Atbalsts elektrības ražotājiem - solītā 28 miljonu ietaupījuma vietā pretējs efekts

Grozot atbalsta metodiku elektrÄ«bas ražotājiem, Ekonomikas ministrija (EM) solÄ«ja 28 miljonu eiro ietaupÄ«jumu, bet rezultāts gan var izrādÄ«ties pilnÄ«gi pretÄ"js, piektdien, 21.martā, vÄ"sta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kopÅ¡ 2012.gada Latvijas Ekonomikas ministrijas viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrÄ«bas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). ToreizÄ"jais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikÅ¡anai minÄ"ja pat Liepājas metalurga krahu - tas liecinot, ka trauksme par subsidÄ"tās enerÄ£ijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

"Å Ä«s izmaksas jau drÄ«zumā var apdraudÄ"t ne tikai mÅ«su uzņÄ"mumu konkurÄ"tspÄ"ju, bet arÄ« atseviÅ¡Ä·os gadÄ«jumos dzÄ«votspÄ"ju," tā Pavļuts. Rezultātā 2013.gada vasarā tika pieņemti grozÄ«jumi MK 211.noteikumos par atbalstu lielajām koÄ£enerācijas stacijām. Å o grozÄ«jumu rezultātā EM solÄ«ja, ka tiks ietaupÄ«ti vismaz 28 miljoni eiro gadā. Jau tobrÄ«d DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ä€beles informāciju, rakstÄ«ja, ka faktiski AS Latvenergo dabasgāzes stacijām Å¡o reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013.gada dati, Å¡is apgalvojums pierādās arÄ« skaitļos.

Procentuāli lielākais atbalsta saņÄ"mÄ"js caur OIK jau tradicionāli ir valsts kapitālsabiedrÄ«ba a/s Latvenergo, kas 2013.gadā saņÄ"ma 37,8% no kopÄ"jā atbalsta apjoma jeb 79,2 miljonus eiro virs tirgus cenas. PārÄ"jās dabasgāzes stacijas radÄ«ja 56,7 miljonu eiro izmaksas virs tirgus cenas jeb 27%, bet atjaunojamie energoresursi - 74 miljonus eiro jeb 35,2%. Turklāt sakarā ar TEC-2 jaudu palielināšanu 2013. gada pÄ"dÄ"jā ceturksnÄ«, valsts atbalsts Latvenergo palielinājās par 3,8 miljoniem eiro, savukārt izmainÄ«tā atbalsta mehānisma (MK 221.noteikumi) piemÄ"roÅ¡anas dÄ"ļ, Latvenergo saņÄ"ma vÄ"l papildu 2,9 miljonus eiro.

Ja Å¡os datus analizÄ" kalendārā gada ietvaros, par pamatu ņemot TEC 2013.gadā faktiski saražoto elektroenerÄ£iju, veidojas situācija, ka jaudu palielināšanas dÄ"ļ atbalsts Latvenergo pieaug par 15,2 miljoniem eiro, bet izmainÄ«tā atbalsta mehānisma dÄ"ļ - vÄ"l par 4,3 miljoniem eiro, kopā veidojot 19,6 miljonus eiro. No Å¡Ä« nav saprotams, kur EM saskatÄ«ja 28 miljonu eiro samazinājumu?

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas Bizness piektdien, 21.martā!

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalīsies 14 kandidātu saraksti

24.maija Eiropas Parlamenta (EP) vÄ"lÄ"Å¡anās Latvijā piedalÄ«sies 14 deputātu kandidātu saraksti, aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja Centrālās vÄ"lÄ"Å¡anu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadÄ«tāja KristÄ«ne BÄ"rziņa.

Kandidātu sarakstus šā gada EP vÄ"lÄ"Å¡anām lÄ«dz Å¡odienai, kad noslÄ"dzās pieteikÅ¡anās, iesnieguÅ¡as partija Suverentitāte, apvienÄ«ba Visu Latvijai!-TÄ"vzemei un brÄ«vÄ«bai/LNNK, partija Saskaņa, Latvijas AtdzimÅ¡anas partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latvijas Krievu savienÄ«ba, partija VienotÄ«ba, partija Alternative, Zaļo un zemnieku savienÄ«ba, partija Par prezidentālu republiku, Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«ba, Latvijas Sociālistiskā partija, partija Latvijas attÄ«stÄ«bai un KristÄ«gi demokrātiskā savienÄ«ba, kura savu kandidātu sarakstu CVK iesniedza Å¡o pÄ"cpusdien.

Kandidātu sarakstos kopā pieteikts 171 deputātu kandidāts. Septiņos kandidātu sarakstos iekļauts lielākais iespÄ"jamais deputātu kandidātu skaits - 16 kandidāti, savukārt pārÄ"jos sarakstos pieteikto kandidātu skaits ir no seÅ¡i lÄ«dz 14. SalÄ«dzinoÅ¡i iepriekÅ¡Ä"jās, 2009.gada EP vÄ"lÄ"Å¡anās, piedalÄ«jās 17 deputātu kandidātu saraksti un 186 deputātu kandidāti.

CVK apkopotā informācija liecina, ka divas treÅ¡daļas jeb 65% EP deputātu kandidātu ir vÄ«rieÅ¡i, bet 35% - sievieÅ¡u. Deputātu kandidātu vidÄ"jais vecums ir 46,5 gadi. Vecākajam deputātu kandidātam vÄ"lÄ"Å¡anu dienā bÅ«s 79 gadi, bet jaunākajam - 23 gadi.

94% EP deputātu kandidātu ir augstākā izglÄ«tÄ«ba, bet 6% - vidÄ"jā izglÄ«tÄ«ba. SalÄ«dzinot ar 2009.gada vÄ"lÄ"Å¡anām, deputātu kandidātu ar augstāko izglÄ«tÄ«bu Ä«patsvars ir pieaudzis par astoņiem procentpunktiem. 2009.gada vÄ"lÄ"Å¡anās augstākā izglÄ«tÄ«ba bija 86% EP deputātu kandidātu.

VÄ"l zināms, ka gandrÄ«z divas treÅ¡daļas jeb 59% EP deputātu kandidātu dzÄ«vo RÄ«gā, kā arÄ« diviem deputātu kandidātiem bez Latvijas pilsonÄ«bas ir arÄ« ASV un Austrālijas pilsonÄ«ba. Citu ES dalÄ«bvalstu pilsoņu Latvijas EP deputātu kandidātu vidÅ« nav.

CVK sÄ"de, kurā plānots reÄ£istrÄ"t Å¡onedÄ"ļ iesniegtos deputātu kandidātu sarakstus, notiks rÄ«t, 21.martā, plkst.12 CVK biroja telpās SmilÅ¡u ielā 4, RÄ«gā. Savukārt EP vÄ"lÄ"Å¡anu deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze notiks treÅ¡dien, 26.martā, plkst.14 Saeimas nama Sarkanajā zālÄ", JÄ"kaba ielā 11.

Kā ziņots, Suverenitātes saraksta līderi ir biedrības Sodeistvie darbinieks Pāvels Sidorovs, SIA President darbinieks Edvīns Puķe un Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības darbiniece Guntra Vīksna, savukārt no nacionālās apvienības attiecīgie kandidāti ir EP deputāts Roberts Zīle, tieslietu ministre Baiba Broka un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols.

Saskaņas saraksta lÄ«deri ir Saeimas deputāts Boriss Cilevičs, RÄ«gas 28.vidusskolas direktors Guntars Jirgensons un Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. No Latvijas AtdzimÅ¡anas partijas pirmie kandidāti ir ārsts un profesors Andris Rubins, zinātniece AstrÄ«da Skrinda un pensionārs ar Ä£eogrāfa izglÄ«tÄ«bu Valdis Å teins. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partiju attiecÄ«gajās vietās sarakstā pārstāv partijas valdes loceklis, SIA Atjaunojamo energoresursu un viedo tÄ«klu tehnoloÄ£iskais parks valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Jānis Dinevičs, partijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Aivars Timofejevs un ārste, Latvijas Pediatru asociācijas valdes locekle Margarita Krauča.

Latvijas Krievu savienÄ«bas (LKS) lÄ«deri ir paÅ¡reizÄ"jā EP deputāte, LKS valdes lÄ«dzpriekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Tatjana Ždanoka, LKS valdes lÄ«dzpriekÅ¡sÄ"dÄ"tājs un EP deputāta palÄ«gs Miroslavs Mitrofanovs un LKS valdes loceklis, 40.vidusskolas skolotājs Vladislavs Rafaļskis, bet partijai VienotÄ«ba tie ir bijuÅ¡ais Ministru prezidents, Saeimas deputāts Valdis Dombrovskis, EP deputāte Sandra Kalniete un bijuÅ¡ais aizsardzÄ«bas ministrs, Saeimas deputāts Artis Pabriks.

No Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta startÄ" paÅ¡reizÄ"jais EP deputāts AlfrÄ"ds Rubiks, Valsts ieņÄ"mumu dienesta Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Jeļena Jakovļeva un Latvijas Nākotnes institÅ«ta valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs un eiroskeptiÄ·is Normunds Grostiņš. No partijas Par prezidentālu republiku uz EP kandidÄ"s SIA Hotel Apartment Rigaapartment strādnieks Augusts KÅ«ravs, SIA Sauna PRO veikala vadÄ«tājs Margots Rotbergs, AS Komunālprojekts izpilddirektore Margarita Visocka.

No Alternatives ar pirmo numuru kandidÄ" paÅ¡reizÄ"jais EP deputāts Aleksandrs Mirskis, tālāk sarakstā seko partijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja, SIA Autoradio RÄ«ga valdes locekle Natālija Bokučava un Latvijas DzÄ«vokļu Ä«paÅ¡nieku asociācijas valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Andrejs Ä€damsons. No Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«bas uz EP kandidÄ" arÄ« uzņÄ"mÄ"js Mārtiņš Bondars, Preiļu novada domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Aldis Adamovičs un Saldus novada paÅ¡valdÄ«bas domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Indra Rassa. No Zaļo un zemnieku savienÄ«bas saraksta ar pirmo numuru startÄ"s Saeimas deputāts Andris BÄ"rziņš, tālāk sarakstā seko bijusÄ« Eiropas Komisijas pārstāvniecÄ«bas Latvijā vadÄ«tāja, Latvijas vÄ"stniece Ä'Ä£iptÄ" Iveta Å ulca un deputāte Iveta Grigule.

No partijas Latvijas attÄ«stÄ«bai ar pirmo numuru uz EP startÄ" režisors, bijuÅ¡ais Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, tālāk sarakstā seko bijuÅ¡ais ārlietu ministrs Rihards PÄ«ks un LEIK valdes loceklis, ilggadÄ"js Einara RepÅ¡es domubiedrs Dans Titavs. Ar pirmo numuru no KristÄ«gi demokrātiskās savienÄ«bas saraksta kandidÄ" labdarÄ«bas fonda "Prioritāte" valdes loceklis Mareks Raups, tālāk sarakstā seko Latvijas Sociālās tirgus ekonomikas institÅ«ta valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Armands Agrums un Inčukalna novada domes deputāts Jānis Liepiņš.

Par elektrību līdz gada beigām varēs maksāt pēc Starta un Pamata tarifa

Å…emot vÄ"rā izmaiņas likumdoÅ¡anā, kas paredz atlikt elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu mājsaimniecÄ«bām lÄ«dz 2015.gada 1.janvārim, no šā gada 1.aprīļa lÄ«dz gada beigām AS Latvenergo turpinās pārdot elektroenerÄ£iju atbilstoÅ¡i lÄ«dz Å¡im spÄ"kā esoÅ¡ajiem lÄ«gumiem un par Starta un Pamata tarifu.

Saeima Å¡odien pieņÄ"ma grozÄ«jumus ElektroenerÄ£ijas tirgus likumā, kas nosaka, ka lÄ«dz gada beigām saglabāsies arÄ« lÄ«dz Å¡im spÄ"kā esošā norÄ"Ä·inu kārtÄ«ba un klients #1.aprīļa par pirmajām 1200 patÄ"rÄ"tajām kilovatstundām (kWh) norÄ"Ä·ināsies pÄ"c Starta tarifa, bet par pārÄ"jām - pÄ"c Pamata tarifa.

Latvenergo biznesa portālam Nozare.lv norādÄ«ja, ka, ja klients vÄ"las saņemt elektroenerÄ£iju pÄ"c jaunā tirgus lÄ«guma nosacÄ«jumiem, "Latvenergo" šādu iespÄ"ju nodroÅ¡inās. Plašāka informācija pieejama, sazinoties ar Latvenergo klientu servisu.

Tiem klientiem, kuri jau paspÄ"juÅ¡i izvÄ"lÄ"ties kādu no Elektrum produktiem un savu izvÄ"li apstiprinājuÅ¡i, Latvenergo jau ir nosÅ«tÄ«jusi informāciju, ka nodroÅ¡ina iespÄ"ju izmantot lÄ«gumā noteiktās tiesÄ«bas atteikties no noslÄ"gtā elektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bas lÄ«guma, tādÄ"jādi turpinot iegādāties elektroenerÄ£iju pÄ"c spÄ"kā esoÅ¡ajiem tarifiem un lÄ«dzÅ¡inÄ"jās norÄ"Ä·inu kārtÄ«bas.

Latvenergo komercdirektors Uldis Bariss skaidroja, ka Latvenergo klienti patlaban ir gandrÄ«z visas Latvijas mājsaimniecÄ«bas, tādÄ"ļ energokompānijas informatÄ«vajā kampaņā 2014.gada janvārÄ« un februārÄ« tika sniegta plaÅ¡a informācija par elektroenerÄ£ijas tirgu, tā darbÄ«bas principiem un piedāvātajām norÄ"Ä·inu iespÄ"jām.

"Kopā ar tobrÄ«d aktuāliem produktu piedāvājumiem nosÅ«tÄ«jām arÄ« informāciju par elektrÄ«bas cenu veidojoÅ¡ajām sastāvdaļām. Å Ä« informācija ikvienam mājsaimniecÄ«bu klientam bÅ«s noderÄ«ga arÄ« gada beigās, kad bÅ«s jāizvÄ"las starp jaunajiem produktiem un tirgotājiem, lai slÄ"gtu elektroenerÄ£ijas iegādes lÄ«gumu 2015.gadam," uzsvÄ"ra Bariss.

Latvenergo informācijas kanālos ir pieejama vispārÄ«ga tirgus informācija, kā arÄ« ikvienam klientam ir iespÄ"ja mājaslapā www.latvenergo.lv un klientu portālā www.e-latvenergo.lv sekot lÄ«dzi elektroenerÄ£ijas tirgus aktualitātÄ"m - cenai un tās ietekmÄ"joÅ¡u faktoru dinamikai. Portālā ikviens var iepazÄ«ties ar visām elektrÄ«bas cenu veidojošām komponentÄ"m.

Latvenergo atgādina, ka elektroenerÄ£ijas cena veido treÅ¡daļu no kopÄ"jā maksājuma par patÄ"rÄ"to elektroenerÄ£iju. ElektroenerÄ£ijas cenu nosaka tirgus darÄ«jumi elektroenerÄ£ijas biržā. Tie arÄ« ietekmÄ"s 2015.gada elektroenerÄ£ijas tirgus piedāvājumus.

Jau ziņots, ka Saeima Å¡odien galÄ«gajā lasÄ«jumā pieņÄ"ma grozÄ«jumus ElektroenerÄ£ijas tirgus likumā, paredzot, ka mājsaimniecÄ«bām elektroenerÄ£ijas tirgu atvÄ"rs no 2015.gada 1.janvāra, nevis no šā gada 1.aprīļa, kā tas bija plānots iepriekÅ¡.

Vienlaikus Å¡ogad tiks saglabāti regulÄ"tie elektroenerÄ£ijas tarifi un mājsaimniecÄ«bas par elektrÄ«bu varÄ"s maksāt saskaņā ar lÄ«dzÅ¡inÄ"jiem nosacÄ«jumiem.

Viens no elektroenerÄ£ijas tirgotājiem Baltcom ir gatavs tiesāties par Saeimas Å¡odien pieņemto lÄ"mumu un komersants patlaban vÄ"rtÄ" situāciju un konsultÄ"jas ar juristiem.

Savukārt Igaunijas energokompānijas 220 Energia meitasuzņÄ"mums Latvijā SIA 220 EnerÄ£ija neprotestÄ"s pret Saeimas Å¡odien pieņemto lÄ"mumu. 220 EnerÄ£ija pauda cerÄ«bu, ka tirgus atvÄ"rÅ¡anas atlikÅ¡ana radÄ«s arÄ« ieguvumus, piemÄ"ram, tiks iegÅ«ts laiks, lai vÄ"lreiz pārskatÄ«tu Latvijas elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anas pamatprincipus.