Elektrības tirgus neskaidrā nākotne

ElektroenerÄ£ijas tirgus liberalizācija paÅ¡reiz ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, kur tirgus tiek atvÄ"rts ievÄ"rojami pirms iespÄ"jas sajust liberalizācijas rezultātus, jo nepiecieÅ¡amie starpsavienojumi vÄ"l nav izbÅ«vÄ"ti, bet visas Eiropas SavienÄ«bas (ES) mÄ"rogā, treÅ¡dien vÄ"sta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka 4.februārÄ« daudzu Eiropas valstu, arÄ« Latvijas, tÄ«klu operatori un elektroenerÄ£ijas biržas pirmoreiz piedalÄ«jās vienotā izsolÄ", lai noteiktu nākamās dienas elektroenerÄ£ijas cenas tai daļai resursu, kas tiek tirgota brÄ«vajā tirgÅ«. Å is notikums uzjundÄ«ja kaislÄ«bas kā elektroenerÄ£ijas brÄ«vā tirgus piekritÄ"ju, tā noliedzÄ"ju vidÅ«.

Runājot par elektroenerÄ£ijas tirgu liberalizāciju, vienmÄ"r tiek pieminÄ"ts Ziemeļvalstu veiksmÄ«gais piemÄ"rs - četrām valstÄ«m vienots, brÄ«vs elektroenerÄ£ijas tirgus, kura pirmsākumi meklÄ"jami NorvÄ"Ä£ijā un kurÅ¡ pakāpeniski kļūst aizvien plašāks -, kā arÄ« birža Nord Pool, kura tāpat paplaÅ¡ina savu darbÄ«bu uz aizvien jaunām valstÄ«m. Vienlaikus tiek aizmirsts, ka neilgi pirms NorvÄ"Ä£ijas elektroenerÄ£ijas tirgus liberalizāciju sāka Lielbritānija, kas nepavisam neder par veiksmÄ«gu piemÄ"ru Å¡ajā jomā.

Lielbritānijā elektroenerÄ£ijas tirgus tika liberalizÄ"ts 1990.gadā, vienlaikus tā dÄ"vÄ"tās tečerisma (pÄ"c britu premjeres Mārgaritas Tečeres vārda) ekonomiskās politikas iespaidā sadalot nacionālo energokompāniju un citu pÄ"c cita privatizÄ"jot jaunizveidotos uzņÄ"mumus, process noslÄ"dzās 1996.gadā ar atomelektrostaciju privatizÄ"Å¡anu.

Lai arÄ« šādas politikas kritiÄ·i jau iepriekÅ¡ brÄ«dināja, ka nozaru, kurās nepiecieÅ¡amas regulāras un iespaidÄ«gas investÄ«cijas un kuras ir sociāli nozÄ«mÄ«gas, nodoÅ¡ana privātās rokās vÄ"rtÄ"jama kā nevÄ"lama, Å¡ie brÄ«dinājumi tika ignorÄ"ti. Rezultātā jÅ«tamu elektrÄ«bas cenu kritumu patÄ"rÄ"tāji piedzÄ«voja vien pÄ"c desmit gadiem, turklāt, kā uzskata skeptiÄ·i, pateicoties kopÄ"jām tendencÄ"m tirgos, nevis liberalizācijas faktam. Savukārt nozari kopumā vajā tās paÅ¡as problÄ"mas, kas citas tečerisma laikā privatizÄ"tās nozares, piemÄ"ram, dzelzceļus - privātÄ«paÅ¡nieki cenÅ¡as nopelnÄ«t iespÄ"jami vairāk, tajā pašā laikā ieguldot iespÄ"jami mazāk lÄ«dzekļu attÄ«stÄ«bā, un valstij nākas paklusām labot nepārdomātās privatizācijas sekas.

Vairāk lasiet Anda Sedlenieka rakstā Elektrības tirgus neskaidrā nākotne laikrakstā Diena trešdien, 19.februārī!



Iegūst biodegvielu no latvāņiem un salmiem

RÄ«gas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbÄ«bā ar Vides risinājumu institÅ«tu un kolÄ"Ä£iem no Gruzijas izstrādājuÅ¡i tehnoloÄ£iju biodegvielas ieguvei no latvāņiem, salmiem un aļģÄ"m. TehnoloÄ£ija nodroÅ¡ina racionālu atjaunojamo dabas energoresursu un lauksaimniecÄ«bas atkritumu izmantoÅ¡anu, kā arÄ« CO2 izmeÅ¡u daudzuma samazināšanu, portālu Diena.lv informÄ"ja RTU.

Tādu neatjaunojamo energoresursu kā nafta, dabas gāze un ogles, apjomi pasaulÄ" strauji samazinās, tāpÄ"c enerÄ£ijas iegūšana no alternatÄ«vajiem avotiem kļuvusi ļoti aktuāla. Augot pieprasÄ«jumam, biodegvielas ražoÅ¡ana sāk konkurÄ"t ar pārtikas un lopbarÄ«bas ražoÅ¡anu, jo izejvielu izaudzÄ"Å¡anai nepiecieÅ¡amas lielas zemes platÄ«bas. TāpÄ"c tiek meklÄ"tas iespÄ"jas iegÅ«t otrās paaudzes degvielu no kokmateriāliem, aļģÄ"m, lauksaimniecÄ«bas, sadzÄ«ves atkritumiem un citām izejvielām.

RTU BÅ«vniecÄ«bas fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloÄ£iju katedras zinātnieki pÄ"tÄ«jumam izmantoja latvāņus - augu, kas Latvijā aizņem plaÅ¡as teritorijas, samazinot platÄ«bas derÄ«go lauksaimniecÄ«bas kultÅ«ru audzÄ"Å¡anai.

Biodegvielas ieguves procesa sākumā augu masu sasmalcina, tad no masas tiek atdalÄ«ti cukuri, ko paveic ar sÄ"ņu enzÄ«mu palÄ«dzÄ«bu. Tālāk Å¡os cukurus izmanto kā barÄ«bas vielas baktÄ"rijām, kas fermentācijas procesā cukurus pārstrādā biobutanolā.

LÄ«dz Å¡im pasaulÄ" veiktie lÄ«dzÄ«gie eksperimenti realizÄ"ti tikai mazos tilpumos laboratorijas apstākļos. PÄ"tÄ«juma vajadzÄ«bām RTU tika uzbÅ«vÄ"ta pilotiekārta, kurā tehnoloÄ£iju izmÄ"Ä£ināja traukos ar 20-30 litru tilpumu, tādÄ"jādi gÅ«stot priekÅ¡statu par nepārtrauktu biodegvielas ieguves procesu un iespÄ"jām to atkārtot rÅ«pnieciski, jo pilotiekārta konstruÄ"ta tuvināti rÅ«pnieciskās ražoÅ¡anas procesam.

Lai atrastu hidrolÄ«zes procesam (cukuru atdalīšanai no biomasas) piemÄ"rotākos sÄ"ņu enzÄ«mus, RTU zinātnieki konsultÄ"jās ar Durmishidzes BioÄ·Ä«mijas un BiotehnoloÄ£ijas InstitÅ«ta zinātniekiem, no 20 dažādām sugām atlasot derÄ«gākās.

Fermentācijas procesā drÄ«kst piedalÄ«ties tikai noteikta veida baktÄ"rijas, tāpÄ"c RTU zinātnieki izstrādāja uz fluorescentās in situ hibridizācijas (FISH) balstÄ«tu metodi, ar kuras palÄ«dzÄ«bu dažu stundu laikā iespÄ"jams konstatÄ"t, vai baktÄ"riju kultÅ«ra ir tÄ«ra. Par Å¡o metodi ir iesniegts Eiropas patenta pieteikums.

Lai apzinātu iespÄ"jamos resursus biodegvielas iegūšanai, SIA Vides risinājumu institÅ«ts speciālisti projektā izstrādāja tehnoloÄ£iju biomasas apjoma mÄ"rīšanai dabā. Izmantojot ar lāzeriekārtām aprÄ«kotas lidmašīnas precÄ«zai attāluma noteikÅ¡anai un atspoguļotās gaismas analÄ«zei, speciālisti ar hiperspektrālās analÄ«zes palÄ«dzÄ«bu identificÄ"ja latvāņu populāciju, iegÅ«stot datus par tā biomasas apjomu dažādos vasaras mÄ"neÅ¡os.



Krājaizdevu Apvienība: Finansisti nemierīgi sarosās

Piektdien, 14.februārÄ« saņÄ"mām patÄ«kamu apliecinājumu savas darbÄ«bas rezultātiem - uz Krājaizdevu ApvienÄ«bas darbÄ«bām sāk reaÄ£Ä"t tā saucamā finansistu pasaule. Runa ir par RÅ«tas Kesneres 2014.gada 14.februāra publikāciju Grib aizvietot bankas laikrakstā Diena.

Kā reiz teica Mahatma Gandijs: "Vispirms viņi tevi ignorÄ", tad smejas par tevi, pÄ"c tam cÄ«nās ar tevi, bet beigās tu uzvari."

Tātad ignorÄ"Å¡anas fāze ir pārvarÄ"ta, sākas izsmieÅ¡ana. MÄ"s progresÄ"jam. Un tā, lai dzÄ«vo vārda brÄ«vÄ«ba! Tālāk seko mÅ«su komentārs Å¡im rakstam, strukturÄ"tā un izvÄ"rstā formā.

Vai bankas jāaizvieto ar krājaizdevu sabiedrībām?

Jau virsrakstā apgalvots, ka krājaizdevu sabiedrÄ«bas grib aizvietot bankas. Jāsaka, ka šāds mÄ"rÄ·is ir ļoti ambiciozs, un pie paÅ¡reizÄ"jās lietu kārtÄ«bas tas bÅ«tu stipri pagrÅ«ti. Iemesls ir visai vienkārÅ¡s - krājaizdevu sabiedrÄ«bas, atšķirÄ«bā no komercbankām, bezskaidru naudu emitÄ"t nevar. Lai pilnÄ«bā aizvietotu bankas, bÅ«tu jāiegÅ«st arÄ« bezskaidrās naudas emisijas tiesÄ«bas.

TomÄ"r krājaizdevu sabiedrÄ«bas ar laiku var kļūt par bankām. Viens no šādiem piemÄ"riem ir holandieÅ¡u kooperatÄ«vā Rabobank, kas vÄ"sturiski veidojusies kā atsevišķu krājaizdevu sabiedrÄ«bu kopÄ"jā organizācija un paÅ¡laik Global Finance to ierindo starp pasaules 50 drošākajām bankām. Šādas organizācijas izveide Latvijā ir arÄ« Krājaizdevu ApvienÄ«bas mÄ"rÄ·is.

Vai krājaizdevu sabiedrību atbalsts ir Nacionālās apvienības (NA) iniciatīva?

CitÄ"jot rakstu: "Å o Nacionālās apvienÄ«bas Visu Latvijai!TB/LNNK pārstāvja Imanta Parādnieka iniciatÄ«vu finanÅ¡u eksperti gan vÄ"rtÄ" kritiski, bet finansists Ä¢irts Rungainis pat dÄ"vÄ" par "ekonomisko analfabÄ"tismu"
un "etnogrāfisko kapitālismu"."

Te nu nāksies nedaudz palabot raksta autorus. SākotnÄ"ji tā ir Krājaizdevu ApvienÄ«bas iniciatÄ«va, taču mÄ"s nebÅ«t neiebilstam, ja ideja rod atbalstu starp politiÄ·iem, kuriem rÅ«p vietÄ"jo iedzÄ«votāju intereses. Å Ä« kooperācijas forma Latvijā pastāvÄ"jusi vismaz 150 gadu. VÄ"l tagad uz atjaunotā Krievu drāmas teātra sienas uz Kaļķu un KalÄ"ju ielas stÅ«ra ir redzams krājaizdevu sabiedrÄ«bas nosaukums, kas tur atradās pirms pirmā pasaules kara. LÄ«dzÄ«gi uzraksti vÄ"rojami uz tās paÅ¡as Kaļķu ielas sienas pie ieejas LÄ«vu laukumā, latvieÅ¡u un krievu valodās. Radikālu nacionālismu piešūt neizdosies.

Un te nu mÄ"s nonākam pie Rungaiņa kunga spārnotā izteiciena par "etnogrāfisko kapitālismu" un "ekonomisko analfabÄ"tismu". ŽÄ"l, ka Rungaiņa kungs tā arÄ« nepaskaidro, kāpÄ"c krājaizdevu sabiedrÄ«bas ir ekonomiskais analfabÄ"tisms - varbÅ«t mÄ"s ieklausÄ«tos un visu mestu malā, lai velti netÄ"rÄ"tu savu dzÄ«vi bezcerÄ«giem pasākumiem… TikmÄ"r iedvesmosimies no Rabobank piemÄ"ra, kas ar savu pastāvÄ"Å¡anu apgāž Rungaiņa kunga pieņÄ"mumus. UzskatÄ«sim, ka arÄ« pazÄ«stams investÄ«ciju baņķieris dažreiz pasaka aplamÄ«bas. Taču izteicienam etnogrāfiskais kapitālisms" nenoliedzami piemÄ«t savs mistisks Å¡arms. Ja kādam ir vÄ"lÄ"Å¡anās gÅ«t priekÅ¡statu par Rungaiņa kunga pasaules redzÄ"jumu, var palasÄ«t viņa 2007.gada interviju Dienā.

Vai noguldÄ«jumus krājaizdevu sabiedrÄ«bās garantÄ" valsts?

Lasām tālāk Dienas rakstu:

"Nodokļu maksātāji caur NoguldÄ«jumu garantiju fondu garantÄ" visus TKS biedru noguldÄ«jumus lÄ«dz 100 000 eiro."

ArÄ« noguldÄ«jumus Latvijas bankās beigu beigās garantÄ" valsts. Taču te ir viena bÅ«tiska nianse - Valsts kase ir pats pÄ"dÄ"jais garantÄ"tājs. Gan Latvijā strādājošās bankas, gan krājaizdevu sabiedrÄ«bas daļu no saviem lÄ«dzekļiem iegulda NoguldÄ«jumu garantiju fondā (NGF). Ja banka vai krājaizdevu sabiedrÄ«ba bankrotÄ", noguldÄ«jumus kompensÄ" vispirms no NGF, izgrābjot banku un KS veidotos uzkrājumus, un tikai tad, ja tajā naudas nepietiek, Ä·eras klāt nodokļu maksātāju naudai.

Apliecinājumam citāts no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informatīvā resursa
klientuskola.lv: "Lai bÅ«tu lÄ«dzekļi visām garantÄ"tajām atlÄ«dzÄ«bām, Latvijā ir izveidots NoguldÄ«jumu garantiju fonds (NGF), kurā bankas un arÄ« krājaizdevu sabiedrÄ«bas kā noguldÄ«jumu piesaistÄ«tāji katru ceturksni veic iemaksas atbilstoÅ¡i garantÄ"to noguldÄ«jumu apmÄ"ram, piemÄ"rojot korekcijas koeficientu. NGF lÄ«dzekļi kopÅ¡ 1998.gada ir uzkrāti sākotnÄ"ji no valsts budžeta un Latvijas Bankas vienreizÄ"jas iemaksas. Å obrÄ«d NGF lÄ«dzekļi tiek uzkrāti tikai no noguldÄ«jumu piesaistÄ«tāju maksājumiem un no NGF pārvaldīšanā gÅ«tajiem ienākumiem. NGF lÄ«dzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un garantÄ"tās atlÄ«dzÄ«bas izmaksas nepiecieÅ¡amÄ«bas gadÄ«jumā veic FKTK.

Tā kā valsts garantÄ" ikvienam bankas klientam atlÄ«dzÄ«bu lÄ«dz 100 000 eiro, neatkarÄ«gi no tā vai konkrÄ"tajā brÄ«dÄ« NGF ir pietiekami lÄ«dzekļu vai nav, tad gadÄ«jumos, kad lÄ«dzekļu nav pietiekami, ar FKTK starpniecÄ«bu tie tiek nodroÅ¡ināti no Valsts kases."

Krājaizdevu Apvienība cenšas panākt no bankām atsevišķu Noguldījumu garantiju fonda izveidi,
kuru pārraudzÄ«tu visu krājaizdevu sabiedrÄ«bu kopÄ"jā organizācija. Tam bÅ«tu variāki pozitÄ«vi
efekti:

1) Atdalīšanās no garantiju fonda, kas kopÄ"js ar bankām. Bankas vairs nevarÄ"tu mÄ"Ä£ināt pārmest, ka krājaizdevu sabiedrÄ«bas riskÄ" ar banku naudu;

2) LÄ«dzekļus no sava garantiju fonda bÅ«tu iespÄ"jams novirzÄ«t dažādu Ä«slaicÄ«gu naudas grÅ«tÄ«bu
novÄ"rÅ¡anai atsevišķās krājaizdevu sabiedrÄ«bās, lai nenonāktu lÄ«dz bankrotam;

3) Abi augstākminÄ"tie fakti radÄ«tu lielu motivāciju savstarpÄ"jai kontrolei un sadarbÄ«bai.

Varbūt krājaizdevu sabiedrības aizpilda bankām neinteresantās nišas?

Parādniekam ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba, ka nav jÄ"gas barot sveÅ¡zemju bankas, ja var barot savÄ"jās. Ja tikai, kā smejies, ir ar ko barot. VÄ"l labāk ir nebarot bankas, bet paÅ¡iem sevi. Tam arÄ« ir domātas krājaizdevu sabiedrÄ«bas. Girtas Upenas teiktais tai pašā rakstā ir skaidrs apliecinājums: "Viena no šādām licencÄ"tajām TKS ir ZosÄ"nu krājaizdevu sabiedrÄ«ba, kura darbojas jau 14 gadus. Tās valdes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Girta Upena
Dienai stāsta, ka apvieno 524 biedrus un visos Å¡ajos gados nav bijis neviena zaudÄ"ta kredÄ«ta. "Pie mums nāk labprātāk nekā pie bankām, jo mÄ"s esam savÄ"jie. Tikai pāris gadÄ«jumos ir bijis jāpiesaista tiesu izpildÄ«tāji. MÄ"s nākam pretÄ« saviem lauksaimniekiem, kuriem galvenie ienākumi ir vasarā, tam pielāgojot
arÄ« atmaksas grafiku." Upena stāsta, ka kredÄ«ti tiek izsniegti lÄ«dz 10 000 eiro apmÄ"rā. Procentu likmes patÄ"riņa kredÄ«tiem ir zemākas nekā komercbankās, hipotekāro kredÄ«tu gadÄ«jumā - nedaudz augstākas."

Un atkal Rungaiņa kungs: "Rungainis šādu valdÄ«bas prioritāti gan vÄ"rtÄ" skeptiski: "Tam ir ļoti augsti riski, domājot tieÅ¡i par TKS pārvaldÄ«bu. Tur var izveidot finanÅ¡u piramÄ«das, un cilvÄ"ki var pazaudÄ"t savu naudu. Nesen Lietuvā bija skandāls par TKS, kas nespÄ"ja atgÅ«t aizdotos kredÄ«tus."

Rungaiņa kungs ir nedaudz piemirsis, kas ir finanÅ¡u piramÄ«da. Par to ļoti labi uzrakstÄ«ts FKTK lapā ar nosaukumu "Kas jāzina par finanÅ¡u piramÄ«dām". Galvenā pazÄ«me - finanÅ¡u piramÄ«da beidz pastāvÄ"t, beidzoties naudas plÅ«smai, t.i., vairs nespÄ"jot piesaistÄ«t jaunus dalÄ«bniekus, un tie dalÄ«bnieki, kas pievienojuÅ¡ies piramÄ«dai kā pÄ"dÄ"jie, savus lÄ«dzekļus pilnÄ«bā zaudÄ".

Visumā, krājaizdevu sabiedrÄ«bas no šīs problÄ"mas necieÅ¡, atšķirÄ«bā no dažiem kādreiz pasaulslaveniem investÄ«ciju fondiem, piemÄ"ram Bernard L. Madoff Investment Securities LLC. Rungaiņa kungs ir investÄ«ciju baņķieris. Ja viņš investÄ"tu kaut piecās krājaizdevu sabiedrÄ«bās katrā pa 100 tÅ«kstoÅ¡iem eiro, viņš varÄ"tu gulÄ"t diezgan mierÄ«gi - NoguldÄ«jumu garantiju fonds garantÄ"tu visus viņa ieguldÄ«jumus kopā ar visiem procentiem. Jautājums tikai, kā tikt iekšā Å¡ajās krājaizdevu sabiedrÄ«bās. Rungaiņa kungs, varbÅ«t nāciet mÅ«su pusÄ" ar visu savu naudu?

Daži vārdi par Lietuvas bankrotÄ"juÅ¡o krājaizdevu sabiedrÄ«bu. Kā jau iepriekÅ¡ rakstÄ«jām, Lietuvā darbojas krājaizdevu sabiedrÄ«bu kopÄ"jā jumta organizācija; no 63 tajā ietilpstošām biedrÄ«bām bankrotÄ"jusi viena, taču no 14 krājaizdevu sabiedrÄ«bām, kas darbojas neatkarÄ«gi, pÄ"dÄ"jā gada laikā bankrotÄ"juÅ¡as ir trÄ«s.

Te der atgādināt, ka arÄ« bankas mÄ"dz bankrotÄ"t. Lai atceramies kaut vai Banku Baltija, Parex banku, un Latvijas Krājbanku. Šādu lielu banku bankroti ir daudz postošāki par salÄ«dzinoÅ¡i mazāko krājaizdevu sabiedrÄ«bu bankrotiem, jo nogrimstot bankas parauj lÄ«dzi ievÄ"rojamu NoguldÄ«jumu garantiju fonda daļu, un tām ir pietiekama politiska ietekme, lai savus nedarbus pilnÄ«bā kompensÄ"tu no nodokļu maksātāju naudas.

Vai krājaizdevu sabiedrības ir nenozīmīgas?

Lasām tālāk Dienas rakstu.

"Vienlaikus finansists uzsver - TKS kā sava veida nelielas paÅ¡palÄ«dzÄ«bas kases bija raksturÄ«gas pagājušā gadsimta 20.gadiem un agrārajai ekonomikai, kur vienā ciemā visi visus pazina un zināja, kam var un kam nevar uzticÄ"ties. "Latvija tomÄ"r aizvien vairāk urbanizÄ"jas, cilvÄ"ki dzÄ«vo centralizÄ"tāk, un attiecÄ«bas ir citas. TāpÄ"c daudz piemÄ"rotāka ir banku sistÄ"ma, kas mums ir labi funkcionÄ"joÅ¡a, ar stingru uzraudzÄ«bu un pārvaldÄ«bu. Ja kāds, kam vajag, bankās nevar dabÅ«t kredÄ«tu, tas ir jārisina šīs sistÄ"mas ietvaros, to uzlabojot.
Šī iniciatīva ir ekonomiskais populisms."

Šādai nostājai piekrÄ«t arÄ« ekonomists un RÄ«gas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kurÅ¡ norāda, ka TKS kā lokāli veidojumi nekādā ziņā nevar bÅ«t nacionālās finanÅ¡u sistÄ"mas pamats, jo tie bÅ«tiski neietekmÄ" nedz tautsaimniecÄ«bu, nedz ekonomikas izaugsmi. "Tas ir tikai viens sÄ«ks instruments, to var veicināt, tas nekādu ļaunumu nenodarÄ«s, bet liela labuma arÄ« nebÅ«s. Tā ir spÄ"le uz to cilvÄ"ku jÅ«tām, kas atceras tā sauktos miera laikus, kad šāda prakse bija izplatÄ«ta."

IespÄ"jams, Rungaiņa kungs ir nedaudz piemirsis, ka Latvijā vÄ"l joprojām cilvÄ"ki dzÄ«vo arÄ« laukos un vÄ"l joprojām viens otru pazÄ«st. Tāpat, cilvÄ"ki viens otru pazÄ«st savās profesionālajās aprindās, piemÄ"ram, baņķieru aprindās. Urbanizācija vÄ"l nenozÄ«mÄ", ka cilvÄ"kiem nebÅ«tu izdevÄ«gi veidot finanÅ¡u kooperatÄ«vus. PiemÄ"ram, daudz blÄ«vāk apdzÄ«votājā Polijā ir daudz krājaizdevu sabiedrÄ«bu un Vācijā arÄ« daudz mazu, vietÄ"ju banku. Aptuveni citÄ"jot Pasaules Bankas 2010.gada ziņojumu par Polijas krājaizdevu sabiedrÄ«bām (9.lpp), 18 gados kopÅ¡ 1992.gada krājaizdevu sabiedrÄ«bām ir vismaz 1800 filiāles, divi miljoni biedru, pÄ"dÄ"jos piecos gados to aktÄ«vi aug ar ātrumu 20% gadā, kopÄ"jais aktÄ«vu daudzums 4,2 miljardi ASV dolāru (10% pieaugums salÄ«dzinājumā ar iepriekÅ¡Ä"jo gadu), aizņemot 1,4% no visa banku sektora.

Tā pati Pasaules Banka nākoÅ¡ajā lappusÄ" stāsta, ka KS galvenā loma ir mazo un mikrouzņÄ"mÄ"ju apkalpoÅ¡ana, nodroÅ¡inot depozÄ«tu izvietoÅ¡anu, aizdevumus un norÄ"Ä·inu pakalpojumus, kā arÄ« apdroÅ¡ināšanu ar starpnieku palÄ«dzÄ«bu; mÄ"rÄ·auditorija ir personas ar zemiem ienākumiem un bez kontiem bankās (ap 20% no iedzÄ«votājiem).

Tas, ka krājaizdevu sabiedrÄ«bas paÅ¡laik nespÄ"lÄ" lielu lomu tautsaimniecÄ«bā, vÄ"l neizslÄ"dz to attÄ«stÄ«bu nākotnÄ", lai Å¡o nozÄ«mÄ«go lomu tomÄ"r spÄ"lÄ"tu. PaÅ¡laik bankas iet prom no lauku rajoniem, jo tām tur neatmaksājas darboties; Å¡o niÅ¡u varÄ"tu aizpildÄ«t krājaizdevu apvienÄ«bas, veidojot filiāļu un bankomātu tÄ«klus, kā tas jau notiek Lietuvā un Polijā. Vai krājaizdevu sabiedrÄ«bu izveide ir tikai spÄ"le uz jÅ«tām? To pavaicājiet tiem mazajiem noguldÄ«tājiem, kuri krājaizdevu sabiedrÄ«bās var saņemt lielākus procentus nekā bankās, un tiem kredÄ«tu ņÄ"mÄ"jiem, kuri tikai krājaizdevu sabiedrÄ«bās var tikt pie kredÄ«tiem, jo bankas viņiem naudu neaizdod vai arÄ« aizdod uz ļoti skarbiem noteikumiem.

Galu galā, ko tur "vadošajiem finansistiem" uztraukties, ja jau krājaizdevu sabiedrības ir tik nenozīmīgas? Ļaujiet darboties un pierādīt, kurš ir labāks.

Krājaizdevu sabiedrÄ«bām tomÄ"r ir sava loma

Un Dienas raksta nobeigumā pozitÄ«va nots FinanÅ¡u ministrijas pārstāvja AlekÅ¡a Jarocka izpildÄ«jumā: "Lai arÄ« krājaizdevu sabiedrÄ«bu nozare veido samÄ"rā nebÅ«tisku daļu finanÅ¡u sektorā, tai ir sava noteikta loma. Šāda vietÄ"jā mÄ"rogā strādājoÅ¡a institÅ«cija labāk izprot vietÄ"jo specifiku un vajadzÄ«bas. Tā ir alternatÄ«va kredÄ«tiestādÄ"m, jo Ä«paÅ¡i lauku reÄ£ionos, kur kredÄ«tiestāžu pakalpojumi nav tik plaÅ¡i pieejami," skaidro Jarockis.

MÄ"s esam uz pareizā ceļa.