Iedzīvotāji par negodīgāko uzskata Saeimu, par godīgāko - VUGD

IedzÄ«votāji biežāk kritiski nekā pozitÄ«vi vÄ"rtÄ" Saeimu, un, runājot par korupciju, kā negodÄ«gu to raksturo 38,8% iedzÄ«votāju, bet kā godÄ«gu - 20,3%, vÄ"sta portāls db.lv, atsaucoties uz SKDS veikto aptauju pÄ"c Korupcijas novÄ"rÅ¡anas un apkaroÅ¡anas biroja (KNAB) pasÅ«tÄ«juma.

Muitu kā negodÄ«gu raksturojuÅ¡i 36%, kā godÄ«gu - 20,3% respondentu, bet Ceļu policija minÄ"ta kā trešā negodÄ«gākā institÅ«cijā - atbildÄ"juÅ¡i 36%, bet kā godÄ«gu - 22,2%. Latvijas privātos uzņÄ"mumus par negodÄ«giem uzskata 31,9% gadÄ«jumos, kā godÄ«gus tos minÄ"juÅ¡i 18,6%, bet Latvijas valdÄ«bu kā negodÄ«gu raksturo 34,4%, kā godÄ«gu - 22,6%.

Savukārt par visgodÄ«gāko institÅ«ciju iedzÄ«votāji aptaujā nodÄ"vÄ"juÅ¡i Valsts ugunsdzÄ"sÄ«bas un glābÅ¡anas dienestu (VUGD), kristÄ«gā baznÄ«cu, Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ru, valsts un paÅ¡valdÄ«bas iestādes, kā arÄ« prezidentu.

Kā liecina veiktais pÄ"tÄ«jums, lielākā daļa no Å¡Ä«m institÅ«cijām saglabājuÅ¡as savu vietu un palielinājuÅ¡as reitingu, divu gadu laikā gan pasliktinājies baznÄ«cas novÄ"rtÄ"jums.

Tāpat starp godÄ«gākajām institÅ«cijām minÄ"ta PilsonÄ«bas un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Zemesgrāmata un Valsts dienests, Valsts ieņÄ"mumu dienests, Valsts kontrole un biedrÄ«bas/nodibinājumi.

Advokāts: Biznesu glābj izlēmīgums, gremdē - laika vilkšana

GrÅ«tÄ«bas norÄ"Ä·ināties, nenomaksāti nodokļi, aizkavÄ"ta algu izmaksa - dažas no parādÄ«bām, kas diemžÄ"l kļūst par uzņÄ"mÄ"ju ikdienu ekonomikas stagnācijas vai lejupslÄ«des laikos. UzņÄ"mumu maksātspÄ"ja uz laiku var kļūt apgrÅ«tināta, taču ekonomiski pamatotu biznesu var glābt teju vienmÄ"r. Ja vien uzņÄ"muma Ä«paÅ¡nieki ir gatavi izlÄ"mÄ«gai un savlaicÄ«gai rÄ«cÄ«bai.

PÄ"c mana novÄ"rojama vismaz pusÄ" maksātnespÄ"jas gadÄ«jumu vainojama ir "laika vilkÅ¡ana" cerÄ«bā, ka grÅ«tÄ«bas atrisināsies paÅ¡as no sevis.

Vispirms jāmÄ"Ä£ina TAP

Tikko uzņÄ"mumam parādās nozÄ«mÄ«gas problÄ"mas izpildÄ«t saistÄ«bas pret kreditoriem, uzreiz jāvÄ"rtÄ", vai nav lietderÄ«gi paÅ¡iem iniciÄ"t Tiesiskās aizsardzÄ«bas procesu (TAP) - pirms maksātnespÄ"ju nav rosinājis kāds no kreditoriem. Jo laicÄ«gāk uzņÄ"muma Ä«paÅ¡nieki apzinās, ka perspektÄ«vā bÅ«s grÅ«tÄ«bas, jo ātrāk un kvalitatÄ«vāk var sagatavot pamatotu TAP pasākumu plānu, lai biznesu glābtu. Jāņem vÄ"rā, ka TAP plāns ir jāapstiprina kreditoriem, tāpÄ"c tam ir jābÅ«t skaidram un loÄ£iskam. TAP plāns ir ceļvedis turpmākajiem diviem gadiem - kā tiks atveseļots uzņÄ"mums un kādos termiņos, apmÄ"ros kreditori saņems savu naudu.

TAP plāna saskaņojums jāiegÅ«st divās - nodroÅ¡ināto un nenodroÅ¡ināto - kreditoru grupās. Pāns ir saskaņots, ja to atbalsta 2/3 no nodroÅ¡inātajiem kreditoriem (pamatparāda apmÄ"rā) un vairāk nekā puse no kopÄ"jās nenodroÅ¡ināto kreditoru (pamatparāda) prasÄ«jumu summas.

Lielākā bÄ"da ir tad, ja par risinājumiem sāk domāt vien tad, kad parādi jau tiesā iztiesāti un tiesu izpildÄ«tājs jau uzsācis tiesas nolÄ"muma izpildi - apÄ·Ä«lājis bankas kontus, sācis mantas pārdoÅ¡anu utt. Vai arÄ«, kad tiesu izpildÄ«tājs savu darbu jau ir pabeidzis un mantu pārdevis. Nereti uzņÄ"mÄ"ji pārvÄ"rtÄ" savas spÄ"jas tikt galā ar augoÅ¡ajiem nodokļu parādiem. Tie krājas, krājas lÄ«dz vadzis lÅ«zt, bet šādos apstākļos situāciju jau kontrolÄ" kreditors.

Jāatceras, ka pastāv arÄ« tāds TAP "paveids" kā "ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas process" - Ä€TAP. BÅ«tiskākās atÅ¡Ä·irÄ«bas: TAP gadÄ«jumā vispirms tiesā tiek ierosināta TAP lieta, un tad divu mÄ"neÅ¡u laikā parādniekam ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo TAP pasākumu plāns (izstrādes termiņu var pagarināt par vienu mÄ"nesi). Kad plāns ir saskaņots, to sniedz tiesā, tiesa to apstiprina un pasludina TAP procesu. Ä€TAP gadÄ«jumā parādniekam jābÅ«t apveltÄ«tam ar lielāku paÅ¡iniciatÄ«vu - savlaicÄ«gi jāizstrādā TAP plāns, paÅ¡am tas jāsaskaņo ar kreditoriem un jāiesniedz to apstiprināšanai tiesā.

Ä€TAP ir piemÄ"rots gadÄ«jumos, kad parādniekam ir nedaudz kreditoru, nav strÄ«da par tiesÄ«bām un TAP plānu var saskaņot ar kreditoriem ātrāk. Savukārt TAP bÅ«s piemÄ"rotāks, ja parādniekam kreditoru ir vairāk, tiesu izpildÄ«tājs draud uzsākt tiesas nolÄ"muma izpildi un izpārdot mantu vai arÄ« nesamÄ"rÄ«gi aug nodokļu parādu nokavÄ"juma naudas u.c. lÄ«dzÄ«gos gadÄ«jumos, kad laiks nav parādnieka sabiedrotais.

LÄ«dz ar tiesas lÄ"mumu par TAP lietas ierosināšanu parādnieks tiek pasargāts no tÅ«lÄ«tÄ"jām nelabvÄ"lÄ«gām sekām (tiek apturÄ"ta parādu piedziņa, aktÄ«vu un kontu apÄ·Ä«lāšana, kreditori nedrÄ«kst iesniegt tiesā maksātnespÄ"jas pieteikumu, apstājas lÄ«gumsodu pieaugums, kā arÄ« nodokļu prasÄ«jumu nokavÄ"juma naudas aprÄ"Ä·ināšana) un iegÅ«st laiku divus, trÄ«s mÄ"neÅ¡us TAP pasākumu plāna izstrādei un saskaņoÅ¡anai ar kreditoriem.

Brīdinājuma signāli

PazÄ«mes, kad likuma izpratnÄ" ir saskatāmas uzņÄ"muma maksātnespÄ"ja, tātad - ir iestājies risks no kreditoriem saņemt maksātnespÄ"jas procesa pieteikumu un bÅ«tu jāsāk rÄ«koties (patiesÄ«bā gan, jārÄ«kojas bÅ«tu bijis jau agrāk).

Pirmkārt, piemÄ"rojot piespiedu izpildes lÄ«dzekļus, nav bijis iespÄ"jams izpildÄ«t tiesas nolÄ"mumu par parāda piedziņu no parādnieka.

Otrkārt, parādnieks - SIA vai akciju sabiedrÄ«ba - nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistÄ«bas, no kurām pamatparāda summa atseviÅ¡Ä·i vai kopā pārsniedz 4268 eiro (attiecÄ«bā uz pārÄ"jiem uzņÄ"mumiem Å¡is slieksnis ir 2134 eiro). SaistÄ«bām ir iestājies izpildes termiņš, parādnieks trÄ«s nedÄ"ļu laikā no kreditora/u brÄ«dinājuma par nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespÄ"jas procesa pieteikumu nav samaksājis parādu vai nav cÄ"lis pamatotus iebildumus pret prasÄ«jumu.

TreÅ¡kārt, parādnieks nav pilnÄ«bā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitÄ"juma atlÄ«dzÄ«bu sakarā ar nelaimes gadÄ«jumu darbā vai arodslimÄ«bu vai nav veicis sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātās iemaksas divu mÄ"neÅ¡u laikā no izmaksai noteiktās dienas. 

Ceturtkārt, parādnieks nespÄ"j nokārtot parādsaistÄ«bas, kurām iestājies izpildes termiņš.

BÅ«tiski - ir ļoti rÅ«pÄ«gi jāseko lÄ«dzi no kreditoriem saņemtajām pretenzijām, jo maksātnespÄ"jas pieteikumu tiesā kreditors nevar iesniegt, iepriekÅ¡ par to vismaz trÄ«s nedÄ"ļas iepriekÅ¡ nebrÄ«dinot parādnieku. Uz šādiem kreditoru brÄ«dinājumiem parādniekam jāreaÄ£Ä" un jāceļ pamatoti iebildumi!

No valsts gaida ieinteresÄ"tÄ«bu

DeklaratÄ«vi runājot par atbalstu vietÄ"jiem uzņÄ"mÄ"jiem, politiÄ·iem bÅ«tu jāatceras, ka TAP ir pÄ"dÄ"jais pieejamais tiesiskais instruments pirms maksātnespÄ"jas procesa, kad valsts patiešām var palÄ«dzÄ"t biznesam atgÅ«ties no ārÄ"ju apstākļu radÄ«tām grÅ«tÄ«bām. PiemÄ"ram, valsts (VID personā) var elastÄ«gāk atbalstÄ«t iesniegtos TAP plānus, kritiskos gadÄ«jumos, kad uzņÄ"mums ir Ä«paÅ¡i bÅ«tisks (darba vietas, pienesums ekonomikā) ļaut samazināt/dzÄ"st arÄ« daļu no nodokļu pamatparādiem.

NozÄ«mÄ«gs atspaids bÅ«tu attieksmes maiņa pret nodokļu maksātājiem, proti, ka labāk atlikt nodokļu samaksas termiņu, piemÄ"rot elastÄ«gu samaksas grafiku, nekā panākt biznesa "finālu" un Ä«paÅ¡nieku - darba devÄ"ju - emigrāciju. SaprotoÅ¡a un, galvenais, ieinteresÄ"ta attieksme no valsts puses bÅ«tu nekreņķÄ"ties par dažu desmitu eiro nesakritÄ«bām atskaitÄ"s un nesākt dārgu procesu šādu "pārkāpumu" novÄ"rÅ¡anai. Pietiktu ar iejÅ«tÄ«gu brÄ«dinājumu, lai uzņÄ"mÄ"js var pelnÄ«t, nevis pavadÄ«t laiku dokumentu pārrakstÄ«Å¡anā.

Un visbeidzot - daudz pieminÄ"tā nodokļu politika. Laikā, kad Latvija kļūst par vienu no lielvalstu ekonomiskā kara dalÄ«bniecÄ"m, adekvāta bÅ«tu mazo biznesu aktÄ«vi atbalstoÅ¡a politika. Vismaz mikrouzņÄ"muma nodoklis kā sevi pierādÄ«jis risinājums bÅ«tu atstājams esoÅ¡ajā - 9% - redakcijā. KamÄ"r Latvijā vÄ"l ir palikuÅ¡i Å¡Ä« un citu nodokļu maksātāji.

Vilks: Vienošanās par nodokļu politiku

Straujiem soļiem tuvojas nākamā gada valsts budžeta sagatavoÅ¡anas laiks, tāpÄ"c vÄ"los uzsvÄ"rt stabilas nodokļu politikas nozÄ«mi, kas ne tikai sniedz pārliecÄ«bu uzņÄ"mÄ"jiem - mÅ«su tautsaimniecÄ«bas dzinÄ"jspÄ"kam -, bet arÄ« risina ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas problÄ"mu, kas aktuāla kā Latvijā, tā arÄ« citās Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s.

ValdÄ«ba Å¡ajā nedÄ"ļā jau atbalstÄ«ja grozÄ«jumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz ierobežot iespÄ"ju nesaprātÄ«gi bieži grozÄ«t nodokļu likmes. Tāpat jau Å¡odien FinanÅ¡u ministrija (FM) kopā ar saviem sociālajiem un sadarbÄ«bas partneriem Latvijas Darba devÄ"ju konfederāciju un Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameru parakstÄ«s kopÄ«gas sadarbÄ«bas rezultātā tapuÅ¡o Nodokļu politikas stratÄ"Ä£iju 2015.-2017.gadam, kas iezÄ«mÄ" bÅ«tiskākos Å¡ajā laika posmā paveicamos uzdevumus, lai nodroÅ¡inātu uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas vides prognozÄ"jamÄ«bu un konkurÄ"tspÄ"ju, stabilus un pietiekamus valsts budžeta ieņÄ"mumus publisko funkciju un pakalpojumu finansÄ"Å¡anai, kā arÄ« ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu.

MinÄ"tā vienoÅ¡anās paredz pakāpeniski samazināt darbaspÄ"ka nodokļu slogu, nepalielināt Å¡obrÄ«d spÄ"kā esošās valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātās iemaksas likmes darba devÄ"jiem un ņÄ"mÄ"jiem. Tāpat plānots pilnveidot esoÅ¡o MikrouzņÄ"mumu nodokļa režīmu, lai nodroÅ¡inātu tā ilgtspÄ"ju, kā arÄ« Ä«stenot citus pasākumus gan nodokļu sloga mazināšanai, gan sistÄ"mas pilnveidoÅ¡anai.

Runājot par nodokļu politikas stabilitāti, arvien jāatgriežas pie jautājuma par Ä"nu ekonomikas mazināšanu, jo Ä"nu ekonomikas rezultātā tiek apgrÅ«tināta nodokļu ieņÄ"mumu prognozÄ"jamÄ«ba, kā arÄ« mazāku valsts budžeta ieņÄ"mumu dÄ"ļ samazinās arÄ« valsts iespÄ"jas risināt dažādus aktuālus jautājumus, piemÄ"ram, sociālās problÄ"mas.

IespÄ"jams, nākamajām valdÄ«bām var rasties situācijas, kad bÅ«tu nepiecieÅ¡ams pārskatÄ«t nodokļu likmes. TomÄ"r tas bÅ«tu pieļaujams vienÄ«gi ar nosacÄ«jumu, ka notikuÅ¡as pilnvÄ"rtÄ«gas diskusijas ar sadarbÄ«bas partneriem par jaunajām prioritātÄ"m, kurām attiecÄ«gajā gadā nepiecieÅ¡ams papildu finansÄ"jums.

Atgriežoties pie jautājuma par ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu, vÄ"los uzsvÄ"rt, ka Å¡im jautājumam, ko sekmÄ«gi sākusi risināt Å¡Ä« valdÄ«ba, jābÅ«t arÄ« nākamās valdÄ«bas prioritāšu augÅ¡galā, tas nevar palikt tikai priekÅ¡vÄ"lÄ"Å¡anu laika lozungu lÄ«menÄ«. TādÄ"ļ aicinu politiskās partijas, kas veidos nākamo valdÄ«bu, pievÄ"rst Å¡ai problÄ"mai Ä«paÅ¡u uzmanÄ«bu un sekmÄ"t ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanos.

Ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanai FM jau iepriekÅ¡ rosināja ieviest diferencÄ"tu ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu. Tāpat aicinājām atbalstÄ«t minimālās algas paaugstināšanu un atbalstu Ä£imenÄ"m ar bÄ"rniem. DiemžÄ"l priekÅ¡likums par diferencÄ"ta ar IIN neapliekamā minimuma ievieÅ¡anu neguva politisko atbalstu, tomÄ"r pie Å¡Ä« jautājuma bÅ«tu vÄ"rtÄ«gi atgriezties, lai veicinātu iedzÄ«votāju labklājÄ«bu. TādÄ"jādi augtu zemo algu saņÄ"mÄ"ju ienākumi un nevienlÄ«dzÄ«ba starp sociālajām grupām mazinātos.

Nodokļu politikas stabilitāte ir jautājums, par kuru jābūt atbildīgiem visiem - gan politikas veidotājiem, gan nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Tas ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai valsts izaugsmei.