Latvijas gāze pērn strādājusi ar 32,2 miljonu eiro peļņu

AS "Latvijas Gāzes" peļņa pÄ"rn bija 32,2 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 32,6 miljoni eiro, liecina biržā "NASDAQ OMX Riga" publicÄ"tais gāzes koncerna auditÄ"ts 2013.gada finanÅ¡u pārskats.

Kompānijas neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā - 5,4%.

Pārskata gadā "Latvijas Gāze" lietotājiem piegādāja 1,45 miljardus kubikmetrus dabasgāzes. SalÄ«dzinājumā ar 2012.gadu dabasgāzes realizācija samazinājās par 0,8%. Dabasgāzes tirdzniecÄ«bas apjoma samazinājums saistÄ«ts ar rekordaugsto gaisa temperatÅ«ru pārskata gada beigās, kā arÄ« ar siltumapgādes uzņÄ"mumu investÄ«cijām atjaunojamo energoresursu izmantoÅ¡anā un daļÄ"ju dabasgāzes aizstāšanu ar Å¡Ä·eldu.

PÄ"rn "Latvijas Gāze" lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par 574 miljoniem eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2012.gadā. Neto apgrozÄ«juma struktÅ«ras izmaiņas saistÄ«tas ar dabasgāzes realizācijas apjoma un dabasgāzes tirdzniecÄ«bas cenas izmaiņām, kā arÄ« ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) sniegto pakalpojumu citu valstu vajadzÄ«bām struktÅ«ras izmaiņām.

2013.gada sezonā Inčukalna PGK iesÅ«knÄ"ja 2,14 miljardus kubikmetru dabasgāzes, bet izsÅ«knÄ"ja 1,86 miljardus kubikmetrus kubikmetru. SalÄ«dzinot ar 2012.gada sezonu, iesÅ«knÄ"tās dabasgāzes apjoms samazinājās par 2,7%, jo pÄ"c 2012./2013.gada apkures sezonas beigām krājumos palika 182,3 miljoni kubikmetru gāzes, bet izsÅ«knÄ"tās samazinājās par 18,4%.

2013.gadā "Latvijas Gāze" investÄ"ja 28,2 miljonus eiro gāzapgādes sistÄ"mas modernizācijā un jaunu pamatlÄ«dzekļu izveidoÅ¡anā. 44,1% kopÄ"jo investÄ«ciju tika izlietoti maÄ£istrālo gāzesvadu sistÄ"mas modernizācijai, 29% - sadales tÄ«klu paplaÅ¡ināšanai un pamatlÄ«dzekļu atjaunoÅ¡anai un 24,3% - Inčukalna PGK ekspluatācijas droÅ¡Ä«bas paaugstināšanai un iekārtu modernizācijai. KopÄ"jais gazificÄ"to objektu skaits gada beigās sasniedza 443 300.

Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".

Bijušais Latvijas Pasta un Valsts kases vadītājs Veiss kļuvis par SPRK izpilddirektoru

Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas (SPRK) padome izpilddirektora amatā apstiprinājusi Aivaru Veisu, kurÅ¡ iepriekÅ¡ strādājis gan valsts, gan privātajā sektorā, ieņemot valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja amatus tādos uzņÄ"mumos kā  SIA Ogres Trikotāža, VAS Latvijas Pasts, AS Parekss apdroÅ¡ināšanas kompānija, kā arÄ« valsts pārvaldÄ" desmit gadus vadot Valsts kasi, portālam Diena.lv pavÄ"stÄ«ja SPRK Komunikāciju nodaļas vadÄ«tāja pienākumu izpildÄ«tāja Inese KrÅ«miņa

No jaunā izpilddirektora SPRK padome sagaida progresÄ«vu, atvÄ"rtu un uz sadarbÄ«bu orientÄ"tu iestādes darbÄ«bas attÄ«stÄ«bu, pilnveidojot esoÅ¡os un realizÄ"jot jaunus regulÄ"Å¡anas ietvarus. Veisa uzdevumos bÅ«s turpināt lÄ«dz Å¡im iesākto regulatora lomas stiprināšanu gan vietÄ"jā, gan starptautiskā mÄ"rogā, veicinot sadarbÄ«bu ar komersantiem, atbildÄ«gajām institÅ«cijām, kā arÄ« sabiedrÄ«bu kopumā.

Veiss regulatora izpilddirektora amata pienākumus sāks pildīt ar 2014. gada 2. jūniju.

SPRK norāda, ka Veisa iepriekÅ¡Ä"jā pieredze organizācijas darbÄ«bas stratÄ"Ä£iskajā plānoÅ¡anā un administratÄ«vajā vadÄ«bā gan valsts pārvaldÄ", gan regulÄ"jamā sabiedrisko pakalpojumu nozarÄ" ir vÄ"rtÄ«ga kombinācija, lai sekmÄ"tu SPRK uzstādÄ«to mÄ"rÄ·u sasniegÅ¡anu. 

Regulators konkursu uz jauna izpilddirektora vakanci izsludināja Å¡Ä« gada februārÄ«, balstoties uz lÄ«dzÅ¡inÄ"jā izpilddirektora Jāņa BunkÅ¡a gada sākumā izteikto vÄ"lÄ"Å¡anos vasaras sākumā atstāt amatu. Lai atrastu labāko amata kandidātu, tika izsludināts atklāts ārÄ"js konkurss, uz kuru pieteicās 45 pretendenti. Atlases intervijas tika organizÄ"tas vairākās kārtās ar astoņiem pretendentiem, no kuriem Veiss atzÄ«ts par atbilstošāko kandidātu SPRK izpilddirektora amatam.

Uzņēmējus varētu kreditēt arī valsts

Šā gada novembrÄ« darbu varÄ"tu sākt vienotā attÄ«stÄ«bas finanÅ¡u institÅ«cija (AFI), kas kopumā apvienos trÄ«s dažādas institÅ«cijas - Altum (bijusÄ« HipotÄ"ku un zemes banka), Latvijas Garantiju aÄ£entÅ«ru (LGA) un Lauku attÄ«stÄ«bas fondu (LAF). AFI bÅ«s iestāde, kura ar dažādu finanÅ¡u instrumentu palÄ«dzÄ«bu (kredÄ«ti, garantijas, mezanÄ«na aizdevumi, riska kapitāls) nodroÅ¡inās finanÅ¡u pieejamÄ«bu tiem uzņÄ"mÄ"jiem, kurus nekreditÄ" komercbankas, jo uzskata, ka bankai risks, pieÅ¡Ä·irot kredÄ«tu, bÅ«tu pārāk liels.

AtbildÄ«gās amatpersonas ir pārliecinātas, ka AFI darbÄ«ba nodroÅ¡inās Latvijas kopÄ"jo ekonomikas izaugsmi un veicinās uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bas attÄ«stÄ«bu, jo ļaus Ä«stenot inovatÄ«vus projektus, kā arÄ« stiprinās atbalstu biznesa uzsācÄ"jiem.

AFI darbosies ar valsts atbalsta programmu starpniecÄ«bu un to finansÄ"jumu veidos Eiropas SavienÄ«bas (ES) struktÅ«rfondu lÄ«dzekļi un valsts lÄ«dzfinansÄ"jums. Jaunajā struktÅ«rfondu programmÄ"Å¡anas periodā no 2014. lÄ«dz 2020. gadam Å¡Ä«m atbalsta programmām iezÄ«mÄ"tie ES lÄ«dzekļi ir 429 miljoni eiro, kuriem vÄ"l papildus bÅ«s valsts lÄ«dzfinansÄ"jums. Tā, piemÄ"ram, energoefektivitātes programmā pieejamais ES finansÄ"jums ir 280 miljoni eiro, bet atbalstam uzņÄ"mÄ"jdarbÄ«bai tiks novirzÄ«ti 149 miljoni. Jāpiebilst, ka AFI pamatkapitāls ir 215 miljonu eiro, bet jau paÅ¡laik administrÄ"to atbalsta programmu budžets ir 284 miljoni eiro. AFI padomes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja un FinanÅ¡u ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece LÄ«ga Kļaviņa Dienai stāsta, ka AFI nekādā gadÄ«jumā nekonkurÄ"s ar komercbankām, jo tās uzdevums ir aizpildÄ«t tās niÅ¡as finanÅ¡u tirgÅ«, kurās nestrādā komercbankas.