2013.gadā vidējā alga Latvijā sasniedza 716 eiro

2013.gadā mÄ"neÅ¡a vidÄ"jā bruto darba samaksa valstÄ« salÄ«dzinājumā ar 2012.gadu pieauga par 4,6% no 685 eiro (481 lata) lÄ«dz 716 eiro (503 latiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

LÄ«dz ar to vidÄ"jā darba samaksa jau treÅ¡o gadu pÄ"c kārtas aug vienmÄ"rÄ«gi un kopÅ¡ 2012.gada pārsniegusi pirmskrÄ«zes vidÄ"jā rādÄ«tāja lÄ«meni.

Privātajā sektorā algas auguÅ¡as nedaudz straujāk - par 4,7% gadā, savukārt sabiedriskajā - par 4,6%. VidÄ"jā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2013.gadā bija 766 eiro (538 lati), bet privātajā - 689 eiro (484 lati). VispārÄ"jās valdÄ«bas sektorā algas pieauga par 5,9% no 663 eiro (466 latiem) lÄ«dz 701 eiro (493 latiem).

VidÄ"jā neto darba samaksa 2013.gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās Ä«patsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa likmei no 25% lÄ«dz 24% kopÅ¡ 2013.gada 1.janvāra un no 2013.gada 1.jÅ«lija pieaugot atvieglojumiem par apgādājamajiem no 100 eiro (70 latiem) lÄ«dz 114 eiro (80 latiem).

2013.gada pÄ"dÄ"jā ceturksnÄ« mÄ"neÅ¡a vidÄ"jā bruto darba samaksa valstÄ« bija 737 eiro (518 lati) un, salÄ«dzinot ar 2012.gada atbilstoÅ¡o periodu, tā pieauga par 4,8%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 5%, no tā vispārÄ"jās valdÄ«bas sektorā - 6,2%, bet privātajā - 4,8%.

Neto darba samaksa 2013.gada pÄ"dÄ"jā ceturksnÄ« bija 530 eiro (373 lati), un, salÄ«dzinot ar 2012.gada pÄ"dÄ"jo ceturksni, tā pieauga par 5,9%.

LÄ«dzÄ«gi kā gadu iepriekÅ¡ arÄ« 2013.gadā vidÄ"jās algas lÄ«menis visaugstākais bija finanÅ¡u un apdroÅ¡ināšanas darbÄ«bu nozarÄ", informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerÄ£Ä"tikas nozarÄ" un valsts pārvaldÄ". Savukārt zemākais vidÄ"jais atalgojums vÄ"rojams izmitināšanas, Ä"dināšanas un citu pakalpojumu nozarÄ"s, izglÄ«tÄ«bā, nekustamo Ä«paÅ¡umu nozarÄ", tirdzniecÄ«bā.

2013.gadā vidÄ"jā bruto darba samaksa straujāk augusi ieguves rÅ«pniecÄ«bā un karjeru izstrādÄ" - par 13,3%, mākslas, izklaides un atpÅ«tas nozarÄ" - par 12,7%, valsts pārvaldÄ" - par 9,9%, finanÅ¡u un apdroÅ¡ināšanas nozarÄ" - par 7,1%, bÅ«vniecÄ«bā - par 6,8% un tirdzniecÄ«bā - par 6,6%. 2013.gada pÄ"dÄ"jā ceturksnÄ« salÄ«dzinājumā ar Å¡o laika periodu gadu iepriekÅ¡ arÄ« straujāks vidÄ"jās algas kāpums bija tieÅ¡i minÄ"tajās nozarÄ"s.

Ieguves rÅ«pniecÄ«bā un karjeru izstrādÄ" samazinājās normālā darba laika slodzÄ" pārrÄ"Ä·ināto darbinieku skaits, bet strauji pieauga atalgojuma fonds. Mākslas, izklaides un atpÅ«tas nozarÄ" lielāka ietekme bija algu kāpumam azartspÄ"ļu un derÄ«bu nozarÄ". Valsts pārvaldÄ" un tirdzniecÄ«bā atalgojums audzis straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prÄ"miju un piemaksu kāpuma dÄ"ļ (neregulārajās piemaksās tiek ietverta arÄ« kompensācija par neizmantoto ikgadÄ"jo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts). Savukārt finanÅ¡u un apdroÅ¡ināšanas darbÄ«bu nozarÄ" lÄ«dztekus regulārā un neregulārā atalgojuma pieaugumam pÄ"rn samazinājies darbinieku skaits.

AtbilstoÅ¡i pieÅ¡Ä·irtajam papildu finansÄ"jumam darba samaksas paaugstināšanai valsts pārvaldÄ" 2013.gadā algas auguÅ¡as tiesu un prokuratÅ«ras darbiniekiem, kā arÄ« policistiem, robežsargiem, ugunsdzÄ"sÄ"jiem un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes amatpersonām, kuru atalgojumā integrÄ"ta uzturdevas kompensācija. Papildu finansÄ"jums pieÅ¡Ä·irts arÄ« karavÄ«ru uzturdevas kompensācijas nodroÅ¡ināšanai.

Apkopotajā statistiskā informācija liecina, ka 2013.gada pÄ"dÄ"jā ceturksnÄ« salÄ«dzinājumā ar 2012.gada pÄ"dÄ"jo ceturksni gan Latvijā, gan Lietuvā vidÄ"jā bruto alga pieauga lÄ«dzÄ«gi - par 4,8% (Latvijā - no 703 lÄ«dz 737 eiro, Lietuvā - no 646 lÄ«dz 678 eiro). Savukārt Igaunijā Å¡ajā periodā algas auguÅ¡as straujāk - par 7,6% (no 916 lÄ«dz 986 eiro).

Joprojām vidÄ"jā neto darba samaksa Latvijā ir viszemākā - 72% no vidÄ"jās algas pirms nodokļu nomaksas. Lietuvā Å¡is rādÄ«tājs ir 77%, bet Igaunijā - 80%.

Robežsargi Rēzeknē mašīnā uziet 70 000 kontrabandas cigaretes

Ceturtdien, 27.februārÄ«, robežsargi RÄ"zeknÄ" kādā pārbaudei apstādinātajā automaÅ¡Ä«nā konstatÄ"ja septiņas kārbas cigareÅ¡u ar Baltkrievijas akcÄ«zes markām, portālu Diena.lv informÄ"ja Valsts robežsardzÄ".

Kopumā 1967.gadā dzimušā Latvijas pilsoņa vadītajā automašīnas Audi 6 Avant salonā un bagāžas nodalījumā atklātas 70 000 Winston markas cigaretes. 

Robežsargi arÄ« konstatÄ"ja, ka minÄ"tajai automaÅ¡Ä«nai nav noteiktā kārtÄ«ba veikta OCTA apdroÅ¡ināšanas.

Cigaretes izņemtas, persona aizturÄ"ta un sākts kriminālprocess par neatļautām darbÄ«bām ar muitoÅ¡anai pakļautām precÄ"m un citām vÄ"rtÄ«bām.

VL-TB/LNNK līderi EP vēlēšanās - Zīle, Broka un Kols, Latvijas attīstībai - Žagars

Nacionālās apvienÄ«bas Visu Latvijai!-TÄ"vzemei un brÄ«vÄ«bai/LNNK (VL-TB/LNNK) dome ceturtdien apstiprināja partijas sarakstu Eiropas Parlamenta (EP) vÄ"lÄ"Å¡anām - ar pirmo numuru vÄ"lÄ"Å¡anās startÄ"s paÅ¡reizÄ"jais eiroparlamentārietis Roberts ZÄ«le, otrais numurs bÅ«s tieslietu ministrei Baibai Brokai, bet treÅ¡ais - KultÅ«ras ministrijas parlamentārajam sekretāram Rihardam Kolam.

Tālāk VL-TB/LNNK sarakstā bÅ«s režisors EdvÄ«ns Å nore, RÄ"zeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks, KocÄ"nu novada domes deputāte Evija Nagle, jurists Uldis BrÅ«ns, RÄ«gas PedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bas akadÄ"mijas Bauskas filiāles vadÄ«tāja LÄ«ga Jankova, Carnikavas novada domes deputāte un Saeimas sekretāra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) biroja vadÄ«tāja Daiga KalnbÄ"rziņa, kā arÄ« RÄ«gas domes deputāts un Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras Eksporta veicināšanas nodaļas vadÄ«tājs Andris Pārups.

11.numurs sarakstā bÅ«s vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) biroja vadÄ«tājai Marikai Zeimulei, tālāk sarakstā iekļauta Talsu novada domes deputāte un Talsu autotransporta Pasažieru pārvadājumu daļas vadÄ«tāja Ilze Indriksone, Latvijas gaisa satiksmes iepirkumu speciālists konsultants Ä'riks Ezeriņš un juriste Krista Veita.

Savukārt sarakstu noslÄ"gs jurists Edgars Jansons, kā arÄ« Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas ierÄ"dnis Māris Klismets.

ArÄ« partijas Latvijas attÄ«stÄ«bai valde ir apstiprinājusi režisoru, uzņÄ"mÄ"ju un bijuÅ¡o Latvijas Nacionālās operas vadÄ«tāju Andreju Žagaru kā sava saraksta lÄ«deri Eiropas Parlamenta (EP) vÄ"lÄ"Å¡anām, kā arÄ« vienojusies par 4000 zÄ«mju programmu Leposimies ar Latviju!. Kā iespÄ"jamie kandidāti vÄ"lÄ"Å¡anām tiks vÄ"rtÄ"ti partijas Ä£enerālsekretārs, bijuÅ¡ais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris PÅ«ce un Latvijas EksportÄ"tāju un investoru kluba un partijas valdes loceklis Dans Titavs.

Par to aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja Latvijas attÄ«stÄ«bai komunikācijas konsultante Dagnija Lejiņa.

Pilnu deputātu kandidātu sarakstu EP vÄ"lÄ"Å¡anām valde apstiprinās tuvāko nedÄ"ļu laikā. Kā kandidāti apsprieÅ¡anai ir izvirzÄ«ti arÄ« PÅ«ce, Titavs, zvÄ"rināta advokāte un uzņÄ"mÄ"ja Liene Cakare, valsts pārvaldes eksperte Olga Geitus-Eitvina, 11.Saeimas deputāts un valdes loceklis Vladimirs Reskājs un citi.

"PÄ"dÄ"jā desmitgadÄ" Latvija Eiropā ir ieguvusi plaÅ¡u atpazÄ«stamÄ«bu kā viena no spilgtākajām kultÅ«ras lielvalstÄ«m, kuras sasniegumi balstÄ«ti mÅ«su mākslinieku panākumos starptautiskā mÄ"rogā. Latvijas kultÅ«rai piemÄ«t ļoti spÄ"cÄ«gs radoÅ¡ais potenciāls un konkurÄ"tspÄ"ja Eiropas kontekstā, radot pievienoto vÄ"rtÄ«bu un atdevi valsts ekonomikā," norādÄ«ja Žagars.

"Sasniegumi kultÅ«ras sfÄ"rā veido valsts tÄ"lu un vairo tās atpazÄ«stamÄ«bu, vienlaikus sekmÄ"jot investoru piesaisti un paplaÅ¡inot iespÄ"ju robežas biznesa pasaulÄ". LÄ«dz Å¡im Latviju EP ir pārstāvÄ"juÅ¡i galvenokārt tautsaimniecÄ«bas speciālisti, tādÄ"ļ svarÄ«gi, lai turpmāk astoņu Latvijas EP deputātu vidÅ« bÅ«tu arÄ« viens kultÅ«ras nozares pārstāvis. Mans mÄ"rÄ·is - strādāt EP KultÅ«ras un izglÄ«tÄ«bas komitejā, lai attÄ«stÄ«tu bÅ«tisko saikni starp Latvijas un Eiropas kultÅ«rpolitikas procesiem," akcentÄ" režisors.

Valde apstiprinājusi arÄ« 4000 zÄ«mju programmu Leposimies ar Latviju!, kurā aicina izmantot jaunas un radoÅ¡as pieejas cieņpilnai un kompetentai Latvijas intereÅ¡u pārstāvniecÄ«bai Eiropas SavienÄ«bā. Latvijas kā kultÅ«ras lielvalsts tÄ"lu var izmantot arÄ« plašākā mÄ"rogā, aktÄ«vi stimulÄ"jot citu valstu politiÄ·u, uzņÄ"mÄ"ju, tÅ«ristu un masu mediju interesi par Latviju.

Programmā uzsvÄ"rta arÄ« nepiecieÅ¡amÄ«ba aktÄ«vākai uzņÄ"mÄ"ju intereÅ¡u pārstāvniecÄ«bai - veicinot eksportu vai samazinot birokrātiju. Tāpat Ä«paÅ¡i tiks atbalstÄ«tas tās likumdoÅ¡anas iniciatÄ«vas, kas vÄ"rstas uz nacionālās kultÅ«ras, izglÄ«tÄ«bas un zinātnes jomas attÄ«stÄ«bu. Latvijas intereses bÅ«s jāpārstāv arÄ« ES tuvāko gadu prioritārajos jautājumos, piemÄ"ram, aktÄ«vāka ES politika Austrumeiropas reÄ£ionā, konkurences palielināšana energoresursu tirgos, jaunieÅ¡u bezdarba mazināšanas programmu finansÄ"juma lÄ«dzsvarota sadale, kā arÄ« atbalsta palielināšana Latvijas lauksaimniekiem.

ZZS iesniegusi likumprojektu, lai maznodrošinātajiem saglabātu elektrības tarifu esošajā līmenī

Zaļo un zemnieku savienÄ«ba (ZZS) Saeimā iesniegusi likumprojektu, kas paredz maznodroÅ¡inātajiem un trÅ«cÄ«gajām Ä£imenÄ"m saglabāt regulÄ"tu elektrÄ«bas tarifu esoÅ¡ajā lÄ«menÄ«, aÄ£entÅ«rai LETA sacÄ«ja ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola.

Viņa skaidroja, ka jau paÅ¡laik ir zināms, ka, lai Ä«stenotu valdÄ«bas plānus mazturÄ«gajiem kompensÄ"t piecus eiro mÄ"nesÄ«, ar paÅ¡laik paredzÄ"to finansÄ"jumu - 3,8 miljoniem eiro - nepietiek. ArÄ« paÅ¡valdÄ«bām tas bÅ«tu pārāk liels administratÄ«vais slogs.

Ja jaunajiem tirgus dalÄ«bniekiem bÅ«s jāadministrÄ" cenu kompensÄ"Å¡ana, tad tas sadārdzinās arÄ« viņu cenas un kavÄ"s jaunu dalÄ«bnieku ienākÅ¡anu tirgÅ«, norādÄ«ja Reizniece-Ozola.

GrozÄ«jumi attiektos uz AS Latvenergo piedāvāto cenu, savukārt pÄ"c jaunu tirgus dalÄ«bnieku ienākÅ¡anas, krÄ«toties elektroenerÄ£ijas cenai, elektrÄ«bas tirgu varÄ"tu atvÄ"rt arÄ« maznodroÅ¡inātajiem, skaidroja politiÄ·e.

ZZS Saeimas frakcijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Augusts Brigmanis norādÄ«ja, ka par likumprojekta iesniegÅ¡anu ir informÄ"ti koalÄ«cijas partneri.

Likumprojekts neizslÄ"dz teorÄ"tisku iespÄ"ju, ka, ja Latvenergo iesniegtu regulatoram priekÅ¡likumu par tarifu paaugstināšanu un regulators pÄ"c izvÄ"rtÄ"Å¡anas tam piekristu, tad tarifi varÄ"tu pieaugt arÄ« mazturÄ«gajiem, atzina Reizniece-Ozola. Taču ar Latvenergo iecerÄ"ts panākt vienoÅ¡anos par tarifu necelÅ¡anu - tādā gadÄ«jumā uzņÄ"mumam kompensācijā varÄ"tu samaksāt minÄ"tos 3,8 miljonus eiro. KopÄ"jā kompensācijas summa vÄ"l ir jāaprÄ"Ä·ina.

Å is jautājums tika apspriests koalÄ«cijas sadarbÄ«bas padomes sÄ"dÄ", taču koalÄ«cijas partneri neteica "nedz jā, nedz nÄ"". AttiecÄ«gais likumprojekts tika iesniegts pÄ"c tam, kad Ekonomikas ministrija un LabklājÄ«bas ministrija valdÄ«bas sÄ"dÄ" nespÄ"ja panākt vienoÅ¡anos par kompensāciju izmaksāšanas kārtÄ«bu, skaidroja politiÄ·e.

RegulÄ"tas cenas lÄ«dz Å¡im ir atceltas pakāpeniski: sākotnÄ"ji tas tika izdarÄ«ts lieliem lietotājiem, vÄ"lāk visām juridiskajām personām. LÄ«dzÄ«gi ir iespÄ"jams šādu pakāpeniskumu saglabāt arÄ« mājsaimniecÄ«bām, definÄ"jot aizsargātos lietotājus - trÅ«cÄ«gas un maznodroÅ¡inātas Ä£imenes (apmÄ"ram 130 000 mājsaimniecÄ«bu), teikts grozÄ«jumu projekta "ElektroenerÄ£ijas tirgus likums" anotācijā.

TrÅ«cÄ«gajām un maznodroÅ¡inātajām mājsaimniecÄ«bām Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anas rezultātā paredzÄ"tā elektroenerÄ£ijas cenu pieauguma kompensācijai ir nepilnÄ«gi, un pārejas periodā ir nepiecieÅ¡ams Å¡Ä«m Ä£imenÄ"m saglabāt esoÅ¡o tarifu, ko nodroÅ¡inātu valsts uzņÄ"mums Latvenergo.

Anotācijā norādÄ«ts, ka likumprojektā ietvertās normas precÄ«zi atbilst lÄ«dz 1.aprÄ«lim spÄ"kā esoÅ¡ajām normām un pakārtotajiem normatÄ«vajiem aktiem, kas bÅ«s spÄ"kā lÄ«dz Å¡im datumam. VienlaicÄ«gi ar likumprojekta virzÄ«bu Saeimā nepiecieÅ¡ams sagatavot grozÄ«jumus Ministru kabineta (MK) ElektroenerÄ£ijas tirdzniecÄ«bas un lietoÅ¡anas noteikumos, saglabājot esoÅ¡o kārtÄ«bu ierobežotam mājsaimniecÄ«bu lokam.

Eiropas Parlamenta 2013.gadā pieņemtajā rezolÅ«cijā ir atzÄ«ts, ka tirgus atvÄ"rÅ¡ana un konkurence ne vienmÄ"r rada ieguvumus ievainojamiem patÄ"rÄ"tājiem un, atceļot vispārÄ"ju cenu regulāciju, ir nepiecieÅ¡ams ņemt vÄ"rā konkrÄ"tās sabiedrÄ«bas grupas intereses. LÄ«dz ar to atbilstoÅ¡i lÄ«dzÅ¡inÄ"jai praksei Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m nav tieÅ¡u pienākumu pilnÄ«bā atteikties no regulÄ"tām elektroenerÄ£ijas cenām neaizsargātām sabiedrÄ«bas grupām, pauž likumprojekta autori.

Likumprojektā ietvertais mehānisms pirmsÅ¡Ä·ietami nav uzskatāms par valsts atbalstu ES regulÄ"juma izpratnÄ", jo tas Ä«steno valsts sociālo funkciju, taču pÄ"c tā apstiprināšanas Saeimā EM ir nepiecieÅ¡ams veikt visas paziņoÅ¡anas procedÅ«ras Eiropas Komisijai. Gatavojot likumprojektu, konsultācijas notikuÅ¡as ar Latvijas PaÅ¡valdÄ«bu savienÄ«bu, EM un Latvenergo.

Likumprojekta tekstā paredzÄ"ts definÄ"t aizsargāto lietotāju, nosakot, ka tas ir mājsaimniecÄ«bas lietotājs, kurÅ¡ atbilst trÅ«cÄ«gas vai maznodroÅ¡inātas Ä£imenes (personas) statusam. MinÄ"ts arÄ«, kurÅ¡ un pÄ"c kādas metodikas nosaka tarifus aizsargātajam lietotājam.

Kā ziņots, valdÄ«ba otrdien jau otro reizi pÄ"c kārtas atlika gala lÄ"muma pieņemÅ¡anu par elektroenerÄ£ijas tarifa kāpuma kompensÄ"Å¡anu trÅ«cÄ«giem un maznodroÅ¡inātiem iedzÄ«votājiem.

ValdÄ«ba bija vienisprātis, ka elektrÄ«bas cenu kāpumu vislabāk bÅ«tu kompensÄ"t, nevis lÄ«dzfinansÄ"jot dzÄ«vokļa pabalstu, bet piemÄ"rojot automātisku atlaidi elektrÄ«bas rÄ"Ä·inos, tomÄ"r tā nespÄ"ja vienoties par Å¡Ä«s kompensācijas administrÄ"Å¡anas modeli, proti, kurÅ¡ apkopos datus par trÅ«cÄ«gajiem un maznodroÅ¡inātajiem un nodos tos elektroenerÄ£ijas tirgotājiem.

LM piedāvāja noslÄ"gt tieÅ¡us lÄ«gumus starp paÅ¡valdÄ«bu un operatoru, tādÄ"jādi neiesaistot ne LM, ne EM. Šādā gadÄ«jumā paÅ¡valdÄ«bas informāciju par cilvÄ"kiem, kuriem piemÄ"rojama atlaide, nodotu elektroenerÄ£ijas tirgotājiem tiešā elektroniskā veidā.

TomÄ"r ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) nepiekrita šādam risinājumam, norādot, ka tas bÅ«s liels slogs elektroenerÄ£ijas tirgotājiem, jo jāslÄ"dz lÄ«gumi ar 119 paÅ¡valdÄ«bām. Viņš prognozÄ"ja, ka daļa tirgotāju vienkārÅ¡i atteiksies to darÄ«t, un aicināja LM uzņemties kompensācijas administrÄ"Å¡anu. TādÄ"jādi tirgotājiem bÅ«tu jānoslÄ"dz viens lÄ«gums - ar LM.

ValdÄ«ba deva LM un EM vÄ"l nedÄ"ļu laika, lai panāktu kompromisu.

Kā ziņots, Saeima ir pieņÄ"musi grozÄ«jumus ElektroenerÄ£ijas tirgus likumā, paredzot elektroenerÄ£ijas tirgus pilnÄ«gu atvÄ"rÅ¡anu no 2014.gada 1.aprīļa. Å…emot vÄ"rā, ka elektroenerÄ£ijas sadārdzinājums mājsaimniecÄ«bām var bÅ«t pat aptuveni 40%, tika paredzÄ"ts izstrādāt kompensācijas mehānismu.

Izvērtēs mērķdotācijas māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai

Latvijas Nacionālais kultÅ«ras centrs (LNKC) izvÄ"rtÄ"s valsts mÄ"rÄ·dotācijas māksliniecisko kolektÄ«vu vadÄ«tāju darba samaksai un izstrādās vadlÄ«nijas par tautas mākslas kolektÄ«vu darbÄ«bas attÄ«stÄ«bu, tā 2014. gada 19. februārÄ« lÄ"ma Dziesmu un deju svÄ"tku padome, informÄ"ja LNKC pārstāve Inga Bika

Aptauju, kurā izvÄ"rtÄ"s valsts mÄ"rÄ·dotācijas māksliniecisko kolektÄ«vu vadÄ«tāju darba samaksai efektivitāti, LNKC veiks sadarbÄ«bā ar Latvijas KultÅ«ras akadÄ"miju. Aptaujas laikā tiks apzināti māksliniecisko kolektÄ«vu dibinātāji un kolektÄ«vu vadÄ«tāji, lai noskaidrotu, vai mÄ"rÄ·dotācija, ar kuru valsts atbalsta Dziesmu un deju svÄ"tku tradÄ«cijas ilgtspÄ"ju sasniedz savu mÄ"rÄ·i. Balstoties uz aptaujas rezultātiem, tiks lemts par nepiecieÅ¡amÄ«bu palielināt paÅ¡reizÄ"jo mÄ"rÄ·dotācijas summu.

LÄ«dz 2014. gada oktobrim LNKC kopā ar savu nozaru konsultatÄ«vajām padomÄ"m, paÅ¡valdÄ«bu pārstāvjiem, Latvijas PaÅ¡valdÄ«bu savienÄ«bu un citām ieinteresÄ"tajām pusÄ"m izstrādās vadlÄ«nijas tautas mākslas kolektÄ«vu darbÄ«bas attÄ«stÄ«bai. Tās iekļaus māksliniecisko kolektÄ«vu dažādu darbÄ«bas aspektu raksturojumu, kā arÄ« noteiks kolektÄ«va vadÄ«tāja pienākumus, iesaistoties gan vietÄ"ja, gan nacionāla lÄ«meņa kultÅ«ras vÄ"rtÄ«bu, t.sk. Dziesmu un deju svÄ"tku tradÄ«cijas saglabāšanā un attÄ«stÄ«bā.

"Gan valstij, gan paÅ¡valdÄ«bām jārÅ«pÄ"jas par to, lai Dziesmu un deju svÄ"tku tradÄ«cijas saglabāšanā un attÄ«stÄ«bā iesaistÄ«tie kolektÄ«vi tiktu Ä«paÅ¡i motivÄ"ti un atbalstÄ«ti. TāpÄ"c arÄ« tika radÄ«ta Å¡Ä« valsts mÄ"rÄ·dotācija. VÄ"lamies noskaidrot, vai paÅ¡valdÄ«bās atÅ¡Ä·iras atlÄ«dzÄ«ba tiem kolektÄ«viem, kuri mÄ"rÄ·tiecÄ«gi piedalās nacionālas kultÅ«ras vÄ"rtÄ«bas ilgtspÄ"jas nodroÅ¡ināšanā, un kolektÄ«viem, kuri darbojas hobija pÄ"c. MÄ"rÄ·dotāciju nevajadzÄ"tu izmantot paÅ¡valdÄ«bu finansÄ"juma izlÄ«dzinājumam, no tā ieguvÄ"ji nav ne Dziesmu un deju svÄ"tku tradÄ«cija, ne kolektÄ«vi un to vadÄ«tāji," uzsver kultÅ«ras ministre Dace Melbārde.

Å ogad valsts mÄ"rÄ·dotācija sadalÄ«ta 1697 māksliniecisko kolektÄ«vu, kuri regulāri iesaistās Dziesmu un deju svÄ"tku tradÄ«cijas saglabāšanā un attÄ«stÄ«bā, t.sk. gatavojas kārtÄ"jiem VispārÄ"jiem latvieÅ¡u Dziesmu un deju svÄ"tkiem, vadÄ«tāju darba samaksai un valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātajām iemaksām. Kopumā tie ir 54 procenti no visiem 3145 Latvijas mākslinieciskajiem kolektÄ«viem. 2014. gadā valsts mÄ"rÄ·dotācijas kopÄ"jais apjoms ir 7 865 92 eiro, un tas ir 56 procenti no 2009. gada jeb pirmskrÄ«zes finansÄ"juma.

Valsts mÄ"rÄ·dotāciju aprÄ"Ä·ina un sadala atbilstoÅ¡i 2012. gada 25. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.670 KārtÄ«ba, kādā tiek aprÄ"Ä·ināta un sadalÄ«ta valsts budžeta mÄ"rÄ·dotācija māksliniecisko kolektÄ«vu vadÄ«tāju darba samaksai un valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātajām iemaksām un 2014. gada 28. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 58 KārtÄ«ba, kādā tiek sadalÄ«ta valsts mÄ"rÄ·dotācija to māksliniecisko kolektÄ«vu vadÄ«tāju darba samaksai un valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav paÅ¡valdÄ«bas.

Prezidents: Plānotā veselības aprūpes reforma neveicinātu reemigrāciju

Plānotās izmaiņas veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas modelÄ«, saistot to ar nodokļu maksāšanu Latvijā, ir pretrunā ar valsts plāniem sekmÄ"t aizbraukuÅ¡o iedzÄ«votāju atgrieÅ¡anos Latvijā, ceturtdienas rÄ«tā Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumā RÄ«ta panorāma teica Valsts prezidents Andris BÄ"rziņš.

Prezidents ir iepazinies ar veselÄ«bas aprÅ«pes reformas plānu un atzina, ka paÅ¡laik saistÄ«bā ar to vÄ"l ir gana neskaidrÄ«bu, jo valstij trÅ«kstot informācijas par iedzÄ«votāju skaitu un nodarboÅ¡anos: "Nezinām, cik Latvijā ir cilvÄ"ku, kas viņi ir un kādi viņi ir," sacÄ«ja BÄ"rziņš, skaidrojot, ka ne visu iedzÄ«votāju ienākumi ir legāli un ne visi par tiem pilnÄ«bā maksā nodokļus.

TāpÄ"c iecere, ka veselÄ«bas aprÅ«pe ir apmaksāta tikai nodokļu maksātājiem, ir pareizs un atbilstoÅ¡s risinājums Latvijas situācijai, turklāt tas apdraud ieceri par aizbraucÄ"ju atgrieÅ¡anos Latvijā, jo viņiem "Å¡eit par veselÄ«bas aprÅ«pi bÅ«tu pilnÄ«bā jāmaksā paÅ¡iem".

Jau ziņots, ka paÅ¡laik likumu, kas paredz veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mas izmaiņas, ir Saeimas darba kārtÄ«bā un pieņemts pirmajā no trÄ«s lasÄ«jumiem. Likumprojekts paredz ieviest obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu, sasaistot tiesÄ«bas uz valsts budžeta apmaksātu veselÄ«bas aprÅ«pi ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarÄ"Å¡anu un nomaksu. VeselÄ«bas aprÅ«pes minimumu plānots nodroÅ¡ināt visiem valsts iedzÄ«votājiem neatkarÄ«gi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu, konkrÄ"tu diagnožu ārstÄ"Å¡anu un kompensÄ"jamos medikamentus ar 100% kompensāciju.

Tāpat paredzÄ"ts, ka valsts apdroÅ¡inās 20 iedzÄ«votāju grupas, tostarp bÄ"rnus vecumā lÄ«dz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bÄ"rnu ar invaliditāti, cilvÄ"kus ar 1., 2. un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 lÄ«dz 30 gadiem, personas no 18 lÄ«dz 25 gadiem, kuras iegÅ«st vispārÄ"jo profesionālo izglÄ«tÄ«bu, politiski represÄ"tos, kā arÄ« personas, kuras atrodas ieslodzÄ«juma vietās, un vÄ"l ap desmit cilvÄ"ku grupas. No šā saraksta valdÄ«ba nolÄ"ma izslÄ"gt patentmaksu maksātājus.

Āboltiņa: Elektroenerģijas tirgus atvēršana bija jāatliek

Ja koalÄ«cijai neizdosies vienoties par mehānismiem, kurÅ¡ pārraudzÄ«s kompensācijas trÅ«cÄ«gākajiem pÄ"c elektroenerÄ£ijas cenu kāpuma lÄ«dz ar elektrÄ«bas tirgus atvÄ"rÅ¡anu, to iespÄ"jams arÄ« atlikt uz vÄ"lāku laiku nevis 1.aprÄ«lÄ«, ceturtdienas rÄ«tā LNT raidÄ«juma 900 sekundes sacÄ«ja Saeimas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Solvita Ä€boltiņa (VienotÄ«ba).

"Man personÄ«gi nav skaidrs, kāpÄ"c paÅ¡valdÄ«bas, kas vienÄ«gās var noteikt maznodroÅ¡inātā statusu, un kas izmaksā pabalstus, atsakās mainÄ«t savus saistoÅ¡os noteikumus. Jā, tie ir 109, bet katrā paÅ¡valdÄ«bā tie ir vieni [noteikumi], un tie attiecas uz cilvÄ"ku. Skaidrs, ka daudziem iedzÄ«votājiem katrs lats ir svarÄ«gs," sacÄ«ja Ä€boltiņa. 

Viņa atzina, ka kļūdaina ir situācija, ka lÄ«dz ar elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu tirgÅ« faktiski turpās darboties vienÄ«gi Latvenergo ar paaugstinātiem tarifiem un iedzÄ«votājiem nebÅ«s dotas iespÄ"jas izvÄ"lÄ"ties no vairākiem pakalpojuma sniedzÄ"jiem. 1.aprÄ«lis kā datums elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anai izvÄ"lÄ"ts, jo piesaistÄ«ts apkures sezonas beigām, taču nav akmenÄ« cirsts un to iespÄ"jams pārcelt.

"Saeima to var izdarÄ«t kaut uz pāris mÄ"neÅ¡iem," teica Ä€boltiņa.

Jau vÄ"stÄ«ts, ka otrdien asās diskusijās Ministru kabinets tā arÄ« nespÄ"ja vienoties par veidu, kā maznodroÅ¡inātajiem kompensÄ"t gaidāmo elektroenerÄ£ijas cenas kāpumu. MÄ"Ä£inot panākt kompromisu, balsi pret LabklājÄ«bas ministrijas (LM) valsts sekretāri Ievu Jaunzemi nācās pacelt pat citkārt tik nosvÄ"rtajai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (VienotÄ«ba).

Straujumu saniknoja Jaunzemes spÄ«tÄ«gā atteikÅ¡anās uzticÄ"t LM starpnieka lomu pabalstu administrÄ"Å¡anā, uz ko uzstāja premjerministre. Kad valsts sekretāri aizstāvÄ"t metās labklājÄ«bas ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienÄ«ba), Straujuma uzsvÄ"ra, ka viņas aizrādÄ«jumi nav jāuztver personÄ«gi.

Diena.lv jau ziņoja, ka arÄ« pagājuÅ¡ajā nedÄ"ļā valdÄ«ba nespÄ"ja rasts risinājumu Å¡im jautājumam, jo LPS iestājas pret iespÄ"ju, ka elektroenerÄ£ijas tarifu kāpumu trÅ«cÄ«gajiem kompensÄ"s ar lÄ«dzfinansÄ"juma palÄ«dzÄ«bu dzÄ«vokļa pabalstiem.

Kā ziņots, Saeima ir pieņÄ"musi grozÄ«jumus ElektroenerÄ£ijas tirgus likumā, paredzot elektroenerÄ£ijas tirgus pilnÄ«gu atvÄ"rÅ¡anu no 2014.gada 1.aprīļa. PÄ"c tirgus liberalizācijas elektroenerÄ£ijas cena varÄ"tu pieaugt par 7%, un lÄ«dz ar to pieaugs arÄ« apkures izmaksas.

(VIDEO) Talcis: Pagājušajā apkures sezonā bija visaugstākais siltuma tarifs

A/s RÄ«gas Siltums (RS) valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Normunds Talcis intervijā Magda Riekstiņai.

Kādas ir iespÄ"jamās siltuma tarifa izmaiņas Å¡ogad un kādi ir tarifa veidoÅ¡anās principi? IedzÄ«votāji bieži sÅ«dzas, ka saņem rÄ"Ä·inu, kurā norādÄ«ts, cik jāmaksā par siltumu, bet nav izskaidrots, kā cena veidojas.

Tarifs ir apstiprināts regulatorā. Tarifa pamatā ir enerÄ£ijas jeb gāzes komponente, vÄ"l ir personāla izmaksas, pamatlÄ«dzekļu nolietojums un citas izmaksas, tomÄ"r jāuzsver, ka vairāk nekā 80% tarifa veido tieÅ¡i enerÄ£ijas jeb gāzes komponente. TiklÄ«dz mainās gāzes cena, mainās arÄ« siltumenerÄ£ijas tarifs. LÄ«dz katra mÄ"neÅ¡a desmitajam datumam Latvijas Gāze (LG) paziņo konkrÄ"tā perioda gāzes cenu. MÄ"s savukārt paziņojam, kāds atbilstoÅ¡ajā mÄ"nesÄ« bÅ«s siltuma tarifs. LG dod arÄ« prognozi par diviem turpmākajiem mÄ"neÅ¡iem. Patlaban redzam, ka februārÄ«, martā un aprÄ«lÄ« gāzes tarifs ir zemāks nekā janvārÄ« un tas attiecÄ«gi ietekmÄ" siltumenerÄ£ijas tarifu, to pazeminot. 

Jāatceras, ka pagājuÅ¡ajā apkures sezonā bija visaugstākais siltuma tarifs, kāds vispār bijis RS vÄ"sturÄ". Tik augsta gāzes cena, kā iepriekÅ¡Ä"jā apkures sezonā, Latvijā iepriekÅ¡ bija bijusi, bet tad nebija akcÄ«zes nodokļa. Savukārt 2012./2013. gada apkures sezonā veidojās pati lielākā apkures cena, jo paralÄ"li augstai gāzes cenai tika piemÄ"rots arÄ« akcÄ«zes nodoklis. PÄ"c tam LG cenu pazemināja, un tagad tā ir zemāka nekā attiecÄ«gajā periodā pÄ"rn. 

Turklāt RS bilancÄ" bÅ«tiski pieauga Å¡Ä·eldas Ä«patsvars un rezultātā vasarā varÄ"jām par 3% samazināt siltumenerÄ£ijas tarifu. Jāuzsver, ka biokurināmā izmantoÅ¡anas Ä«patsvars vispār ievÄ"rojami audzis - pirms dažiem gadiem biokurināmais bija tika 2,5% no visa RS izmantotā kurināmā apjoma, tagad jau ir 26%.  

Biokurināmo aizvien plašāk izmantojat, lai bÅ«tu alternatÄ«va dabasgāzei vai lai bÅ«tu lÄ"tāks siltums?

Galvenokārt, lai bÅ«tu lÄ"tāks siltums. BÅ«tiskas alternatÄ«vas gāzei jau Å¡obrÄ«d nav, un gāze ir viens no visefektÄ«vākajiem kurināmā veidiem. 

Vai RS tarifu ietekmÄ" subsidÄ"tās elektroenerÄ£ijas nodoklis (SEN), ko ieviesa no Å¡Ä« gada?

SEN ietekmÄ" siltuma tarifs varÄ"tu kāpt par nepilnu procentu, bet tā kā gribam, lai mÅ«su siltumenerÄ£ijas cena bÅ«tu konkurÄ"tspÄ"jÄ«ga, tad Å¡o kāpumu kompensÄ"sim no uzņÄ"muma iekÅ¡Ä"jiem resursiem un tarifu nepaaugstināsim. SEN attiecas gan uz RS, gan uz Latvenergo, bet, ja Latvenergo siltumenerÄ£ijas cenu nemaina, tad siltuma tarifa izmaiņu nebÅ«s.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 27.februāra, laikrakstā Diena!

(VIDEO) Talcis: Siltuma tarifu nosaka dabasgāzes cena

A/s RÄ«gas Siltums (RS) valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Normunds Talcis intervijā Magda Riekstiņai.

Kādas ir iespÄ"jamās siltuma tarifa izmaiņas Å¡ogad un kādi ir tarifa veidoÅ¡anās principi? IedzÄ«votāji bieži sÅ«dzas, ka saņem rÄ"Ä·inu, kurā norādÄ«ts, cik jāmaksā par siltumu, bet nav izskaidrots, kā cena veidojas.

Tarifs ir apstiprināts regulatorā. Tarifa pamatā ir enerÄ£ijas jeb gāzes komponente, vÄ"l ir personāla izmaksas, pamatlÄ«dzekļu nolietojums un citas izmaksas, tomÄ"r jāuzsver, ka vairāk nekā 80% tarifa veido tieÅ¡i enerÄ£ijas jeb gāzes komponente. TiklÄ«dz mainās gāzes cena, mainās arÄ« siltumenerÄ£ijas tarifs. LÄ«dz katra mÄ"neÅ¡a desmitajam datumam Latvijas Gāze (LG) paziņo konkrÄ"tā perioda gāzes cenu. MÄ"s savukārt paziņojam, kāds atbilstoÅ¡ajā mÄ"nesÄ« bÅ«s siltuma tarifs. LG dod arÄ« prognozi par diviem turpmākajiem mÄ"neÅ¡iem. Patlaban redzam, ka februārÄ«, martā un aprÄ«lÄ« gāzes tarifs ir zemāks nekā janvārÄ« un tas attiecÄ«gi ietekmÄ" siltumenerÄ£ijas tarifu, to pazeminot. 

Jāatceras, ka pagājuÅ¡ajā apkures sezonā bija visaugstākais siltuma tarifs, kāds vispār bijis RS vÄ"sturÄ". Tik augsta gāzes cena, kā iepriekÅ¡Ä"jā apkures sezonā, Latvijā iepriekÅ¡ bija bijusi, bet tad nebija akcÄ«zes nodokļa. Savukārt 2012./2013. gada apkures sezonā veidojās pati lielākā apkures cena, jo paralÄ"li augstai gāzes cenai tika piemÄ"rots arÄ« akcÄ«zes nodoklis. PÄ"c tam LG cenu pazemināja, un tagad tā ir zemāka nekā attiecÄ«gajā periodā pÄ"rn. 

Turklāt RS bilancÄ" bÅ«tiski pieauga Å¡Ä·eldas Ä«patsvars un rezultātā vasarā varÄ"jām par 3% samazināt siltumenerÄ£ijas tarifu. Jāuzsver, ka biokurināmā izmantoÅ¡anas Ä«patsvars vispār ievÄ"rojami audzis - pirms dažiem gadiem biokurināmais bija tika 2,5% no visa RS izmantotā kurināmā apjoma, tagad jau ir 26%.  

Biokurināmo aizvien plašāk izmantojat, lai bÅ«tu alternatÄ«va dabasgāzei vai lai bÅ«tu lÄ"tāks siltums?

Galvenokārt, lai bÅ«tu lÄ"tāks siltums. BÅ«tiskas alternatÄ«vas gāzei jau Å¡obrÄ«d nav, un gāze ir viens no visefektÄ«vākajiem kurināmā veidiem. 

Vai RS tarifu ietekmÄ" subsidÄ"tās elektroenerÄ£ijas nodoklis (SEN), ko ieviesa no Å¡Ä« gada?

SEN ietekmÄ" siltuma tarifs varÄ"tu kāpt par nepilnu procentu, bet tā kā gribam, lai mÅ«su siltumenerÄ£ijas cena bÅ«tu konkurÄ"tspÄ"jÄ«ga, tad Å¡o kāpumu kompensÄ"sim no uzņÄ"muma iekÅ¡Ä"jiem resursiem un tarifu nepaaugstināsim. SEN attiecas gan uz RS, gan uz Latvenergo, bet, ja Latvenergo siltumenerÄ£ijas cenu nemaina, tad siltuma tarifa izmaiņu nebÅ«s.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 27.februāra laikrakstā Diena!

Apgrozībā laidīs Latvijas pirmo eiro kolekcijas monētu - par godu Ainažu jūrskolai

NākamnedÄ"ļ, 5. martā, apgrozÄ«bā laidÄ«s Latvijas pirmā eiro kolekcijas monÄ"tu, kas veltÄ«ta Ainažu JÅ«rskolas 150 gadu jubilejai, informÄ" Latvijas Banka.

Latvijas Bankas padomÄ" gada sākumā apstiprināta Eiro kolekcijas monÄ"tu izlaides programma turpmākajiem gadiem. Å ogad numismātu un citu interesentu vÄ"rtÄ"jumam tiks nodotas seÅ¡as monÄ"tas, tostarp Ainažu JÅ«rskolas 150 gadu jubilejai veltÄ«tā monÄ"ta, kas kļūs par 99. Latvijas Bankas izlaisto kolekcijas monÄ"tu.

VÄ"l Å¡ogad plānots laist klajā Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajai grāmatai, Vecā Stendera 300 gadu jubilejai, Kurzemes barokam, Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltÄ«tas monÄ"tas, kā arÄ« netradicionāla mākslinieciskā, tehniskā vai tematiskā risinājuma monÄ"tu, kuras sižets tiks atklāts tuvāk klajā laiÅ¡anas brÄ«dim.

Skaidrojot jaunās jubilejas monÄ"tas tapÅ¡anu, Latvijas Banka stāsta, ka kopÅ¡ Ainažu JÅ«rskolas dibināšanas pagājis 150 gadu, un nu brÄ«vas Latvijas pilsoņi izbraukuÅ¡i visas jÅ«ras, izgājuÅ¡i pasaulÄ", vienojuÅ¡ies Eiropas SavienÄ«bā, piepulcÄ"juÅ¡ies eiro zonai. Latvijas pirmā eiro kolekcijas monÄ"ta, kas veltÄ«ta Ainažu JÅ«rskolas jubilejai, ļauj lielo ilgu, centienu un sapņu buriniekiem aiziet četros vÄ"jos pasaules klaidā, vienlaikus aicinot atcerÄ"ties minÄ"tā rosinājuma otro daļu: "… Zeltu krājiet pÅ«riņā!".

1864. gadā ar KriÅ¡jāņa Valdemāra ierosmi un gādÄ«bu Ainažos tika dibināta pirmā latvieÅ¡u un igauņu jÅ«rskola, kas kļuva par lielāko un iecienÄ«tāko šāda veida mācÄ«bu iestādi visā tuvākajā reÄ£ionā. Ainažu JÅ«rskolā zinÄ«bas ieguva ap 3000 audzÄ"kņu, no kuriem vairāk nekā tÅ«kstotis saņÄ"ma tālbraucÄ"ja kapteiņa un stÅ«rmaņa diplomu. 

Kopumā Latvijas Banka kopÅ¡ 1995. gada izlaidusi 98 jubilejas un piemiņas monÄ"tas, kuru veidoÅ¡anā piedalÄ«juÅ¡ies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku. Latvijas monÄ"tas ir augstu novÄ"rtÄ"tas visā pasaulÄ", saņemtas daudzas prestižas godalgas, tai skaitā Latvijas monÄ"ta 2010. gadā kļuva par Pasaules gada monÄ"tu.

PÄ"c Latvijas iestāšanās eiro zonā naudas mākslas tradÄ«cijas turpinās - Latvijas Banka izlaidÄ«s gan kolekcijas (lÄ«dz Å¡im tās pazÄ«stamas kā jubilejas un piemiņas monÄ"tas), gan Ä«pašās apgrozÄ«bas monÄ"tas (lÄ«dz Å¡im - Ä«pašā dizaina vienlatnieki, bet turpmāk - Ä«paÅ¡a dizaina 2 eiro monÄ"tas).

Kolekcijas monÄ"tas ir maksāšanas lÄ«dzeklis tikai emisijas valstÄ«. TomÄ"r maz ticams, ka šādas monÄ"tas nonāks brÄ«vā apgrozÄ«bā - pÄ"c bÅ«tÄ«bas tās ir mākslas darbs un, visticamāk, bÅ«s Ä«paÅ¡i pieprasÄ«tas starp numismātiem, kā arÄ« citiem interesentiem. Kolekcijas monÄ"tu nominālvÄ"rtÄ«bai jābÅ«t atÅ¡Ä·irÄ«gai no apgrozÄ«bas monÄ"tu nominālvÄ"rtÄ«bas (piemÄ"ram, ar 5 vai 10 eiro nominālu). Kolekcijas monÄ"tu specifikācijas - krāsa, diametrs, svars, materiāls utt. - bÅ«tiski atÅ¡Ä·iras no apgrozÄ«bā esoÅ¡ajām monÄ"tām.

Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monÄ"tu tapÅ¡anā nozÄ«mÄ«gākā loma ir Ä«paÅ¡i izveidotajai MonÄ"tu dizaina komisijai (sākotnÄ"ji - MonÄ"tu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopÅ¡ 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem Å¡ajā komisijā strādā Latvijā pazÄ«stami mākslas un kultÅ«ras eksperti, mākslinieki, zinātnieki.

Jaunās jubilejas MonÄ"tas izlaiÅ¡anas svÄ"tki notiks Ainažu JÅ«rskolas muzejā, kur to prezentÄ"s Latvijas Bankas MonÄ"tu dizaina komisijas priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja vietnieks, mākslinieks Laimonis Å Ä"nbergs, Ainažu JÅ«rskolas muzeja vadÄ«tāja Iveta Erdmane, monÄ"tas mākslinieks Ivars Drulle, JÅ«ras akadÄ"mijas rektors Jānis BÄ"rziņš, mÅ«ziÄ·i Anta Eņģele un Marko Ojala. Pasākumā piedalÄ«sies arÄ« Latvijas Bankas MonÄ"tu daļas vadÄ«tāja Maruta BrÅ«kle.

Valdība atbalsta pensiju indeksāciju

Ministru kabinets otrdien atbalstÄ«ja grozÄ«jumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz, ka Å¡ogad visām pensijām tiks indeksÄ"ta vienāda daļa - 285 eiro. Indeksācijā tiks ņemts vÄ"ra patÄ"riņa cenu indekss un 25% no apdroÅ¡ināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Tāpat grozÄ«jumi paredz, ka 2015.gadā un turpmākos gadus tiks indeksÄ"tas visas valsts pensijas vai tās daļas apmÄ"rs, kas nepārsniedz 50% no iepriekÅ¡Ä"jā gada vidÄ"jās apdroÅ¡ināšanas iemaksu algas, ņemot vÄ"rā jau minÄ"tos rādÄ«tājus. 

FinanÅ¡u ministrija (FM) brÄ«dināja valdÄ«bas locekļus par šāda lÄ"muma ietekmi uz nākamo gadu budžetiem, tādÄ"ļ valdÄ«bas lÄ"mumā tika fiskÄ"ts, ka Å¡is jautājums nākamo gadu budžetos bÅ«s prioritārs. 

FinanÅ¡u ministrs Andris Vilks (VienotÄ«ba) atzina, ka jautājums sensitÄ«vs un jutÄ«gs, tādÄ"ļ ar to ir jāvirzās uz priekÅ¡u. Vienlaikus jāapzinās, ka lÄ«dz ar Å¡o apņemÅ¡anos apmierināt citu jomu vajadzÄ«bas var bÅ«t mazākas. ArÄ« citi ministri atzina, ka par Å¡o jautājumu vienoÅ¡anās panākta jau iepriekÅ¡, tādÄ"ļ atpakaļgaitu patlaban ieslÄ"gt nedrÄ«kst.

GrozÄ«jumi likumā vÄ"l jāapieņem Saeimā.

LETA vÄ"sta, ka pensiju indeksācija Å¡ogad plānota 1.oktobrÄ«. 

Indeksācijas rezultātā dažādas pensijas, pabalsti un atlÄ«dzÄ«bas pieaugs par 4,12 lÄ«dz 15,68 eiro, liecina LabklājÄ«bas ministrijas (LM) aprÄ"Ä·ini.

Šā gada rudenÄ« plānotā pensiju indeksācija skars ne tikai vecuma vai izdienas pensijas saņÄ"mÄ"jus, bet arÄ« invaliditātes un apgādnieka zaudÄ"juma pensijas, apbedÄ«Å¡anas pabalsta, darbaspÄ"ju zaudÄ"juma atlÄ«dzÄ«bas un atlÄ«dzÄ«bas par apgādnieka zaudÄ"jumu saņÄ"mÄ"jus.

Indeksācijas izmaksas tiek lÄ"stas 11 856 853 eiro apmÄ"rā, no kā valsts budžetā ir paredzÄ"ti 10 231 391 eiro, tādÄ"jādi papildus nepiecieÅ¡ami vÄ"l 1 625 462 eiro.

Å…emot vÄ"rā datus par patÄ"riņa cenu indeksu, kā arÄ« FM prognozes par tā lielumu lÄ«dz 2016.gadam un FM prognozes par nodarbinātÄ«bas tendencÄ"m, tiek plānots, ka minÄ"tās pensijas, pabalsti un atlÄ«dzÄ«bas tiks pārskatÄ«tas, piemÄ"rojot indeksu 1,03. PÄ"rn indeksācijai tika piemÄ"rots koeficients 1,04.

LM aprÄ"Ä·ini liecina, ka vismazāk pieaugs apgādnieka zaudÄ"juma pensija - par vidÄ"ji 4,12 eiro, savukārt lielākais pielikums tiek prognozÄ"ts pabalstam laulātā nāves gadÄ«jumā - vidÄ"ji 15,68 eiro un apbedÄ«Å¡anas pabalstam - 13,39 eiro.

Vecuma pensija pieaugs par vidÄ"ji 7,26 eiro, izdienas pensija, kuru izmaksā no valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas budžeta, - par 7,25 eiro, bet izdienas pensija, kuru izmaksā no valsts pamatbudžeta, - par 8,30 eiro.

Pielikums invaliditātes pensijai tiek plānots vidÄ"ji 4,68 eiro apmÄ"rā, atlÄ«dzÄ«bai par apgādnieka zaudÄ"jumu - 5,11 eiro, bet atlÄ«dzÄ«bai par darbaspÄ"ka zaudÄ"jumu - 6,33 eiro.

Plānots, ka pensiju indeksācija skars aptuveni 471 933 vecuma pensijas saņÄ"mÄ"jus, 10 300 izdienas pensijas, 70 076 invaliditātes pensijas un 18 997 apgādnieka zaudÄ"juma pensijas saņÄ"mÄ"jus. Tāpat arÄ« 84 apdroÅ¡ināšanas atlÄ«dzÄ«bas par apgādnieka zaudÄ"jumu saņÄ"mÄ"jus, 6907 darbaspÄ"ju zaudÄ"juma atlÄ«dzÄ«bas un 2000 apbedÄ«Å¡anas pabalsta saņÄ"mÄ"jus.

precizēts - Valsts izmaksājusi kompensācijas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ra (VSAA) ir izmaksājusi visas saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 11.decembra rÄ«kojumu pieÅ¡Ä·irtās kompensācijas ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijā cietuÅ¡ajiem, kopskaitā 30 personām, portālu Diena.lv informÄ"ja VSAA.

Izmaksātās kompensācijas apmÄ"rs katram cietuÅ¡ajam ir 7115 eiro.  

Kompensācijas izmaksātas personām, kuras bija saņÄ"muÅ¡as neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu vai ievietotas stacionārā, ko apliecināja IekÅ¡lietu ministrijas un VeselÄ«bas ministrijas Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«rai sniegtā informācija. 

Turklāt VSAA ir saņÄ"musi vÄ"l 23 personu iesniegumus ar lÅ«gumu izmaksāt viņiem valsts kompensācijas kā traÄ£Ä"dijā cietuÅ¡ajiem. Par Å¡Ä«m personām VSAA ir pieprasÄ«jusi papildu informāciju no IekÅ¡lietu ministrijas, lai varÄ"tu pieņemt lÄ"mumu.

Turpinās kompensāciju izmaksa ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijā bojā gājuÅ¡o tuviniekiem. No 112 iespÄ"jamajām kompensācijām lÄ«dz 21. februārim ir izmaksātas 96 kompensācijas par 46 bojā gājuÅ¡ajiem. Kopumā kompensācijas izmaksātas 91 radiniekam, pieci no viņiem ir saņÄ"muÅ¡i kompensācijas par diviem bojā gājuÅ¡ajiem Kompensāciju 14 230 eiro apmÄ"rā par katru bojā gājuÅ¡o cilvÄ"ku VSAA izmaksā bojā gājuÅ¡o radiniekiem vienādās daļās.

Valdība kompensāciju izmaksai kopumā ir piešķīrusi 1 010 304,36 eiro, no kuriem jau izlietoti 844 287,70 eiro, no tiem 284 574,36 eiro jeb 200 000 lati izmaksāti 2013.gadā.

(PrecizÄ"ts virsraksts. Valsts nav izmaksājusi visas kompensācijas bojāgājuÅ¡o tuviniekiem, visas kompensācijas izmaksātas tikai cietuÅ¡ajiem, kuru sarakstu VSAA iesniedza IekÅ¡lietu ministrija.)

Pēc elektrības tirgus atvēršanas atvieglojumus plāno iekļaut rēķinā

PÄ"c elektrÄ«bas tirgus atvÄ"rÅ¡anas elektrÄ«bas cenas kāpumu trÅ«cÄ«gajiem un maznodroÅ¡inātajiem plāno kompensÄ"t, piemÄ"rojot atlaidi rÄ"Ä·inā, nevis pieÅ¡Ä·irot pabalstu, Å¡odien vienojās valdošās koalÄ«cijas pārstāvji.

TrÅ«cÄ«gajiem un maznodroÅ¡inātajiem varÄ"tu iekļaut atlaidi elektrÄ«bas rÄ"Ä·inā piecu eiro apmÄ"rā mÄ"nesÄ« jeb 60 eiro gadā mājsaimniecÄ«bai, žurnālistiem pÄ"c koalÄ«cijas padomes sÄ"des skaidroja labklājÄ«bas ministrs Uldis Augulis (ZZS).

ParedzÄ"ts, ka par Å¡o jautājumu otrdien diskutÄ"s valdÄ«ba.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba) norādÄ«ja, ka politiski visi koalÄ«cijas pārstāvji ir vienisprātis, ka jāmeklÄ" praktiski realizÄ"jams kompensācijas mehānisms, kas varÄ"tu bÅ«t pieņemams paÅ¡valdÄ«bām.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) skaidroja, ka katram no iespÄ"jamiem risinājumiem ir savi riski. Kaut arÄ« sākotnÄ"ji valdÄ«ba strādājusi pie risinājuma, ka kompensācijas par elektrÄ«bas cenu pieaugumu administrÄ"s ar dzÄ«vokļa pabalstu, paÅ¡valdÄ«bas šādu risinājumu neatbalsta. TāpÄ"c jāmeklÄ" citi ceļi, proti, atlaides tirgotāji varÄ"tu piemÄ"rot rÄ"Ä·inā.

ParedzÄ"ts, ka pusgada laikā tiks sagatavots cits veids, ka administrÄ"t palÄ«dzÄ«bas sniegÅ¡anu maznodroÅ¡inātajiem un trÅ«cÄ«gajiem, izstrādājot aizsargātā lietotāja koncepciju, piebilda ministrs. Tad AS Sadales tÄ«kls, saņemot informāciju no LabklājÄ«bas ministrijas, piemÄ"rot atlaidi tiem iedzÄ«votājiem, kuriem tā pienāksies.

Kā ziņots, Saeima ir pieņÄ"musi grozÄ«jumus ElektroenerÄ£ijas tirgus likumā, paredzot elektroenerÄ£ijas tirgus pilnÄ«gu atvÄ"rÅ¡anu no 2014.gada 1.aprīļa.

PaÅ¡laik mājsaimniecÄ«bas elektroenerÄ£iju pÄ"rk par regulÄ"tu cenu pÄ"c diviem tarifiem. Starta tarifs, kas paredzÄ"ts pirmajām 1200 kilovatstundām, ir 11,64 centi par kilovatstundu, bet pÄ"c tam tiek piemÄ"rots pamata tarifs - 15,15 centi par kilovatstundu. Patlaban divi tirgotāji ir atklājuÅ¡i savus piedāvājumus. AS Latvenergo mājsaimniecÄ«bām elektrÄ«bu tirgos par cenu number one6 lÄ«dz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarÄ«bā no elektroenerÄ£ijas patÄ"riņa. Savukārt SIA Baltcom TV elektroenerÄ£iju piedāvās par 16,1 lÄ«dz 16,8 centiem par kilovatstundu.

Å…emot vÄ"rā, ka no 1.aprīļa elektroenerÄ£ijas sadārdzinājums mājsaimniecÄ«bām var bÅ«t pat aptuveni 40%, tika paredzÄ"ts izstrādāt kompensācijas mehānismu. Tas paredzÄ"ja novirzÄ«t papildus lÄ«dzekļus paÅ¡valdÄ«bām, kas elektrÄ«bas sadārdzinājumu mājsaimniecÄ«bām varÄ"tu kompensÄ"t kopā ar mājokļa pabalstu.

papildināts - Par Sočos izcīnīto sudrabu Latvijas bobslejistiem pienākas līdz pat 64 030 eiro katram

Par izcÄ«nÄ«to sudraba medaļu bobsleja četrinieku sacensÄ«bās XXII Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos sportisti Oskars Melbārdis, Daumants DreiÅ¡kens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga katrs var saņemt naudas balvu lÄ«dz 64 030 eiro pÄ"c nodokļu nomaksas, aÄ£entÅ«ra LETA uzzināja IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā (IZM).

LÄ«dz ar to kopumā prÄ"mijās gan visiem medaļniekiem, gan viņu treneriem un federācijām no valsts budžeta lÄ«dzekļiem neparedzÄ"tiem gadÄ«jumiem varÄ"tu izmaksāt vairāk nekā miljonu latu, liecina portāla Diena.lv aprÄ"Ä·ini. AtbildÄ«gajā ministrijā gan portālam uzsvÄ"ra - kāda tieÅ¡i bÅ«s kopÄ"jā prÄ"miju summa pagaidām nav zināms, jo tiks pieprasÄ«ta maksimālā likumā atļautā summa, taču par prÄ"miju lielumu vÄ"l lems Latvijas Nacionālā sporta padome.

AtbilstoÅ¡i Ministru Kabineta (MK) noteikumiem par kārtÄ«bu, kādā pieÅ¡Ä·iramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmÄ"ru bobslejistu treneri un apkalpojoÅ¡ais personāls kopā var saņemt lÄ«dz 128 060 eiro.

Savukārt Latvijas Bobsleja un skeletona federācija par bobsleja komandas sasniegumiem var saņemt līdz 35 572 eiro sporta veida attīstībai.

Jau vÄ"stÄ«ts, ka skeletonists Martins Dukurs par sudraba godalgu var saņemt lÄ«dz 85 373 eiro pÄ"c nodokļu nomaksas, bet viņa vecākais brālis Tomass par izcÄ«nÄ«to 4.vietu - lÄ«dz 30 734 eiro. Savukārt viņu treneri un apkalpojoÅ¡ais personāls var saņemt lÄ«dz pat pusei no prÄ"mijas summas, kas pienākas katram sportistam.

TikmÄ"r biedrÄ«ba Latvijas Bobsleja un skeletona federācija par skeltonistu sasniegumiem var saņemt lÄ«dz 35 572 eiro.

Savukārt, Latvijas Hokeja federācija par nacionālās izlases iegÅ«tajām tiesÄ«bām startÄ"t Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos var saņemt naudas balvu lÄ«dz 142 288 eiro sporta veida attÄ«stÄ«bai.

TikmÄ"r Latvijas kamaniņu braucÄ"ji ElÄ«za TÄ«ruma, Mārtiņš Rubenis, Andris un Juris Å ici par izcÄ«nÄ«to bronzas medaļu komandu stafetÄ" Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos katrs var saņemt lÄ«dz 38 418 eiro pÄ"c nodokļu nomaksas.

Jautājums par to, kā naudas balvas tiks pieÅ¡Ä·irtas Å iciem, kuri izcÄ«nÄ«juÅ¡i divas bronzas medaļas, tiks vÄ"rtÄ"ts Nacionālajā sporta padomÄ".

AtbilstoÅ¡i Ministru kabineta noteikumiem par kārtÄ«bu, kādā pieÅ¡Ä·iramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmÄ"ram komandas treneri un apkalpojoÅ¡ais personāls kopā varÄ"tu saņemt lÄ«dz 76 836 eiro. Ministrijā gan norāda, ka Å¡Ä« summa arÄ« bÅ«s atkarÄ«ga no Nacionālās sporta padomes lÄ"muma, proti, ja Å ici saņems naudas balvas tikai par bronzas medaļu kamaniņu divniekos, tad naudas balvas apmÄ"rs TÄ«rumas un Rubeņa treneriem un personālam bÅ«s lÄ«dz 38 418 eiro. AttiecÄ«gi Latvijas Kamaniņu sporta federācija par sportistu komandas sasniegumu var saņemt lÄ«dz 35 572 eiro sporta veida attÄ«stÄ«bai.

Kā ziņots, Å ici arÄ« par bronzas medaļas iegÅ«Å¡anu kamaniņu sporta divnieku sacensÄ«bās XXII Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos katrs var saņemt naudas balvu lÄ«dz 38 418 eiro pÄ"c nodokļu nomaksas.

Jautājums par naudas balvu pieÅ¡Ä·irÅ¡anu un naudas balvu apmÄ"ru par sasniegumiem XXII Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos tiks skatÄ«ts nākamajā Latvijas Nacionālās sporta padomes sÄ"dÄ", kura paredzÄ"ta marta sākumā.

Kā ziņots, Latvijas labākā bobsleja pilota Melbārža vadÄ«tais četrinieks svÄ"tdien Soču olimpiskās spÄ"les noslÄ"dza ar izcÄ«nÄ«tu sudraba medaļu.

(Papildināta 5. un pievienota 2. rindkopa.)

Pēc indeksācijas dažādas pensijas, pabalsti un atlīdzības pieaugs par 4,12 līdz 15,68 eiro

Indeksācijas rezultātā dažādas pensijas, pabalsti un atlÄ«dzÄ«bas pieaugs par 4,12 lÄ«dz 15,68 eiro, liecina LabklājÄ«bas ministrijas (LM) aprÄ"Ä·ini.

Šā gada rudenÄ« plānotā pensiju indeksācija skars ne tikai vecuma vai izdienas pensijas saņÄ"mÄ"jus, bet arÄ« invaliditātes un apgādnieka zaudÄ"juma pensijas, apbedÄ«Å¡anas pabalsta, darbaspÄ"ju zaudÄ"juma atlÄ«dzÄ«bas un atlÄ«dzÄ«bas par apgādnieka zaudÄ"jumu saņÄ"mÄ"jus.

Indeksācijas izmaksas tiek lÄ"stas 11 856 853 eiro apmÄ"rā, no kā valsts budžetā ir paredzÄ"ti 10 231 391 eiro, tādÄ"jādi papildus nepiecieÅ¡ami vÄ"l 1 625 462 eiro. 

Å…emot vÄ"rā datus par patÄ"riņa cenu indeksu, kā arÄ« FinanÅ¡u ministrijas (FM) prognozes par tā lielumu lÄ«dz 2016.gadam un FM prognozes par nodarbinātÄ«bas tendencÄ"m, tiek plānots, ka minÄ"tās pensijas, pabalsti un atlÄ«dzÄ«bas tiks pārskatÄ«tas, piemÄ"rojot indeksu 1,03. PÄ"rn indeksācijai tika piemÄ"rots koeficients 1,04.

LM aprÄ"Ä·ini liecina, ka vismazāk pieaugs apgādnieka zaudÄ"juma pensija - par vidÄ"ji 4,12 eiro, savukārt lielākais pielikums tiek prognozÄ"ts pabalstam laulātā nāves gadÄ«jumā - vidÄ"ji 15,68 eiro un apbedÄ«Å¡anas pabalstam - 13,39 eiro.

Vecuma pensija pieaugs par vidÄ"ji 7,26 eiro, izdienas pensija, kuru izmaksā no valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas budžeta, - par 7,25 eiro, bet izdienas pensija, kuru izmaksā no valsts pamatbudžeta, - par 8,30 eiro.

Pielikums invaliditātes pensijai tiek plānots vidÄ"ji 4,68 eiro apmÄ"rā, atlÄ«dzÄ«bai par apgādnieka zaudÄ"jumu - 5,11 eiro, bet atlÄ«dzÄ«bai par darbaspÄ"ka zaudÄ"jumu - 6,33 eiro.

Plānots, ka pensiju indeksācija skars aptuveni 471 933 vecuma pensijas saņÄ"mÄ"jus, 10 300 izdienas pensijas, 70 076 invaliditātes pensijas un 18 997 apgādnieka zaudÄ"juma pensijas saņÄ"mÄ"jus. Tāpat arÄ« 84 apdroÅ¡ināšanas atlÄ«dzÄ«bas par apgādnieka zaudÄ"jumu saņÄ"mÄ"jus, 6907 darbaspÄ"ju zaudÄ"juma atlÄ«dzÄ«bas un 2000 apbedÄ«Å¡anas pabalsta saņÄ"mÄ"jus.

Kā ziņots, pensiju indeksācija Å¡ogad plānota 1.oktobrÄ«. LM izstrādātie grozÄ«jumi likumā "Par valsts pensijām" paredz, ka Å¡ogad visām pensijām tiks indeksÄ"ta vienāda daļa - 285 eiro. Savukārt indeksācijā tiks ņemts vÄ"ra patÄ"riņa cenu indekss un 25% no apdroÅ¡ināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

GrozÄ«jumi likumā "Par valsts pensijām" vÄ"l jāapstiprina valdÄ«bā un jāpieņem Saeimā.

Pievienota 3.rindkopa 

Valsts izmaksājusi kompensācijas Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem

Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«ra (VSAA) ir izmaksājusi visas saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 11.decembra rÄ«kojumu pieÅ¡Ä·irtās kompensācijas ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijā cietuÅ¡ajiem, kopskaitā 30 personām, portālu Diena.lv informÄ"ja VSAA.

Izmaksātās kompensācijas apmÄ"rs katram cietuÅ¡ajam ir 7115 eiro.  

Kompensācijas izmaksātas personām, kuras bija saņÄ"muÅ¡as neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu vai ievietotas stacionārā, ko apliecināja IekÅ¡lietu ministrijas un VeselÄ«bas ministrijas Valsts sociālās apdroÅ¡ināšanas aÄ£entÅ«rai sniegtā informācija. 

Turklāt VSAA ir saņÄ"musi vÄ"l 23 personu iesniegumus ar lÅ«gumu izmaksāt viņiem valsts kompensācijas kā traÄ£Ä"dijā cietuÅ¡ajiem. Par Å¡Ä«m personām VSAA ir pieprasÄ«jusi papildu informāciju no IekÅ¡lietu ministrijas, lai varÄ"tu pieņemt lÄ"mumu.

Turpinās kompensāciju izmaksa ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijā bojā gājuÅ¡o tuviniekiem. No 112 iespÄ"jamajām kompensācijām lÄ«dz 21. februārim ir izmaksātas 96 kompensācijas par 46 bojā gājuÅ¡ajiem. Kopumā kompensācijas izmaksātas 91 radiniekam, pieci no viņiem ir saņÄ"muÅ¡i kompensācijas par diviem bojā gājuÅ¡ajiem Kompensāciju 14 230 eiro apmÄ"rā par katru bojā gājuÅ¡o cilvÄ"ku VSAA izmaksā bojā gājuÅ¡o radiniekiem vienādās daļās.

Valdība kompensāciju izmaksai kopumā ir piešķīrusi 1 010 304,36 eiro, no kuriem jau izlietoti 844 287,70 eiro, no tiem 284 574,36 eiro jeb 200 000 lati izmaksāti 2013.gadā.

Lietuvieši nesteidz domāt par brīvo tirgu

Desmit mÄ"neÅ¡u - aptuveni tik daudz laika, lai sagatavotos pilnÄ«gai elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anai, vÄ"l ir Lietuvai. MÅ«su kaimiņvalsts iedzÄ«votāju lielākā daļa pagaidām vÄ"l bauda relatÄ«vi mÄ"renu regulÄ"to elektrÄ«bas tarifu - 13,7 eiro centi par vienu kilovatstundu. Formāli - tāpat kā Å¡obrÄ«d Latvijā - visiem lietotājiem ir tiesÄ«bas iegādāties elektroenerÄ£iju no jebkura piegādātāja, tomÄ"r valsts regulÄ"tais energoapgādes uzņÄ"muma LESTO tarifs mājsaimniecÄ«bām ir pietiekami pievilcÄ«gs, lai daudziem iedzÄ«votājiem nebÅ«tu intereses meklÄ"t alternatÄ«vas. Savukārt diskusijas par to, kas notiks Lietuvas elektroenerÄ£ijas tirgÅ« pÄ"c tā pilnÄ«gas atvÄ"rÅ¡anas, kaimiņvalstÄ« vÄ"l ir tikai sākumposmā.

Patlaban no atbildÄ«gajām Lietuvas institÅ«cijām nav saņemta nekāda informācija, kāda varÄ"tu bÅ«t situācija un iespÄ"jamais regulÄ"jums Lietuvas elektroenerÄ£ijas tirgÅ« pÄ"c pilnÄ«gas tā atvÄ"rÅ¡anas, šādu lakonisku atbildi par notiekoÅ¡o kaimiņvalsts tirgÅ« sniedz gan Latvijas energokompānija Latvenergo, gan Igaunijas uzņÄ"mums Enefit. ElektrÄ«bas tirgus liberalizācija nav arÄ« Lietuvas politiÄ·u un mediju aktualitāte, pārliecinājās Diena, iepazÄ«stoties ar vadoÅ¡o Lietuvas mediju pÄ"dÄ"jo nedÄ"ļu publikācijām.

"Kopumā elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anas temats Lietuvā nav populārs. Plānotā eiro ievieÅ¡ana, ekonomiskās krÄ«zes laikā samazināto pensiju kompensÄ"Å¡ana, kā arÄ« iespÄ"jamā jaunu nodokļu ievieÅ¡ana paÅ¡laik ir ievÄ"rojami aktÄ«vāk apspriesti jautājumi," norāda SEB bankas Lietuvā galvenais ekonomists Gitans Nauseda. Turklāt Lietuvas politiÄ·i ir ieinteresÄ"ti pirms gaidāmās eiro ievieÅ¡anas izvairÄ«ties no cenu satricinājumiem, kas varÄ"tu negatÄ«vi ietekmÄ"t valsts makroekonomiskos rādÄ«tājus.

Papildu iemesls, kāpÄ"c Lietuvas politiÄ·i nesteidz risināt ar tirgus atvÄ"rÅ¡anu saistÄ«tos jautājumus, varÄ"tu bÅ«t arÄ« Å¡Ä« gada maijā gaidāmās Lietuvas prezidenta vÄ"lÄ"Å¡anas, kurās cīņa par Valsts prezidenta amatu, pÄ"c Lietuvas mediju domām, Å¡ogad bÅ«s asa. Lai gan paÅ¡reizÄ"jai Lietuvas prezidentei Daļai GrÄ«bauskaitei tiek prognozÄ"ta uzvara, visticamāk, atÅ¡Ä·irÄ«bā no iepriekÅ¡Ä"jām vÄ"lÄ"Å¡anām to viņai nāksies izcÄ«nÄ«t ļoti sÄ«vā konkurencÄ".

Patlaban Lietuvā reÄ£istrÄ"ti 65 elektrÄ«bas piegādātāji, no kuriem janvāra beigās aktÄ«vi darbojuÅ¡ies vien divdesmit septiņi, liecina Lietuvas Valsts cenu un enerÄ£Ä"tikas kontroles komisijas dati.

Lietuvas enerÄ£Ä"tikas ministra padomniece Daiva RimaÅ¡auskaite norāda, ka Lietuva savu elektroenerÄ£ijas tirgu uzskata par lielākoties liberalizÄ"tu, jo jau no 2013. gada juridiskajiem klientiem elektrÄ«ba jāpÄ"rk brÄ«vajā tirgÅ« un arÄ« mājsaimniecÄ«bām ir tiesÄ«bas izvÄ"lÄ"ties jebkuru piegādātāju. TomÄ"r bÅ«tisku attÄ«stÄ«bu elektroenerÄ£ijas tirgÅ« Lietuva sagaida tikai pÄ"c tam, kad darbu sāks Lietuvas-Zviedrijas elektropārvades kabelis NordBalt. To ir plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada nogalÄ".

Taču tirgus Lietuvai jāatver jau 2015. gada sākumā - to tāpat kā Latvijas gadÄ«jumā paredz valsts saistÄ«bas pret Eiropas Komisiju (EK) tā sauktā BEMIP plāna ietvaros. Skaidru atbildi, kādu regulÄ"jumu izvÄ"lÄ"sies laikā no 2015. gada lÄ«dz NordBalt kabeļa darbÄ«bas sākumam, ministra pārstāve nesniedz, tikai norāda, ka EnerÄ£Ä"tikas ministrija "meklÄ"s veidus, kā veicināt konkurenci tirgÅ« un mājsaimniecÄ«bu interesi par elektroenerÄ£ijas tirgu".

Baltijas valstu un EK vienoÅ¡anās BEMIP plāna ietvaros gan neparedz konkrÄ"tas soda sankcijas pret valsti, kura pārkāptu nosacÄ«jumu par tirgus atvÄ"rÅ¡anu, liecina publiski pieejamie dokumenti. TomÄ"r, ņemot vÄ"rā, ka Lietuva saņem apjomÄ«gus atbalsta lÄ«dzekļus jau minÄ"tā NordBalt kabeļa bÅ«vniecÄ«bai un cer saņemt arÄ« atbalstu vairākiem citiem infrastruktÅ«ras projektiem, piemÄ"ram, Lietuvas-Polijas elektropārvades savienojumam un Lietuvas-Polijas gāzes cauruļvadam, iespÄ"ja, ka valsts varÄ"tu atteikties no savu saistÄ«bu pildÄ«Å¡anas un atlikt elektrÄ«bas tirgus atvÄ"rÅ¡anu uz vÄ"lāku laiku, ir maz ticama.

Visu rakstu "Kaimiņi nesteidzas domāt par brīvo tirgu" lasiet pirmdienas, 24.februāra, laikrakstā Diena! 

Par Sočos izcīnīto sudrabu Latvijas bobslejistiem pienākas līdz pat 64 030 eiro katram

Par izcÄ«nÄ«to sudraba medaļu bobsleja četrinieku sacensÄ«bās XXII Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos sportisti Oskars Melbārdis, Daumants DreiÅ¡kens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga katrs var saņemt naudas balvu lÄ«dz 64 030 eiro pÄ"c nodokļu nomaksas, aÄ£entÅ«ra LETA uzzināja IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā (IZM).

AtbilstoÅ¡i Ministru Kabineta (MK) noteikumiem par kārtÄ«bu, kādā pieÅ¡Ä·iramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmÄ"ru bobslejistu treneri un apkalpojoÅ¡ais personāls kopā var saņemt lÄ«dz 128 060 eiro.

Savukārt Latvijas Bobsleja un skeletona federācija par sportistu komandas sasniegumiem var saņemt līdz 35 572 eiro sporta veida attīstībai.

Jau vÄ"stÄ«ts, ka skeletonists Martins Dukurs par sudraba godalgu var saņemt lÄ«dz 85 373 eiro pÄ"c nodokļu nomaksas, bet viņa vecākais brālis Tomass par izcÄ«nÄ«to 4.vietu - lÄ«dz 30 734 eiro. AttiecÄ«gi viņa treneri un apkalpojoÅ¡ais personāls kopā var saņemt lÄ«dz 15 367 eiro.

TikmÄ"r biedrÄ«ba Latvijas Bobsleja un skeletona federācija par sportistu sasniegumiem var saņemt lÄ«dz 35 572 eiro par katru.

Savukārt, Latvijas Hokeja federācija par nacionālās izlases iegÅ«tajām tiesÄ«bām startÄ"t Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos var saņemt naudas balvu lÄ«dz 142 288 eiro sporta veida attÄ«stÄ«bai.

TikmÄ"r Latvijas kamaniņu braucÄ"ji ElÄ«za TÄ«ruma, Mārtiņš Rubenis, Andris un Juris Å ici par izcÄ«nÄ«to bronzas medaļu komandu stafetÄ" Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos katrs var saņemt lÄ«dz 38 418 eiro pÄ"c nodokļu nomaksas.

Jautājums par to, kā naudas balvas tiks pieÅ¡Ä·irtas Å iciem, kuri izcÄ«nÄ«juÅ¡i divas bronzas medaļas, tiks vÄ"rtÄ"ts Nacionālajā sporta padomÄ".

AtbilstoÅ¡i Ministru kabineta noteikumiem par kārtÄ«bu, kādā pieÅ¡Ä·iramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmÄ"ram komandas treneri un apkalpojoÅ¡ais personāls kopā varÄ"tu saņemt lÄ«dz 76 836 eiro. Ministrijā gan norāda, ka Å¡Ä« summa arÄ« bÅ«s atkarÄ«ga no Nacionālās sporta padomes lÄ"muma, proti, ja Å ici saņems naudas balvas tikai par bronzas medaļu kamaniņu divniekos, tad naudas balvas apmÄ"rs TÄ«rumas un Rubeņa treneriem un personālam bÅ«s lÄ«dz 38 418 eiro. AttiecÄ«gi Latvijas Kamaniņu sporta federācija par sportistu komandas sasniegumu var saņemt lÄ«dz 35 572 eiro sporta veida attÄ«stÄ«bai.

Kā ziņots, Å ici arÄ« par bronzas medaļas iegÅ«Å¡anu kamaniņu sporta divnieku sacensÄ«bās XXII Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos katrs var saņemt naudas balvu lÄ«dz 38 418 eiro pÄ"c nodokļu nomaksas.

Jautājums par naudas balvu pieÅ¡Ä·irÅ¡anu un naudas balvu apmÄ"ru par sasniegumiem XXII Ziemas olimpiskajās spÄ"lÄ"s Sočos tiks skatÄ«ts nākamajā Latvijas Nacionālās sporta padomes sÄ"dÄ", kura paredzÄ"ta marta sākumā.

Kā ziņots, Latvijas labākā bobsleja pilota Melbārža vadÄ«tais četrinieks svÄ"tdien Soču olimpiskās spÄ"les noslÄ"dza ar izcÄ«nÄ«tu sudraba medaļu.

Maxima darbiniekiem martā būs lielākas algas

MazumtirdzniecÄ«bas uzņÄ"muma Maxima veikalu un ražoÅ¡anas cehu darbinieki martā saņems lielākas algas, uzņÄ"mums arÄ« aktÄ«vi strādā pie dažādu procesu uzlaboÅ¡anas, kas ļaus samazināt darbinieku slodzi, biznesa portālu Nozare.lv informÄ"ja SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Izmaiņas veikalu Maxima darbinieku atalgojumā attieksies uz veikalu un ražoÅ¡anas cehu darbiniekiem. "Sākot ar februāri, tiks palielinātas stundas tarifa likmes. Atalgojumu par februāri, kas aprÄ"Ä·ināts pÄ"c jaunajām stundu likmÄ"m, darbinieki saņems martā," skaidroja Beseris. Tiesa, par cik palielināsies stundu likmes un lÄ«dz ar to arÄ« algas, Beseris neatklāja.

Procentuālais darba algas palielinājums katrai veikalu darbinieku grupai bÅ«s atkarÄ«gs no darba slodzes, amata deficÄ«ta un amata pozÄ«cijas darba tirgÅ«. No marta tiks vienkārÅ¡ota atalgojuma sistÄ"ma, lai tā bÅ«tu darbiniekiem saprotamāka, norādÄ«ja "Maxima Latvija" pārstāvis, piebilstot, ka pagaidām neko vairāk par skaitļiem atklāt nevar.

SIA Maxima Latvija "darbinieku labumu sistÄ"ma" katru gadu tiek pārskatÄ«ta, un, ja nepiecieÅ¡ams, tiek veikti uzlabojumi un korekcijas atbilstoÅ¡i situācijai darba tirgÅ«. Papildus sociālajām un likumos noteiktajām garantijām, piemÄ"ram, apmaksātām obligātajām veselÄ«bas pārbaudÄ"m, apmaksātām redzes korekcijas lÄ«dzekļu iegādÄ"m, Maxima Latvija savu darbinieku motivācijai nodroÅ¡ina bezmaksas pusdienas tirdzniecÄ«bas un noliktavas darbiniekiem un veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu pÄ"c viena nostrādāta gada.

"Mums ir svarÄ«gas Ä£imenes vÄ"rtÄ«bas, tādÄ"ļ ik gadu svÄ"tkos un jubilejās sveicam savus darbiniekus, ZiemassvÄ"tkos sarÅ«pÄ"jam dāvanas darbinieku bÄ"rniem, kā arÄ« pieÅ¡Ä·iram stipendijas tām Maxima Latvija darbinieku atvasÄ"m, kuru sekmes ir teicamas. LÄ«dz ar bÄ"rniņa nākÅ¡anu pasaulÄ" tiek sveikti arÄ« jaunie vecāki, stāstÄ«ja Beseris.

Kā vÄ"stÄ«ts, iepriekÅ¡ gan pÄ"c ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijas vairāki Maximas darbinieki LTV raidÄ«jumam De facto atklāja uzņÄ"muma attieksmi pret saviem darbiniekiem, kas izpaužas nevis ar rÅ«pÄ"m, kā to uzsvÄ"rusi Maxima Latvija vadÄ«ba, bet ar vienaldzÄ«bu.

RaidÄ«juma apkopotie darbinieku stāsti liecina par ļoti dažādām situācijām, kādās uzņÄ"mums izrādÄ«jis savas “rÅ«pes” pret strādājoÅ¡ajiem. Sākot ar doÅ¡anos uz tualeti saskaņā ar sarakstu, ļoti ilgām darba stundām, to produktu atpirkÅ¡anu, kam beidzies termiņš un beidzot ar Ä«pašām rÅ«pÄ"m ZiemassvÄ"tkos, kad darbinieku bÄ"rni tiek pie veikala sarÅ«pÄ"tām dāvanām, par kurām jau tÅ«lÄ«t nākamajā mÄ"nesÄ« atvelk no algas.

PiemÄ"ram, kādas Maximas kasieres ikdiena vairāku gadu garumā bijusi šāda: 11 lÄ«dz 12 stundu gara darba diena trÄ«s dienas pÄ"c kārtas, tad viena brÄ«vdiena, un viss atkal no jauna. Darba dienas laikā 15-20 minÅ«tes ātrām pusdienām. Uz tualeti tikai tad, ja dota atļauja, un arÄ« tikai tad, ja tobrÄ«d šāda atļauja nav dota kādam citam.

Beseris Nozare.lv uzsvÄ"ra, ka SIA Maxima Latvija šobrÄ«d aktÄ«vi strādā, lai uzlabotu dažādus procesus, kas ļaus samazināt darbinieku slodzi un atvieglos ikdienu, piemÄ"ram, produktu saņemÅ¡anas loÄ£istiku, cenu zÄ«mju nomaiņu, sortimenta izmaiņu biežumu u.c., plānots iegādāties jaunus krÄ"slus kasieriem, kā arÄ« aprÄ«lÄ« plānots darbiniekiem ieviest jaunas, Ä"rtākas darba formas. Tāpat plānota IT tehnikas atjaunoÅ¡ana un iegāde veikaliem.

"Ar jaunajām izmaiņām ceram arÄ« izlÄ«dzināt darba slodzes, atrisinot darbinieku trÅ«kuma problÄ"mu," sacÄ«ja Beseris.

Jau vÄ"stÄ«ts, ka Maxima Latvija veikalos RÄ«gā trÅ«kst darbinieku, tādÄ"ļ nolemts tos piesaistÄ«t no reÄ£ioniem, jo ārpus RÄ«gas uz vienu vakanci piesakās daudz vairāk strādāt gribÄ"tāju.

Spiridonovs: Daži fakti par Baltijas valstu lielāko energouzņēmumu

ElektroenerÄ£ijas tirgus liberalizācijas kontekstā sabiedrÄ«bā rodas dažādi jautājumi par AS Latvenergo darbÄ«bu, budžetu un dividendÄ"m. TāpÄ"c dažos faktos paskaidroÅ¡u Å¡Ä« lielākā Baltijas valstu energouzņÄ"muma darbÄ«bas principus un pienesumu Latvijas tautsaimniecÄ«bai. 

Kam pieder AS Latvenergo? 

AS "Latvenergo" ir kapitālsabiedrÄ«ba (komersants) kas veic komercdarbÄ«bu, tās darbÄ«bu regulÄ" Komerclikums, likums „Par valsts un paÅ¡valdÄ«bu kapitāla daļām un kapitālsabiedrÄ«bām”, Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likums un citi komercdarbÄ«bu regulÄ"joÅ¡ie tiesÄ«bu akti. UzņÄ"mums ir lielākais Baltijā elektroenerÄ£ijas tirgotājs.

100% uzņÄ"muma akciju pieder valstij un dividendes AS „Latvenergo” iemaksā valsts budžetā.

Latvenergo dividendes un nodokļi caur valsts budžetu nonāk pensionāru un pedagogu makos

2011.gadā AS Latvenergo dividendÄ"s valsts budžetā ieskaitÄ«ja 49,9 miljonus eiro, 2012.gadā - 56,8 miljonus eiro, bet 2013.gadā - 40 miljonus eiro. 

Ar 40 miljoniem eiro pietiek lai Å¡ogad noindeksÄ"tu visas pensijas un vÄ"l mÄ"nesi maksātu algas visiem Latvijas paÅ¡valdÄ«bu skolu pedagogiem, bet pÄ"dÄ"jos piecos gados AS Latvenergo dividenžu veidā ir iemaksājusi valsts budžetā gandrÄ«z 200 miljonus eiro. 

AS Latvenergo ir arÄ« viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstÄ« - 2013.gadā nodokļu veidā valsts budžetā ir iemaksāti 147,3 miljoni eiro. PÄ"dÄ"jo piecu gadu laikā nodokļu veidā AS Latvenergo valsts budžetā ir ieskaitÄ«jis 514,9 miljonus eiro, ar ko pietiek lai gandrÄ«z divus gadus maksātu algas visiem Latvijas pedagogiem. 

2011. un 2012.gadā bez dividendÄ"m valsts budžetā AS Latvenergo arÄ« nodroÅ¡ināja Starta tarifa dotāciju 25 miljonu eiro apmÄ"rā, respektÄ«vi, dividendes tika maksātas no tās peļņas, kas veidojās pÄ"c Starta tarifa subsÄ«diju novirzÄ«Å¡anas. Kā zināms, ar Starta tarifu 2011.gadā tika ierobežots tarifu pieaugums un elektroenerÄ£ijas izmaksas tika subsidÄ"tās pilnÄ«gi visiem valsts iedzÄ«votājiem, neatkarÄ«gi no to ienākumu lÄ«meņa.

Ja elektrolÄ«nijas, HESi un TECi netiks pienācÄ«gi uzturÄ"ti, iedzÄ«votāju mājās drÄ«zumā vairs nebÅ«s gaismas, nestrādās gludekļi un ledusskapji

ElektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anai un piegādei AS Latvenergo ir nepiecieÅ¡ami infrastruktÅ«ras objekti, kuri ekspluatācijas laikā nolietojas un pakāpeniski zaudÄ" savu darboties spÄ"ju: hidroelektrostacijas (HES), koÄ£enerācijas stacijas TEC-1 un TEC-2, sadales tÄ«kli, daudzie kilometri elektrÄ«bas vadu  - elektroenerÄ£ijas sadales tÄ«klu kopgarums 2013. gadā 94 701 kilometrs: zemsprieguma 0,4 kV (kilovoltu), vidsprieguma 6 - 20 kV iekārtas, vidsprieguma 6 - 20 kV tÄ«kls un 59 466 km zemsprieguma 0,4 kV tÄ«kls. 

ElektrotÄ«klam pieslÄ"gto lietotāju elektroietaiÅ¡u apgādi nodroÅ¡ina 26 052 transformatoru apakÅ¡stacijas (6-20/ 0,4 kV), kas nodroÅ¡ina elektroenerÄ£ijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam elektroenerÄ£ijas lietotāju, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. 

Lai šādu infrastruktÅ«ru uzturÄ"tu darba kārtÄ«bā, ik gadus ir jāveic remonti un uzturÄ"Å¡anas darbi, pretÄ"jā gadÄ«jumā  pÄ"c vairākiem gadu desmitiem infrastruktÅ«ra bÅ«s nolietojusies pavisam un nebÅ«s izmantojama elektroapgādes nodroÅ¡ināšanā. Rezultātā elektroapgādes sistÄ"ma var tikt neatgriezeniski traucÄ"ta un elektrÄ«ba lÄ«dz iedzÄ«votāju mājokļiem nenonāks. 

Valsts energouzņÄ"mumam, pirmkārt, ir jānodroÅ¡ina droÅ¡a patÄ"rÄ"tāju energoapgāde par ekonomiski pamatotām izmaksām. 

Piecu gadu laikā ieguldījums infrastruktūrā - 1 000 000 000 eiro

HESu, TECu, sadales tÄ«klu, elektrÄ«bas pārvadu un citas infrastruktÅ«ras uzturÄ"Å¡anā pÄ"dÄ"jo piecu gadu laikā tika investÄ"ts gandrÄ«z 1 000 000 000 eiro. Lielākie investÄ«ciju objekti ir RÄ«gas TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcija, Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija, Kurzemes loka izbÅ«ve - tiek veidots Eiropas SavienÄ«bas (ES) ietvaros, lai paaugstinātu energoapgādes droÅ¡Ä«bu un droÅ¡umu gan Latvijā, gan visā Baltijas reÄ£ionā. Tas palielinās jaunu pieslÄ"gumu iespÄ"jamÄ«bu gan Kurzemes uzņÄ"mÄ"ju, gan saimniecÄ«bu vajadzÄ«bām, veicinot ne tikai reÄ£iona, bet visas valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu.  2013. gadā Latvijā tika atjaunotas 431 km vidÄ"jā sprieguma lÄ«nijas, 931 km zemsprieguma lÄ«nijas., nomainÄ«ti 33 677 balsti, rekonstruÄ"tas un izbÅ«vÄ"tas 577 transformatoru apakÅ¡stacijas. 

Lai bÅ«tu iespÄ"jams veikt tik apjomÄ«gas investÄ«cijas, uzņÄ"mumam ir jāņem kredÄ«ti. AtseviÅ¡Ä·os gadÄ«jumos infrastruktÅ«ras objektiem ir pieejams arÄ« Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ"jums. KredÄ«tus uzņÄ"mums var piesaistÄ«t pateicoties labiem finansiālajiem rādÄ«tājiem, tai skaitā peļņai. 

ArÄ« citur valsts energouzņÄ"mumi strādā ar peļņu

ArÄ« citās valstÄ«s energouzņÄ"mumi strādā ar peļņu. PiemÄ"ram, Eesti Eenergia (Igaunija) peļņa 2012. gadā  (77 miljoni eiro, aktÄ«vi 2 miljardi eiro) ir divas reizes lielāka nekā Latvenergo un 2011.gadā sasniedza gandrÄ«z 150 miljonus eiro. 

AS Latvenergo peļņa, tāpat kā jebkuram citam uzņÄ"mumam, veidojas, no ieņÄ"mumiem atņemot izmaksas. AS „Latvenergo”  galvenās izmaksu pozÄ«cijas ir maksa par gāzi, kas tiek izmantota, lai ražotu elektroenerÄ£iju un siltumenerÄ£iju, kā arÄ« elektroenerÄ£ijas iepirkums, jo, kā zināms, Latvijā elektroenerÄ£ija tiek patÄ"rÄ"ta vairāk, nekā mÄ"s paÅ¡i saražojam. 

Kapitāla attiecÄ«bas rādÄ«tājs, kas raksturo uzņÄ"muma aizņemtā kapitāla lÄ«meni, Latvenergo koncernam 2013.gada beigās ir 57% lÄ«menÄ«, kas nozÄ«mÄ", ka 57% no kopÄ"jiem aktÄ«viem ir finansÄ"ti ar paÅ¡u kapitālu, un tas uzskatāms par nozarei atbilstoÅ¡u rādÄ«tāju un liecina par stabilu kapitāla struktÅ«ru.

Ja AS Latvenergo nebÅ«s peļņas, elektrolÄ«niju uzturÄ"Å¡anai bÅ«s jāizmanto nodokļu maksātāju lÄ«dzekļi

Ja uzņÄ"mums  pelnÄ«s mazāk vai strādās "pa nullÄ"m", kritiski samazināsies ieguldÄ«jumi uzņÄ"muma  uzturÄ"Å¡anā un attÄ«stÄ«bā, neÅ¡aubÄ«gi - tÅ«lÄ«tÄ"ji pasliktināsies aizdevumu iespÄ"ja, pasliktināsies aizdevumu procentu likmes, - no Å¡Ä« brīža 2% likme var pieaugt trÄ«s un vairāk reižu, kas ir milzÄ«gs izmaksu pieaugums. 

TādÄ"jādi uzturÄ"Å¡anai un attÄ«stÄ«bai var nākties meklÄ"t citus finansÄ"juma avotus, piemÄ"ram, valsts budžeta dotāciju - nodokļu maksātāju lÄ«dzekļus, kas saņemti caur nodokļiem. 

ElektroenerÄ£ijas tirgus izmaiņu kontekstā nepiecieÅ¡ams uzsvÄ"rt, ka mÅ«sdienÄ«gs, droÅ¡s un stabils valsts energouzņÄ"mums ir ļoti nozÄ«mÄ«gs valsts tautsaimniecÄ«bai, droÅ¡Ä«bai un konkurÄ"tspÄ"jai. 

Sociālās funkcijas, kuras lÄ«dz Å¡im valsts pildÄ«ja caur AS Latvenergo, turpmāk tiks risinātas caur valsts budžeta programmām, nodroÅ¡inot visu nepiecieÅ¡amo atbalstu mazāk nodroÅ¡inātajiem iedzÄ«votājiem. Å iem mÄ"rÄ·iem trÄ«s gadu periodam jau tagad ir pieÅ¡Ä·irti vairāk nekā 14 miljoni eiro. 

Kalniete: Viena diena Ukrainas sirdī

KopÅ¡ 18.februāra pÄ"cpusdienas, kad uzzināju par Berkuta uzbrukumu Maidanam un nogalinātajiem, staigāju ar kunkuli krÅ«tÄ«s. Å Ä« smaguma sajÅ«ta palielinājās ar katru nākamo stundu, pieaugot vardarbÄ«bai un nogalināto skaitam. Beidzot Å¡orÄ«t ir nedaudz vieglāk, jo ir parādÄ«jies cerÄ«bu stariņš, ka vardarbÄ«ba ir apturÄ"ta un Ukrainā notiek pavÄ"rsiens normalizācijas virzienā. Janukovičam vairs nav parlamentārā vairākuma, jo vakar vÄ"lu vakarā Rada ar 236 deputātu balsÄ«m pieņÄ"ma lÄ"mumu, kas aizliedz pielietot spÄ"ku pret demonstrantiem, atsauc uz kazarmām speciālo policijas spÄ"ku un karaspÄ"ka vienÄ«bas un aizliedz ieviest ārkārtas stāvokli vai uzsākt pretterorisma operācijas bez Radas lÄ"muma. ArÄ« karavÄ«ri dažādās Ukrainas pilsÄ"tās sāk nostāties tautas pusÄ".

Abi ar Ojāru Kalniņu ielidojām Kijevā un tÅ«lÄ«t mÅ«s sagaidÄ«ja ziņa, ka neskatoties uz it kā noslÄ"gto "pamieru", snaiperi jau nošāvuÅ¡i 11 protestÄ"tājus. Jau bija ieraduÅ¡ies Polijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri, lai piespiestu Janukoviču atteikties no vardarbÄ«bas. KamÄ"r eiropieÅ¡i meklÄ"ja izeju no krÄ«zes, tikmÄ"r Medvedevs paziņoja, ka Krievija naudu Ukrainai nedos, kamÄ"r valstÄ« netiks ieviesta kārtÄ«ba. Tas bija tieÅ¡s uzmundrinājums Janukovičam turpināt uzsākto. KamÄ"r bijām vÄ"stniecÄ«bā, nemitÄ«gi ienāca vispretrunÄ«gākās ziņas par režīma gatavoÅ¡anos izÅ¡Ä·irÄ«gajam uzbrukumam Maidanam vakarā ap septiņiem. Nacionālās pretoÅ¡anās Å¡tāba ārlietu koordinators, bijuÅ¡ais ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks izsÅ«tÄ«ja vÄ"stniecÄ«bām lÅ«gumu atvÄ"rt savas durvis ievainotajiem un tiem sniegt palÄ«dzÄ«bu. LTV žurnālistiem lÅ«dza atstāt viesnÄ«cu, jo tā tika evakuÄ"ta. Centrālā pilsÄ"tas daļa ap Maidanu uz dažām stundām sāka tukÅ¡oties. Bija redzami tikai reti gājÄ"ji. ArÄ« mÅ«su iepriekÅ¡ norunātās tikÅ¡anās ar opozÄ«cijas lÄ«deriem Kličko un Tarasjuku tika atceltas, jo tika sasaukta ārkārtas Radas sÄ"de. Taču vÄ"l pÄ"c kāda laika paklÄ«da ziņa, ka tā ir atcelta, jo spÄ«keris aizslÄ"dzis sÄ"žu zāli.

Tik saspriegtā un neskaidrā situācijā baumu izplatÄ«Å¡anās ir nenovÄ"rÅ¡ama. Gan parkaraspÄ"ka pārvietoÅ¡anos, gan par slepenām politiskām vienoÅ¡anām, kuras tiek slÄ"gtas starp dažādām grupām un spÄ"kiem. PiemÄ"ram, man bija iespÄ"ja redzÄ"t karti, kurā iezÄ«mÄ"ta neatkarÄ«ga Rietumukrainas valsts. DzirdÄ"ju arÄ« stāstu par Austrumukrainas industriālo pilsÄ"tu trijstÅ«ri, kurā varÄ"tu izveidot kaut ko lÄ«dzÄ«gu Moldovas Piedņestrai, kur tad Januka varÄ"tu patverties. TomÄ"r, neskatoties uz ļoti neskaidro un mainÄ«go situāciju, mums izdevās satikties ar virkni deputātu un ekspertu, tai skaitā bijuÅ¡o ārlietu ministru Volodimiru Ohrizko. Viņš saistÄ«ja cerÄ«bas uz politiska noregulÄ"juma sākumu ar Radas ārkārtas sÄ"di. Taču lÄ"muma pieņemÅ¡anai bija nepiecieÅ¡ams kvorums - 226 deputātu klātbÅ«tne. Janukoviča atbalstÄ«tājiem boikotÄ"jot parlamenta sÄ"di, tāds nebÅ«tu iespÄ"jams. Lai arÄ« trenÄ"ta diplomāta valodā, tomÄ"r Ohrizko neslÄ"pa, ka nu jau kādu mÄ"neÅ¡i ukraiņi vairs netic Eiropas SavienÄ«bas un ASV vÄ"lmei patiešām kaut ko darÄ«t. Viņš mÅ«s pārliecināja, ka pilsoņu kara Ukrainā nebÅ«s, jo Å¡is ir koruptas varas konflikts ar tautu nevis konflikts starp Ukrainas austrumu un rietumu iedzÄ«votājiem. ArÄ« sarunas ar cilvÄ"kiem Maidanā un par hospitāli pārvÄ"rstajā Sv.Mihaila klosterÄ« mums Å¡o vÄ"rtÄ"jumu apstiprināja. PÄ"dÄ"jo mÄ"neÅ¡u notikumi un vardarbÄ«ba cilvÄ"kus, Ä«paÅ¡i jaunāko paaudzi, ir saliedÄ"juÅ¡i un radies jauns jÄ"dziens krievvalodÄ«gie Ukrainas nacionālisti jeb patrioti. Ohrizko mÅ«s lÅ«dza ES institÅ«cijās izmantot Latvijas ietekmi, lai veicinātu Rietumi izpratni par Krievijas patiesajiem Ä£eopolitiskajiem mÄ"rÄ·iem.

Eiroatlantiskā institÅ«ta pÄ"tniecÄ«bas direktors Oleksandrs SuÅ¡ko ar akadÄ"miskajai videi raksturÄ«go atklātÄ«bu, mÅ«s iepazÄ«stināja ar Å¡odien paredzÄ"tās Radas sÄ"des aizkulisÄ"m. Lai varÄ"tu pieņemt izÅ¡Ä·irÄ«gos lÄ"mumus par vardarbÄ«bas apturÄ"Å¡anu, tad konstitÅ«cijas maiņu un pagaidu valdÄ«bas izveidoÅ¡anu, no Janukoviča ReÄ£ionalās partijas vajadzÄ«gas 45 balsis. Pagaidām bija 20 un lÄ"mums atkarÄ«gs no tā, ko nolems oligarhs Rinats Ahmetovs - ja viņš turpinās atbalstÄ«t Janukoviču, tad vairākuma Radas lÄ"mumam nebÅ«s. Par ko izÅ¡Ä·Ä«ras Ahmetovs, var spriest no vÄ"lākā deputātu balsojuma. KamÄ"r runājām ar SuÅ¡ko, tikmÄ"r vÄ"stniece Argita Daudze mums izkārtoja tikÅ¡anos ar deputātu Ruslanu Lukjančuku, Ukrainas - Latvijas parlamentārās draudzÄ«bas grupas vadÄ«tāju. Viņš piekrita mÅ«s pusslepus pa aizmugures durvÄ«m ievest Radā. 

Pa ceļam uz parlamentu piebraucam tur, kur sākas Maidans. Mums abiem ar Ojāru Kalniņu tas bija tik nozÄ«mÄ«gs brÄ«dis. SpÄ«dÄ"ja saule un dienas skaistums tik ļoti kontrastÄ"ja ar apkārt notiekoÅ¡o. Tur cilvÄ"ki gatavojās iespÄ"jamai kaujai vakarā. VÄ«ri atjaunoja naktÄ« papostÄ«tās barikādes. Sievietes lauza bruÄ£i un krāva kārtÄ«gās kaudzÄ«tÄ"s, lai kaujas laikā bÅ«tu parocÄ«gi paņemt un sviest. Citas sÄ"dÄ"ja uz improvizÄ"tiem sÄ"dekļiem un drupināja pudelÄ"s putoplastu. Vaicāju, kam tas domāts. To aplieÅ¡ot ar degmaisÄ«jumu. VÄ"lÄ"ju, lai Dievs viņus sarga. "Tādi necilvÄ"ki! Nogalina pavisam jauniņus puikas," ar asarām acÄ«s viņa teica.

Ap parlamenta kvartālu bija izveidots droÅ¡Ä«bas kordons. Berkuta kaujinieki kā melna lÄ«nija apsargā Ä"ku. Ar interesi domāju, kā tiksim iekšā un vai tiksim ārā. Lukjančuks iznāca lÄ«dz pirmajam priekÅ¡postenim un autoritatÄ«vā balsÄ« nokomandÄ"ja, lai ielaiž auto, jo tajā esot Eiropas Parlamenta deputāti. Virsnieks gan mÄ"Ä£ināja kaut ko iebilst, taču tomÄ"r ceļu atbrÄ«voja. Tā ar pavÄ"lÄ"m, klaigāšanu un pārliecinoÅ¡iem roku žestiem mÅ«su draugs izstÅ«ma mÅ«s cauri vairākiem posteņiem. Kaujinieki apmulsuÅ¡i blisināja acis maÄ£iskā "evroparlament" priekšā. Ja pie pirmā posteņa es vÄ"l iegrābu somā, gatava rādÄ«t savu EP apliecÄ«bu, tad tālāk es jau biju sapratusi spÄ"les noteikumus un ar augsti paceltu galvu tik devos cauri sargu pulciņam.

Radas sÄ"dÄ" bija izsludināts pārtraukums, kas ieilga, jo vÄ"l arvien trÅ«ka vajadzÄ«gā deputātu skaita. No diplomātu ložas vÄ"rojām zāli. Tā bija kā sadalÄ«jusies divas daļās. OpozÄ«cijas puse bija aizpildÄ«ta. Janukoviča ReÄ£ionu partijas vietās sÄ"dÄ"ja tikai mazs pulciņš. Tie bija deputāti, kas jau bija paziņojuÅ¡i par savu aizieÅ¡anu no partijas. Lukjančuks bieži runāja pa telefonu un lasÄ«ja ziņas. No viņa uzzinājām, ka IekÅ¡lietu ministrs izdalÄ«jis milicijai ieročus un devis atļauju tos lietot bez vilcināšanās un ka Ukrainas ziņu aÄ£entÅ«ra izplatÄ«jusi varas iestāžu aicinājumu iedzÄ«votājiem vakarā un nākamajā dienā neatstāt savas dzÄ«ves vietas. Kad devāmies projām, tad sÄ"de vÄ"l arvien nebija sākusies. LÄ«dz kvorumam trÅ«ka kādi astoņi deputāti. Ap desmitiem vakarā kad beidzot biju viesnÄ«cā, tieÅ¡raidÄ" pieredzÄ"ju Radas balsojumu, aplausus un ar aizkustinājumu klausÄ«jos, kā deputāti dzied Ukrainas himnu. Tas bija vÄ"sturisks lÄ"mums, kas paver ceļu parlamentārās republikas atjaunoÅ¡anai un pagaidu valdÄ«bas izveidoÅ¡anai.

No Radas devāmies uz SvÄ"tā Mihaila, Kijevas aizbildņa klosteri, kuru baznÄ«cas galva Filarets ir atļāvis pārveidot par hospitāli. MÅ«s pavadÄ«ja jauna, skaista meitene, brÄ«vprātÄ«gā, kura koordinÄ" medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu. No viņas uzzinājām, ka Å¡ajās asiņainajās dienās vienā laikā strādā ap 100 ārstu. Citi 100 atpÅ«Å¡oties. PrasÄ«ju, cik ilgi viens Ä·irurgs operÄ". Viņa skumji pasmaidÄ«ja: "Daži operÄ" jau četrdesmit astoto stundu. Kā karā." TÅ«lÄ«t aiz klostera vārtiem sievietes, turot rokā papÄ«ra lapu ar iezÄ«mÄ"tu bultu veidoja tādu kā koridoru. PrasÄ«ju, kam tas domāts. Lai rādÄ«tu virzienu automaÅ¡Ä«nām, kas ved ievainotos, medikamentus, Ä"dienu, humanitāro palÄ«dzÄ«bu. Satiksme tieÅ¡am bija intensÄ«va. Pagalmā cilvÄ"ki kustÄ"jās kā skudras un katrs zināja, kas jādara. Vieni Å¡Ä·iroja apÄ£Ä"rba, dvieļu un palagu pakas, kas domātas Maidana atbalstÄ«tājiem, kas atbraukuÅ¡i no citām Ukrainas daļām. Citi iznÄ"sāja Å«deni un smÄ"rÄ"ja sviestmaizes. KlosterÄ« ir iekārtota improvizÄ"ta telts Ä"dināšanai. Ir duÅ¡a, kur var nomazgāties un telpas, kur atpÅ«sties.

MÅ«s ieveda arÄ« slÄ"gtajā daļā, kur strādā mediÄ·u brÄ«vprātÄ«gie izpalÄ«gi. Tur Å¡Ä·iro cilvÄ"ku saziedotos medikamentus. Operāciju bloku un pÄ"coperācijas palātas, protams, mums apmeklÄ"t nebija tiesÄ«bu. Biju saņÄ"musi, Ä«sziņu no Rutas Dimantas, kas prasÄ«ja, kā vislabāk palÄ«dzÄ"t Ukrainai. Ziedot.lv esot gatavi sākt vākt lÄ«dzekļus. TāpÄ"c prasÄ«ju koordinatoriem, ko mums darÄ«t. DiemžÄ"l, likums aizliedzot pieņemt finansÄ"jumu no ārvalstÄ«m. Oficiālās iestādes traucÄ"jot arÄ« pieņemt medikamentu palÄ«dzÄ«bu. Zāles, kuras ir nopÄ"rkamas bez stingrās uzskaites receptÄ"m, esot pietiekamā daudzumā, taču trÅ«kstot anestÄ"zijas un pretsāpju lÄ«dzekļi. Ir jāmeklÄ" risinājums, kā saziedoto nodot tiem, kam vajadzÄ«ga palÄ«dzÄ«ba, taču tikmÄ"r Ziedot.lv jau varÄ"tu sākt ziedojumu vākÅ¡anu.

KatedrālÄ" satikām svÄ"tos tÄ"vus. Vienam sejā bija tikko aizdzijuÅ¡as rÄ"tas no sprāguÅ¡as granātas Å¡Ä·embām. Viņam bija laimÄ"jies, ka tās netrāpÄ«ja acÄ«. Abi ar Ojāru Kalniņu stāstÄ«jām, ka 1991.gadā RÄ«gā bija barikādes un mÅ«su galvenajā katedrālÄ" arÄ« bijām iekārtojuÅ¡i karalauka hospitāli. SvÄ"tais tÄ"vs bija saÅ¡utis, ka specvienÄ«bu karavÄ«ri Å¡odien sašāvuÅ¡i riepas 30 ātrās palÄ«dzÄ«bas maÅ¡Ä«nām. "Dikari! Nekristi!" MiruÅ¡os veduÅ¡i brÄ«vprātÄ«gie un tepat klostera pagalmā saguldÄ«juÅ¡i. SvÄ"tais tÄ"vs pie krituÅ¡ajiem. Zem pieticÄ«gas nojumes turpat uz zemes rindā salikti apsegti Ä·ermeņi. Apkārt daudzu kāju nomÄ«dÄ«ta melna zeme. Tur bez pārtraukuma nāk, stāv un sÄ"ro kijevieÅ¡i. ArÄ« mÄ"s stāvam un sÄ"rojam. Prātam un sirdij neaptverami, ka miera laikā režīms var degradÄ"ties lÄ«dz tādam barbarismam, kā karam pret paÅ¡a tautu. Pavisam atvests divdesmit viens miruÅ¡ais. Daļu jau paņÄ"muÅ¡i tuvinieki. PalikuÅ¡i neatpazÄ«tie. GarÄ«dznieks stāsta, ka visiem Å¡autas brÅ«ces galvā vai sirdÄ«. Tie nav nejauÅ¡i upuri, jo ir profesionāli mÄ"rÄ·Ä"ts un trāpÄ«ts.

KlosterÄ« redzÄ"tais mÅ«s tik ļoti saviļņo, ka, neskatoties uz brÄ«dinājumiem, dodamies uz Maidanu. LÄ«dz Maidanam ir jāiet tik pāris kvartālu. Turp plÅ«st daudz cilvÄ"ku, nesot Å«dens pudeles un pārtikas saiņus. Kad sākusies vardarbÄ«ba, katru pievakari savlaicÄ«gi cenÅ¡as nodroÅ¡ināt maidanieÅ¡us ar visu nepiecieÅ¡amo, lai viņi var turÄ"ties pÄ"c iespÄ"jas ilgāk. Pie kādas mājas Argita Daudze apstājas un pastāsta, ka no rÄ«ta te noÅ¡auti četri cilvÄ"ki. Ir pilnÄ«gi sirreāla sajuta. Jutos atkal kā barikāžu laikā. Neievainojama. Redzot mÅ«su ārzemniecisko izskatu, Maidana sargi mÅ«s pāris reizes aptur, taču izdzirdÄ"juÅ¡i, ka esam no Latvijas, tÅ«daļ ļauj iet tālāk. Ejam starp teltÄ«m, kuras tik daudzkārt esam redzÄ"juÅ¡i televÄ«zijas ekrānos. Es bÅ«tu gribÄ"jusi cieÅ¡i un ilgi skatÄ«ties Maidana aizstāvju sejās, lai tās apbrÄ«notu, apbrÄ«notu, apbrÄ«notu, taču apzinos, ka to nedrÄ«kstu. Ka ir nepiedienÄ«gi tik uzstājÄ«gi izrādÄ«t savu ziņkārÄ«bu. ĪpaÅ¡i tāpÄ"c, ka vÄ«ri un sievas gatavojas kaujai un nezina, ko nesÄ«s Å¡Ä« nakts. VarbÅ«t tā nes nāvi. Dzirdu, kā vÄ«rs spÄ"ka gados sulÄ«gā ukraiņu valodā kādam žurnālistam atbild: es nebaidos, ko tur vairs baidÄ«ties. Tuvojamies NeatkarÄ«bas kolonnai. Netālu no tās ir skatuve, kur uzstājas Ukrainas izcilākie mÅ«ziÄ·i un aktieri, kur runā politiÄ·i un dzeju lasa dzejnieki. TobrÄ«d tā ir tukÅ¡a. Uz tās stāv vien gaišās drānās tÄ"rpta Dievmātes figÅ«ra. Aiz skatuves uz neliela paaugstinājuma ir novietota balta vanna. Uz baltās emaljas spilgti izceļas sarkani asins traipi…. Slava Ukrainai! Varoņiem slava!

papildināts (21:10) - Joprojām nespēj vienoties par jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu

Ä¢imenes ārstu asociācijām un veselÄ«bas ministrei IngrÄ«dai Circenei (V) arÄ« Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadÄ«tās sarunās nav izdevies panākt vienoÅ¡anos par jauno veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu.

Kā ziņots, Latvijas Ä¢imenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku Ä£imenes ārstu asociācijas vadÄ«tāji aicinājuÅ¡i VM un Saeimas deputātus nevirzÄ«t jauno veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likumu tālākai izskatÄ«Å¡anai esoÅ¡ajā redakcijā, jo uzskata, ka tas ir diskriminÄ"joÅ¡s pret lielu daļu Latvijas iedzÄ«votāju.

Lai pārrunātu Å¡o jautājumu, Å¡odien ar Ä£imenes ārstu asociācijām un veselÄ«bas ministri tikās Straujuma. PÄ"c divu stundu ilgajām sarunām premjerministre žurnālistiem sacÄ«ja, ka kompromisu panākt neizdevās.

"Tā kā likumprojekts jau tiek skatīts Saeimā, vienojāmies, ka ārstu organizācijas tiksies ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāju Jāni Reiru (V) un Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču (ZZS) un izklāstīs savus argumentus," teica Straujuma. "Es uzskatu, ja abas puses grib sasniegt rezultātu, diskusiju ceļā tas ir sasniedzams," piebilda Ministru prezidente.

ArÄ« Latvijas Lauku Ä£imenes ārstu asociācijas vadÄ«tāja LÄ«ga Kozlovska žurnālistiem apstiprināja, ka abas Ä£imenes ārstu asociācijas "palikuÅ¡as pie sava". "Uzskatām, kas Å¡is finansÄ"Å¡anas likums iedzÄ«votājiem ir diskriminÄ"joÅ¡s un viena daļa iedzÄ«votāju tiek izslÄ"gta no veselÄ«bas aprÅ«pes," teica Kozlovska.

Ä¢imenes ārsti arÄ« informÄ"juÅ¡u Straujumu, ka rosinās tautas nobalsoÅ¡anu, ja jaunais likums tiks pieņemts esoÅ¡ajā redakcijā.

Savukārt veselÄ«bas ministre uzsvÄ"ra, ka, pieņemot jauno likumu, neviena iedzÄ«votāju grupa bez veselÄ«bas aprÅ«pes nepaliks. Tiem, kuri automātiski neiekļausies jaunajā veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mā, likums paredzÄ"s iespÄ"ju iekļūt kādā no valsts apdroÅ¡inātajām grupām, viņa sacÄ«ja.

"VarbÅ«t tai nejÄ"gai vajadzÄ"tu darÄ«t ko citu, proti, demisionÄ"t, jo valsts veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"ma iet bojā," sarunu iznākumu sociālajā tÄ«klā "Facebook" komentÄ"jis tiesÄ«bsargs Juris Jansons.

Kā ziņots, jauno likumu kritizÄ" arÄ« citas ārstu profesionālās organizācijas, piemÄ"ram, Latvijas SlimnÄ«cu biedrÄ«ba, kuras pārstāvji prasa dokumentu pārstrādāt, pieaicinot veselÄ«bas aprÅ«pes nozari pārstāvošās biedrÄ«bas, nevalstiskās organizācijas un valsts un paÅ¡valdÄ«bu finanÅ¡u speciālistus.

Tāpat likumprojektu kritizÄ"jusi Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba, aicinot Saeimu atgriezt to pārstrādāšanai VM.

Patlaban likumprojekts atrodas izskatīšanā Saeimā, kur tas jau pieņemts pirmajā lasījumā.

VeselÄ«bas ministre 10.februārÄ« žurnālistiem pauda, ka likuma pieņemÅ¡anas apturÄ"Å¡anai nav pamata. "Å is likums ir sabiedrÄ«bas interesÄ"s, pilnÄ«gi noteikti," teica ministre.

Jaunais VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likums paredz ieviest obligāto veselÄ«bas apdroÅ¡ināšanu, sasaistot tiesÄ«bas uz valsts budžeta apmaksātu veselÄ«bas aprÅ«pi ar IIN deklarÄ"Å¡anu un nomaksu.

VeselÄ«bas aprÅ«pes minimumu plānots nodroÅ¡ināt visiem valsts iedzÄ«votājiem neatkarÄ«gi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu, konkrÄ"tu diagnožu ārstÄ"Å¡anu un kompensÄ"jamos medikamentus ar 100% kompensāciju.

(pievienota 8.rindkopa)

Elektrības tirgus neskaidrā nākotne

ElektroenerÄ£ijas tirgus liberalizācija paÅ¡reiz ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, kur tirgus tiek atvÄ"rts ievÄ"rojami pirms iespÄ"jas sajust liberalizācijas rezultātus, jo nepiecieÅ¡amie starpsavienojumi vÄ"l nav izbÅ«vÄ"ti, bet visas Eiropas SavienÄ«bas (ES) mÄ"rogā, treÅ¡dien vÄ"sta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka 4.februārÄ« daudzu Eiropas valstu, arÄ« Latvijas, tÄ«klu operatori un elektroenerÄ£ijas biržas pirmoreiz piedalÄ«jās vienotā izsolÄ", lai noteiktu nākamās dienas elektroenerÄ£ijas cenas tai daļai resursu, kas tiek tirgota brÄ«vajā tirgÅ«. Å is notikums uzjundÄ«ja kaislÄ«bas kā elektroenerÄ£ijas brÄ«vā tirgus piekritÄ"ju, tā noliedzÄ"ju vidÅ«.

Runājot par elektroenerÄ£ijas tirgu liberalizāciju, vienmÄ"r tiek pieminÄ"ts Ziemeļvalstu veiksmÄ«gais piemÄ"rs - četrām valstÄ«m vienots, brÄ«vs elektroenerÄ£ijas tirgus, kura pirmsākumi meklÄ"jami NorvÄ"Ä£ijā un kurÅ¡ pakāpeniski kļūst aizvien plašāks -, kā arÄ« birža Nord Pool, kura tāpat paplaÅ¡ina savu darbÄ«bu uz aizvien jaunām valstÄ«m. Vienlaikus tiek aizmirsts, ka neilgi pirms NorvÄ"Ä£ijas elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizāciju sāka Lielbritānija, kas nepavisam neder par veiksmÄ«gu piemÄ"ru Å¡ajā jomā.

Lielbritānijā elektroenerÄ£ijas tirgus tika liberalizÄ"ts 1990.gadā, vienlaikus tā dÄ"vÄ"tās tečerisma (pÄ"c britu premjeres Mārgaritas Tečeres vārda) ekonomiskās politikas iespaidā sadalot nacionālo energokompāniju un citu pÄ"c cita privatizÄ"jot jaunizveidotos uzņÄ"mumus, process noslÄ"dzās 1996.gadā ar atomelektrostaciju privatizÄ"Å¡anu.

Lai arÄ« šādas politikas kritiÄ·i jau iepriekÅ¡ brÄ«dināja, ka nozaru, kurās nepiecieÅ¡amas regulāras un iespaidÄ«gas investÄ«cijas un kuras ir sociāli nozÄ«mÄ«gas, nodoÅ¡ana privātās rokās vÄ"rtÄ"jama kā nevÄ"lama, Å¡ie brÄ«dinājumi tika ignorÄ"ti. Rezultātā jÅ«tamu elektrÄ«bas cenu kritumu patÄ"rÄ"tāji piedzÄ«voja vien pÄ"c desmit gadiem, turklāt, kā uzskata skeptiÄ·i, pateicoties kopÄ"jām tendencÄ"m tirgos, nevis liberalizācijas faktam. Savukārt nozari kopumā vajā tās paÅ¡as problÄ"mas, kas citas tečerisma laikā privatizÄ"tās nozares, piemÄ"ram, dzelzceļus - privātÄ«paÅ¡nieki cenÅ¡as nopelnÄ«t iespÄ"jami vairāk, tajā pašā laikā ieguldot iespÄ"jami mazāk lÄ«dzekļu attÄ«stÄ«bā, un valstij nākas paklusām labot nepārdomātās privatizācijas sekas.

Vairāk lasiet Anda Sedlenieka rakstā Elektrības tirgus neskaidrā nākotne laikrakstā Diena trešdien, 19.februārī!

Iegūst biodegvielu no latvāņiem un salmiem

RÄ«gas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbÄ«bā ar Vides risinājumu institÅ«tu un kolÄ"Ä£iem no Gruzijas izstrādājuÅ¡i tehnoloÄ£iju biodegvielas ieguvei no latvāņiem, salmiem un aļģÄ"m. TehnoloÄ£ija nodroÅ¡ina racionālu atjaunojamo dabas energoresursu un lauksaimniecÄ«bas atkritumu izmantoÅ¡anu, kā arÄ« CO2 izmeÅ¡u daudzuma samazināšanu, portālu Diena.lv informÄ"ja RTU.

Tādu neatjaunojamo energoresursu kā nafta, dabas gāze un ogles, apjomi pasaulÄ" strauji samazinās, tāpÄ"c enerÄ£ijas iegÅ«Å¡ana no alternatÄ«vajiem avotiem kļuvusi ļoti aktuāla. Augot pieprasÄ«jumam, biodegvielas ražoÅ¡ana sāk konkurÄ"t ar pārtikas un lopbarÄ«bas ražoÅ¡anu, jo izejvielu izaudzÄ"Å¡anai nepiecieÅ¡amas lielas zemes platÄ«bas. TāpÄ"c tiek meklÄ"tas iespÄ"jas iegÅ«t otrās paaudzes degvielu no kokmateriāliem, aļģÄ"m, lauksaimniecÄ«bas, sadzÄ«ves atkritumiem un citām izejvielām.

RTU BÅ«vniecÄ«bas fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloÄ£iju katedras zinātnieki pÄ"tÄ«jumam izmantoja latvāņus - augu, kas Latvijā aizņem plaÅ¡as teritorijas, samazinot platÄ«bas derÄ«go lauksaimniecÄ«bas kultÅ«ru audzÄ"Å¡anai.

Biodegvielas ieguves procesa sākumā augu masu sasmalcina, tad no masas tiek atdalÄ«ti cukuri, ko paveic ar sÄ"ņu enzÄ«mu palÄ«dzÄ«bu. Tālāk Å¡os cukurus izmanto kā barÄ«bas vielas baktÄ"rijām, kas fermentācijas procesā cukurus pārstrādā biobutanolā.

LÄ«dz Å¡im pasaulÄ" veiktie lÄ«dzÄ«gie eksperimenti realizÄ"ti tikai mazos tilpumos laboratorijas apstākļos. PÄ"tÄ«juma vajadzÄ«bām RTU tika uzbÅ«vÄ"ta pilotiekārta, kurā tehnoloÄ£iju izmÄ"Ä£ināja traukos ar 20-30 litru tilpumu, tādÄ"jādi gÅ«stot priekÅ¡statu par nepārtrauktu biodegvielas ieguves procesu un iespÄ"jām to atkārtot rÅ«pnieciski, jo pilotiekārta konstruÄ"ta tuvināti rÅ«pnieciskās ražoÅ¡anas procesam.

Lai atrastu hidrolÄ«zes procesam (cukuru atdalÄ«Å¡anai no biomasas) piemÄ"rotākos sÄ"ņu enzÄ«mus, RTU zinātnieki konsultÄ"jās ar Durmishidzes BioÄ·Ä«mijas un BiotehnoloÄ£ijas InstitÅ«ta zinātniekiem, no 20 dažādām sugām atlasot derÄ«gākās.

Fermentācijas procesā drÄ«kst piedalÄ«ties tikai noteikta veida baktÄ"rijas, tāpÄ"c RTU zinātnieki izstrādāja uz fluorescentās in situ hibridizācijas (FISH) balstÄ«tu metodi, ar kuras palÄ«dzÄ«bu dažu stundu laikā iespÄ"jams konstatÄ"t, vai baktÄ"riju kultÅ«ra ir tÄ«ra. Par Å¡o metodi ir iesniegts Eiropas patenta pieteikums.

Lai apzinātu iespÄ"jamos resursus biodegvielas iegÅ«Å¡anai, SIA Vides risinājumu institÅ«ts speciālisti projektā izstrādāja tehnoloÄ£iju biomasas apjoma mÄ"rÄ«Å¡anai dabā. Izmantojot ar lāzeriekārtām aprÄ«kotas lidmaÅ¡Ä«nas precÄ«zai attāluma noteikÅ¡anai un atspoguļotās gaismas analÄ«zei, speciālisti ar hiperspektrālās analÄ«zes palÄ«dzÄ«bu identificÄ"ja latvāņu populāciju, iegÅ«stot datus par tā biomasas apjomu dažādos vasaras mÄ"neÅ¡os.

Krājaizdevu Apvienība: Finansisti nemierīgi sarosās

Piektdien, 14.februārÄ« saņÄ"mām patÄ«kamu apliecinājumu savas darbÄ«bas rezultātiem - uz Krājaizdevu ApvienÄ«bas darbÄ«bām sāk reaÄ£Ä"t tā saucamā finansistu pasaule. Runa ir par RÅ«tas Kesneres 2014.gada 14.februāra publikāciju Grib aizvietot bankas laikrakstā Diena.

Kā reiz teica Mahatma Gandijs: "Vispirms viņi tevi ignorÄ", tad smejas par tevi, pÄ"c tam cÄ«nās ar tevi, bet beigās tu uzvari."

Tātad ignorÄ"Å¡anas fāze ir pārvarÄ"ta, sākas izsmieÅ¡ana. MÄ"s progresÄ"jam. Un tā, lai dzÄ«vo vārda brÄ«vÄ«ba! Tālāk seko mÅ«su komentārs Å¡im rakstam, strukturÄ"tā un izvÄ"rstā formā.

Vai bankas jāaizvieto ar krājaizdevu sabiedrībām?

Jau virsrakstā apgalvots, ka krājaizdevu sabiedrÄ«bas grib aizvietot bankas. Jāsaka, ka šāds mÄ"rÄ·is ir ļoti ambiciozs, un pie paÅ¡reizÄ"jās lietu kārtÄ«bas tas bÅ«tu stipri pagrÅ«ti. Iemesls ir visai vienkārÅ¡s - krājaizdevu sabiedrÄ«bas, atÅ¡Ä·irÄ«bā no komercbankām, bezskaidru naudu emitÄ"t nevar. Lai pilnÄ«bā aizvietotu bankas, bÅ«tu jāiegÅ«st arÄ« bezskaidrās naudas emisijas tiesÄ«bas.

TomÄ"r krājaizdevu sabiedrÄ«bas ar laiku var kļūt par bankām. Viens no šādiem piemÄ"riem ir holandieÅ¡u kooperatÄ«vā Rabobank, kas vÄ"sturiski veidojusies kā atseviÅ¡Ä·u krājaizdevu sabiedrÄ«bu kopÄ"jā organizācija un paÅ¡laik Global Finance to ierindo starp pasaules 50 drošākajām bankām. Šādas organizācijas izveide Latvijā ir arÄ« Krājaizdevu ApvienÄ«bas mÄ"rÄ·is.

Vai krājaizdevu sabiedrību atbalsts ir Nacionālās apvienības (NA) iniciatīva?

CitÄ"jot rakstu: "Å o Nacionālās apvienÄ«bas Visu Latvijai!TB/LNNK pārstāvja Imanta Parādnieka iniciatÄ«vu finanÅ¡u eksperti gan vÄ"rtÄ" kritiski, bet finansists Ä¢irts Rungainis pat dÄ"vÄ" par "ekonomisko analfabÄ"tismu"
un "etnogrāfisko kapitālismu"."

Te nu nāksies nedaudz palabot raksta autorus. SākotnÄ"ji tā ir Krājaizdevu ApvienÄ«bas iniciatÄ«va, taču mÄ"s nebÅ«t neiebilstam, ja ideja rod atbalstu starp politiÄ·iem, kuriem rÅ«p vietÄ"jo iedzÄ«votāju intereses. Å Ä« kooperācijas forma Latvijā pastāvÄ"jusi vismaz 150 gadu. VÄ"l tagad uz atjaunotā Krievu drāmas teātra sienas uz Kaļķu un KalÄ"ju ielas stÅ«ra ir redzams krājaizdevu sabiedrÄ«bas nosaukums, kas tur atradās pirms pirmā pasaules kara. LÄ«dzÄ«gi uzraksti vÄ"rojami uz tās paÅ¡as Kaļķu ielas sienas pie ieejas LÄ«vu laukumā, latvieÅ¡u un krievu valodās. Radikālu nacionālismu pieÅ¡Å«t neizdosies.

Un te nu mÄ"s nonākam pie Rungaiņa kunga spārnotā izteiciena par "etnogrāfisko kapitālismu" un "ekonomisko analfabÄ"tismu". ŽÄ"l, ka Rungaiņa kungs tā arÄ« nepaskaidro, kāpÄ"c krājaizdevu sabiedrÄ«bas ir ekonomiskais analfabÄ"tisms - varbÅ«t mÄ"s ieklausÄ«tos un visu mestu malā, lai velti netÄ"rÄ"tu savu dzÄ«vi bezcerÄ«giem pasākumiem… TikmÄ"r iedvesmosimies no Rabobank piemÄ"ra, kas ar savu pastāvÄ"Å¡anu apgāž Rungaiņa kunga pieņÄ"mumus. UzskatÄ«sim, ka arÄ« pazÄ«stams investÄ«ciju baņķieris dažreiz pasaka aplamÄ«bas. Taču izteicienam etnogrāfiskais kapitālisms" nenoliedzami piemÄ«t savs mistisks Å¡arms. Ja kādam ir vÄ"lÄ"Å¡anās gÅ«t priekÅ¡statu par Rungaiņa kunga pasaules redzÄ"jumu, var palasÄ«t viņa 2007.gada interviju Dienā.

Vai noguldÄ«jumus krājaizdevu sabiedrÄ«bās garantÄ" valsts?

Lasām tālāk Dienas rakstu:

"Nodokļu maksātāji caur NoguldÄ«jumu garantiju fondu garantÄ" visus TKS biedru noguldÄ«jumus lÄ«dz 100 000 eiro."

ArÄ« noguldÄ«jumus Latvijas bankās beigu beigās garantÄ" valsts. Taču te ir viena bÅ«tiska nianse - Valsts kase ir pats pÄ"dÄ"jais garantÄ"tājs. Gan Latvijā strādājošās bankas, gan krājaizdevu sabiedrÄ«bas daļu no saviem lÄ«dzekļiem iegulda NoguldÄ«jumu garantiju fondā (NGF). Ja banka vai krājaizdevu sabiedrÄ«ba bankrotÄ", noguldÄ«jumus kompensÄ" vispirms no NGF, izgrābjot banku un KS veidotos uzkrājumus, un tikai tad, ja tajā naudas nepietiek, Ä·eras klāt nodokļu maksātāju naudai.

Apliecinājumam citāts no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informatīvā resursa
klientuskola.lv: "Lai bÅ«tu lÄ«dzekļi visām garantÄ"tajām atlÄ«dzÄ«bām, Latvijā ir izveidots NoguldÄ«jumu garantiju fonds (NGF), kurā bankas un arÄ« krājaizdevu sabiedrÄ«bas kā noguldÄ«jumu piesaistÄ«tāji katru ceturksni veic iemaksas atbilstoÅ¡i garantÄ"to noguldÄ«jumu apmÄ"ram, piemÄ"rojot korekcijas koeficientu. NGF lÄ«dzekļi kopÅ¡ 1998.gada ir uzkrāti sākotnÄ"ji no valsts budžeta un Latvijas Bankas vienreizÄ"jas iemaksas. Å obrÄ«d NGF lÄ«dzekļi tiek uzkrāti tikai no noguldÄ«jumu piesaistÄ«tāju maksājumiem un no NGF pārvaldÄ«Å¡anā gÅ«tajiem ienākumiem. NGF lÄ«dzekļu uzkrāšanu, pārvaldÄ«Å¡anu un garantÄ"tās atlÄ«dzÄ«bas izmaksas nepiecieÅ¡amÄ«bas gadÄ«jumā veic FKTK.

Tā kā valsts garantÄ" ikvienam bankas klientam atlÄ«dzÄ«bu lÄ«dz 100 000 eiro, neatkarÄ«gi no tā vai konkrÄ"tajā brÄ«dÄ« NGF ir pietiekami lÄ«dzekļu vai nav, tad gadÄ«jumos, kad lÄ«dzekļu nav pietiekami, ar FKTK starpniecÄ«bu tie tiek nodroÅ¡ināti no Valsts kases."

Krājaizdevu Apvienība cenšas panākt no bankām atsevišķu Noguldījumu garantiju fonda izveidi,
kuru pārraudzÄ«tu visu krājaizdevu sabiedrÄ«bu kopÄ"jā organizācija. Tam bÅ«tu variāki pozitÄ«vi
efekti:

1) AtdalÄ«Å¡anās no garantiju fonda, kas kopÄ"js ar bankām. Bankas vairs nevarÄ"tu mÄ"Ä£ināt pārmest, ka krājaizdevu sabiedrÄ«bas riskÄ" ar banku naudu;

2) LÄ«dzekļus no sava garantiju fonda bÅ«tu iespÄ"jams novirzÄ«t dažādu Ä«slaicÄ«gu naudas grÅ«tÄ«bu
novÄ"rÅ¡anai atsevišķās krājaizdevu sabiedrÄ«bās, lai nenonāktu lÄ«dz bankrotam;

3) Abi augstākminÄ"tie fakti radÄ«tu lielu motivāciju savstarpÄ"jai kontrolei un sadarbÄ«bai.

Varbūt krājaizdevu sabiedrības aizpilda bankām neinteresantās nišas?

Parādniekam ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba, ka nav jÄ"gas barot sveÅ¡zemju bankas, ja var barot savÄ"jās. Ja tikai, kā smejies, ir ar ko barot. VÄ"l labāk ir nebarot bankas, bet paÅ¡iem sevi. Tam arÄ« ir domātas krājaizdevu sabiedrÄ«bas. Girtas Upenas teiktais tai pašā rakstā ir skaidrs apliecinājums: "Viena no šādām licencÄ"tajām TKS ir ZosÄ"nu krājaizdevu sabiedrÄ«ba, kura darbojas jau 14 gadus. Tās valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Girta Upena
Dienai stāsta, ka apvieno 524 biedrus un visos Å¡ajos gados nav bijis neviena zaudÄ"ta kredÄ«ta. "Pie mums nāk labprātāk nekā pie bankām, jo mÄ"s esam savÄ"jie. Tikai pāris gadÄ«jumos ir bijis jāpiesaista tiesu izpildÄ«tāji. MÄ"s nākam pretÄ« saviem lauksaimniekiem, kuriem galvenie ienākumi ir vasarā, tam pielāgojot
arÄ« atmaksas grafiku." Upena stāsta, ka kredÄ«ti tiek izsniegti lÄ«dz 10 000 eiro apmÄ"rā. Procentu likmes patÄ"riņa kredÄ«tiem ir zemākas nekā komercbankās, hipotekāro kredÄ«tu gadÄ«jumā - nedaudz augstākas."

Un atkal Rungaiņa kungs: "Rungainis šādu valdÄ«bas prioritāti gan vÄ"rtÄ" skeptiski: "Tam ir ļoti augsti riski, domājot tieÅ¡i par TKS pārvaldÄ«bu. Tur var izveidot finanÅ¡u piramÄ«das, un cilvÄ"ki var pazaudÄ"t savu naudu. Nesen Lietuvā bija skandāls par TKS, kas nespÄ"ja atgÅ«t aizdotos kredÄ«tus."

Rungaiņa kungs ir nedaudz piemirsis, kas ir finanÅ¡u piramÄ«da. Par to ļoti labi uzrakstÄ«ts FKTK lapā ar nosaukumu "Kas jāzina par finanÅ¡u piramÄ«dām". Galvenā pazÄ«me - finanÅ¡u piramÄ«da beidz pastāvÄ"t, beidzoties naudas plÅ«smai, t.i., vairs nespÄ"jot piesaistÄ«t jaunus dalÄ«bniekus, un tie dalÄ«bnieki, kas pievienojuÅ¡ies piramÄ«dai kā pÄ"dÄ"jie, savus lÄ«dzekļus pilnÄ«bā zaudÄ".

Visumā, krājaizdevu sabiedrÄ«bas no Å¡Ä«s problÄ"mas necieÅ¡, atÅ¡Ä·irÄ«bā no dažiem kādreiz pasaulslaveniem investÄ«ciju fondiem, piemÄ"ram Bernard L. Madoff Investment Securities LLC. Rungaiņa kungs ir investÄ«ciju baņķieris. Ja viņš investÄ"tu kaut piecās krājaizdevu sabiedrÄ«bās katrā pa 100 tÅ«kstoÅ¡iem eiro, viņš varÄ"tu gulÄ"t diezgan mierÄ«gi - NoguldÄ«jumu garantiju fonds garantÄ"tu visus viņa ieguldÄ«jumus kopā ar visiem procentiem. Jautājums tikai, kā tikt iekšā Å¡ajās krājaizdevu sabiedrÄ«bās. Rungaiņa kungs, varbÅ«t nāciet mÅ«su pusÄ" ar visu savu naudu?

Daži vārdi par Lietuvas bankrotÄ"juÅ¡o krājaizdevu sabiedrÄ«bu. Kā jau iepriekÅ¡ rakstÄ«jām, Lietuvā darbojas krājaizdevu sabiedrÄ«bu kopÄ"jā jumta organizācija; no 63 tajā ietilpstošām biedrÄ«bām bankrotÄ"jusi viena, taču no 14 krājaizdevu sabiedrÄ«bām, kas darbojas neatkarÄ«gi, pÄ"dÄ"jā gada laikā bankrotÄ"juÅ¡as ir trÄ«s.

Te der atgādināt, ka arÄ« bankas mÄ"dz bankrotÄ"t. Lai atceramies kaut vai Banku Baltija, Parex banku, un Latvijas Krājbanku. Šādu lielu banku bankroti ir daudz postošāki par salÄ«dzinoÅ¡i mazāko krājaizdevu sabiedrÄ«bu bankrotiem, jo nogrimstot bankas parauj lÄ«dzi ievÄ"rojamu NoguldÄ«jumu garantiju fonda daļu, un tām ir pietiekama politiska ietekme, lai savus nedarbus pilnÄ«bā kompensÄ"tu no nodokļu maksātāju naudas.

Vai krājaizdevu sabiedrības ir nenozīmīgas?

Lasām tālāk Dienas rakstu.

"Vienlaikus finansists uzsver - TKS kā sava veida nelielas paÅ¡palÄ«dzÄ«bas kases bija raksturÄ«gas pagājušā gadsimta 20.gadiem un agrārajai ekonomikai, kur vienā ciemā visi visus pazina un zināja, kam var un kam nevar uzticÄ"ties. "Latvija tomÄ"r aizvien vairāk urbanizÄ"jas, cilvÄ"ki dzÄ«vo centralizÄ"tāk, un attiecÄ«bas ir citas. TāpÄ"c daudz piemÄ"rotāka ir banku sistÄ"ma, kas mums ir labi funkcionÄ"joÅ¡a, ar stingru uzraudzÄ«bu un pārvaldÄ«bu. Ja kāds, kam vajag, bankās nevar dabÅ«t kredÄ«tu, tas ir jārisina Å¡Ä«s sistÄ"mas ietvaros, to uzlabojot.
Šī iniciatīva ir ekonomiskais populisms."

Šādai nostājai piekrÄ«t arÄ« ekonomists un RÄ«gas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kurÅ¡ norāda, ka TKS kā lokāli veidojumi nekādā ziņā nevar bÅ«t nacionālās finanÅ¡u sistÄ"mas pamats, jo tie bÅ«tiski neietekmÄ" nedz tautsaimniecÄ«bu, nedz ekonomikas izaugsmi. "Tas ir tikai viens sÄ«ks instruments, to var veicināt, tas nekādu ļaunumu nenodarÄ«s, bet liela labuma arÄ« nebÅ«s. Tā ir spÄ"le uz to cilvÄ"ku jÅ«tām, kas atceras tā sauktos miera laikus, kad šāda prakse bija izplatÄ«ta."

IespÄ"jams, Rungaiņa kungs ir nedaudz piemirsis, ka Latvijā vÄ"l joprojām cilvÄ"ki dzÄ«vo arÄ« laukos un vÄ"l joprojām viens otru pazÄ«st. Tāpat, cilvÄ"ki viens otru pazÄ«st savās profesionālajās aprindās, piemÄ"ram, baņķieru aprindās. Urbanizācija vÄ"l nenozÄ«mÄ", ka cilvÄ"kiem nebÅ«tu izdevÄ«gi veidot finanÅ¡u kooperatÄ«vus. PiemÄ"ram, daudz blÄ«vāk apdzÄ«votājā Polijā ir daudz krājaizdevu sabiedrÄ«bu un Vācijā arÄ« daudz mazu, vietÄ"ju banku. Aptuveni citÄ"jot Pasaules Bankas 2010.gada ziņojumu par Polijas krājaizdevu sabiedrÄ«bām (9.lpp), 18 gados kopÅ¡ 1992.gada krājaizdevu sabiedrÄ«bām ir vismaz 1800 filiāles, divi miljoni biedru, pÄ"dÄ"jos piecos gados to aktÄ«vi aug ar ātrumu 20% gadā, kopÄ"jais aktÄ«vu daudzums 4,2 miljardi ASV dolāru (10% pieaugums salÄ«dzinājumā ar iepriekÅ¡Ä"jo gadu), aizņemot 1,4% no visa banku sektora.

Tā pati Pasaules Banka nākoÅ¡ajā lappusÄ" stāsta, ka KS galvenā loma ir mazo un mikrouzņÄ"mÄ"ju apkalpoÅ¡ana, nodroÅ¡inot depozÄ«tu izvietoÅ¡anu, aizdevumus un norÄ"Ä·inu pakalpojumus, kā arÄ« apdroÅ¡ināšanu ar starpnieku palÄ«dzÄ«bu; mÄ"rÄ·auditorija ir personas ar zemiem ienākumiem un bez kontiem bankās (ap 20% no iedzÄ«votājiem).

Tas, ka krājaizdevu sabiedrÄ«bas paÅ¡laik nespÄ"lÄ" lielu lomu tautsaimniecÄ«bā, vÄ"l neizslÄ"dz to attÄ«stÄ«bu nākotnÄ", lai Å¡o nozÄ«mÄ«go lomu tomÄ"r spÄ"lÄ"tu. PaÅ¡laik bankas iet prom no lauku rajoniem, jo tām tur neatmaksājas darboties; Å¡o niÅ¡u varÄ"tu aizpildÄ«t krājaizdevu apvienÄ«bas, veidojot filiāļu un bankomātu tÄ«klus, kā tas jau notiek Lietuvā un Polijā. Vai krājaizdevu sabiedrÄ«bu izveide ir tikai spÄ"le uz jÅ«tām? To pavaicājiet tiem mazajiem noguldÄ«tājiem, kuri krājaizdevu sabiedrÄ«bās var saņemt lielākus procentus nekā bankās, un tiem kredÄ«tu ņÄ"mÄ"jiem, kuri tikai krājaizdevu sabiedrÄ«bās var tikt pie kredÄ«tiem, jo bankas viņiem naudu neaizdod vai arÄ« aizdod uz ļoti skarbiem noteikumiem.

Galu galā, ko tur "vadošajiem finansistiem" uztraukties, ja jau krājaizdevu sabiedrības ir tik nenozīmīgas? Ļaujiet darboties un pierādīt, kurš ir labāks.

Krājaizdevu sabiedrÄ«bām tomÄ"r ir sava loma

Un Dienas raksta nobeigumā pozitÄ«va nots FinanÅ¡u ministrijas pārstāvja AlekÅ¡a Jarocka izpildÄ«jumā: "Lai arÄ« krājaizdevu sabiedrÄ«bu nozare veido samÄ"rā nebÅ«tisku daļu finanÅ¡u sektorā, tai ir sava noteikta loma. Šāda vietÄ"jā mÄ"rogā strādājoÅ¡a institÅ«cija labāk izprot vietÄ"jo specifiku un vajadzÄ«bas. Tā ir alternatÄ«va kredÄ«tiestādÄ"m, jo Ä«paÅ¡i lauku reÄ£ionos, kur kredÄ«tiestāžu pakalpojumi nav tik plaÅ¡i pieejami," skaidro Jarockis.

MÄ"s esam uz pareizā ceļa.