LĀB: Veselības aprūpes finansēšanas likums jāpārstrādā

Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba (LÄ€B) aicina Saeimas komisijas atdot likumprojektu "VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likums" atpakaļ VeselÄ«bas ministrijai (VM) pārstrādāšanai. LÄ€B valde, rÅ«pÄ«gi izskatÄ«jusi likumprojektu, starptautiskos un vietÄ"jo speciālistu atzinumus kā arÄ« iesniegtos priekÅ¡likumus likumprojekta 2.lasÄ«jumam, secinājusi, ka nepiecieÅ¡amie un iesniegtie labojumi krietni pārsniedz komisijas iespÄ"jas sakārtot likumu redakcionālā lÄ«menÄ«.

LÄ€B uzskata, ka likumā valsts finansÄ"to veselÄ«bas aprÅ«pes pamatpakalpojumu skaitā obligāti jāparedz primārās veselÄ«bas aprÅ«pes un vienkāršāko, salÄ«dzinoÅ¡i lÄ"to izmeklÄ"jumu pieejamÄ«ba ikvienam neatkarÄ«gi no apdroÅ¡ināšanas iemaksām. Primārā aprÅ«pe, kā to vairākkārt definÄ"jusi arÄ« VeselÄ«bas ministrija, ir visas veselÄ«bas aprÅ«pes pamats. Jo labāk attÄ«stÄ«ta un pieejamāka ir primārā aprÅ«pe, jo vairāk lÄ«dzekļu valsts ietaupa citos veselÄ«bas aprÅ«pes lÄ«meņos, kā arÄ« no slimÄ«bas un invaliditātes pabalstiem.

Likumprojektā obligāti nepiecieÅ¡ams ietvert definÄ«cijas un noteikt pakalpojumu apjomu vismaz principu lÄ«menÄ«, piemÄ"ram, neatliekamajai medicÄ«niskajai palÄ«dzÄ«bai, primārajai aprÅ«pei, kā arÄ« citiem likumprojektā lietotiem jÄ"dzieniem. Vienlaikus LÄ€B stingri iestājas par to, ka likumprojekts ir papildināms ar mÄ"rÄ·i, kas paredz taisnÄ«gu, pārskatāmu un prognozÄ"jamu finansÄ"juma sadali valsts finansÄ"tajiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kā arÄ« ar principu un sistÄ"mas pamatnostādņu definÄ"jumu, atbilstoÅ¡i kuram Ministru kabinetam bÅ«tu tiesÄ«bas noteikt detalizÄ"tu kārtÄ«bu, kā tas veicams. Šāds bÅ«tisks topoÅ¡ais likums nedrÄ«kst ignorÄ"t tādus veselÄ«bas aprÅ«pes pamatprincipus kā taisnÄ«guma princips ierobežotu resursu sadalÄ" un racionāla to izlietoÅ¡ana; pacientu ārstniecÄ«bas pÄ"ctecÄ«gums; iespÄ"jamais izmaksu samazinājums sociālajā jomā.

LÄ€B prezidents PÄ"teris Apinis atzina, ka valdes lÄ"mums ir pretrunā viņa uzskatam, ka Saeimas komisijā visus Å¡os labojumus biedrÄ«ba var iesniegt un panākt to iestrādi likumā. TomÄ"r viņš pievienojas valdes vairākuma viedoklim, ka bez bÅ«tiskiem labojumiem likumprojektu nedrÄ«kst tālāk skatÄ«t un tas ir pat bÄ«stams Latvijas iedzÄ«votājiem.

Savukārt Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas valdes locekle, Latvijas Lauku Ä£imenes ārstu asociācijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja LÄ«ga Kozlovska atzina, ka likumprojekts ir pretrunā Eiropas sociālajai filozofijai, ka veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas kārtÄ«ba nedrÄ«kst bÅ«t diskriminÄ"joÅ¡a ne pret vienu iedzÄ«votāju kategoriju neatkarÄ«gi no viņu sociālā stāvokļa, reliÄ£ijas, tautÄ«bas, rases, politiskās pārliecÄ«bas vai piederÄ«bas kādai iedzÄ«votāju grupai.



FOTO: Kurzemes loka balstu uzstādīšanā izmanto helikopteru

Projekta Kurzemes loks posmā Grobiņa - Ventspils balstu uzstādīšanai vietās, kur elektrolÄ«nija šķÄ"rso mitras vietas un specializÄ"tajai tehnikai ir apgrÅ«tināta piekļuve, izmanto helikopteru. Grobiņas novadā ar helikoptera palÄ«dzÄ«bu tiks uzstādÄ«ti divi balsti, portāls Diena.lv uzzināja Latvijas energokompānijā Latvenergo. 

Plānotā tehnoloÄ£ija, balstus uzstādot ar helikoptera palÄ«dzÄ«bu, bÅ«vniekiem dos iespÄ"ju izvÄ"rtÄ"t jauno risinājumu praksÄ", kas noderÄ"s un bÅ«s vÄ"rtÄ«ga, to izmantojot citos elektropārvades tÄ«kla Kurzemes loks posmos, jo Ä«paÅ¡i vietās, kurās jānodroÅ¡ina saudzÄ«gi izbÅ«ves darbu risinājumi, kas nebojā augsni. 

"Å odien veiktais darbs, kad projektā Kurzemes loks balstu uzstādÄ«ja ar helikopteru, ir nozÄ«mÄ«gs, jo šāda tehnoloÄ£ija dod iespÄ"ju piekļūt purvainām un mitrām vietām, turklāt arÄ« saudzÄ"t apkārtÄ"jo vidi pārvades lÄ«niju zonā, to neizbraukājot ar speciālizÄ"to tehniku. Lai uzstādÄ«tu balstu, notika sagatavoÅ¡anās darbi. Balsts celÅ¡anai sadalÄ«ts trÄ«s sekcijās: helikopters vispirms pakāpeniski un lÄ"ni cÄ"la augšā un lidojot pietuvināja sekciju balsta pamatam, lai ar bultskrÅ«vÄ"m to piestirpinātu un uzstādÄ«tu. Šāds balstu uzstādīšanas risinājums nākotnÄ" bÅ«tu piemÄ"rots arÄ« Ķemeru Nacionālā parka teritorijā," atzÄ«st AS Latvijas elektriskie tÄ«kli valdes loceklis Jānis Kirkovalds.

2014. gadā projektā Kurzemes loks turpināsies izbÅ«ves darbi posmā Grobiņa-Ventspils, kur notiek 330 kV elektropārvades lÄ«nijas balstu uzstādīšana un vadu vilkÅ¡ana. Å ajā posmā jau uzstādÄ«ti 401 no 415 balstiem un savilkti vadi 80 kilometru garumā, Ventspils apakÅ¡stacija jau drÄ«zumā nodroÅ¡inās 330 kV elektroenerÄ£ijas pārvades funkciju pilsÄ"tai un tās uzņÄ"mumiem, tādÄ"jādi bÅ«tiski palielinot pieejamās elektroenerÄ£ijas jaudas. PÄ"c Kurzemes loka posma Grobiņas - Ventspils izbÅ«ves ievÄ"rojami paaugstināsies elektroapgādes droÅ¡ums, nostiprinot nepārtrauktu elektroenerÄ£ijas piegādi vÄ"tru laikā ne tikai KurzemÄ", bet arÄ« Latvijai un Baltijai kopumā. Protams svarÄ«ga ir šī projekta pabeigÅ¡ana, noslÄ"dzot loku ar 330 kV lÄ«nijas izbÅ«vi Ventspils - RÄ«ga. 



Šici par Soču bronzu varētu saņemt teju 40 000 eiro katrs

Brāļi Andris un Juris Å ici par bronzas medaļas iegūšanu kamaniņu sporta divnieku sacensÄ«bās XXII Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos katrs varÄ"tu saņemt naudas balvu lÄ«dz 38 418 eiro pÄ"c nodokļu nomaksas.

Kā aÄ£entÅ«ra LETA uzzināja IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā (IZM), atbilstoÅ¡i Ministru kabineta noteikumiem par kārtÄ«bu, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmÄ"ru brāļi par izcÄ«nÄ«to bronzas medaļu Sočos katrs var saņemt lÄ«dz 38 418 eiro, savukārt viņu treneri un apkalpojoÅ¡ais personāls kopā lÄ«dz 38 418 eiro.

Biedrība "Latvijas Kamaniņu sporta federācija" par Šicu sasniegumu var saņemt līdz 35 572 eiro sporta veida attīstībai.

"Latvijas Kamaniņu sporta federācijai" atbilstoÅ¡i normatÄ«viem aktiem IZM ir jāiesniedz iesniegums par naudas balvas piešķirÅ¡anu. Jautājums par naudas balvu piešķirÅ¡anu un naudas balvu apmÄ"ru par sasniegumiem XXII Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos tiks skatÄ«ts nākamajā Latvijas Nacionālās sporta padomes sÄ"dÄ", informÄ" ministrijā.

Kā ziņots, treÅ¡dien brāļi Å ici ieguva Latvijai pirmo medaļu Soču olimpiskajās spÄ"lÄ"s, turklāt karjerā tā viņiem ir jau otrā godalga, jo pirms četriem gadiem VankÅ«verā viņi tika pie olimpiskā sudraba.

Brāļu Å icu divnieku ekipāžai šī ir jau trešā Olimpiāde. Viņi no sezonas svarÄ«gākajām sacensÄ«bām ar medaļām atgriezuÅ¡ies nu jau piecas reizes pÄ"dÄ"jo seÅ¡u gadu laikā. Tā 2008. un 2009.gadā Latvijas komanda izcÄ«nÄ«ja bronzu pasaules čempionātu stafetÄ", 2010.gadā Å ici tika pie sudraba VankÅ«veras olimpiskajās spÄ"lÄ"s, bet vÄ"l pÄ"c gada viņiem bija bronza arÄ« pasaules čempionāta individuālajās sacensÄ«bās. Tāpat pÄ"dÄ"jos piecos Eiropas čempionātos viņi un Mārtiņš Rubenis bijuÅ¡i komandā, kas Latvijai sagādājusi četras godalgas komandu stafetÄ", turklāt pÄ"dÄ"jā no tām vÄ"l janvārÄ« tika izcÄ«nÄ«ta Siguldā.