EnergokompÄnijai Latvenergo slÄ"dzot lÄ«gumus ar starptautiskÄs enerÄ£Ä"tikas kompÄnijas Alstom Zviedrijas atzaru, nav tikuÅ¡i pÄrkÄpti lÄ«gumu noslÄ"gÅ¡anas kritÄ"riji, Å¡Ädu nostÄju bijuÅ¡ais Latvenergo prezidents KÄrlis MiÄ·elsons Å¡odien pauda RÄ«gas rajona tiesÄ, kur tiek skatÄ«ta viena no Latvenergo amatpersonu kukuļoÅ¡anas lietÄm.
21.oktobrÄ« prokurors MÄris Leja Å¡ajÄ lietÄ nolasÄ«ja apsÅ«dzÄ«bu, savukÄrt apsÅ«dzÄ"tie savu vainu neatzina. TiesÄ uz apsÅ«dzÄ"to sola ir sÄ"duÅ¡ies arÄ« Latvenergo bijuÅ¡ais viceprezidents Aigars Meļko, bijuÅ¡ais uzÅÄ"muma ražoÅ¡anas tehniskais direktors GunÄrs Cvetkovs un uzÅÄ"muma Energy Consulting vadÄ«tÄjs Andrejs LivanoviÄs. SaskaÅÄ ar apsÅ«dzÄ«bu kukuļoÅ¡ana notikusi laika periodÄ no 2007.gada 1.augusta lÄ«dz 2010.gada 15.jÅ«nijam. Kukulis dots par to, lai AS Latvenergo rÄ«kotajÄ konkursÄ "PļaviÅu hidroelektrostacijas hidroagregÄtu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija - iekÄrtu iegÄde" uzÅÄ"muma Alstom Power Sweden AB piedÄvÄjums tiktu atzÄ«ts par izdevÄ«gÄko un lai ar Å¡o uzÅÄ"mumu tiktu noslÄ"gts valsts pasÅ«tÄ«juma lÄ«gums.
MiÄ·elsons tika pratinÄts vairÄk nekÄ divas stundas. ViÅÅ¡, atbildot uz bijuÅ¡Ä uzÅÄ"muma viceprezidenta Aigara Meļko aizstÄvja Agra BitÄna jautÄjumiem, norÄdÄ«ja, ka konkurss par PļaviÅu hidroelektrostacijas hidroagregÄtu rekonstrukciju tika izsludinÄts oficiÄli un uz to esot pieteicies viens Krievijas uzÅÄ"mums un Alstom Power Sweden AB. MiÄ·elsons izteicÄs, ka var kļūdÄ«ties par pretendentu skaitu.
BijuÅ¡ais Latvenergo vadÄ«tÄjs tiesÄ pauda viedokli, ka iepirkumÄ nav notikusi atkÄpe no lÄ«guma noslÄ"gÅ¡anas kritÄ"rijiem, Meļķo neesot ietekmÄ"jis MiÄ·elsonu lÄ"muma pieÅemÅ¡anÄ attiecÄ«bÄ uz Alstom, tÄpat MiÄ·elsons neesot arÄ« manÄ«jis citu darbinieku labvÄ"lÄ«bu pret Alstom. ViÅÅ¡ stÄstÄ«ja, ka lÄ"mumus valdes locekļi pieÅÄ"muÅ¡i visi kopÄ, panÄkot konsensusu.
MiÄ·elsons liecinÄja, ka konkursa gaitÄ notikusi piedÄvÄjuma cenas samazinÄÅ¡ana, tomÄ"r viÅÅ¡ nespÄ"jot atcerÄ"ties konkrÄ"tas summas. Tiesa, nolasot viÅa 2010.gada vasaras liecÄ«bu, esot apcietinÄjumÄ, secinÄja, ka lÄ«guma summa ar Alstom tika samazinÄta par 2,14 miljoniem eiro (apmÄ"ram 1,5 miljoniem latu), beigÄs sasniedzot nedaudz vairÄk nekÄ 32 miljonus eiro (22,49 miljonus latu). ViÅÅ¡ pieļÄva, ka tÄ bija Meļķo iniciatÄ«va. Valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ"tÄjs prokurors Leja jautÄja, kÄdÄ veidÄ Meļko mÄ"Ä£inÄja samazinÄt cenu, bet MiÄ·elsons uz Å¡o jautÄjumu Ä«sti neatbildÄ"ja.
LÄ«gums starp abiem uzÅÄ"mumiem tika noslÄ"gts 2006.gada 9.novembrÄ«. VÄ"lÄk par to bijuÅ¡as pretenzijas gan no Alstom, gan no Latvenergo, un MiÄ·elsons norÄdÄ«ja, ka sÅ«dzÄ«bas no Latvenergo bijuÅ¡as pamatotas, jo bijuÅ¡as problÄ"mas ar termiÅu ievÄ"roÅ¡anu. MiÄ·elsons konkrÄ"ti nevarÄ"ja atcerÄ"ties, ko mierizlÄ«gumÄ piedÄvÄja Alstom, tomÄ"r uzskata, ka mierizlÄ«gums bija izdevÄ«gs Latvenergo.
Cvetkova aizstÄve zvÄ"rinÄta advokÄte Guna Kaminska jautÄja, vai MiÄ·elsons pazina Alstrom darbinieku Svenu Arni Karlinu, uz ko MiÄ·elsons atbildÄ"ja apstiprinoÅ¡i, norÄdot, ka viÅiem ir bijuÅ¡as pÄris tikÅ¡anÄs. TÄpat MiÄ·elsonam tika jautÄts, kÄpÄ"c, viÅaprÄt, Alstom bija vajadzÄ«gs uzÅÄ"mums Energy Consulting, ja reiz tam ir pÄrstÄvis LatvijÄ - SIA Alstom Latvia -, uz ko MiÄ·elsons nevarÄ"ja atbildÄ"t, jo nezinot iemeslus. SavukÄrt, jautÄts par konsultÄciju lÄ«gumu starp abiem uzÅÄ"mumiem, MiÄ·elsons tiesai liecinÄja, ka par lÄ«gumu esot uzzinÄjis pÄ"c sava aresta.
Tiesa pÄ"c pÄrtraukuma nolÄ"ma pratinÄt paÅ¡reizÄ"jo Latvenergo valdes locekli Uldi Barisu.
KÄ aÄ£entÅ«ru LETA informÄ"ja Leja, kriminÄllietas izskatÄ«Å¡ana tiks turpinÄta 2014.gada 20.janvÄrÄ«. Å odien pÄ"c pÄrtraukuma izdevÄs nopratinÄt Barisu, savukÄrt nÄkamajÄ tiesas sÄ"dÄ" arÄ«dzan tiks nopratinÄti aizstÄvÄ«bas uzaicinÄtie liecinieki.
ProkuratÅ«ras skatÄ«jumÄ, kukulis dots par to, lai minÄ"tÄ lÄ«guma izpildes laikÄ no Latvenergo amatpersonu puses tiktu izrÄdÄ«ta labvÄ"lÄ«ga attieksme pret darbu izpildÄ«tÄju un pieÅemti Å¡im uzÅÄ"mumam izdevÄ«gi lÄ"mumi. KopÄ"jais kukuļu apmÄ"rs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.
LivanoviÄs apsÅ«dzÄ"ts par kukuļdoÅ¡anu pÄ"c KriminÄllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viÅa kÄdreizÄ"jais kolÄ"Ä£is Cvetkovs - par kukuļÅemÅ¡anu pÄ"c KL 320.panta 3.daļas.
LETA jau ziÅoja, ka Å¡Ä gada 10.oktobrÄ« Vidzemes priekÅ¡pilsÄ"tas tiesa bija paredzÄ"jusi skatÄ«t kÄdu citu no Latvenergo amatpersonu pamata kriminÄlprocesa izdalÄ«tu lietu pret Meļko, kÄdreizÄ"jo AS Sadales tÄ«kls valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄju Ivaru Liuziniku un viÅa vietnieku Andreju Stalažu, taÄu pirms tiesas izmeklÄ"Å¡anas sÄkÅ¡anas Meļko advokÄts Varis KlotiÅÅ¡ pieteica lÅ«gumu nosÅ«tÄ«t lietu RÄ«gas apgabaltiesas priekÅ¡sÄ"dÄ"tÄjai piekritÄ«bas noteikÅ¡anai.
KÄ ziÅots, tÄ dÄ"vÄ"to Latvenergo amatpersonu kriminÄllietu KNAB sÄka 2010.gadÄ. TÄ paÅ¡a gada vasarÄ birojs veica vÄ"rienÄ«gas kratÄ«Å¡anas un aizturÄ"ja vairÄkas amatpersonas, tostarp Latvenergo prezidentu KÄrli MiÄ·elsonu, viÅa vietnieku Meļko, kÄ arÄ« Stalažu.
PÄ"rn rudenÄ« KNAB lÅ«dza prokuratÅ«ru pie kriminÄlatbildÄ«bas saukt kopumÄ 17 personas saistÄ«bÄ ar amatpersonu kukuļoÅ¡anu Latvenergo realizÄ"tajos PļaviÅu hidroelektrostacijas un RÄ«gas otrÄs termoelektrocentrÄles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. AtseviÅ¡Ä·Äs lietÄs prokuratÅ«ra apsÅ«dzÄ«bas jau cÄ"lusi, un tÄs nosÅ«tÄ«tas tiesai, bet vienai personai piemÄ"rots priekÅ¡raksts par sodu.
KNAB uzskata, ka nu jau bijuÅ¡Äs Latvenergo amatpersonas par vairÄku projektu Ä«stenoÅ¡anu kukuļos ir saÅÄ"muÅ¡as ap astoÅiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taÄu vÄ"l 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklÄ"tÄji uzÅÄ"mumu amatpersonas aizturÄ"ja. Å Ä«s lietas izmeklÄ"Å¡anas gaitÄ dažÄdÄs valÅ«tÄs ir arestÄ"ti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lÄ"mumiem atzÄ«ti par noziedzÄ«gi iegÅ«tu mantu.