Pērn patēriņa cenas sarukušas par 0,4%

2013.gada laikā patÄ"riņa cenas ir samazinājušās par 0,4%, tostarp precÄ"m tās sarukuÅ¡as par 1%, bet pakalpojumiem kāpuÅ¡as par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija.

ArÄ« novembrÄ« bija fiksÄ"ts 0,4% gada patÄ"riņa cenu samazinājums. Gadu iepriekÅ¡ - 2012. gadā - patÄ"riņa cenas pieauga par 1,6%.

Lielākā ietekme uz vidÄ"jo patÄ"riņa cenu lÄ«meni 2013.gadā bija cenu kritumam ar transportu un mājokļa uzturÄ"Å¡anu saistÄ«tām precÄ"m un pakalpojumiem, kā arÄ« pārtikai. Cenas pieauga veselÄ«bas un personÄ«gās aprÅ«pes precÄ"m un pakalpojumiem, kā arÄ« Ä"dināšanas pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas gada laikā samazinājās par 0,6%. Cenu kritums bija vÄ"rojams tÄ"jai un kafijai, olām, augļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, cukuram, kā arÄ« svaigai gaļai. Savukārt sadārdzinājās piens un piena produkti, dārzeņi un kartupeļi, saldumi un medus.

PÄ"rn mājokļa pakalpojumu vidÄ"jais cenu lÄ«menis pazeminājās par 0,9%, ko veicināja energoresursu, Ä«paÅ¡i siltumenerÄ£ijas un gāzes cenu kritums attiecÄ«gi par 8,5% un 5,0%. TomÄ"r 2013.gadā cenas pieauga mājokļa apsaimniekoÅ¡anas pakalpojumiem, Ä«res maksai, mājokļa uzturÄ"Å¡anas un remonta pakalpojumiem, kā arÄ« cietajam kurināmajam.

Transporta grupā lielākā ietekme uz cenu lÄ«meni bija degvielai - tas samazinājās par 3,8%. CSP norāda,ka to visvairāk ietekmÄ"ja cenu pārmaiņas starptautiskajos naftas un naftas produktu tirgos.

Savukārt sakaru pakalpojumi gada laikā kļuva par 2,2% lÄ"tāki, ko ietekmÄ"ja mobilo telekomunikāciju un interneta pakalpojumu cenu kritums.

Nedaudz straujāk nekā pirms gada cenas pieauga frizÄ"tavu pakalpojumiem - tie kļuvuÅ¡i par 5,2% dārgāki, bet zobārstniecÄ«bas pakalpojumu cenas pieauguÅ¡as par 2,5%. Ä'dināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 1,5%, bet kafejnÄ«cās un restorānos cenas pieauga vidÄ"ji par 4,2%. Tās saruka iestāžu Ä"dnÄ«cās, ko noteica valsts un paÅ¡valdÄ«bu piešķirtā kompensācija skolÄ"nu Ä"dināšanai.

Tāpat dārgāki kļuva tabakas izstrādājumi (+2,7%), stiprie alkoholiskie dzÄ"rieni (+2,8%), savukārt lÄ"tāks 2013.gada laikā kļuvis alus (-5,9%).

Savukārt decembrÄ« salÄ«dzinājumā ar iepriekÅ¡Ä"jo mÄ"nesi patÄ"riņa cenu lÄ«menis bija nemainÄ«gs, tikai pakalpojumu sektorā piedzÄ«vojot cenu kāpumu 0,2% apmÄ"ra. CSP skaidro, ka arÄ« iepriekÅ¡Ä"jos gados bijusi vÄ"rojama lÄ«dzÄ«ga tendence, proti, gada pÄ"dÄ"jā mÄ"nesÄ« patÄ"riņa cenas bijuÅ¡as nemainÄ«gas.



Latvenergo tarifi paliek spēkā

AdministratÄ«vā apgabaltiesa pirmdien noraidÄ«ja vairāku pieteicÄ"ju prasÄ«bu tā dÄ"vÄ"tajā jauno Latvenergo tarifu lietā. LÄ«dz ar to 2011.gadā Latvenergo akceptÄ"tie tarifi paliek spÄ"kā, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja apgabaltiesas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja palÄ«dze LÄ«ga Trubiņa.

Kā norādÄ«ja Trubiņa, izskatÄ«jusi administratÄ«vo lietu pieteikumā par Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas (SPRK) lÄ"muma par tarifu atbilstÄ«bu atcelÅ¡anu, apgabaltiesa noraidÄ«ja pieteicÄ"ju pieteikumu.

Apgabaltiesas spriedums ir pārsÅ«dzams viena mÄ"neÅ¡a laikā no tā noformÄ"Å¡anas dienas Augstākās tiesas (AT) AdministratÄ«vo lietu departamentā.

AT Senāts pÄ"rn 31.janvārÄ« atcÄ"la apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika atcelti 2011.gadā Latvenergo akceptÄ"tie tarifi, un nosÅ«tÄ«ja lietu uz apgabaltiesu jaunai izskatīšanai. Senātā ar kasācijas sÅ«dzÄ«bu vÄ"rsās atbildÄ"tāji - SPRK un Latvenergo -, apstrÄ«dot AdministratÄ«vās apgabaltiesas pagājušā gada 25.jÅ«nija spriedumu, ar kuru tika atcelts regulatora 2011.gada lÄ"mums par jaunajiem elektroenerÄ£ijas tarifiem.

Apgabaltiesas spriedums arÄ« paredzÄ"ja, ka lÄ«dz ar SPRK lÄ"muma Nr.40 atcelÅ¡anu spÄ"ku atgÅ«st iepriekÅ¡Ä"jie Latvenergo tarifi.

Kā toreiz konstatÄ"ja Senāts, SPRK lÄ"mums par jaunajiem tarifiem nav priekÅ¡noteikums, lai stātos spÄ"kā "Latvenergo" noteiktie tarifi. AtbilstoÅ¡i 2007.gada 12.decembrÄ« apstiprinātajai metodikai SPRK nenosaka tarifus un tiesÄ«bu normas neuzliek par pienākumu komisijai izdot administratÄ«vo aktu, kas tos apstiprina, - tarifus nosaka komersants, un SPRK atbilstoÅ¡i jau apstiprinātai metodikai pÄ"c to izvÄ"rtÄ"Å¡anas aktÄ«vi iejaucas tikai tajā gadÄ«jumā, ja tiek saskatÄ«ta neatbilstÄ«ba.

Savukārt attiecÄ«bā uz tarifu vÄ"rtÄ"juma pozitÄ«vu rezultātu administratÄ«vā akta izdoÅ¡ana ir aizstāta ar noteiktiem apstākļiem - 21 dienas termiņa pÄ"c tarifu iesniegÅ¡anas izbeigÅ¡anos un nelabvÄ"lÄ«ga lÄ"muma neizdoÅ¡anu Å¡ajā termiņā, proti, administratÄ«vais akts tiek izdots klusÄ"jot. Å ajā gadÄ«jumā, kā norādÄ«ja Senāts, SPRK apstrÄ«dÄ"tais lÄ"mums tika izdots skaidrÄ«bas labad un tas bija izrietoÅ¡s no lÄ"muma par tarifu atbilstÄ«bu.

Tāpat Senāts spriedumā bija norādÄ«jis, ka parasti administratÄ«vā akta atcelÅ¡ana ir pieļaujama uz priekÅ¡u un pieteicÄ"jam atkarÄ«bā no lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem ir tiesÄ«bas prasÄ«t sāktās izpildes seku novÄ"rÅ¡anu vai arÄ« atlÄ«dzinājumu. Savukārt tiesas spriedums par vispārÄ«gā administratÄ«vā akta atcelÅ¡anu skar tikai tiesiskās attiecÄ«bas starp konkrÄ"tajiem pieteicÄ"jiem un iestādi, bet ne citām personām, kuras nav aktÄ«vi izmantojuÅ¡as savas tiesÄ«bas, iesniedzot pieteikumu tiesā, lai gan ar pārsÅ«dzÄ"to administratÄ«vo aktu tiek skartas.

Turklāt apgabaltiesa, atceļot lÄ"mumu par tarifu atbilstÄ«bu pilnā apjomā, ir izlÄ"musi arÄ« par tādiem tarifiem, kuri neskar pieteicÄ"jus un kurus nav pārsÅ«dzÄ"juÅ¡as personas, kas atbilstoÅ¡i tiem norÄ"Ä·inās, un apgabaltiesas spriedumā nav atrodams pamatojums tam. Senāts spriedumā arÄ« vÄ"rtÄ"ja apgabaltiesas secinājumus par mājsaimniecÄ«bu lietotājiem noteiktajiem "starta" un "pamata" tarifiem.

Senāts ir norādÄ«jis, ka apgabaltiesa nav ņÄ"musi vÄ"rā to, kāds ir bijis pieteicÄ"ju mÄ"rÄ·is, vÄ"rÅ¡oties tiesā, jo pÄ"c bÅ«tÄ«bas neviens nebija iebildis pret "starta" tarifa apmÄ"ru, bet gan pieteicÄ"ju iebildumi ir bijuÅ¡i pret to, ka "pamata" tarifs ir augstāks par iepriekÅ¡Ä"jo tarifu. Iebildumi pret "starta" tarifu sniedzas tiktāl, ka pieteicÄ"ji uzskata - tie, kuri patÄ"rÄ" vairāk elektroenerÄ£ijas un norÄ"Ä·inās arÄ« pÄ"c "pamata" tarifa, bÅ«s spiesti segt tās izmaksas, kuras nesedz "starta" tarifs.

Senāta ieskatā, nav pamata atzÄ«t, ka to mājsaimniecÄ«bu lietotāji, kuru elektroenerÄ£ijas patÄ"riņš pārsniedz 1200 kWh gadā, ir nevienlÄ«dzÄ«gā situācijā ar tām, kuru elektroenerÄ£ijas patÄ"riņš tās nepārsniedz.

"Starta" tarifs tiek piemÄ"rots vienādi visiem mājsaimniecÄ«bas lietotājiem par pirmajām 1200 kWh gadā. Apgabaltiesa arÄ« pareizi secinājusi, ka uz "pamata" tarifa rÄ"Ä·ina netiek segti zaudÄ"jumi, kurus rada "starta" tarifs, tos trešā persona sedz no citiem avotiem. TāpÄ"c nav pamata uzskatÄ«t, ka lietotāji, kuri patÄ"rÄ" vairāk elektroenerÄ£ijas, bÅ«tu diskriminÄ"ti.



Gašpuitis: Inflācija - 2013.gads pa nullēm

DecembrÄ«, salÄ«dzinot ar novembri, patÄ"riņa cenu lÄ«menis saglabājās nemainÄ«gs. Lielākā ietekme uz patÄ"riņa cenu pārmaiņām mÄ"neÅ¡a laikā bija cenu kāpumam pārtikai, degvielai, kā arÄ« cenu kritumam apÄ£Ä"rbam un apaviem. Rezultātā, gada laikā (2013.gada decembri salÄ«dzinot ar 2012.gada decembri) cenu lÄ«menis ir krities par 0,4%.

TomÄ"r, vÄ"rtÄ"jot cenu izmaiņas visa gada garumā un attiecinot tās pret 2012.gadu (no janvāra lÄ«dz decembrim), cenu lÄ«menis ir palicis nemainÄ«gs. Protams, cenas segmentos visa gada garumā nav bijuÅ¡as konstanti nemainÄ«gas. PÄ"rn lielākā ietekme uz cenu lÄ«meņa kāpumu bija piena un piena produktu, mājokļu apsaimniekoÅ¡anas, kā arÄ« kafejnÄ«cu un restorānu pakalpojumiem. Taču to, ka cenu lÄ«menis ir palicis nemainÄ«gs, lielā mÄ"rā ir noteikuÅ¡i globālie faktori, kā rezultātā ir kritās degvielas un siltumenerÄ£ijas cena.

Å ogad turpināsim bÅ«t atkarÄ«gi no globālās inflācijas, kas turpina rukt. LejupslÄ«dei piepalÄ«dz energoresursu un pārtikas cenu samazināšanās. Zema jaudu noslodze (uzņÄ"mumi darbojas zem sava potenciāla), vÄ"l kādu laiku bÅ«s galvenais faktors, kas pasaulÄ" nodroÅ¡inās zemas inflācijas vidi. TādÄ"ļ nav iemesla sildÄ«t inflācijas gaidas, kaut Å¡ogad Latvijā sagaidāma straujāka inflācija. Nostrādā bāzes efekts. Neliels efekts ir gaidāms no eiro ievieÅ¡anas, kaut daļa potenciālā kāpuma jau ir Ä«stenots.

Saglabājoties izaugsmei, darba samaksas kāpumam un bezdarba kritumam, bÅ«s nozares, preces un pakalpojumi, kuri nespÄ"s ignorÄ"t Å¡o procesus un bÅ«s spiesti cenas celt. Ä»oti iespÄ"jams, ka turpināsies arÄ« atsevišķu pārtikas produktu cenu kāpums. LÄ«dz ar to selektÄ«vs cenu pieaugums bÅ«s likumsakarÄ«gs solis. Pat ja atsevišķos segmentos uzņÄ"mÄ"ji ar cenu noapaļoÅ¡anu bÅ«s pārsteiguÅ¡ies, ilgākā laika posmā cenu lÄ«menis tik un tā izlÄ«dzināsies atbilstoÅ¡i tirgus nosacÄ«jumiem. Latvijas ekonomikas attÄ«stÄ«ba ir ar + zÄ«mi, kam ir attiecÄ«gas konsekvences. Viens no nozÄ«mÄ«gākajiem cenu ietekmÄ"joÅ¡ajiem notikumiem nākamgad bÅ«s elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡ana mājsaimniecÄ«bām. 2014.gadā prognozÄ"jamā inflācija ir 1,8 procenti, kas augoÅ¡ai ekonomikai ir vÄ"rtÄ"jama kā adekvāta inflācija. BÅ«tiski, ka Å¡ogad inflācija joprojām bÅ«s zemāka par vidÄ"jā atalgojuma kāpuma tempu.