AugustÄ tika prognozÄ"ta deflÄcija, tomÄ"r kritums 0,8% apmÄ"rÄ ir negaidÄ«ts. Uz leju cenu lÄ«meni krietni pavilka preÄu cenas (1,1%), bet pakalpojumu cenu samazinÄÅ¡anÄs bija minimÄla (0,1%).
LielÄkÄ ietekme uz patÄ"riÅa cenu pÄrmaiÅÄm mÄ"neÅ¡a laikÄ bija sezonÄlam cenu kritumam pÄrtikai, kur lielÄko ieguldÄ«jumu deva dÄrzeÅu cenu samazinÄjums. TÄpat atlaižu ietekmÄ" cenas turpinÄja rukt apÄ£Ä"rbam un apaviem. LÄ"tÄks kļuva arÄ« alkohols un tabakas izstrÄdÄjumi. Nebeidz izbrÄ«nÄ«t statistiskais telekomunikÄciju tarifu krituma maratons.
RezultÄtÄ gada inflÄcija negaidÄ«ti atkal pÄrvÄ"rtusies par deflÄciju, norÄdot, ka Å¡Ä gada augusta vidÄ"jais cenu lÄ«menis ir par 0,2% zemÄks par pÄ"rnÄ gada augustu.
TÄdejÄdi, pilnÄ«gi noteikti varam sagaidÄ«t, ka izzÅ«dot sezonÄlajiem faktoriem un pat neskatoties uz mÄ"renu cenu lÄ«meÅa pieaugumu atlikuÅ¡ajos mÄ"neÅ¡os, 2013.gada vidÄ"jÄ inflÄcija bÅ«s bijusi visai nosacÄ«ta, tas ir, ļoti niecÄ«ga.
Patlaban cenu izmaiÅu sakarÄ turpmÄkais fokuss ir vÄ"rsts uz cenu transformÄcijai no latiem uz eiro. Jau ir vÄ"rojami gadÄ«jumi, kad cenas savlaicÄ«gi tiek piekoriÄ£Ä"tas atbilstoÅ¡i jaunajai valÅ«tai. TomÄ"r tas nekÄdus bÅ«tiskus inflÄcijas lÄ"cienus neraisÄ«s. PotenciÄlie gadÄ«jumi izÅ¡Ä·Ä«dÄ«s kopÄ"jÄs tendencÄ"s. Ä»oti bÅ«tiski bÅ«s nekrist vÄ"lmÄ" vispÄrinÄt. Ja tiek konstatÄ"ta nesamÄ"rÄ«ga cenu noapaļoÅ¡ana un lieta ir principiÄla, tad jÄlÅ«ko pÄ"c alternatÄ«viem piedÄvÄjumiem.
NÄkamgad inflÄcija sagaidÄma straujÄka, tomÄ"r tÄ neapdraudÄ"s pirktspÄ"jas pieaugumu. GlobÄlÄs inflÄcijas tendences liecina, ka lielu risku straujam cenu kÄpumam ÄrÄ"jo faktoru ietekmÄ" nav. GalvenÄs tendences vairÄk virzÄ«s iekÅ¡Ä"jie faktori, aktÄ«vais patÄ"riÅÅ¡ un izmaksu pieaugums. TurpinÄsies mÄ"rens pÄrtikas cenu kÄpums, bet energoresursu cenas varÄ"tu saglabÄties paÅ¡reizÄ"jos lÄ«meÅos. JÄÅem gan vÄ"rÄ, ka inflÄciju nÄkamgad ietekmÄ"s mÄjsaimniecÄ«bu izlikÅ¡ana elektroenerÄ£ijas tirgÅ«. Darba samaksas kÄpums un valdÄ«bas sniegtie nodokļu samazinÄjumi uzlabos pirktspÄ"ju, kas spÄ"s nokompensÄ"t eiro pÄrejas neÄ"rtÄ«bas. TurpmÄk pieaugoÅ¡u spiedienu uz cenÄm veidos izmaksu kÄpums, ko lielÄ mÄ"rÄ veicinÄs darbinieku prasÄ«bas pÄ"c algas pieauguma.