kārtas ieņem pirmo vietu investÄ«ciju bankas pakalpojumu un finanÅ¡u konsultāciju sniedzÄ"jas AS Prudentia un biržas Nasdaq Riga kopÄ«gi veidotajā Latvijas vÄ"rtÄ«gāko uzņÄ"mumu topā TOP101.

Å ogad Latvenergo vÄ"rtÄ«ba noteikta 1,3 miljardi eiro, pirms gada vÄ"rtÄ«ba tika lÄ"sta 1,127 miljardu eiro apmÄ"rā.

Latvenergo vadÄ«tājs Ä€ris Žīgurs uzsvÄ"ra, ka Latvenergo ir valsts uzņÄ"mums, bet valsts esam visi mÄ"s. Žīgurs pauda pateicÄ«bu visiem Latvijas iedzÄ«votājiem, kas papildu kritikai ļāvuÅ¡i uzņÄ"mumam attÄ«stÄ«ties par nopietnu komercuzņÄ"mumu Baltijā. Šā gada pirmajā pusÄ" aptuveni vienu treÅ¡daļu elektroenerÄ£ijas Latvenergo pārdevis kaimiņvalstÄ«s.

VÄ"rtÄ«gāko uzņÄ"mumu topā otro vietu arÄ« Å¡ogad saglabājusi AS Swedbank, bet treÅ¡ajā vietā iekļuvusi AS Latvijas Valsts meži, pakāpjoties no piektās vietas iepriekÅ¡Ä"jā topā.

Ceturtajā vietā topā ierindojas AS Ventspils nafta, bet piektajā - VAS Latvijas Dzelzceļš.

Topa desmitniekā pirmo reizi iekļuvis kokapstrādes uzņÄ"mums SIA KRONOSPAN Riga.

Gada laikā TOP101 uzņÄ"mumu vÄ"rtÄ«ba augusi par 16%. Å ogad topā iekļautā 101 Latvijas uzņÄ"muma kopÄ"jā vÄ"rtÄ«ba ir 14,22 miljardi eiro, gadu iepriekÅ¡ - 12,24 miljardi eiro.

Å odien svinÄ«gajā topa paziņoÅ¡anas ceremonijā Nasdaq Riga speciālbalvu UzņÄ"mums ar lielāko akciju cenas pieaugumu Latvijas vÄ"rtÄ«gāko uzņÄ"mumu TOP101 ieguva AS Valmieras stikla Å¡Ä·iedra, kas Nasdaq RÄ«gas biržā uzrādÄ«jusi straujāko akciju cenas pieaugumu pÄ"dÄ"jā gada laikā - par 96%.

"UzņÄ"mums ir piedzÄ«vojis strauju izaugsmi, un tam ir ambiciozi nākotnes attÄ«stÄ«bas plāni. Akciju cenas pieaugums skaidri parāda to, ka investori ir novÄ"rtÄ"juÅ¡i uzņÄ"muma stratÄ"Ä£isko mÄ"rÄ·u sasniegÅ¡anu un tā attÄ«stÄ«bas perspektÄ«vas," atzina NASDAQ OMX Riga valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa arÄ« uzsvÄ"ra, ka uzņÄ"mumam ir izcili finanÅ¡u rādÄ«tāji.

Savukārt Prudentia Ä«paÅ¡o balvu Par spÄ"ju veiksmÄ«gi realizÄ"t ambiciozu stratÄ"Ä£iju lauksaimniecÄ«bā starptautiskā lÄ«menÄ« saņÄ"ma daudznozaru kompānija Agrolats Holding. "Agrolats Holding pÄ"dÄ"jos gados sevi ir pierādÄ«juÅ¡i kā veiksmÄ«ga un pieredzÄ"jusi akcionāru un vadÄ«bas komanda, kas ir dinamiskā attÄ«stÄ«bā, gan sākot un attÄ«stot, gan pārdodot un nostiprinot dažādus lauksaimniecÄ«bas projektus kā Latvijā, tā ārzemÄ"s," savu izvÄ"li pamatoja Prudentia valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Kārlis Krastiņš. PÄ"c viņa teiktā, Å¡is uzņÄ"mums ir "augstākais jaunpienācÄ"js" topā.

Agrolats Holding pārstāvis Vitauts PaÅ¡kausks teica paldies par novÄ"rtÄ"jumu zemniekiem. "VarbÅ«t nodarbojamies ar vairākām lietām, arÄ« ražojam un pārstrādājam, bet sirdÄ« esam zemnieki," sacÄ«ja PaÅ¡kausks. Viņš solÄ«ja, ka uzņÄ"mums turpinās sÄ"t un pļaut, lai Latvijas zeme kļūtu zaļāka un bagātāka.

Ar detalizÄ"tu Latvijas un Baltijas vÄ"rtÄ«gāko uzņÄ"mumu topu iespÄ"jams iepazÄ«ties topa mājaslapā.