Cik daudz ir daudz? Viens, desmit, varbÅ«t simts ir pietiekami, lai bÅ«tu daudz? SÄ«rijas pilsoÅu karÄ nogalinÄtie vairÄk nekÄ 100 000 cilvÄ"ku bija par maz, lai rietumvalstu demokrÄtijas 30 mÄ"neÅ¡u laikÄ rÄ«kotos izlÄ"mÄ«gÄk. Ar ko 21. augusta Ä·Ä«misko ieroÄu uzbrukumÄ nogalinÄto 1400* sÄ«rieÅ¡u dzÄ«vÄ«bas ir vÄ"rtÄ«gÄkas, lai rietumvalstu lÄ«deriem bÅ«tu morÄlas tiesÄ«bas apgalvot, ka nupat ir sasniegtas kaut kÄdas sarkanÄs lÄ«nijas, tÄdÄ"ļ pienÄcis laiks ierobežotam «dažu dienu» militÄram triecienam?
AtriebÄ«ba nav risinÄjums un noteikti nesniedz mierinÄjumu (lasi - cerÄ«bu nÄkotnei)
ASV un Krievijas sarunas par pamiera sarunu sÄkÅ¡anu SÄ«rijÄ nav pat nopietni apspriestas, lai gan tieÅ¡i abas minÄ"tÄs valstis ir svarÄ«gÄkie spÄ"lmaÅi un galvenie atbildÄ«gie, kuru izlÄ"mÄ«ga rÄ«cÄ«ba un lÄ«dz Å¡im nepieredzÄ"ti, bet tÄdÄ"ļ ļoti nozÄ«mÄ«gi Ä£eopolitiskie kompromisi divu lielvalstu starpÄ var apturÄ"t asinsizlieÅ¡anu SÄ«rijÄ. TÄ vietÄ tiek propagandÄ"ta Ä«paÅ¡i bezmÄ"rÄ·Ä«ga rÄ«cÄ«ba - ierobežots militÄrais trieciens SÄ«rijai.
Nepiedodami naivi domÄt, ka otrÄs paaudzes diktators BaÅ¡ars Al Asads ar galveno varas balstu - militÄristiem, kas visticamÄk izmantoja Ä·Ä«miskos ieroÄus masveida slepkavoÅ¡anai Damaskas priekÅ¡pilsÄ"tÄs, pÄ"kÅ¡Åi attapsies pÄ"c rietumvalstu ierobežotajiem militÄrajiem triecieniem. Asads cÄ«nÄs par izdzÄ«voÅ¡anu, jo vardarbÄ«gu un represÄ«vu savu lÄ«dzpilsoÅu iznÄ«cinÄÅ¡anu uzskata pa vienÄ«go iespÄ"jamo veidu, kÄ saglabÄt no tÄ"va pÄrmantoto amatu. Å emiet vÄ"rÄ arÄ« neskaitÄmos piemÄ"rus nesenÄ vÄ"sturÄ" kÄ atgÄdinÄjumu, ka diktatori nekad nav ļÄvuÅ¡ies brutÄlai iespaidoÅ¡anai, it seviÅ¡Ä·i militÄrai intervencei no Ärpuses, tieÅ¡i otrÄdi - izmantojuÅ¡i kÄ ieganstu propagandai valsts iekÅ¡ienÄ", lai attaisnotu asinsizlieÅ¡anas turpinÄÅ¡anu. Asada teiktais intervijÄ franÄu laikrakstam Le Figaro (3.septembris): «Only option to stop them is to aninhilate them,» skan kÄ apstiprinÄjums.
Cik bÅ«tiski atÅ¡Ä·irÄ«ga ir diktatora pozÄ«cija no ASV un Francijas nostÄjas par labu ierobežotiem militÄriem triecieniem SÄ«rijai? KÄdu priekÅ¡statu Tuvo Austrumu valstu iedzÄ«votÄjiem mÄ"s kÄ rietumvalstu demokrÄtijas parÄdÄm, ja rÄ«kosimies kÄ Asads = vienÄ«gais veids, kÄ izbeigt karu, ir karu turpinÄt?
Nelietot fizisku spÄ"ku ir raksturÄ«gi tikai visstiprÄkajam
TÄ"tis aizrÄda savam mazajam dÄ"lam, ka tÄ darÄ«t nav labi, paskaidrojot iemeslus, kÄdÄ"ļ, un piekodina tÄ vairs nedarÄ«t. Ja tomÄ"r pienÄk tÄ nÄkamÄ reize, ir tik vienkÄrÅ¡i uzbļaut, nopÄ"rt vai citÄdi pazemot mazo cilvÄ"ciÅu. AtslÄ"gas vÄrds ir «pazemot». IlgstoÅ¡a emocionÄlÄ vardarbÄ«ba vai pat fiziskÄs iespaidoÅ¡anas sekas ir neparedzams, jo vÄ"lÄk atspoguļosies pieauguÅ¡a cilvÄ"ka vÄ"rtÄ«bu sistÄ"mÄ un rÄ«cÄ«bas motivÄcijÄ.
Ja rietumvalstis plÄno bombardÄ"t SÄ«rijas armijas militÄros objektus un diktatora BaÅ¡ara Al Asada rezidences tÄ vietÄ, lai, pakļaujoties starptautiskam spiedienam, ASV un Krievija sÄ"stos pie sarunu galda ar mÄ"rÄ·i apturÄ"t asinsizlieÅ¡anu SÄ«rijÄ un tuvinÄt pilsoÅu kara pilnÄ«gu pÄrtraukÅ¡anu, - tad tÄ ir SÄ«rijas tautas pazemoÅ¡ana ar ļoti nopietnÄm sekÄm. SÄ«rija kļūs par atombumbu ar laika degli Tuvajos Austrumos. IedragÄtÄ uzticÄ«ba rietumvalstu demokrÄtiju spÄ"jai pieÅemt labÄko iespÄ"jamo lÄ"mumu SÄ«rijas konflikta risinÄÅ¡anÄ var radÄ«t politiski nepateicÄ«gas atskaÅas arÄ« citos pasaules reÄ£ionos.
MilitÄra spÄ"ka lietoÅ¡ana, mums domÄjot, ka tÄ parÄdÄ«sim, cik noraizÄ"juÅ¡ies esam par Ä·Ä«misko ieroÄu masveida lietoÅ¡anu, ir garantÄ"ts strupceļš, un mÄ"s visi to labi zinÄm.
Å Ä« divkosÄ«ba nepaslÄ«dÄ"s garÄm sÄ«rieÅ¡iem, irÄkieÅ¡iem un cilvÄ"kiem citÄs, ne tikai reÄ£iona valstÄ«s, kas novedÄ«s pie vÄ"l graujoÅ¡Äkas ASV un ES ietekmes zuduma Tuvajos Austrumos. SavukÄrt kaimiÅos esoÅ¡Äs valstis nepÄrstÄs lustÄ"ties kÄ izlutinÄti bÄ"rni: IzraÄ"la turpinÄs rotaļīgi knibinÄties «miera sarunÄs» ar PalestÄ«nu, IrÄkÄ saasinÄsies masveida etnisko konfliktu izraisÄ«ta vardarbÄ«ba, bet IrÄna ar jaunu sparu metÄ«sies dancÄ« ar visÄm nestabilajÄm kaimiÅvalstÄ«m. SaspÄ«lÄ"jums un nestabilitÄte Tuvajos Austrumos palielinÄsies.
AtnÄca, iekaroja un aizgÄja mÄjÄs
Rietumvalstu svarÄ«gÄkais mÄ"rÄ·is ar ierobežotiem militÄriem triecieniem glÄbt sÄ«rieÅ¡us no turpmÄkÄs asinsizlieÅ¡anas neÅ¡aubÄ«gi izgÄzÄ«sies, jo diktators Asads paliks nesodÄ«ts, bet milzu Ä·Ä«misko ieroÄu arsenÄls SÄ«rijÄ nebÅ«s iznÄ«cinÄts. Vai tiks paslÄ"pts, varbÅ«t IrÄnÄ. Vai daļÄ"ji pÄrdots nezinÄmas izcelsmes kriminÄlajÄm organizÄcijÄm, kas ir vÄ"l sliktÄk.
Ierobežoti militÄri triecieni vai pat plaÅ¡a sauszemes militÄra intervence SÄ«rijÄ bÅ«s rietumvalstu vÄjuma apliecinÄjums. JebkurÅ¡ militÄrs iebrukums sveÅ¡Ä valstÄ« nekad nav bijis citÄds - atnÄca, iekaroja un aizgÄja mÄjÄs.
a ASV prezidents Baraks Obama plÄno dot militÄru triecienu SÄ«rijas režīmam, tad neviens viÅu neatturÄ"s - ne ASV likumdevÄ"ji, ne partnera - LielbritÄnijas kurvÄ«tis. JebkurÄ gadÄ«jumÄ ir vairÄki obligÄti priekÅ¡nosacÄ«jumi, kas jÄizpilda, - pirmkÄrt, ir jÄsagaida ANO ieroÄu inspektoru atzinums par Ä·Ä«misko ieroÄu lietoÅ¡anu Damaskas priekÅ¡pilsÄ"tÄs; ja pierÄdÄ«jumi nav apstrÄ«dami (atcerieties ASV kaunpilnos melus ANO, lai attaisnotu iebrukumu IrÄkÄ 2003.gadÄ), tad jÄatgÅ«st plaÅ¡s starptautisks atbalsts, tai skaitÄ ANO DroÅ¡Ä«bas PadomÄ", NATO un ES valstÄ«s; un tad jÄbÅ«t gataviem ilggadÄ"jam karam SÄ«rijÄ, jo plaÅ¡a sauszemes militÄra intervence ir asiÅains karÅ¡ ar traÄ£iskÄm sekÄm. Ja kÄdu no Å¡iem kritÄ"rijiem nevaram izpildÄ«t, tad labÄk bÅ«tu nemaz nesÄkt aÄ£itÄ"t par vieglprÄtÄ«gu un bezjÄ"dzÄ«gu dažu dienu uzbrukumu jeb kÄ to ierasts dÄ"vÄ"t - ierobežotiem militÄriem triecieniem SÄ«rijai.
UzticÄ«ba ir jÄnopelna vismaz divÄs paaudzÄ"s
Rietumvalstu militÄrÄs intervences pÄ"c II Pasaules kara citu reÄ£ionu valstÄ«s nekad nav panÄkuÅ¡as sÄkotnÄ"ji iecerÄ"to. SÄ«rija nebÅ«s izÅÄ"mums. MÄ"s regulÄri ignorÄ"jam acÄ«mredzamo, ka Ärpus vecÄs Eiropas cilvÄ"ki nealkst demokrÄtijas, bet cÄ«nÄs par labÄku dzÄ«vi. Un vÄ"sturiski ir zinÄms, ka demokrÄtiju nevar apgÅ«t lÄ"cienveidÄ«gi, tikai pakÄpeniski. SÄ«rijÄ pÄ"c Asada režīma likvidÄ"Å¡anas [strauji vai ilgÄkÄ periodÄ], totalitÄrismu visticamÄk nomainÄ«s absolÅ«ta teokrÄtija - kroplÄ«bas vietÄ bÅ«s cita kroplÄ«ba. PÄrspÄ«lÄ"ts, bet ilustrÄcijai noderÄ«gs piemÄ"rs: VatikÄns ir Å¡odienas Eiropas viduslaiku teokrÄtijas atlieka.
Varam tikai cerÄ"t, ka valsts pÄrvaldes forma SÄ«rija bÅ«s tuvÄka Å¡odienas Ä'Ä£iptes, nevis IrÄnas analogam. Bet cerÄ«ba nav nopietna argumentÄcija, lai rietumvalstis militÄri iejauktos SÄ«rijas pilsoÅu karÄ. TÄpat kÄ Ä·Ä«misko ieroÄu masveida lietoÅ¡anu SÄ«rijÄ nevar uzskatÄ«t par attaisnojoÅ¡u argumentu rietumvalstu neizlÄ"mÄ«bai, kÄ dÄ"ļ nogalinÄto skaits pÄrsniedz 100 000 cilvÄ"ku, 2 miljoni bÄ"gļu cÄ«nÄs par izdzÄ«voÅ¡anu Ärpus dzimtenes, bet 4,5 miljoni zaudÄ"juÅ¡i apmeÅ¡anÄs vietu dzimtajos SÄ«rijas apvidos.TieÅ¡a militÄrÄ iejaukÅ¡anÄs SÄ«rijas pilsoÅu karÄ bez ANO mandÄta vÄ"l vairÄk vÄjinÄs Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas ietekmi. TÄ nebÅ«s pirmÄ reize, tomÄ"r atcerÄ"simies precedentu ar Tautu SavienÄ«bu pirms OtrÄ pasaules kara, kam bija katastrofÄlas sekas. ANO ietekmes mazinÄÅ¡ana var novest pie citu - vÄ"l nevarÄ«gÄku organizÄciju, kÄ G7 vai G20, iesaistÄ«Å¡anÄs lemÅ¡anas procesos.
Mazs cinÄ«tis gÄž lielu vezumu. Bet ne ar muskuļu spÄ"ku
Rietumvalstu tieÅ¡a militÄrÄ iejaukÅ¡anÄs SÄ«rijas pilsoÅu karÄ nav vienÄ«gais iespÄ"jamais risinÄjums. MÄ"s nevaram krist arÄ« otrÄ galÄ"jÄ«bÄ - SÄ«rija ir tÄlu, mÅ«s neskar un vÄ"l mazÄk uztrauc. Tas ir maldÄ«gs priekÅ¡stats ne tikai LatvijÄ, bet arÄ« visÄs Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s, jo, kÄ jau minÄ"ju, - no rietumvalstu puses nesekoja izlÄ"mÄ«ga rÄ«cÄ«ba, ļaujot sÄ«rieÅ¡iem nesodÄ«ti vienam otru nogalinÄt jau 30 mÄ"neÅ¡us. TÄdÄ"ļ cilvÄ"ciski pretÄ«gi maldinoÅ¡a ir politisko vÄjumu apliecinoÅ¡Ä rietumvalstu reakcija pÄ"c 21. augusta, ASV un Francijai atklÄti aicinot turpinÄt karu, lai to varÄ"tu pÄrtraukt.
TÄdÄ"ļ neÅ¡aubos, ka Latvijas aktÄ«vÄka iesaistÄ«Å¡anÄs un cieÅ¡Äka integrÄcija Eiropas SavienÄ«bÄ, NATO un arÄ« ANO ir tik bÅ«tiska, jo piedalÄ«ties nozÄ«mÄ" aktÄ«vi lÄ«dzdarboties lÄ"mumu pieÅemÅ¡anas procesÄ un tÄdÄ"jÄdi uzÅemties lÄ«dzatbildÄ«bu par katru kopÄ«gi pieÅemto lÄ"mumu - arÄ« mums LatvijÄ bÅ«tu svarÄ«gi zinÄt un saprast, kas un kÄdÄ"ļ notiek SÄ«rijÄ.
Maz cinÄ«tis gÄž lielu vezumu, bet ne tÄdÄ"ļ, ka tam ir stipri muskuļi vai VÄ"ja mÄtes stabulÄ«te. To der atcerÄ"ties, domÄjot par Latviju kÄ militÄri maznozÄ«mÄ«gu, bet lepnu valsti, kas kopÄ ar Igauniju un Lietuvu var paveikt daudz vairÄk, cieÅ¡Äk integrÄ"joties Eiropas SavienÄ«bÄ (ES). Bet ES pagaidÄm vÄ"l nepilnvÄ"rtÄ«gi izmantotais milzu potenciÄls ir ievÄ"rÄ«bas cienÄ«gs - kÄ pasaulÄ" varenÄkÄs un lielÄkÄs ekonomikas iespÄ"jas ietekmÄ"t dažÄdus procesus un partnerus, kaut ES militÄrais budžets ir precÄ«zi nulle eirocentu.
P.S.
PaÅ¡laik vÄ"l ir stipri pÄragri izdarÄ«t secinÄjumus par LielbritÄnijas iespÄ"jamo politisko tuvinÄÅ¡anos Eiropas SavienÄ«bai pÄ"c parlamenta lÄ"muma atteikt militÄro palÄ«dzÄ«bu ASV, ja Obama lems militÄri iejaukties SÄ«rijas pilsoÅu karÄ. TomÄ"r ir skaidrs, ka LielbritÄnijas aktÄ«vÄka lÄ«dzdalÄ«ba vien varÄ"tu ar jaunu sparu atjaunot entuziasmu par uzticÄ«bu Eiropas idejai. VarbÅ«t ne tikai eiropieÅ¡u starpÄ vien.
Avots: Toms Ostrovskis; Tvnet