Ministru prezidente Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba) lÅ«gusi izvÄ"rtÄ"t iespÄ"jas atlikt 1.aprÄ«lÄ« plÄnoto elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu, jo lÄ«dz ar nopietnas konkurences neesamÄ«bu iedzÄ«votÄji bÅ«s cietÄ"ji un maksa par iztÄ"rÄ"to elektroenerÄ£iju skars katru valsts iedzÄ«votÄju.
PolitiskajÄ vidÄ" par elektroenerÄ£ijas cenu kÄpumu lÄ«dz ar tirgus liberalizÄciju sÄkts diskutÄ"t vien pÄ"c tam, kad Latvenergo nosaucis gaidÄmos paaugstinÄtos tarifus, kÄdi varÄ"tu stÄties spÄ"kÄ pÄ"c tirgus liberalizÄcijas 1.aprÄ«lÄ«, treÅ¡dien žurnÄlistiem atzina premjeministre. PÄ"kÅ¡ÅÄ ieinteresÄ"tÄ«ba atlikt elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu saistÄma ar tuvajÄm Saeimas vÄ"lÄ"Å¡anÄm, ko nenoliedz ne Saeimas deputÄti, ne arÄ« Valsts prezidents Andris BÄ"rziÅÅ¡.
"Protams, tas ir pilnÄ«gi viennozÄ«mÄ«gi," viÅÅ¡ teica.
Straujuma gan uzsvÄ"ra, ka par vÄ"lÄ"Å¡anÄm nedomÄ, bet vÄ"loties "juridiski un ekonomiski" un saskaÅÄ ar starptautiskajÄm vienoÅ¡anÄm izprast, vai ir iespÄ"jams atlikt elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu.
"Skaidrs, ka liberalizÄcija, kad cenas pieaug, ir jautÄjums - ja nav citu spÄ"lÄ"tÄju, kÄpÄ"c vajadzÄ«ga liberalizÄcija? No otras puses skatoties, perspektÄ«vÄ tas nozÄ«mÄ" elektroenerÄ£ijas neatkarÄ«bu, kad tirgÅ« ienÄktu nopietni spÄ"lÄ"tÄji," sacÄ«ja premjere.
Ekonomikas ministrs VjaÄeslavs Dombrovskis (Reformu partija) aÄ£entÅ«rai LETA norÄdÄ«jis, ka varot atlikt elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anu, taÄu tas likÅ¡ot pÄrkÄpt starpvalstu lÄ«gumus un radÄ«s negatÄ«vas sekas valsts budžetÄ. ViÅÅ¡ skaidrojis, ka gaidÄmais elektroenerÄ£ijas cenas pieauguma iemesls nebÅ«Å¡ot tirgus liberalizÄcija, bet gan krÄ«zes gados Ä«stenotÄs politikas rezultÄts, piedÄvÄjot iedzÄ«votÄjiem starta tarifu, kas nesedz elektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anas izmaksas. PÄ"c ministra vÄrdiem, tagad Latvijas iedzÄ«votÄjiem bÅ«s jÄmaksÄ par Å¡o krÄ«zes gados piekopto sociÄlo atbalstu.
TÄpat tagad bÅ«Å¡ot jÄsamaksÄ rÄ"Ä·ins par LatvijÄ sniegto atbalstu atjaunojamajai elektroenerÄ£ijai un koÄ£enerÄcijai, izteicÄs politiÄ·is.
"Visi Å¡ie rÄ"Ä·ini nÄk kopÄ ar tÄ saucamo tirgus liberalizÄciju," teica Dombrovskis, piebilstot, ka ir skaidrs, ka atkarÄ«bas mazinÄÅ¡ana no viena piegÄdÄtÄja un elektroenerÄ£ijas avotu dažÄdoÅ¡ana maksÄs dÄrgÄk.
Saeima likumumprojektu par elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizÄciju galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ pieÅÄ"ma pÄ"rn 6.novembrÄ«, un diskusijas par Å¡o jautÄjumu atsÄkuÅ¡Äs pÄ"c Latvenergo paziÅojuma, ka lÄ«dz ar brÄ«vÄ tirgus apstÄkļiem elektrÄ«bas cenas par vienu kilovatstundu lÄ«dz ar tirgus atvÄ"rÅ¡anu bÅ«s number one6 lÄ«dz 16,9 eirocentiem par kilovatstundu un elektroenerÄ£ijas tarifa kÄpums par 40% bÅ«s mazÄk nodroÅ¡inÄtajiem cilvÄ"kiem, kuri izmanto Dombrovska piesaukto starta tarifu par noteiktu elektroenerÄ£ijas daudzuma patÄ"riÅu ar zemÄkÄm izmaksÄm. Tiesa, trÅ«cÄ«gÄkajiem iedzÄ«votÄjiem paredzÄ"ts no valsts budžeta nodroÅ¡inÄts atbalsta maksÄjums, tÄpat Latvenergo nodroÅ¡inÄtu cenu kÄpumu kompensÄ"joÅ¡as kartes Ä£imenÄ"m ar bÄ"rniem.
Premjere atzina, ka provizoriski aprÄ"Ä·ini par elektroenerÄ£ijas cenu izmaiÅÄm nebija noslÄ"pums arÄ« iepriekÅ¡, bet "jautÄjums, kÄ kurÅ¡ to kurÄ mirklÄ« uztvÄ"ra".
SavukÄrt Valsts prezidents neredz jÄ"gu elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizÄcijas atlikÅ¡anai lÄ«dz gada beigÄm, jo "atliekot lÄ«dz 1.janvÄrim, nekas netiks atrisinÄts".
"Es neuztveru jÄ"gu atlikt lÄ«dz jaunajam gadam, kas bÅ«s no tÄ labÄks, jo Å¡is te brÄ«vais tirgus sÄks funkcionÄ"t tikai tad, ja Latvijai bÅ«s uzlaboti savienojumi ar ziemeļu kopÄ"jo tÄ«klu - savienojuma Lietuva ar Zviedriju un Latvija ar Igauniju," teica BÄ"rziÅÅ¡.
SavukÄrt elektroenerÄ£ijas tirgotÄja Enefit valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjs JÄnis Bethers norÄdÄ«jis, ka Latvijas mÄjsaimniecÄ«bu elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡anas pÄrcelÅ¡ana no Å¡Ä« gada 1. aprīļa uz 2015. gada sÄkumu ir likumsakarÄ«gs solis, ko nosaka lÄ«dz Å¡im nekorektÄ un pretrunÄ«gÄ informÄcija par Å¡Ä« procesa sagaidÄmo ietekmi uz patÄ"rÄ"tÄjiem.Â
"TomÄ"r tikai termiÅu pÄrcelÅ¡ana nenovÄ"rsÄ«s Å¡kÄ"ršļus, kas liedz tirgus atvÄ"rÅ¡anai LatvijÄ kļūt par efektÄ«vu un uz patÄ"rÄ"tÄju ieguvumiem vÄ"rstu procesu - kÄ Ä«stermiÅÄ, tÄ ilgtermiÅÄ," viÅÅ¡ izteicies un uzsvÄ"ris, ka jau patlaban jÄpievÄ"rÅ¡as bÅ«tiskÄko tirgus problÄ"mu risinÄÅ¡anai, lai no Å¡Äda soļa bÅ«tu patiess labums un tas palÄ«dzÄ"tu veidot mÄjsaimniecÄ«bu tirgu kÄ vidi, kurÄ konkurÄ" vairÄki aktÄ«vi tirgotÄji un patÄ"rÄ"tÄjam ir plaÅ¡a piedÄvÄjumu izvÄ"le ar iespÄ"jami labÄko cenu.
"PÄrvades sistÄ"mas operatoriem jÄnodroÅ¡ina instrumenti, kas ļautu fiksÄ"t izmaksas elektroenerÄ£ijas pÄrvadei pÄri Igaunijas-Latvijas robežai. TÄpat arÄ« nepiecieÅ¡ams pÄrskatÄ«t mÄjsaimniecÄ«bu tirgus darbÄ«bu regulÄ"joÅ¡o likumdoÅ¡anu, novÄ"rÅ¡ot situÄciju, ka tirgotÄjiem tiek uzspiests konkrÄ"ts klientu apkalpoÅ¡anas modelis un funkcijas. Jau tagad redzams, ka Å¡Ä«s problÄ"mas rada nozÄ«mÄ«gas barjeras tirgotÄju interesei par dalÄ«bu tirgÅ« un savus piedÄvÄjumus divus mÄ"neÅ¡us pirms tirgus atvÄ"rÅ¡anas ir izteikuÅ¡i vien divi tirgotÄji," izteicies Enefit vadÄ«tÄjs.Â
Jau ziÅots, ka no 1.aprīļa Latvijas mÄjsaimniecÄ«bÄm elektroenerÄ£ija bÅ«s jÄpÄ"rk brÄ«vajÄ tirgÅ«. ElektrÄ«bas cena atseviÅ¡Ä·Äm mÄjsaimniecÄ«bÄm pieaugs pat par 40%.
Patlaban divi tirgotÄji ir atklÄjuÅ¡i savus piedÄvÄjumus. Latvenergo mÄjsaimniecÄ«bÄm elektrÄ«bu tirgos par cenu no 16 lÄ«dz 16,9 centiem par kilovatstundu (kWh) atkarÄ«bÄ no elektroenerÄ£ijas patÄ"riÅa. SavukÄrt SIA Baltcom TV elektroenerÄ£iju piedÄvÄs par 16,1 lÄ«dz 16,8 centiem par kWh. Latvenergo arÄ« plÄno turpinÄt atbalsta programmu, daudzbÄ"rnu Ä£imenÄ"m pieÅ¡Ä·irot vienreizÄ"ju dÄvinÄjumu - 750 kWh elektroenerÄ£ijas.
Patlaban, kamÄ"r mÄjsaimniecÄ«bas elektroenerÄ£ijas patÄ"riÅÅ¡ nav pÄrsniedzis 1200 kilovatstundas, tiek piemÄ"rots tÄ dÄ"vÄ"tais starta tarifs un maksa par elektrÄ«bu ir 11,64 centi, bet pÄ"c tam tiek maksÄts tÄ dÄ"vÄ"tais pamata tarifs jeb 15,15 centi par kWh.
Latvijas elektroenerÄ£ijas tirgus tiek pakÄpeniski atvÄ"rts jau kopÅ¡ 2007.gada. Patlaban brÄ«vajÄ tirgÅ« ir vairÄk nekÄ 24 000 lietotÄju - juridiskas personas, kas patÄ"rÄ" ap 75% elektroenerÄ£ijas. NodroÅ¡inot pilnÄ«gu liberalizÄciju, brÄ«vajÄ tirgÅ« tiktu iesaistÄ«tas arÄ« visas mÄjsaimniecÄ«bas jeb ap 847 300 lietotÄju, kas patÄ"rÄ" atlikuÅ¡os aptuveni 25% elektroenerÄ£ijas.
PrecizÄ"ta 2.rindkopa