Dombrovskis: Daži fakti par elektrības izmaksām un liberalizāciju

PagājuÅ¡ajā nedÄ"ļā elektroenerÄ£ijas, tarifu un tirgus liberalizācijas tÄ"ma nokļuva ziņu epicentrā un acu mirklÄ« apauga ar dažiem mÄ«tiem, kurus es vÄ"los kliedÄ"t un arÄ« iespÄ"jami vienkārÅ¡i pastāstÄ«t kā vÄ"sturiski veidojušās elektroenerÄ£ijas izmaksas un vai elektrÄ«bas cenai ir sakars ar tirgus liberalizāciju. 

Tirgus liberalizācija nav iemesls cenu kāpumam 

Pirmkārt vÄ"los kliedÄ"t mÄ«tu kas ir radies par liberalizācijas saistÄ«bu ar tarifu kāpumu. Tirgus liberalizācija neietekmÄ" AS Latvenergo ražotās un pārdotās elektroenerÄ£ijas izmaksas. 

ElektroenerÄ£ijas izmaksas Latvijā ietekmÄ" valdÄ«bas un Saeimas lÄ"mumi, kuri tika pieņemti pÄ"dÄ"jo gandrÄ«z desmit gadu laikā kopÅ¡ 2005.gada, kad Saeima apstiprināja toreizÄ"jā ekonomikas ministra KriÅ¡jāņa Kariņa virzÄ«to ElektroenerÄ£ijas tirgus likumu. 

Pirmkārt, tie ir lÄ"mumi par atbalstu koÄ£enerācijai - procesam, kad vienlaicÄ«gi tiek ražota gan elektrÄ«ba, gan siltums, un atjaunojamajai jeb tā sauktajai “zaļajai” enerÄ£ijai. 

Latvija apņÄ"mās, ka 40% no visas patÄ"rÄ"tās enerÄ£ijas bÅ«s “zaļā” enerÄ£ija. AS Latvenergo ir pienākums iepirkt Å¡o “zaļo” enerÄ£iju par paaugstinātu cenu, maksājot tās ražotājiem Obligātā iepirkuma komponenti (OIK) kas automātiski palielina patÄ"rÄ"tājiem piegādātās elektroenerÄ£ijas cenu. Pieaugot “zaļās” enerÄ£ijas ražotāju skaitam, pieaug ari OIK maksājumi un attiecÄ«gi arÄ« kopÄ"jās elektrÄ«bas izmaksas.

Otrkārt, pÄ"c krÄ«zes laikā, 2011.gadā tika pieņemts ne pārāk pārdomāts lÄ"mums par Starta tarifa ievieÅ¡anu. 

Pieaugot OIK apjomam, kā arÄ« kopÄ"jām ražoÅ¡anas izmaksām un PVN, 2011.gadā elektroenerÄ£ijas tarifam bija jāpieaug par 45%. MeklÄ"jot veidus ka samazināt tarifa pieauguma ietekmi uz iedzÄ«votājiem ar zemiem ienākumiem, tika pieņemts lÄ"mums kā pārejas risinājumu ieviest Starta tarifu pilnÄ«gi visām mājsaimniecÄ«bām.

Starta tarifs nesedz reālās elektroenerÄ£ijas izmaksas tāpÄ"c AS Latvenergo (un tādā veidā arÄ« valsts) to ik gadu dotÄ"ja ar 26 miljoniem eiro. Tādā veidā valsts visu Å¡o laiku sniedza sociālo atbalstu ne tikai tiem, kam tas patiešām nepiecieÅ¡ams, bet pilnÄ«gi visiem, tai skaitā turÄ«gajiem iedzÄ«votājiem un pat  ļoti turÄ«gajiem māju un jahtu Ä«paÅ¡niekiem. Šādu pieeju nevar nosaukt par sistÄ"miski pareizu. 

Savukārt 2009.gadā Latvija parakstÄ«ja Baltijas enerÄ£ijas tirgu starpsavienojumu plānu (Baltic Energy Market Interconnection Plan (BEMIP)). Tā ietvaros Latvija ir uzņÄ"musies saistÄ«bas lÄ«dz 2015. gadam pilnÄ«bā pabeigt elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu un izbeigt elektroenerÄ£ijas mazumtirdzniecÄ«bas cenu regulÄ"Å¡anu. Pārtraucot cenu regulÄ"Å¡anu, saskaņā ar Å¡o vienoÅ¡anos, valstij arÄ« jāpārtrauc tarifu dotÄ"Å¡anu. 

RÄ"Ä·ins par Å¡iem desmit gadu garumā pieņemtajiem lÄ"mumiem nu ir pienācis mÅ«su pastkastÄ", un apmaksas atlikÅ¡ana, diemžÄ"l, nemainÄ«s rÄ"Ä·ina apmÄ"ru. 

 Vai atliekot liberalizāciju rÄ"Ä·ins bÅ«s mazāks?

Vai iespÄ"jams atlikt tirgus lieberalizāciju arÄ« pÄ"c 2015.gada 1.janvāra? To var izdarÄ«t tikai pārkāpjot savas starptautiskās saistÄ«bas - BEMIP.  Tādā gadÄ«jumā Latvija neizpildÄ«s astoņu valstu lÄ«guma noteikumus un apdraudÄ"s iesākto projektu pabeigÅ¡anu, nesaņems Connecting Europe facility (CEF) finansÄ"jumu no Eiropas Komisijas, kas plānots no 100 lÄ«dz 200 miljonu eiro apmÄ"rā, apdraudÄ"s jau realizÄ"to projektu ekonomisko pamatojumu un attiecÄ«gi citām valstÄ«m radÄ«s zaudÄ"jumus. 

ElektroenerÄ£ijas tirgus pilnÄ«gās liberalizācijas atlikÅ¡ana lÄ«dz 2015.gada 1.janvārim nepalÄ«dzÄ"s samazināt elektroenerÄ£ijas izmaksas, jo, kā jau minÄ"ju, liberalizācija tās neietekmÄ".

GadÄ«jumā, ja tirgus liberalizācija tiks atlikta lÄ«dz 2015.gada 1.janvārim, kas ir pÄ"dÄ"jais datums tirgus atvÄ"rÅ¡anai, saskaņā ar Latvijas uzņemtajām starpvalstu saistÄ«bām, pastāv divi iespÄ"jamie scenāriji.

Pirmais scenārijs - AS Latvenergo dosies pie SPRK ar jaunajiem tarifiem, neparedzot tos dotÄ"t, lÄ«dz ar to, jaunais AS Latvenergo tarifs bÅ«s tieÅ¡i tāds pats, kā cena par elektrÄ«bu, kuru uzņÄ"mums piedāvā pÄ"c liberalizācijas, jo atspoguļos patiesās elektroenerÄ£ijas izmaksas. 

Otrais scenārijs - valsts uzdos AS Latvenergo turpināt dotÄ"t pilnÄ«gi visus iedzÄ«votājus un uztur spÄ"kā Starta tarifu. Tādā gadÄ«jumā problÄ"mas radÄ«sies valsts budžeta kontekstā un visticamāk Saeimai bÅ«s jālemj par 2014.gada budžeta samazināšanu un jāizÅ¡Ä·iras, kurai nozarei atņemt iepriekÅ¡ paredzÄ"to finansÄ"jumu. Savukārt 2015.gada 1.janvārÄ«, kad tirgus tomÄ"r bÅ«s jāatver, mÄ"s atkal sastapsimies ar Å¡o paÅ¡u situāciju, kāda ir Å¡odien un elektroenerÄ£ijas cenu pieaugumu. 

Kas ir izdarīts, lai mazinātu cenu pieaugumu?

SākotnÄ"ji tika paredzÄ"ts, ka pilnÄ«bā elektroenerÄ£ijas tirgus tiks atvÄ"rts jau 2013.gada 1.septembrÄ«. Taču, ņemot vÄ"rā Ekonomikas ministrijas prognozes par elektroenerÄ£ijas cenu pieaugumu, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts rosināja atlikt tirgus atvÄ"rÅ¡anu mājsaimniecÄ«bām lÄ«dz tam brÄ«dim, kamÄ"r netiks rasts risinājums kā pasargāt iedzÄ«votājus, Ä«paÅ¡i maznodroÅ¡inātos, no pārmÄ"rÄ«gā elektroenerÄ£ijas cenu kāpuma.

Kā jau iepriekÅ¡ minÄ"ju, viens no elektroenerÄ£ijas izmaksu pieauguma iemesliem ir 2005. gadā ElektroenerÄ£ijas tirgus likuma noteiktais pienākums AS Latvenergo iepirkt par paaugstinātu cenu no ražotājiem, kas elektroenerÄ£iju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus (piemÄ"ram, mazās HES) vai koÄ£enerācijā. 

Ja pieņemam, ka visas kopÅ¡ 2005.gada izsniegtās atļaujas uz OIK tiktu ieviestas, AS Latvenergo un tādā veidā arÄ« valsts saistÄ«bas pret “zaļās” elektroenerÄ£ijas ražotājiem laika posmam lÄ«dz 2033. gadam sasniegtu gandrÄ«z 18 miljardus eiro. Å is izmaksas tiktu iekļautas elektroenerÄ£ijas tarifā un nopietni apdraudÄ"tu visu Latvijas ražojoÅ¡o uzņÄ"mumu darbÄ«bu, kā arÄ« mājsaimniecÄ«bu maksātspÄ"ju.

TāpÄ"c 2013.gada 13.augustā Ekonomikas ministrija piedāvāja valdÄ«bai komplekso risinājumu elektroenerÄ£ijas tirgus problemātikai, paredzot konkrÄ"tus priekÅ¡darbus elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anai mājsaimniecÄ«bām. Risinājums paredzÄ"ja:

1.     Pasākumus OIK ierobežošanai:

-       noteikt budžeta dotācija 29 miljonu eiro apmÄ"rā;

-       ieviest SubsidÄ"tās enerÄ£ijas nodokli (SEN) ar 2014.gada 1.janvāri;

2.     Pasākumus mazāk nodrošināto iedzīvotāju atbalstam:

- budžetā rezervÄ" finansÄ"jumu dotācijai pabalstiem mazāk nodroÅ¡inātajiem iedzÄ«votājiem - 2014.gadā 3,8 miljoni eiro, bet 2015.-2016.gadā ik gadu 5,1 miljonu eiro apmÄ"rā.

Plānots, ka ar Å¡o atbalstu mazāk nodroÅ¡inātie iedzÄ«votāji elektrÄ«bas cenu kāpumu neizjutÄ«s. Bet, gadÄ«jumā, ja ar budžetā jau pieÅ¡Ä·irtajiem lÄ«dzekļiem nepietiks, valdÄ«ba lems par papildus finansÄ"juma pieÅ¡Ä·irÅ¡anu pabalstiem.

Ministru kabinets apstiprināja Å¡o risinājumu un virzÄ«ja likumprojektu par tirgus atvÄ"rÅ¡anu ar šā gada 1.aprÄ«li izskatÄ«Å¡anai Saeimā. LikumdevÄ"js to apstiprināja kopā ar lÄ"mumu par valsts budžetu 2014.gadam. 

Savukārt, stājoties ekonomikas ministra amatā, viens no maniem pirmajiem lÄ"mumiem bija paplaÅ¡ināt sociālā atbalsta loku un pieÅ¡Ä·irt daudzbÄ"rnu Ä£imenÄ"m AS Latvenergo dāvanu kartes, lai mazinātu elektrÄ«bas cenu pieauguma ietekmi.  KopÄ"jais atbalsta apmÄ"rs bÅ«s 2,5 miljoni eiro, dāvanu kartes varÄ"s saņemt ap 20 000 Ä£imeņu. Katras kartes vÄ"rtÄ«ba bÅ«s 126.75 eiro, un atbilst 750 kWh Elektrum Universālā produkta patÄ"riņa apmaksai. 

Kurš var atlikt tirgus liberalizāciju?

LÄ"mumu par tirgus liberalizācijas datumu, kopā ar lÄ"mumu par atbalsta programmām, mazinot elektroenerÄ£ijas cenu pieaugumu, pieņÄ"ma likumdevÄ"js - Latvijas Republikas Saeima. LÄ«dz ar to arÄ« mainÄ«t Å¡o lÄ"mumu var tikai Saeima.

Par atbalstu maznodrošinātajiem jādomā arī atliekot liberalizācijas datumu

ArÄ« atliekot elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizācijas datumu, deputātiem jāatceras, ka tirgus liberalizācija pati pa sevi nav iemesls elektrÄ«bas cenu kāpumam, un rÄ"Ä·ins par elektroenerÄ£iju lielai mājsaimniecÄ«bu daļai var palielināties jebkurā gadÄ«jumā. 

TāpÄ"c, arÄ« lemjot par tirgus liberalizācijas atlikÅ¡anu, likumdevÄ"jam ir jālemj par atbalsta mehānismiem, lai pasargātu no elektroenerÄ£ijas tarifu kāpuma mazāk nodroÅ¡inātos iedzÄ«votājus. 

Tāpat ir jāņem vÄ"rā, ka liberalizācijas atlikÅ¡ana jebkurā gadÄ«jumā ietekmÄ"s valsts budžetu.