Callidus Capital valdes loceklis Siksnis: Ekonomiskajā karā uzvarētāju nav

Politiskā krÄ«ze Krimā, smagā situācija Ukrainā kopumā un Krievijas neprognozÄ"jamā uzvedÄ«ba, ir nostādÄ«jusi Rietumu pasauli grÅ«tas un duālas izvÄ"les priekšā - pasivitāte un kavÄ"Å¡anās pieņemt nozÄ«mÄ«gus lÄ"mumus var ilgtermiņā izmaksāt ļoti dārgi un radÄ«t neatgriezeniskas konsekvences, savukārt jebkuras sankcijas bÅ«s abpusÄ"ji sāpÄ«gas.

Å Ä« dilemma izskaidro arÄ« bÅ«tiski atÅ¡Ä·irÄ«go ASV un Eiropas SavienÄ«bas valstu reakciju un retoriku attiecÄ«bā uz Krieviju. ASV, kuras ekonomiskās un tirdzniecÄ«bas saites ar Austrumu lielvaru ir salÄ«dzinoÅ¡i nenozÄ«mÄ«gas, ne tikai daudz asāk nosodÄ«juÅ¡as Krimas aneksiju, bet arÄ« piemÄ"rojuÅ¡as pirmās sankcijas. Baltais nams jau apstiprinājis Executive Order, procedÅ«ru, kas pieļauj sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, kas bijuÅ¡as iesaistÄ«tas demokrātisko procesu, Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes apdraudÄ"Å¡anā. Nav noteikts konkrÄ"ts personu loks, kas Å¡Ä« lÄ"muma realizÄ"tājiem atstāj visai plaÅ¡as interpretācijas iespÄ"jas. AizvadÄ«tajā nedÄ"ļā valsts departaments ieviesa arÄ« ASV vÄ«zu izsniegÅ¡anas aizliegumu personām, kas bijuÅ¡as iesaistÄ«tas cilvÄ"ktiesÄ«bu pārkāpumos Ukrainā, vai apdraudÄ"juÅ¡i tās suverenitāti un teritoriālo vienotÄ«bu. Vienlaikus ASV kongress ir pieņÄ"mis vairākus deklaratÄ«vus lÄ"mumus, izsakot atbalstu Kijevas jaunajai valdÄ«bai, kā arÄ« spÄ"ris pirmos ekonomiskās palÄ«dzÄ«bas soļus. Vairāki vadoÅ¡ie republikāņu senatori ir rosinājuÅ¡u Krievijas izslÄ"gÅ¡anu no G8, kā arÄ« turpmāku sankciju pastiprināšanu attiecÄ«bā uz Krieviju, nerunājot jau par to, ka NATO ietvaros amerikāņu gaisa spÄ"ki pastiprinājuÅ¡i patrulÄ"Å¡anu Baltijas gaisa telpā. 

TurpretÄ« Eiropas SavienÄ«bas rÄ«cÄ«ba ne tuvu nav bijusi tik ātra, noteikta un pat ne vienota. Å obrÄ«d Eiropas valstis tikai vārdos, ar lielu devu piesardzÄ«bas, ir pauduÅ¡as nosodÄ«jumu Krievijai, kā arÄ« deklaratÄ«vu atbalstu Kijevas jaunajai valdÄ«bai, solot ekonomisku atbalstu grÅ«tÄ«bās nonākuÅ¡ajai Ukrainas valdÄ«bai un gatavÄ«bu atsākt sarunas par ES sadarbÄ«bas lÄ«gumu. Pagaidām citas sankcijas Eiropas SavienÄ«ba attiecÄ«bā pret Krieviju nav piemÄ"rojusi. Tam visticamāk galvenais iemesls ir ES un lielākās daļas to dalÄ«bvalstu ciešās ekonomiskās saites ar Krieviju, ko atseviÅ¡Ä·os gadÄ«jumos varÄ"tu nosaukt pat par abpusÄ"ju ekonomisku atkarÄ«bu. SvarÄ«gākais no tās aspektiem ir gāze, ko Krievija ir lielākais gāzes piegādātājs Eiropas SavienÄ«bai. Savukārt Eiropa ir lielākais Krievija eksporta tirgus, kamÄ"r ES Krievija ir treÅ¡ais lielākais eksporta tirgus 120-130 miljardu eiro vÄ"rtÄ«bā. 

Lai gan spÄ"ku samÄ"rs ir par labu Eiropai, ilglaicÄ«gs "ekonomisks karÅ¡" radÄ«tu milzÄ«gus zaudÄ"jumus abās pusÄ"s. Krievijas ekonomikai sankcijas bÅ«tu postoÅ¡as, bet arÄ« Eiropas SavienÄ«bai konsekvences bÅ«tu ļoti smagas, Ä«paÅ¡i to valstu ekonomikai, kas vÄ"l nav atguvušās no pÄ"dÄ"jās krÄ«zes. Eiropas, tajā skaitā arÄ« Latvijas, atkarÄ«ba no Krievijas gāzes piegādÄ"m situāciju sarežģī vÄ"l vairāk, turklāt Å¡ai problÄ"mai nav ātra risinājuma vai alternatÄ«vas. Turklāt domājot par iespÄ"jamām Eiropas SavienÄ«bas sankcijām, arÄ« Krievija jau gatavo atbildes reakciju, izstrādājot likumdoÅ¡anu, kas pieļauj to valstu Ä«paÅ¡umu nacionalizāciju, kas piemÄ"ros sankcijas pret Krieviju. Ä€rvalstu investoriem Krievijā tas ir satraucoÅ¡s signāls un liek domāt par B un C rÄ«cÄ«bas scenāriju izstrādi. 

TāpÄ"c kā ticamāko ES atbildes reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā, varam sagaidÄ«t precÄ«zi "tÄ"mÄ"tu" vÄ"rÅ¡anos pret Krievijas politisko un Kremlim pietuvināto ekonomisko eliti, nosakot ceļoÅ¡anas un ekonomiskos ierobežojumus, piemÄ"ram, nosakot Eiropā izvietoto aktÄ«vu iesaldÄ"Å¡anu. Vienlaikus jāņem vÄ"rā, ka šādu reālu sankciju Ä«stenoÅ¡ana prasa nopietnus resursus. PiemÄ"ram, Latvijas bankām, Ä«paÅ¡i nerezidentus apkalpojoÅ¡ajām, tas nozÄ«mÄ"tu ievÄ"rojamas papildus kontroles mehānismus, lai Å¡os ierobežojumus efektÄ«vi realizÄ"tu praksÄ". Turklāt ārvalstu investoru acÄ«s Latvijas pievilcÄ«ba mazinās, jo, neraugoties uz Latvijas dalÄ«bu NATO un ES, investoru sabiedrÄ«bā Baltijas reÄ£ions primāri asociÄ"sies ar notikumiem Ukrainā un tiks uztverts kā riskantāks salÄ«dzinājumā ar citiem. DiemžÄ"l arÄ« gaidāmie notikumi 16. martā Å¡o uztveri var tikai saasināt, jo zināšanas un izpratne par notiekoÅ¡o postpadomju telpā, ir ļoti atÅ¡Ä·irÄ«ga un nereti vÄ"l „aukstā kara” stereotipos balstÄ«ta. 

Nevaram izslÄ"gt arÄ« pozitÄ«vu ekonomisko efektu, kad lÄ«dz ar kapitāla aizplÅ«di no Krievijas, tas varÄ"tu palielināt investÄ«cijas nekustamajos Ä«paÅ¡umos un nerezidentu noguldÄ«jumu pieaugumu. Pieņemot Å¡o "ātro naudu", ir jābÅ«t ļoti modriem nodalot "labo" no "sliktās". Tāpat esot vienotiem Eiropas SavienÄ«bas pozÄ«cijā pret Krieviju, Latvijai un Baltijas valstÄ«m bÅ«tu jādomā ne tikai par savu droÅ¡Ä«bu, bet arÄ« ekonomisko intereÅ¡u aizstāvÄ«bu un paÅ¡māju uzņÄ"mÄ"ju atbalstu, jo "ekonomiskajā karā" uzvarÄ"tāju nav.

Darbaspēks kļuvis par 34 centiem stundā dārgāks

Vienas stundas darbaspÄ"ka izmaksas valstÄ« 2013.gada 4.ceturksnÄ«, salÄ«dzinot ar iepriekÅ¡Ä"jā gada 4.ceturksni, pieauga par 34 centiem jeb 5,9%  stundā, sasniedzot 6,18 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. ArÄ« pÄ"c sezonāli izlÄ«dzinātiem datiem (tiek novÄ"rsta gan kalendāro dienu skaita atÅ¡Ä·irÄ«bas, gan sezonas ietekme) darbaspÄ"ka izmaksas palielinājās par 5,9%.

Visstraujāk vienas stundas darbaspÄ"ka izmaksas gada laikā pieauga ieguves rÅ«pniecÄ«bas un karjeru izstrādes nozarÄ" - par 19,9%; mākslas, izklaides un atpÅ«tas nozarÄ" - par 15,6%; valsts pārvaldÄ" un tirdzniecÄ«bā - par 8,7%; bÅ«vniecÄ«bā - par 7,7%, bet nekustamo Ä«paÅ¡umu nozarÄ" - par 7,1%.

Ieguves rÅ«pniecÄ«bā un karjeru izstrādÄ" darbaspÄ"ka izmaksas (gan algas, gan darba devÄ"ja brÄ«vprātÄ«gās sociālās apdroÅ¡ināšanas iemaksas un pabalsti) palielinājās par 15,7%, bet nostrādāto stundu skaits samazinājās par 3,5%. Tam par iemeslu bija darbinieku skaita kritums par 0,4%.

Mākslas, izklaides un atpÅ«tas nozarÄ" lielāka ietekme bija darbaspÄ"ka izmaksu kāpumam azartspÄ"ļu un derÄ«bu nozarÄ".

Valsts pārvaldÄ" un tirdzniecÄ«bā darbaspÄ"ka izmaksas auguÅ¡as straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prÄ"miju un piemaksu kāpuma dÄ"ļ (neregulārajās piemaksās tiek ietverta arÄ« kompensācija par neizmantoto ikgadÄ"jo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts). AtbilstoÅ¡i pieÅ¡Ä·irtajam papildu finansÄ"jumam darba samaksas paaugstināšanai valsts pārvaldÄ" 2013.gadā algas auguÅ¡as tiesu un prokuratÅ«ras darbiniekiem, kā arÄ« policistiem, robežsargiem, ugunsdzÄ"sÄ"jiem un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes amatpersonām, kuru atalgojumā integrÄ"ta uzturdevas kompensācija. Papildu finansÄ"jums pieÅ¡Ä·irts arÄ« karavÄ«ru uzturdevas kompensācijas nodroÅ¡ināšanai.

Savukārt nekustamo Ä«paÅ¡umu nozarÄ" pieauga gan regulārā darba samaksa, gan neregulārās prÄ"mijas un piemaksas, bet nostrādāto stundu skaits samazinājās.

Vienas stundas darbaspÄ"ka izmaksas par 0,6% samazinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarÄ". Regulārā atlÄ«dzÄ«ba Å¡ajā nozarÄ" samazinājās par 1,5%, savukārt nostrādāto stundu skaita pieaugums nedaudz pārsniedza darbaspÄ"ka izmaksu pieaugumu - attiecÄ«gi par 8,7% un 8,0%.

Neliels vienas stundas darbaspÄ"ka izmaksu samazinājums ir vÄ"rojams arÄ« elektroenerÄ£ijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionÄ"Å¡anas nozarÄ" (-0,1%), ko ietekmÄ"ja galvenokārt neregulāro izmaksu kritums.

Straujuma: Latvijai gāze Inčukalna krātuvē pietiek trim gadiem

Inčukalna pazemes gāzes krātuvÄ" Latvijai dabasgāze pietiek trijiem gadiem, svÄ"tdienas vakarā intervijā TV 3 raidÄ«jumā Nekā PersonÄ«ga sacÄ«ja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba).

Jautāta, kā Krievijas sankcijas, piemÄ"ram, iesaldÄ"jot gāzes piegādes, varÄ"tu ietekmÄ"t Latvijas energotirgu, premjere teica: "Es gribu nomierināt cilvÄ"kus - gāze mums ir,". PÄ"c veiktajiem aprÄ"Ä·iniem ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvÄ" esoÅ¡o Latvijai pietiek trijiem gadiem. PÄ"c premjeres rÄ«cÄ«bā esošās informācijas, Latvija Inčukalna pazemes gāzes krātuvÄ" glabātajai gāzei arÄ« "tiks klāt".

Straujuma teica, ka pirmdien, 17.martā, ārlietu ministrs Edgars RinkÄ"vičs (Reformu partija) dodas ar Briseli, kur tiksies ar citiem ārlietu ministriem un lems par sankciju noteikÅ¡anu Krievijai. "Sankcijas skars vÄ«zas un bankas kontu iekasÄ"Å¡anu 20-30 cilvÄ"kiem, kuri ir tieÅ¡i saistÄ«ti ar iebrukumiem. Savukārt nākamās nedÄ"ļas beigās plānotajā Eiropas PadomÄ", visu valstu vadÄ«tāji apstiprinās vai noteiks tālākas sankcijas," viņa teica.

Ministru prezidente uzdevusi Ekonomikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un ZemkopÄ«bas ministrijai veikt aprÄ"Ä·inus par iespÄ"jamajām ekonomiskajām sankcijām un zaudÄ"jumiem. Otrdien, 18.martā, valdÄ«bas sÄ"des slÄ"gtajā daļā tiks skatÄ«ti ministriju sagatavotie ziņojumi.

Jautāta, vai zaudÄ"jumi mÄ"rāmi desmitos vai simtos miljonu, Straujuma teica: "Sliktākais ir aiziet lÄ«dz simtiem,". Viņa piebilda, ka zaudÄ"jumi netiks izjusti uzreiz. "Bet es gribu redzÄ"t visus aprÄ"Ä·inus, un tad es varÄ"Å¡u runāt, lai nebÅ«tu nekādu spekulāciju un mÅ«su aprÄ"Ä·inu izmantoÅ¡ana," .

Valsts budžetā rezervÄ" paÅ¡laik esot lÄ«dzekļi neparedzÄ"tiem gadÄ«jumiem 25 miljonu eiro apmÄ"rā, kuri tiek taupÄ«ti. "Jāredz kas notiks un kādi pasākumi bÅ«s nepiecieÅ¡ami," teica Straujuma.