PaÅ¡valdÄ«bu parÄds 2013.gada beigÄs bija kopumÄ 645 miljoni latu jeb 918 miljoni eiro, no Å¡Ä«s summas 531 miljonu latu jeb 755,5 miljonus eiro aizdevusi Valsts kase, bet 114 miljonus latu jeb 162 miljonus eiro - cits aizdevÄ"js, liecina Valsts kases pÄrskats par centrÄlÄs valdÄ«bas parÄda vadÄ«bu.
CentrÄlÄs valdÄ«bas parÄds 2013.gada beigÄs bija 5,688 miljardi latu jeb 8,093 miljardi eiro, no kuriem 84% jeb 4,783 miljardi latu (6,806 miljardi eiro) bija ÄrÄ"jais parÄds, bet 16% jeb 905 miljoni latu (1,288 miljardi eiro) - iekÅ¡Ä"jais parÄds.
LielÄko daļu no kopÄ"jÄ parÄda - 2,812 miljardus latu jeb 4 miljardus eiro - veidoja aizÅÄ"mumi no finanÅ¡u institÅ«cijÄm, 1,979 miljardus latu (2,816 miljardus eiro) - eiroobligÄcijas, 523 miljonus latu (744 miljonus eiro) - iekÅ¡Ä"jÄ aizÅÄ"muma obligÄcijas, 156 miljonus latu (221,97 miljonus eiro) - iekÅ¡Ä"jÄ aizÅÄ"muma parÄdzÄ«mes, bet 218 miljonus latu (310,19 miljonus eiro) - citi instrumenti.
2013.gada ceturtÄ ceturkÅ¡Åa beigÄs centrÄlÄs valdÄ«bas parÄds tiek lÄ"sts 34,8% no iekÅ¡zemes kopprodukta (IKP). FinanÅ¡u ministrijas sagatavotÄ IKP prognoze 2013.gadam - 16,333 miljardi latu jeb 23,24 miljardi eiro.
2012.gadÄ centrÄlÄs valdÄ«bas parÄds bija 37,5% no IKP, 2011.gadÄ - 36,5% no IKP, bet 2010.gadÄ - 38,7% no IKP.
Latvijas centrÄlÄs valdÄ«bas parÄds ietver valsts struktÅ«ru un valsts sociÄlÄs apdroÅ¡inÄÅ¡anas struktÅ«ru, tas ir, valsts speciÄlÄ budžeta uzÅemtÄs un neatmaksÄtÄs parÄda saistÄ«bas. Valsts speciÄlÄ budžeta aizÅÄ"mumi no valsts pamatbudžeta tiek konsolidÄ"ti vispÄrÄ"jÄs valdÄ«bas sektora gaitÄ, izslÄ"dzot tos gan no centrÄlÄs valdÄ«bas parÄda, gan no vispÄrÄ"jÄs valdÄ«bas parÄda kopÄ"jÄ apjoma.
PaÅ¡valdÄ«bu parÄdu veido paÅ¡valdÄ«bu uzÅemtÄs un neatmaksÄtÄs parÄda saistÄ«bas. PaÅ¡valdÄ«bas var aizÅemties no valsts, noslÄ"dzot lÄ«gumu ar Valsts kasi, vai ar finanÅ¡u ministra atļauju no komercbankÄm, ja komercbankas piedÄvÄ labvÄ"lÄ«gÄkus aizÅÄ"muma nosacÄ«jumus. PaÅ¡valdÄ«bu parÄdsaistÄ«bas pret valsti (centrÄlo valdÄ«bu) tiek konsolidÄ"tas vispÄrÄ"jÄs valdÄ«bas sektora gaitÄ, izslÄ"dzot tÄs no vispÄrÄ"jÄs valdÄ«bas parÄda kopÄ"jÄ apjoma.
Lai salÄ«dzinÄtu Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu parÄda lÄ«meni, statistikas vajadzÄ«bÄm izmanto vienotu ESA95 metodoloÄ£iju un lieto vispÄrÄ"jÄs valdÄ«bas parÄda definÄ«ciju. TÄ nosaka, ka vispÄrÄ"jais valdÄ«bas parÄds sastÄv no centrÄlÄs valdÄ«bas parÄda, paÅ¡valdÄ«bu parÄda un citu pie vispÄrÄ"jÄs valdÄ«bas sektora klasificÄ"to uzÅÄ"mumu parÄda.