Zaķis par sankcijām pret Krieviju: Pozicionēties, bet lieki nekaitināt

Par iespÄ"jamo sankciju pret Krieviju ietekmi uz mÅ«su valsti Saeimas VienotÄ«bas frakcijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāju Dzintaru ZaÄ·i izvaicā Romāns Meļņiks.

ValdÄ«ba otrdien skata jautājumu par sankciju ievieÅ¡anu pret Krieviju, reaÄ£Ä"jot uz tās agresiju Ukrainā. Cik striktai, jÅ«suprāt, ir jābÅ«t Latvijas nostājai?
Manuprāt, mums kā robežvalstij vispirms kārtÄ«gi jāapdomā un tikai tad jāmÄ"Ä£ina sodÄ«t kaimiņu par nodarÄ«jumiem. TāpÄ"c saturiski valdÄ«bas vÄ"rtÄ"tās sankcijas ir tās paÅ¡as, ko apspriež visa Eiropas SavienÄ«ba. Neplānojam bÅ«t radoÅ¡i Å¡ajā jautājumā.

Mūsu situācija visai duāla - Latvijas Saeima paudusi kritisku attieksmi pret notikumiem Ukrainā, tajā pašā laikā mums neko vairāk par vārdiem nav izdevīgi iesākt, jo no sankcijām var ciest pašu iedzīvotāji.

PlaÅ¡saziņas telpā ir ārkārtÄ«gi bÅ«tiski, lai valsts pozicionÄ"jas, pauž savu attieksmi. Tas ir izdarÄ«ts, un tas notika ātri, efektÄ«vi un pareizi. Bija augstāko amatpersonu paziņojumi, nosodot agresiju.

Par konkrÄ"tām sankcijām jāskatās. Ja tās ievieÅ¡, tām ir jābÅ«t efektÄ«vām. Man personÄ«gi Å¡Ä·iet, ka visefektÄ«vākās sankcijas bÅ«tu, ja ASV Å¡obrÄ«d palaistu brÄ«vajā tirgÅ« savus krājumā esoÅ¡os energoresursus. Tas pazeminātu to cenu visā pasaulÄ" un tādÄ"jādi vissāpÄ«gāk ietekmÄ"tu tieÅ¡i Krieviju. Neuzskatu, ka lielu iespaidu var atstāt vÄ«zu neizsniegÅ¡ana vai tamlÄ«dzÄ«gas aktivitātes. Tas vairāk diplomātisks nekā pragmatisks solis.

Vai domājat, ka ASV bÅ«tu gatavas upurÄ"ties, pa lÄ"to iztirgojot savas rezerves?

Astoņdesmitajos gados viņi ko lÄ«dzÄ«gu jau izdarÄ«ja attiecÄ«bā pret Padomju SavienÄ«bu. Vai vÄ"lreiz to darÄ«s, redzÄ"sim.

Kuras sankcijas no tām, kas Å¡obrÄ«d tiek apspriestas Eiropā, var visnegatÄ«vāk ietekmÄ"t Latvijas uzņÄ"mÄ"jus

Es domāju, ka ar tieÅ¡u bumeranga efektu atpakaļ neatgriezÄ«sies nevienas sankcijas. Taču, ja Ä«paÅ¡i aktÄ«vi nostājamies sankciju pusÄ", tad jāapzinās, cik viegli Krievijai pateikt, ka, piemÄ"ram, benzpirÄ"na Å¡protÄ"s tomÄ"r ir par daudz. Vai ka kravas tomÄ"r ies caur Ustjlugu, nevis caur RÄ«gas vai kādu citu Latvijas ostu. RespektÄ«vi, domāju, ka nozÄ«me nevis kādam konkrÄ"tam sankciju veidam, bet attieksmei kopumā, kas var pielikt punktu vai nu tranzÄ«tam, vai pārtikas eksportam.

Visu interviju ar Dzintaru Zaķi lasiet laikrakstā Diena otrdien, 18.martā!

Meļņiks: Mānīgs prieks par atliktajām galvassāpēm

Tagad tas ir noticis arÄ« juridiski. ElektrÄ«bas tirgus atvÄ"rÅ¡anu Saeima atlikusi lÄ«dz nākamā gada 1.janvārim. VarÄ"tu priecāties - vÄ"l Å¡ogad maksāsim mazāk, taču nedroÅ¡Ä«ba par nākotni nav mazinājusies. TieÅ¡i otrādi. ĪpaÅ¡i pÄ"c finanÅ¡u ministra Andra Vilka izteikumiem, ka Å¡oks par elektrÄ«bas tirgus atvÄ"rÅ¡anu nākamgad bÅ«Å¡ot lielāks.

Tas, ka VienotÄ«bas lÄ«deres Solvitas Ä€boltiņas iniciatÄ«vu "uzsist pa liberalizācijas bremzÄ"m" asi kritizÄ" nevis kāds no opozÄ«cijas, bet gan viņas partijas biedrs finanÅ¡u ministrs Andris Vilks, situāciju vÄ"l vairāk sarežģī. Tas ir tieÅ¡s apstiprinājums iepriekÅ¡ izskanÄ"jušām aizdomām par priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu populisma uzvaru lÄ"mumu pieņemÅ¡anā, atklāj iekÅ¡Ä"jās pretrunas patlaban visvairāk valdoÅ¡ajā partijā un motivÄ" vairāk ieklausÄ«ties kritiskās prognozÄ"s par iespÄ"jamām sekām.

Ir acÄ«mredzami, ka Å¡is ir viens no tiem gadÄ«jumiem, kad problÄ"mu risinājuma atcelÅ¡ana uz rÄ«tdienu tās tikai vairo. Neviens nav tik naivs, lai nesaprastu, ka turpmākajos gados elektrÄ«bas cenas tikai turpinās augt. Un ne tikai Krievijas un rietumvalstu domstarpÄ«bu par Ukrainas nākotni dÄ"ļ, ko pÄ"dÄ"jā laikā piesauc kā attaisnojumu visām gaidāmajām problÄ"mām. Pirmkārt, elektrÄ«bas cenas celÅ¡ana ir ieprogrammÄ"ta valsts vÄ"lmÄ" savu budžetu katru gadu papildināt ar 90% no Latvenergo peļņas. Lai nodroÅ¡inātu lÄ«dzekļus attÄ«stÄ«bai, uzņÄ"mums ir tieÅ¡i motivÄ"ts rÅ«pÄ"ties, ka tam atvÄ"lÄ"tie 10% peļņas naudas izteiksmÄ" ir pÄ"c iespÄ"jas lielāki. Otrkārt, lai ko runātu par brÄ«vā tirgus priekÅ¡rocÄ«bām citās jomās, Å¡ajā gadÄ«jumā faktisko monopolstāvokli Latvenergo saglabās arÄ« pÄ"c liberalizācijas. Tie 5-10% tirgus, ko iegÅ«s citi, bÅ«tisku konkurenci neradÄ«s. ĪpaÅ¡i apstākļos, kad ir slikti starpsavienojumi ar elektrÄ«bas eksportÄ"tājvalstÄ«m. TreÅ¡kārt, tirgus apstākļos atkritÄ«s tagad ar likumu noteiktie ierobežojumi un arÄ« nepiecieÅ¡amÄ«ba nemitÄ«gi taisnoties regulatoram. LÄ"mumus pieņemt bÅ«s daudz vienkāršāk.

Ja ir paredzams straujÅ¡ elektrÄ«bas cenas lÄ"ciens, skaidrs, ka no patÄ"rÄ"tāja viedokļa bÅ«tu bijis daudz patÄ«kamāk, ja bÅ«tu tāds kā ieskrieÅ¡anās laiks. Tagad paceltu nedaudz, vÄ"lāk vÄ"l. CilvÄ"ki vieglāk pielāgotos. BÅ«tu lielāka stabilitātes un mājsaimniecÄ«bas izdevumu prognozÄ"jamÄ«bas sajÅ«ta.

Jau RÄ«gas dome savulaik guva smagu mācÄ«bu par neizlÄ"mÄ«bu un pārlieku ilgu laika vilkÅ¡anu jautājumā par transporta biļeÅ¡u cenu celÅ¡anu, kas izrietÄ"ja no energoresursu sadārdzinājuma. Nonāca lÄ«dz tam, ka vienā brÄ«dÄ« biļeÅ¡u cenas bija jāpalielina teju vai uz pusi. Tas, protams, bija Å¡oks patÄ"rÄ"tājiem. Jo Ä«paÅ¡i tāpÄ"c, ka visai drÄ«z cena bija jāceļ atkal.

Var saprast Solvitu Ä€boltiņu, kas gaidāmo vÄ"lÄ"Å¡anu kontekstā gribÄ"ja novÄ"rst visus iespÄ"jamos riskus, kas varÄ"tu atstāt iespaidu uz vÄ"lÄ"tāju attieksmi pret paÅ¡reiz pie varas esoÅ¡ajiem. Å oreiz gan manevrs pÄ"c principa "domāsim par to rÄ«t" var nākt ar smagu atsitienu. SalÄ«dzinoÅ¡i nelielā cenu kāpuma vietā, kas bija paredzams pavasarÄ«, gadumijā paredzamā, Andra Vilka vārdiem runājot, "Å¡okÄ"jošā" tirgus atvÄ"rÅ¡ana vÄ"lÄ"tāju apziņā visu priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu laiku bÅ«s kā tāda nezināma milzu bedre, kurā neizbÄ"gami jāiekrÄ«t.

IespÄ"ja nolÄ«dzināt tās malas, lai var arÄ« izrāpties, diemžÄ"l palaista garām.

Zanders: Mobilizācija

TÄ"mā "ko Krievijas agresija pret Ukrainu nozÄ«mÄ" Lavijai?", Å¡Ä·iet, esam nedaudz iesprÅ«duÅ¡i. No vienas puses, retais noliegs problÄ"mas nozÄ«mi, bet, no otras puses, nekur tālāk par bažām vai nedaudz apokaliptiskām noskaņām arÄ« netiekam.

LÄ«dz ar to, ja mÄ"Ä£inām uztaustÄ«t kādus konkrÄ"tus jautājumus un atbildes, pirmais, pie kura nonākam, ir - kā mums veicas ar ekspertiem droÅ¡Ä«bas jautājumos? Proti, Å¡obrÄ«d tÄ"mu negribot ir monopolizÄ"juÅ¡i sociālo zinātņu un radoÅ¡o profesiju pārstāvji. Tā nebÅ«tu problÄ"ma, ja vien diemžÄ"l arvien bÅ«tiskāki nekļūtu ļoti praktiski, ar valsts aizsardzÄ«bu un iekÅ¡Ä"jo droÅ¡Ä«bu saistÄ«ti jautājumi. Mazliet kaÅ¡Ä·Ä«gi izsakoties, ir, protams, brÄ«niÅ¡Ä·Ä«gi iztirzāt Kremļa retorikas smalkumus, tomÄ"r vienā brÄ«dÄ« gribas arÄ« zināt, vai ir vÄ"l kāds variants paralÄ"li lÄ"mumam brÄ«dÄ« x steidzÄ«gi notÄ«ties no Å¡Ä«s valsts. Tas nav pārmetums mÅ«su AizsardzÄ«bas ministrijai vai NBS cilvÄ"kiem, jo, pirmkārt, nevar teikt, ka viņi nerunātu, otrkārt, situācija ir nepierasta. VienkārÅ¡i bÅ«tu jauki, ja sabiedrÄ«bu vairāk uzrunātu cilvÄ"ki, kuri ko saprot no militārajām un civilās aizsardzÄ«bas lietām.

Otrkārt, ieteicams bÅ«tu mÅ«su droÅ¡Ä«bas spÄ"kiem atsvaidzināt savu t.s. sabiedrisko attiecÄ«bu stratÄ"Ä£iju, jo - tikpat skaidra kā nepiecieÅ¡amÄ«ba palielināt finansÄ"jumu Å¡iem spÄ"kiem ir arÄ« cilvÄ"ku skepse par to, kā tiek izlietota budžeta nauda. Citiem vārdiem sakot, AM, NBS, Zemessardzei, robežsargiem utt. vajadzÄ"tu panākt tādu uzticamÄ«bas lÄ«meni, lai ļaudis nespļautu zili zaļu par papildu naudu "militāristiem", kuru "izzags kā vienmÄ"r Å¡ajā valstÄ«". Saprotams, ka grÅ«tÄ«bas rada tas, ka Å¡ajā sfÄ"rā objektÄ«vi ir zināmi informācijas ierobežojumi, tomÄ"r uzdevums nav arÄ« bezcerÄ«gs.

TreÅ¡kārt, ja runa ir par palielināta finansÄ"juma "adresātiem", tad Å¡obrÄ«d visnopietnāk, Å¡Ä·iet, bÅ«tu jāpievÄ"rÅ¡as kiberdroÅ¡Ä«bai. Mazliet vulgarizÄ"jot - diez vai tuvākā gada pusotra laikā sagaidÄ«sim Krievijas tankus Å¡Ä·Ä"rsojam robežu, toties mÄ"Ä£inājumus paralizÄ"t mÅ«su banku, energosistÄ"mu utt. gan, turklāt, lai izteiktu šādu prognozi, nav jābÅ«t nervozam cilvÄ"kam. Pirmkārt, tādus mÄ"Ä£inājumus Baltija jau ir piedzÄ«vojusi, otrkārt, kiberuzbrukumu "žanrs" uzbrucÄ"jam ir ļoti izdevÄ«gs, jo var sasniegt daudz arÄ« bez "boots at the ground".

Ceturtkārt, nemānÄ«sim sevi ar cerÄ«bu, ka Krievija "nomierināsies" (piemÄ"ram, naftas cenu krituma vai citu ekonomisko problÄ"mu dÄ"ļ). TieÅ¡i otrādi - jo lielākas bÅ«s tās problÄ"mas, jo agresÄ«vāka tā kļūs. LÄ«dz ar to mÄ"s esam principiāli jaunā situācijā tuvākā gada - triju perspektÄ«vā. Jācer, ka to saprot arÄ« mÅ«su politiÄ·i, kuri nevis ierasti sacentÄ«sies priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu vairāksolÄ«Å¡anā, ko var atļauties (lai cik tas kaitinoÅ¡i) miera laikos, bet domās un rÄ«kosies kategorijās, kā saglabāt Å¡Ä«s valsts neatkarÄ«bu. RespektÄ«vi, partijām tuvākajos mÄ"neÅ¡os ir jāpiedāvā nevis klasiskās programmas "kaut ko par visu", bet precÄ«zi priekÅ¡likumi Latvijas kā valsts vājo vietu aizsardzÄ«bai.