ElektroenerÄ£ijas tirgus liberalizÄcijas kontekstÄ sabiedrÄ«bÄ rodas dažÄdi jautÄjumi par AS Latvenergo darbÄ«bu, budžetu un dividendÄ"m. TÄpÄ"c dažos faktos paskaidroÅ¡u Å¡Ä« lielÄkÄ Baltijas valstu energouzÅÄ"muma darbÄ«bas principus un pienesumu Latvijas tautsaimniecÄ«bai.Â
Kam pieder AS Latvenergo?Â
AS "Latvenergo" ir kapitÄlsabiedrÄ«ba (komersants) kas veic komercdarbÄ«bu, tÄs darbÄ«bu regulÄ" Komerclikums, likums âPar valsts un paÅ¡valdÄ«bu kapitÄla daļÄm un kapitÄlsabiedrÄ«bÄmâ, Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likums un citi komercdarbÄ«bu regulÄ"joÅ¡ie tiesÄ«bu akti. UzÅÄ"mums ir lielÄkais BaltijÄ elektroenerÄ£ijas tirgotÄjs.
100% uzÅÄ"muma akciju pieder valstij un dividendes AS âLatvenergoâ iemaksÄ valsts budžetÄ.
Latvenergo dividendes un nodokļi caur valsts budžetu nonÄk pensionÄru un pedagogu makos
2011.gadÄ AS Latvenergo dividendÄ"s valsts budžetÄ ieskaitÄ«ja 49,9 miljonus eiro, 2012.gadÄ - 56,8 miljonus eiro, bet 2013.gadÄ - 40 miljonus eiro.Â
Ar 40 miljoniem eiro pietiek lai Å¡ogad noindeksÄ"tu visas pensijas un vÄ"l mÄ"nesi maksÄtu algas visiem Latvijas paÅ¡valdÄ«bu skolu pedagogiem, bet pÄ"dÄ"jos piecos gados AS Latvenergo dividenžu veidÄ ir iemaksÄjusi valsts budžetÄ gandrÄ«z 200 miljonus eiro.Â
AS Latvenergo ir arÄ« viens no lielÄkajiem nodokļu maksÄtÄjiem valstÄ« - 2013.gadÄ nodokļu veidÄ valsts budžetÄ ir iemaksÄti 147,3 miljoni eiro. PÄ"dÄ"jo piecu gadu laikÄ nodokļu veidÄ AS Latvenergo valsts budžetÄ ir ieskaitÄ«jis 514,9 miljonus eiro, ar ko pietiek lai gandrÄ«z divus gadus maksÄtu algas visiem Latvijas pedagogiem.Â
2011. un 2012.gadÄ bez dividendÄ"m valsts budžetÄ AS Latvenergo arÄ« nodroÅ¡inÄja Starta tarifa dotÄciju 25 miljonu eiro apmÄ"rÄ, respektÄ«vi, dividendes tika maksÄtas no tÄs peļÅas, kas veidojÄs pÄ"c Starta tarifa subsÄ«diju novirzÄ«Å¡anas. KÄ zinÄms, ar Starta tarifu 2011.gadÄ tika ierobežots tarifu pieaugums un elektroenerÄ£ijas izmaksas tika subsidÄ"tÄs pilnÄ«gi visiem valsts iedzÄ«votÄjiem, neatkarÄ«gi no to ienÄkumu lÄ«meÅa.
Ja elektrolÄ«nijas, HESi un TECi netiks pienÄcÄ«gi uzturÄ"ti, iedzÄ«votÄju mÄjÄs drÄ«zumÄ vairs nebÅ«s gaismas, nestrÄdÄs gludekļi un ledusskapji
ElektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anai un piegÄdei AS Latvenergo ir nepiecieÅ¡ami infrastruktÅ«ras objekti, kuri ekspluatÄcijas laikÄ nolietojas un pakÄpeniski zaudÄ" savu darboties spÄ"ju: hidroelektrostacijas (HES), koÄ£enerÄcijas stacijas TEC-1 un TEC-2, sadales tÄ«kli, daudzie kilometri elektrÄ«bas vadu  - elektroenerÄ£ijas sadales tÄ«klu kopgarums 2013. gadÄ 94 701 kilometrs: zemsprieguma 0,4 kV (kilovoltu), vidsprieguma 6 - 20 kV iekÄrtas, vidsprieguma 6 - 20 kV tÄ«kls un 59 466 km zemsprieguma 0,4 kV tÄ«kls.Â
ElektrotÄ«klam pieslÄ"gto lietotÄju elektroietaiÅ¡u apgÄdi nodroÅ¡ina 26 052 transformatoru apakÅ¡stacijas (6-20/ 0,4 kV), kas nodroÅ¡ina elektroenerÄ£ijas piegÄdi vairÄk nekÄ vienam miljonam elektroenerÄ£ijas lietotÄju, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas.Â
Lai Å¡Ädu infrastruktÅ«ru uzturÄ"tu darba kÄrtÄ«bÄ, ik gadus ir jÄveic remonti un uzturÄ"Å¡anas darbi, pretÄ"jÄ gadÄ«jumÄ Â pÄ"c vairÄkiem gadu desmitiem infrastruktÅ«ra bÅ«s nolietojusies pavisam un nebÅ«s izmantojama elektroapgÄdes nodroÅ¡inÄÅ¡anÄ. RezultÄtÄ elektroapgÄdes sistÄ"ma var tikt neatgriezeniski traucÄ"ta un elektrÄ«ba lÄ«dz iedzÄ«votÄju mÄjokļiem nenonÄks.Â
Valsts energouzÅÄ"mumam, pirmkÄrt, ir jÄnodroÅ¡ina droÅ¡a patÄ"rÄ"tÄju energoapgÄde par ekonomiski pamatotÄm izmaksÄm.Â
Piecu gadu laikÄ ieguldÄ«jums infrastruktÅ«rÄ - 1 000 000 000 eiro
HESu, TECu, sadales tÄ«klu, elektrÄ«bas pÄrvadu un citas infrastruktÅ«ras uzturÄ"Å¡anÄ pÄ"dÄ"jo piecu gadu laikÄ tika investÄ"ts gandrÄ«z 1 000 000 000 eiro. LielÄkie investÄ«ciju objekti ir RÄ«gas TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcija, Daugavas HES hidroagregÄtu rekonstrukcija, Kurzemes loka izbÅ«ve - tiek veidots Eiropas SavienÄ«bas (ES) ietvaros, lai paaugstinÄtu energoapgÄdes droÅ¡Ä«bu un droÅ¡umu gan LatvijÄ, gan visÄ Baltijas reÄ£ionÄ. Tas palielinÄs jaunu pieslÄ"gumu iespÄ"jamÄ«bu gan Kurzemes uzÅÄ"mÄ"ju, gan saimniecÄ«bu vajadzÄ«bÄm, veicinot ne tikai reÄ£iona, bet visas valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu.  2013. gadÄ LatvijÄ tika atjaunotas 431 km vidÄ"jÄ sprieguma lÄ«nijas, 931 km zemsprieguma lÄ«nijas., nomainÄ«ti 33 677 balsti, rekonstruÄ"tas un izbÅ«vÄ"tas 577 transformatoru apakÅ¡stacijas.Â
Lai bÅ«tu iespÄ"jams veikt tik apjomÄ«gas investÄ«cijas, uzÅÄ"mumam ir jÄÅem kredÄ«ti. AtseviÅ¡Ä·os gadÄ«jumos infrastruktÅ«ras objektiem ir pieejams arÄ« Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ"jums. KredÄ«tus uzÅÄ"mums var piesaistÄ«t pateicoties labiem finansiÄlajiem rÄdÄ«tÄjiem, tai skaitÄ peļÅai.Â
ArÄ« citur valsts energouzÅÄ"mumi strÄdÄ ar peļÅu
ArÄ« citÄs valstÄ«s energouzÅÄ"mumi strÄdÄ ar peļÅu. PiemÄ"ram, Eesti Eenergia (Igaunija) peļÅa 2012. gadÄ Â (77 miljoni eiro, aktÄ«vi 2 miljardi eiro) ir divas reizes lielÄka nekÄ Latvenergo un 2011.gadÄ sasniedza gandrÄ«z 150 miljonus eiro.Â
AS Latvenergo peļÅa, tÄpat kÄ jebkuram citam uzÅÄ"mumam, veidojas, no ieÅÄ"mumiem atÅemot izmaksas. AS âLatvenergoâ  galvenÄs izmaksu pozÄ«cijas ir maksa par gÄzi, kas tiek izmantota, lai ražotu elektroenerÄ£iju un siltumenerÄ£iju, kÄ arÄ« elektroenerÄ£ijas iepirkums, jo, kÄ zinÄms, LatvijÄ elektroenerÄ£ija tiek patÄ"rÄ"ta vairÄk, nekÄ mÄ"s paÅ¡i saražojam.Â
KapitÄla attiecÄ«bas rÄdÄ«tÄjs, kas raksturo uzÅÄ"muma aizÅemtÄ kapitÄla lÄ«meni, Latvenergo koncernam 2013.gada beigÄs ir 57% lÄ«menÄ«, kas nozÄ«mÄ", ka 57% no kopÄ"jiem aktÄ«viem ir finansÄ"ti ar paÅ¡u kapitÄlu, un tas uzskatÄms par nozarei atbilstoÅ¡u rÄdÄ«tÄju un liecina par stabilu kapitÄla struktÅ«ru.
Ja AS Latvenergo nebÅ«s peļÅas, elektrolÄ«niju uzturÄ"Å¡anai bÅ«s jÄizmanto nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļi
Ja uzÅÄ"mums  pelnÄ«s mazÄk vai strÄdÄs "pa nullÄ"m", kritiski samazinÄsies ieguldÄ«jumi uzÅÄ"muma  uzturÄ"Å¡anÄ un attÄ«stÄ«bÄ, neÅ¡aubÄ«gi - tÅ«lÄ«tÄ"ji pasliktinÄsies aizdevumu iespÄ"ja, pasliktinÄsies aizdevumu procentu likmes, - no Å¡Ä« brīža 2% likme var pieaugt trÄ«s un vairÄk reižu, kas ir milzÄ«gs izmaksu pieaugums.Â
TÄdÄ"jÄdi uzturÄ"Å¡anai un attÄ«stÄ«bai var nÄkties meklÄ"t citus finansÄ"juma avotus, piemÄ"ram, valsts budžeta dotÄciju - nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļus, kas saÅemti caur nodokļiem.Â
ElektroenerÄ£ijas tirgus izmaiÅu kontekstÄ nepiecieÅ¡ams uzsvÄ"rt, ka mÅ«sdienÄ«gs, droÅ¡s un stabils valsts energouzÅÄ"mums ir ļoti nozÄ«mÄ«gs valsts tautsaimniecÄ«bai, droÅ¡Ä«bai un konkurÄ"tspÄ"jai.Â
SociÄlÄs funkcijas, kuras lÄ«dz Å¡im valsts pildÄ«ja caur AS Latvenergo, turpmÄk tiks risinÄtas caur valsts budžeta programmÄm, nodroÅ¡inot visu nepiecieÅ¡amo atbalstu mazÄk nodroÅ¡inÄtajiem iedzÄ«votÄjiem. Å iem mÄ"rÄ·iem trÄ«s gadu periodam jau tagad ir pieÅ¡Ä·irti vairÄk nekÄ 14 miljoni eiro.Â