(VIDEO) Dombrovskis: Elektrības tirgus atvēršanu ilgi atlikt nevaram

Patlaban daudzviet tiek diskutÄ"ts par elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizācijas gaitu. Tirgus mājsaimniecÄ«bām bÅ«tu jāatver 1. aprÄ«lÄ«?

No seku efekta viedokļa, nav lielas starpÄ«bas, vai tirgus tiks atvÄ"rts šā gada 1. aprÄ«lÄ«, vai no nākamā gada 1. janvāra. Protams, sekas bÅ«s daudz smagākas, ja tirgus tiks atvÄ"rts pÄ"c 1. janvāra, jo tad mÄ"s diemžÄ"l pārkāpsim gan starpvalstu lÄ«gumus, gan saistÄ«bas pret Eiropas Komisiju. 

IedzÄ«votājus uztrauc iespÄ"jamais elektrÄ«bas cenu kāpums pÄ"c tirgus atvÄ"rÅ¡anas.

Galvenais iemels, kāpÄ"c notiks cenu kāpums ir tā saucamais Starta tarifs. Starta tarifs ir dāvana absolÅ«ti visiem Latvijas iedzÄ«votājiem, tas ir tarifs, kurÅ¡ nesedz elektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anas reālās izmaksas. Latvenergo vai valsts budžets - te nav nekādas reālas starpÄ«bas, tas faktiski ir viens un tas pats - katru gadu dotÄ" ikvienu iedzÄ«votāju - gan iedzÄ«votājus, kurus vajadzÄ"tu dotÄ"t, pensionārus, piemÄ"ram, gan arÄ« cilvÄ"kus, kurus dotÄ"t nevajadzÄ"tu, miljonārus, piemÄ"ram. Dotācijas summa ir 26 miljoni eiro gadā. Pieņemot šā gada budžetu, likumdevÄ"js nolÄ"ma #1. aprīļa vairs nepieÅ¡Ä·irt dotāciju Starta tarifam un Å¡o naudu - mÄ"s te runājam par summu, kas lielāka par 10 miljoniem eiro, varbÅ«t 15 miljonu eiro apmÄ"rā, - iztÄ"rÄ"t citiem mÄ"rÄ·iem - skolotāju algām, policistu algām un tā tālāk. 

Ja likumdevÄ"js - kā mÄ"s tagad dzirdam no dažiem pārstāvjiem - nebija pietiekami labi sapratis, par ko nobalsots, tad ir divi scenāriji. Viens scenārijs - var elektroenerÄ£ijas cenas iesaldÄ"t lÄ«dz nākamā gada 1. janvārim, tam bÅ«s dažādas sekas, bet bÅ«tiskākās sekas bÅ«s tās, ka provizoriski 15 miljonu eiro budžetā pietrÅ«ks un likumdevÄ"jam vajadzÄ"s izlemt, kam finansÄ"jumu samazināt. Otrs scenārijs ir, ka Latvenergo vÄ"rsÄ«sies pie regulatora un lÅ«gs paaugstināt tarifus, un tad var sekot tarifu paaugstināšana. CÄ"loņiem, kāpÄ"c tarifi pieaugs, nav nekāda sakara ar to, kas Ä«sti ir tirgus liberalizācija. Galvenie cÄ"loņi ir divi - pirmkārt, jau minÄ"tā Starta tarifa subsÄ«dija, par kuru tagad likumdevÄ"js pieņÄ"mis lÄ"mumu, ka to vajadzÄ"tu iztÄ"rÄ"t savādāk, otrkārt, dažādu pÄ"dÄ"jo desmit gadu laikā pieņemto lÄ"mumu kopsumma - gan par atbalstu atjaunojamajai enerÄ£ijai, gan par atbalstu koÄ£enerācijai, un te valsts uzņÄ"musies saistÄ«bas nākamo 20 gadu periodam apmÄ"ram 18 miljardu eiro apmÄ"rā -  tad, ja visas atļaujas, kas Å¡ajā nozarÄ" tika izsniegtas, tiks realizÄ"tas pilnā apjomā un tiks attÄ«stÄ«tas visas plānotās jaudas.

Å obrÄ«d tiek plānots veidot Valsts bÅ«vniecÄ«bas kontroles biroju. Ar šādu biroju bÅ«s pietiekami, lai novÄ"rstu nepilnÄ«bas bÅ«vniecÄ«bas uzraudzÄ«bā?

AtbildÄ"t uz Å¡o jautājumu vÄ"l ir pāragri, jo vÄ"l nav zināmi ZolitÅ«des traÄ£Ä"dijas izmeklÄ"Å¡anas rezultāti. IekÅ¡lietu ministrija (IeM) vÄ"l strādā, un mÄ"s ar IeM sadarbojamies, cenÅ¡oties saprast, kuras ir aizdomās turamās jomas  - tieÅ¡i jomas, nevis cilvÄ"ki. MÅ«s interesÄ", vai ir kādas sistÄ"miskas problÄ"mas tieÅ¡i bÅ«vniecÄ«bas regulÄ"jumā un vai ar to, ko jau esam paveikuÅ¡i, izstrādājot jauno BÅ«vniecÄ«bas likumu, ir pietiekami. Atbildi zināsim tikai tad, kad bÅ«s zināmi izmeklÄ"Å¡anas rezultāti.

Visu interviju lasiet otrdienas, 11. februāra laikrakstā Diena