Miķelsons: Latvenergo iepirkumos nav notikušas atkāpes no līguma kritērijiem

Energokompānijai Latvenergo slÄ"dzot lÄ«gumus ar starptautiskās enerÄ£Ä"tikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzaru, nav tikuÅ¡i pārkāpti lÄ«gumu noslÄ"gÅ¡anas kritÄ"riji, šādu nostāju bijuÅ¡ais Latvenergo prezidents Kārlis MiÄ·elsons Å¡odien pauda RÄ«gas rajona tiesā, kur tiek skatÄ«ta viena no Latvenergo amatpersonu kukuļoÅ¡anas lietām.

21.oktobrÄ« prokurors Māris Leja Å¡ajā lietā nolasÄ«ja apsÅ«dzÄ«bu, savukārt apsÅ«dzÄ"tie savu vainu neatzina. Tiesā uz apsÅ«dzÄ"to sola ir sÄ"duÅ¡ies arÄ« Latvenergo bijuÅ¡ais viceprezidents Aigars Meļko, bijuÅ¡ais uzņÄ"muma ražoÅ¡anas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņÄ"muma Energy Consulting vadÄ«tājs Andrejs Livanovičs. Saskaņā ar apsÅ«dzÄ«bu kukuļoÅ¡ana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta lÄ«dz 2010.gada 15.jÅ«nijam. Kukulis dots par to, lai AS Latvenergo rÄ«kotajā konkursā "Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija - iekārtu iegāde" uzņÄ"muma Alstom Power Sweden AB piedāvājums tiktu atzÄ«ts par izdevÄ«gāko un lai ar Å¡o uzņÄ"mumu tiktu noslÄ"gts valsts pasÅ«tÄ«juma lÄ«gums.

MiÄ·elsons tika pratināts vairāk nekā divas stundas. Viņš, atbildot uz bijušā uzņÄ"muma viceprezidenta Aigara Meļko aizstāvja Agra Bitāna jautājumiem, norādÄ«ja, ka konkurss par Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu rekonstrukciju tika izsludināts oficiāli un uz to esot pieteicies viens Krievijas uzņÄ"mums un Alstom Power Sweden AB. MiÄ·elsons izteicās, ka var kļūdÄ«ties par pretendentu skaitu.

BijuÅ¡ais Latvenergo vadÄ«tājs tiesā pauda viedokli, ka iepirkumā nav notikusi atkāpe no lÄ«guma noslÄ"gÅ¡anas kritÄ"rijiem, Meļķo neesot ietekmÄ"jis MiÄ·elsonu lÄ"muma pieņemÅ¡anā attiecÄ«bā uz Alstom, tāpat MiÄ·elsons neesot arÄ« manÄ«jis citu darbinieku labvÄ"lÄ«bu pret Alstom. Viņš stāstÄ«ja, ka lÄ"mumus valdes locekļi pieņÄ"muÅ¡i visi kopā, panākot konsensusu.

MiÄ·elsons liecināja, ka konkursa gaitā notikusi piedāvājuma cenas samazināšana, tomÄ"r viņš nespÄ"jot atcerÄ"ties konkrÄ"tas summas. Tiesa, nolasot viņa 2010.gada vasaras liecÄ«bu, esot apcietinājumā, secināja, ka lÄ«guma summa ar Alstom tika samazināta par 2,14 miljoniem eiro (apmÄ"ram 1,5 miljoniem latu), beigās sasniedzot nedaudz vairāk nekā 32 miljonus eiro (22,49 miljonus latu). Viņš pieļāva, ka tā bija Meļķo iniciatÄ«va. Valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ"tājs prokurors Leja jautāja, kādā veidā Meļko mÄ"Ä£ināja samazināt cenu, bet MiÄ·elsons uz Å¡o jautājumu Ä«sti neatbildÄ"ja.

LÄ«gums starp abiem uzņÄ"mumiem tika noslÄ"gts 2006.gada 9.novembrÄ«. VÄ"lāk par to bijuÅ¡as pretenzijas gan no Alstom, gan no Latvenergo, un MiÄ·elsons norādÄ«ja, ka sÅ«dzÄ«bas no Latvenergo bijuÅ¡as pamatotas, jo bijuÅ¡as problÄ"mas ar termiņu ievÄ"roÅ¡anu. MiÄ·elsons konkrÄ"ti nevarÄ"ja atcerÄ"ties, ko mierizlÄ«gumā piedāvāja Alstom, tomÄ"r uzskata, ka mierizlÄ«gums bija izdevÄ«gs Latvenergo.

Cvetkova aizstāve zvÄ"rināta advokāte Guna Kaminska jautāja, vai MiÄ·elsons pazina Alstrom darbinieku Svenu Arni Karlinu, uz ko MiÄ·elsons atbildÄ"ja apstiprinoÅ¡i, norādot, ka viņiem ir bijuÅ¡as pāris tikÅ¡anās. Tāpat MiÄ·elsonam tika jautāts, kāpÄ"c, viņaprāt, Alstom bija vajadzÄ«gs uzņÄ"mums Energy Consulting, ja reiz tam ir pārstāvis Latvijā - SIA Alstom Latvia -, uz ko MiÄ·elsons nevarÄ"ja atbildÄ"t, jo nezinot iemeslus. Savukārt, jautāts par konsultāciju lÄ«gumu starp abiem uzņÄ"mumiem, MiÄ·elsons tiesai liecināja, ka par lÄ«gumu esot uzzinājis pÄ"c sava aresta.

Tiesa pÄ"c pārtraukuma nolÄ"ma pratināt paÅ¡reizÄ"jo Latvenergo valdes locekli Uldi Barisu.

Kā aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja Leja, krimināllietas izskatÄ«Å¡ana tiks turpināta 2014.gada 20.janvārÄ«. Å odien pÄ"c pārtraukuma izdevās nopratināt Barisu, savukārt nākamajā tiesas sÄ"dÄ" arÄ«dzan tiks nopratināti aizstāvÄ«bas uzaicinātie liecinieki.

ProkuratÅ«ras skatÄ«jumā, kukulis dots par to, lai minÄ"tā lÄ«guma izpildes laikā no Latvenergo amatpersonu puses tiktu izrādÄ«ta labvÄ"lÄ«ga attieksme pret darbu izpildÄ«tāju un pieņemti Å¡im uzņÄ"mumam izdevÄ«gi lÄ"mumi. KopÄ"jais kukuļu apmÄ"rs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs apsÅ«dzÄ"ts par kukuļdoÅ¡anu pÄ"c Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizÄ"jais kolÄ"Ä£is Cvetkovs - par kukuļņemÅ¡anu pÄ"c KL 320.panta 3.daļas.

LETA jau ziņoja, ka šā gada 10.oktobrÄ« Vidzemes priekÅ¡pilsÄ"tas tiesa bija paredzÄ"jusi skatÄ«t kādu citu no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalÄ«tu lietu pret Meļko, kādreizÄ"jo AS Sadales tÄ«kls valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu, taču pirms tiesas izmeklÄ"Å¡anas sākÅ¡anas Meļko advokāts Varis Klotiņš pieteica lÅ«gumu nosÅ«tÄ«t lietu RÄ«gas apgabaltiesas priekÅ¡sÄ"dÄ"tājai piekritÄ«bas noteikÅ¡anai.

Kā ziņots, tā dÄ"vÄ"to Latvenergo amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paÅ¡a gada vasarā birojs veica vÄ"rienÄ«gas kratÄ«Å¡anas un aizturÄ"ja vairākas amatpersonas, tostarp Latvenergo prezidentu Kārli MiÄ·elsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arÄ« Stalažu.

PÄ"rn rudenÄ« KNAB lÅ«dza prokuratÅ«ru pie kriminālatbildÄ«bas saukt kopumā 17 personas saistÄ«bā ar amatpersonu kukuļoÅ¡anu Latvenergo realizÄ"tajos Pļaviņu hidroelektrostacijas un RÄ«gas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratÅ«ra apsÅ«dzÄ«bas jau cÄ"lusi, un tās nosÅ«tÄ«tas tiesai, bet vienai personai piemÄ"rots priekÅ¡raksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās Latvenergo amatpersonas par vairāku projektu Ä«stenoÅ¡anu kukuļos ir saņÄ"muÅ¡as ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vÄ"l 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklÄ"tāji uzņÄ"mumu amatpersonas aizturÄ"ja. Å Ä«s lietas izmeklÄ"Å¡anas gaitā dažādās valÅ«tās ir arestÄ"ti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lÄ"mumiem atzÄ«ti par noziedzÄ«gi iegÅ«tu mantu.

Dāvis: Vadīt operu ir daudz grūtāk nekā Latvijas gāzi

UzņÄ"muma Latvijas Gāze vadÄ«tājs Adrians Dāvis intervijā laikrakstam Diena apliecina, ka uzņÄ"mums turpinās sadarbÄ«bu ar Latvijas Nacionālo operu arÄ« pÄ"c vadÄ«bas maiņas. Viņš atzÄ«st, ka operu vadÄ«t noteikti esot daudz grÅ«tāk nekā Latvijas Gāzi, un cildina Latvijas kultÅ«ras jomā strādājoÅ¡os. 

Jau kopš 2005. gada norit cieša Latvijas gāzes sadarbība ar Latvijas Nacionālo operu. Turpmāk, neraugoties uz vadības maiņu, arī atbalstīsiet operu?

MÅ«su Gada balva bÅ«s noteikti. Situāciju vajadzÄ"tu saprast pareizi - draudzÄ«ba mums ir ne tikai ar Andreju Žagaru, bet ar visu operas kolektÄ«vu, ar visu baleta kolektÄ«vu, ar visiem mÅ«ziÄ·iem, tāpÄ"c mÄ"s atbalstÄ«sim operu neatkarÄ«gi no tā, kas notiek tās kolektÄ«va iekÅ¡ienÄ". NeatkarÄ«gi ne no kā!

SeptembrÄ« saistÄ«bā ar konfliktiem operā un operas vadÄ«bas maiņu teicāt, ka «arodbiedrÄ«ba ir traucÄ"klis, kas, protams, reizÄ"m ir labi». Kopumā Å¡odienas Latvijas situācijā arodbiedrÄ«bas uzskatāt par traucÄ"kli vai atbalstu?

JaunÄ«bā esmu strādājis arodbiedrÄ«bā, un man ir priekÅ¡stats par arodbiedrÄ«bas lomu, darbu un nozÄ«mi. ArodbiedrÄ«ba izcelties un parādÄ«t savu darbu var dažādi. PagājuÅ¡i tie laiki, kad arodbiedrÄ«bas galvenais darbs bija organizÄ"t dažādus sporta un kultÅ«ras pasākumus kolektÄ«vam, ar to tad arodbiedrÄ«ba arÄ« kolektÄ«vam apliecināja, ka ir vajadzÄ«ga. Å odien arodbiedrÄ«ba var strādāt konstruktÄ«vi un risināt loÄ£iskas sarunas ar uzņÄ"muma vadÄ«bu vai arÄ« var sevi parādÄ«t tādā veidā, ka visu laiku pauž neapmierinātÄ«bu. Jebkurā uzņÄ"mumā un iestādÄ" var atrast kaut ko, kas nenotiek ideāli, un var bÅ«t tā, ka arodbiedrÄ«ba izvÄ"las iet vieglāko popularitātes iegÅ«Å¡anas ceļu - visu kritizÄ"t. Ja arodbiedrÄ«ba izvÄ"las iet kritikas ceļu, tas ir destruktÄ«vi, nevis konstruktÄ«vi, mūžīgās kritizÄ"Å¡anas ceļš ir ceļš uz nekurieni. Tas, kā sevi pierāda arodbiedrÄ«ba, ir ļoti atkarÄ«gs no arodbiedrÄ«bas lÄ«dera. TāpÄ"c arodbiedrÄ«bas Latvijā ir ļoti dažādas.

Kā ir jÅ«su vadÄ«tajā uzņÄ"mumā?

Mums ir konstruktÄ«va sadarbÄ«ba ar arodbiedrÄ«bu, notiek sapulces kopā ar arodbiedrÄ«bu, ir kolektÄ«vais lÄ«gums, ļoti daudzus arodbiedrÄ«bas priekÅ¡likumus esam ņÄ"muÅ¡i vÄ"rā. SadarbÄ«ba arÄ« atkarÄ«ga no abām pusÄ"m - ja viss norit gludi, tātad abas puses rÄ«kojas konstruktÄ«vi, ja radies konflikts, arÄ« parasti nav vainojama tikai viena iesaistÄ«tā puse.

Par operas konfliktu arÄ« nevarÄ"ja teikt, ka problÄ"mu iemesls ir viens vienÄ«gais.

Operā ir spilgtas, mākslinieciskas personÄ«bas, un es esmu pilnÄ«gi pārliecināts, ka vadÄ«t operu ir daudz grÅ«tāk nekā Latvijas gāzi, tāpÄ"c es kā vadÄ«tājs Andreju Žagaru neapskaužu un neapskaužu arÄ« nevienu citu operas vadÄ«tāju. Žagaru es apbrÄ«noju par to, ka viņš vairāk nekā 15 gadu pratis operas kolektÄ«vu ne tikai saturÄ"t kopā, bet arÄ« pratis izaudzināt daudzus jaunus, tagad pasaules mÄ"rogā slavenus māksliniekus, pratis mÅ«su operu izvest ne tikai Eiropā, bet arÄ« pasaulÄ", turklāt viņš pats personÄ«gi iestudÄ" daudzus darbus, pat ārvalstÄ«s.

Vispār es uzskatu, ka mums, Latvijas iedzÄ«votājiem, pārsvarā ir kultÅ«ras gÄ"ni un tāpÄ"c mÅ«su mazajai tautai ir daudz izcilu mākslinieku - es nerunāju tikai par operas māksliniekiem, bet arÄ« par gleznotājiem, aktieriem, literātiem, par deju ansambļiem, koriem, arÄ« par skolu jaunieÅ¡iem, kas piedalās Dziesmu un deju svÄ"tkos.

Mums jābÅ«t lepniem, ka mÅ«su nācijai ir tik spÄ"cÄ«gi kultÅ«ras gÄ"ni. Jā, politikā mÄ"s esam samÄ"rā vāji, mÄ"s neesam tik miermÄ«lÄ«gi un apdomÄ«gi kā Ziemeļvalstu iedzÄ«votāji, brīžiem esam par daudz kaÅ¡Ä·Ä«gi, bet par Latvijas iedzÄ«votāju sasniegumiem kultÅ«rā es esmu ļoti pozitÄ«vās domās.

Visu žurnālistes Magdas Riekstiņas interviju ar Latvijas Gāzes vadītāju lasiet pirmdienas, 4.novembra, laikrakstā Diena!

Kurš būs Mūkusalas tipogrāfijas simtais darbinieks?

Poligrāfijas nozare ir kļuvusi videi draudzÄ«ga, taču par to stāstÄ«ts nepietiekami. Jāatceras poligrāfijas nozares priekÅ¡rocÄ«bas pār modernajām informācijas tehnoloÄ£ijām - kas nodrukāts uz papÄ«ra, droÅ¡i saglabāsies nākamajām paaudzÄ"m, kamÄ"r dators, nepievienots pie energoresursa, nepastāstÄ«s neko, intervijā žurnālistei Magdai Riekstiņai saka poligrāfijas grupas MÅ«kusala valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tājs Visvaldis TrokÅ¡a. 

Uzskatāt, ka patlaban jākonkurÄ" ar modernajām informācijas tehnoloÄ£ijām?

Protams, jākonkurÄ", turklāt, nevar noliegt, poligrāfija ilgu laiku dusÄ"jusi uz lauriem, turpretÄ« digitālo tehnoloÄ£iju nozare, ienākot Latvijā, centusies atbÄ«dÄ«t poligrāfiju malā. ArÄ« starptautiskā mÄ"rogā digitālo tehnoloÄ£iju nozare apzināti strādājusi, lai iekarotu savu vietu zem saules. Visu laiku dzirdam, ka poligrāfijas nozares popularitāte mazinās, bet es ticu, ka jaunajām, modernajām tehnoloÄ£ijām bÅ«s sava vieta un poligrāfijas nozarei - sava. Tirgus sadalÄ«sies. Ir cilvÄ"ki, kuriem patÄ«k lasÄ«t drukātā veidā pieejamu informāciju, citiem patÄ«k skatÄ«ties televÄ«ziju, ir cilvÄ"ki, kuri nelasa un neskatās televÄ«ziju, bet diennaktÄ«m lÅ«kojas mobilajā telefonā. Patlaban cilvÄ"kam ir plaÅ¡as iespÄ"jas izvÄ"lÄ"ties. Jaunās tehnoloÄ£ijas ir atnākuÅ¡as, tām bÅ«s sava vieta, bet drukātā informācija paliks, papÄ«rs paliks, jautājums tikai par niÅ¡u lÄ«dzās e-videi un digitālajām tehnoloÄ£ijām.

Visu interviju AvÄ«zes un žurnāli pastāvÄ"s arÄ« pÄ"c 20 gadiem lasiet ceturtdienas, 31.oktobra, laikrakstā Diena!