RÄ«gas TehniskÄs universitÄtes (RTU) zinÄtnieki sadarbÄ«bÄ ar Vides risinÄjumu institÅ«tu un kolÄ"Ä£iem no Gruzijas izstrÄdÄjuÅ¡i tehnoloÄ£iju biodegvielas ieguvei no latvÄÅiem, salmiem un aļģÄ"m. TehnoloÄ£ija nodroÅ¡ina racionÄlu atjaunojamo dabas energoresursu un lauksaimniecÄ«bas atkritumu izmantoÅ¡anu, kÄ arÄ« CO2 izmeÅ¡u daudzuma samazinÄÅ¡anu, portÄlu Diena.lv informÄ"ja RTU.
TÄdu neatjaunojamo energoresursu kÄ nafta, dabas gÄze un ogles, apjomi pasaulÄ" strauji samazinÄs, tÄpÄ"c enerÄ£ijas iegÅ«Å¡ana no alternatÄ«vajiem avotiem kļuvusi ļoti aktuÄla. Augot pieprasÄ«jumam, biodegvielas ražoÅ¡ana sÄk konkurÄ"t ar pÄrtikas un lopbarÄ«bas ražoÅ¡anu, jo izejvielu izaudzÄ"Å¡anai nepiecieÅ¡amas lielas zemes platÄ«bas. TÄpÄ"c tiek meklÄ"tas iespÄ"jas iegÅ«t otrÄs paaudzes degvielu no kokmateriÄliem, aļģÄ"m, lauksaimniecÄ«bas, sadzÄ«ves atkritumiem un citÄm izejvielÄm.
RTU BÅ«vniecÄ«bas fakultÄtes Ūdens inženierijas un tehnoloÄ£iju katedras zinÄtnieki pÄ"tÄ«jumam izmantoja latvÄÅus - augu, kas LatvijÄ aizÅem plaÅ¡as teritorijas, samazinot platÄ«bas derÄ«go lauksaimniecÄ«bas kultÅ«ru audzÄ"Å¡anai.
Biodegvielas ieguves procesa sÄkumÄ augu masu sasmalcina, tad no masas tiek atdalÄ«ti cukuri, ko paveic ar sÄ"Åu enzÄ«mu palÄ«dzÄ«bu. TÄlÄk Å¡os cukurus izmanto kÄ barÄ«bas vielas baktÄ"rijÄm, kas fermentÄcijas procesÄ cukurus pÄrstrÄdÄ biobutanolÄ.
LÄ«dz Å¡im pasaulÄ" veiktie lÄ«dzÄ«gie eksperimenti realizÄ"ti tikai mazos tilpumos laboratorijas apstÄkļos. PÄ"tÄ«juma vajadzÄ«bÄm RTU tika uzbÅ«vÄ"ta pilotiekÄrta, kurÄ tehnoloÄ£iju izmÄ"Ä£inÄja traukos ar 20-30 litru tilpumu, tÄdÄ"jÄdi gÅ«stot priekÅ¡statu par nepÄrtrauktu biodegvielas ieguves procesu un iespÄ"jÄm to atkÄrtot rÅ«pnieciski, jo pilotiekÄrta konstruÄ"ta tuvinÄti rÅ«pnieciskÄs ražoÅ¡anas procesam.
Lai atrastu hidrolÄ«zes procesam (cukuru atdalÄ«Å¡anai no biomasas) piemÄ"rotÄkos sÄ"Åu enzÄ«mus, RTU zinÄtnieki konsultÄ"jÄs ar Durmishidzes BioÄ·Ä«mijas un BiotehnoloÄ£ijas InstitÅ«ta zinÄtniekiem, no 20 dažÄdÄm sugÄm atlasot derÄ«gÄkÄs.
FermentÄcijas procesÄ drÄ«kst piedalÄ«ties tikai noteikta veida baktÄ"rijas, tÄpÄ"c RTU zinÄtnieki izstrÄdÄja uz fluorescentÄs in situ hibridizÄcijas (FISH) balstÄ«tu metodi, ar kuras palÄ«dzÄ«bu dažu stundu laikÄ iespÄ"jams konstatÄ"t, vai baktÄ"riju kultÅ«ra ir tÄ«ra. Par Å¡o metodi ir iesniegts Eiropas patenta pieteikums.
Lai apzinÄtu iespÄ"jamos resursus biodegvielas iegÅ«Å¡anai, SIA Vides risinÄjumu institÅ«ts speciÄlisti projektÄ izstrÄdÄja tehnoloÄ£iju biomasas apjoma mÄ"rÄ«Å¡anai dabÄ. Izmantojot ar lÄzeriekÄrtÄm aprÄ«kotas lidmaÅ¡Ä«nas precÄ«zai attÄluma noteikÅ¡anai un atspoguļotÄs gaismas analÄ«zei, speciÄlisti ar hiperspektrÄlÄs analÄ«zes palÄ«dzÄ«bu identificÄ"ja latvÄÅu populÄciju, iegÅ«stot datus par tÄ biomasas apjomu dažÄdos vasaras mÄ"neÅ¡os.