Atklāj, ka Latvija, galvenokārt armijas stiprināšanai, no ASV saņēmusi milzīgas summas

ASV valdÄ«bas struktÅ«ras, departamenti un arÄ« slepenie dienesti pārāk dāsni tÄ"rÄ" nodokļu maksātāju naudu - tā uzskata Sanfrancisko bāzÄ"ta nevalstiskā organizācija Sunligh Foundation. Lai šķÄ"rdÄ«gos ierÄ"dņus un politiÄ·us kauninātu, tā internetā izveidojusi apjomÄ«gu datu bāzi ar ASV struktÅ«ru iepirkumiem. Tur atrodamas ziņas pat par 15 gadus veciem konkursiem. Tajā skaitā par precÄ"m un pakalpojumiem, ko Amerikas valdÄ«bas struktÅ«ras pirkuÅ¡as citu valstu vajadzÄ«bām. ArÄ« Latvijai. TV3 raidÄ«juma Nekā PersonÄ«ga aplÄ"ses liecina, ka Latvija no Amerikas, galvenokārt armijas spÄ"ka stiprināšanai, saņÄ"musi 124 miljonus dolāru.

PÄ"tot Sunligh Foundation apjomÄ«gajā datu bāzÄ" publicÄ"tos iepirkumu dokumentus, var secināt, ka ASV mÅ«su valstÄ« atbalstāmie projekti, visticamāk, izvÄ"lÄ"ti stratÄ"Ä£iski un ar tālredzÄ«gu domu. Ja Latvijā vai tuvÄ"jās valstÄ«s nākotnÄ" rastos militārs konflikts vai sāktos nemieri, bÅ«tu atsevišķi atbalsta punkti, kas palÄ«dzÄ"tu notiekoÅ¡o kontrolÄ"t. Radaru sistÄ"mas, kas pÄ"ta gaisā notiekoÅ¡o, tuvu RÄ«gas ostai esoÅ¡a jauna medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas stacija, reÄ£ionos uzlaboti ugunsdzÄ"sÄ"ju depo, piejÅ«ras zonā izveidotas jÅ«ras spÄ"ku izsÄ"Å¡anās vietas. Lai novÄ"rstu teroristu vÄ"lmi caur Latviju pārvadāt aizliegtas kravas, aprÄ«kota arÄ« muita. PÄ"tÄ«ts stāvoklis stratÄ"Ä£iskiem infrastruktÅ«ras objektiem ostās un lidostā.

"Tas nav arÄ« tik daudz detalizÄ"ti un publiski komentÄ"jams jautājums. SadarbÄ«ba notiek. SadarbÄ«ba notiek vairākās jomās, bet es domāju, ka par to, kurÅ¡ ko konkrÄ"ti pÄ"rk un kādā veidā izņemot tad, ja tas nav saistÄ«ts ar atiecÄ«gajiem likumiem, kas regulÄ" stratÄ"Ä£isko preču apriti, tad arÄ« ārlietu ministrijai neviens informāciju Ä«paÅ¡i nesniedz," raidÄ«jumam atzÄ«st ārlietu ministrs Edgars RinkÄ"vičs.

ASV vÄ"stniecÄ«ba atsakās no jebkādiem komentāriem par dokumentiem, kas Sunligh Foundation datu bāzÄ" attiecas uz iepirkumiem Latvijai. VÄ"stniecÄ«ba vien atklāj, ka savienoto valstu finansÄ"juma apjoms Latvijai no 1993.gada ir 124 miljoni 600 tÅ«kstoÅ¡i dolāru. Galvenokārt nauda dota armijas vajadzÄ«bām. Kādi ieroči un tehnika iepirkta nestāsta ne vÄ"stniecÄ«ba, ne aizsardzÄ«bas ministrija. Tam iztÄ"rÄ"ti 80,8 miljoni dolāru. ApmācÄ«bai un tehnikai Afganistānas misijas nodroÅ¡ināšanai pÄ"dÄ"jo trÄ«s gadu laikā vien no ASV nākuÅ¡i 18 miljoni dolāru. VÄ"l Latvijas karavÄ«riem lietoÅ¡anā nodotas 20 mÄ«nu izturÄ«gas armijas bruņmašīnas. VÄ"l trÄ«s piešķirtas apmācÄ«bām te pat Latvijā. MÅ«su virsnieku un citu armijnieku mācÄ«bām iztÄ"rÄ"ti gandrÄ«z 20 miljoni daolāru.

"Nu diemžÄ"l diezgan tālu vÄ"l tas mirklis, kad mÅ«su finansÄ"jums aizsardzÄ«bai bÅ«s 2% un mÅ«su rocÄ«ba ir tāda kāda viņa ir. Un atsevišķiem svarÄ«giem partneriem priekÅ¡ ASV, kas ir kopā arÄ« ar viņiem misijās, viņi dod iespÄ"ju saņemt papildus palÄ«dzÄ«bu finansÄ"juma veidā. Un tas strādā tā, ka viņi piešķir zināmu summu, kuru mÄ"s varam lemt kādos ekipÄ"jumu iepirkumos mÄ"s tÄ"rÄ"jam ar nosacÄ«jumu, ka viņiem ir jāatbilst mÅ«su plāniem - viens; un ka tas ir ASV ražots produkts," saka AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

DatubāzÄ" atrodami visdažādākie iepirkumi, kas domāti Latvijas armijai. Lielvārdes lidlaukam ASV Industrijas un drošības birojs meklÄ"ja firmas, kas lidlaukā bÅ«vÄ"tu lidmašīnu apkopes angārus, munÄ«ciju telpas, smÄ"reļļu krātuvi. Kontrakta apjoms 5-8 miljoni eiro. Pirms pāris gadiem Latvijai iepirktas 28 nakts redzamÄ«bas ierÄ«ces, pirms astoņiem gadiem ASV armija Latvijai piegādāja apjomÄ«gu daudzumu dažādas IT detaļas, kabeļus un datorus.

RÄ"zeknes lidlaukā Audriņu novadā 2003.gadā uzbÅ«vÄ"ja ASV ražotu, astoņus miljonus latu vÄ"rtu radaru. Tas ļauj kontrolÄ"t gaisa telpu 30 kilometru augstumā un 450 kilometru radiusā. Tātad arÄ« tuvÄ"jos Krievijas un Baltkrievijas apgabalus. Kā liecina Sunligh Foundation datu bāze - gadu pirms tam Amerikas Gaisa Suverenitātes operāciju centrs meklÄ"ja uzņÄ"mumus, kas apkalpos Audriņus un vÄ"l 10 valstÄ«s esoÅ¡us radarus. Iepirkuma apjoms - 18 miljoni dolāru. Konkursā atrada kādu amerikāņu firmu, kas radaru apkalpo joprojām. Savukārt ASV TirdzniecÄ«bas un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra tÄ"rÄ"ja 690 170 dolāru Amerikas speciālistiem, kuriem Latvijas Gaisa satiksmÄ" bija jāpÄ"ta kā uzlabot gaisa satiksmes drošību lidostā RÄ«ga. Kā secinājusi ASV institÅ«cija - lidostā kāpuÅ¡i lidojumu apjomi un tas kļuvis par ASV drošībai svarÄ«gu aspektu. Latvijas gaisa satiksme mums skaidro, ka naudu no ASV nav saņÄ"musi - tikai ASV ekspertu ieteikumus, ko izmantojusi savā darbā.

LÄ«dzÄ«gu papÄ«ru darbu par vairākiem simtiem tÅ«kstoÅ¡iem ASV eksperti veica Latvijas ostās. Pirms astoņiem gadiem satiksmes ministrija noslÄ"dza lÄ«gumu ar ASV TirdzniecÄ«bas un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ru, jo amerikāņi ļoti vÄ"lÄ"juÅ¡ies izpÄ"tÄ«t, vai ostas RÄ«gā, Liepājā un VentspilÄ« ir droÅ¡as. TāpÄ"c ASV puse uzstāja, ka jāveido Latvijas ostu drošības plāns. Projektam piešķīra 390 740 dolāru. Latvijas jÅ«ras administrācija konkursā pÄ"c amerikāņu noteiktajām prasÄ«bām atrada firmu, protams amerikāņu, kuras eksperti inspicÄ"ja ostas un gatavoja ieteikumus. Rezultāts - apaļa nulle. Ekspertu ieteikumi bijuÅ¡i Latvijas apstākļiem nederÄ«gi un tā arÄ« neviens lÄ«dz Å¡odienai nav ieviests.

"Tika sagatavotas rekomendācijas. Faktiski šīs rekomendācijas tā ļoti Ä«si saņemot ieteica, rekomendÄ"ja izveidot Latvijā tādu modeli kāds ir ASV. Mums tas nozÄ«mÄ"tu jaunu struktÅ«ru veidoÅ¡anu, funkciju pārdali, milzÄ«gu finansÄ"jumu, kas bÅ«tu jāiegulda un tātad šī iemesla dÄ"ļ rekomendācijas faktiski netika realizÄ"tas. Ar to arÄ« stāsts beidzās," stāsta Latvijas jÅ«ras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne.

BailÄ"s no teroristiem drošība Latvijas pierobežā nodroÅ¡ināta ne tikai gaisā un Å«denÄ«. ASV Slepenā dienesta (Usa Secret Service) viena no nodaļām, iepirka triju Baltijas valstu vajadzÄ«bām 15 pārvietojamas ierÄ«ces, ar ko uz robežas varÄ"tu pārbaudÄ«t aizzÄ«mogotu konteineru saturu un noteikt sastāvu šķidrumiem.

StratÄ"Ä£iski punkti nelaimju un teroraktu gadÄ«jumos ir glābÅ¡anas dienesti - ugunsdzÄ"sÄ"ji un mediÄ·i. PÄ"dÄ"jos gados ASV devusi 2,3 miljonus dolāru, lai atjaunotu vairākas ugunsdzÄ"sÄ"ju un glābÅ¡anas dienesta Ä"kas astoņās pilsÄ"tās ( Strenčos, GulbenÄ", Valkā, LÄ«vānos, ĶeipenÄ", AizkrauklÄ", Liepājā un VentspilÄ«). Pirms pāris mÄ"neÅ¡iem noslÄ"dzās iepirkums, lai Grebenščikova ielā RÄ«gā - netālu no pilsÄ"tas centra un arÄ« ostas, izveidotu Neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas dispičeru centru Krasts un vietu kur bāzÄ"ties ātrās palÄ«dzÄ«bas automašīnām. Remontdarbi vÄ"l nav sākuÅ¡ies. Projekta summa - 685 000 dolāru. Bet KuldÄ«gā drÄ«z lietoÅ¡anā nodos par 900 000 dolāru veidotu lÄ«dzÄ«gu centru. NākotnÄ" tādu bÅ«vÄ"s arÄ« VentspilÄ«. Dienesta vadÄ«ba Armands Ploriņš apstiprina, ka ASV struktÅ«ras naudu Latvijā gulda stratÄ"Ä£iski domājot kā ieguldÄ«tais var paÅ¡iem palÄ«dzÄ"t, ja tāda vajadzÄ«ba radÄ«sies.

ASV Valsts Departaments pirms gada meklÄ"ja arÄ« apdroÅ¡inātājus, kas rÅ«pÄ"tos par paÅ¡u darbienikiem vÄ"stniecÄ«bā RÄ«gā. No šī publicÄ"tā iepirkuma iespÄ"jams uzzināt faktu, ko ārvalstu pārstāvniecÄ«bas parasti grib paturÄ"t slepenÄ«bā - ASV vÄ"stniecÄ«bā RÄ«gā ir vismaz 125 darbinieki. Plus apdroÅ¡ināšana pienākas 170 viņu Ä£imenes locekļiem. MeklÄ"tā pakalpojumu pakete visplašākā  - apmaksāta ārstnieciskā vingroÅ¡anā, briļļu gatavoÅ¡ana, zobu tehniÄ·i.

PlaÅ¡i iepirkumi vairāku gadu garumā uzrādās arÄ« mÅ«su kaimiņiem lietuvieÅ¡iem. Viens no pÄ"dÄ"jiem ir arÄ« viens no interesantākajiem. ASV LÄ«gumu birojs pirms dažiem mÄ"neÅ¡iem meklÄ"ja radiostaciju Lietuvā, kas vidÄ"jo viļņu diapazonā vismaz tuvākos piecus gadus spÄ"tu nodroÅ¡ināt Radio BrÄ«vā Eiropa pārraides baltkrievu valodā. Paziņojumā norādÄ«ts, ka Lietuvā bāzÄ"tā stacija Radio Baltijas Viļņi vienÄ«gā atbilst plānotajai misijai un apraidi nodroÅ¡ina tiešā Baltkrievijas robežas tuvumā. TāpÄ"c tā varÄ"tu bÅ«t vislabākais kandidāts, lai censtos Rietumu ziņas pārdabÅ«t aiz biedra LukaÅ¡enko dzelzs priekÅ¡kara.



Ģimenes ārsti iebilst pret veselības ministres Circenes palikšanu amatā

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija kategoriski iebilst pret veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) turpmāku palikšanu amatā.

"Circenes pieteiktās reformas ir šķietamas, turklāt kaitÄ«gas sabiedrÄ«bas veselÄ«bai - devalvÄ"jot solidaritātes principu "veselais maksā par slimo, bagātais par nabago", palielinot veselÄ«bas nevienlÄ«dzÄ«bu un samazinot veselÄ«bas pakalpojumu efektivitāti," teikts LĢĀA izplatÄ«tajā paziņojumā plaÅ¡saziņas lÄ«dzekļiem.

TāpÄ"c asociāciju pārstāvji aicinām meklÄ"t citu, "piemÄ"rotāku kandidātu veselÄ«bas ministra amatam, kurÅ¡ spÄ"j rast risinājumus pÄ"c bÅ«tÄ«bas, nediskreditÄ"jot un nejaucot veselÄ«bas aprÅ«pes stratÄ"Ä£ijas pamatnostādnes un pamatprincipus, realizÄ"jot taisnÄ«gāku, pārdomātāku politiku veselÄ«bas aprÅ«pÄ", neapdraudot jau tā trauslo sabiedrÄ«bas veselÄ«bu kopumā".

PagājuÅ¡ajā gadā izstrādātais jaunas veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likums nevar nodroÅ¡ināt tā definÄ"to mÄ"rÄ·i - "veicināt veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodroÅ¡ināšanai nepiecieÅ¡amā finansÄ"juma piesaisti", norāda Ä£imenes ārsti, piebilstot, kā arÄ« esošā veselÄ«bas finansÄ"Å¡anas sistÄ"ma "tikpat labi to nodroÅ¡inātu, ja bÅ«tu politiskā griba".

Asociāciju pārstāvji atgādina, ka 2010.gadā VeselÄ«bas ministrijas darba grupas veselÄ«bas obligātās apdroÅ¡ināšanas ievieÅ¡anas lietderÄ«bas izvÄ"rtÄ"Å¡anai slÄ"dzienā bija teikts, ka, mainot tikai veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas sistÄ"mu, nav iespÄ"jams iegÅ«t papildus resursus veselÄ«bas aprÅ«pei. Tāpat tika sniegts priekÅ¡likums Latvijā saglabāt esoÅ¡o veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas sistÄ"mu.

Likumprojekts nerisina veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"juma trÅ«kuma problÄ"mu, uzsver Ä£imenes ārstu asociāciju pārstāvji. ArÄ« pÄ"c ministres publiskajiem izteikumiem secināms, ka jaunās sistÄ"mas mÄ"rÄ·is pÄ"c bÅ«tÄ«bas paredz samazināt pakalpojumu saņÄ"mÄ"ju skaitu, kuri varÄ"tu pretendÄ"t uz valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pi, tādÄ"jādi Ä«slaicÄ«gi, it kā palielinot citu iespÄ"jas saņemt vairāk, uzskata asociāciju pārstāvji, piebilstot, ka tas "ir tuvredzÄ«gi, jo valstij pieaugs izdevumi nākotnÄ" un tiks zaudÄ"ti potenciālie ieņÄ"mumi".

VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ"mas pamatuzdevumi - uzlabot iedzÄ«votāju (sabiedrÄ«bas) veselÄ«bu, samazināt ar veselÄ«bu saistÄ«tu nevienlÄ«dzÄ«bu, nodroÅ¡ināt taisnÄ«gu resursu sadali atbilstoÅ¡i veselÄ«bas vajadzÄ«bām, uzsver Ä£imenes ārsti. Savukārt šīs likuma izmaiņas Å¡o uzdevumu veikÅ¡anu nevis uzlabo, bet tieÅ¡i pasliktina, uzskata asociāciju pārstāvji.

Å Ä« likuma izmaiņas atceļ veselÄ«bas politikā pierādÄ«tos, sabiedrÄ«bas veselÄ«bai svarÄ«gākos principus, proti, visaptveroÅ¡u (universālu) finanÅ¡u aizsardzÄ«bu un visaptveroÅ¡u pakalpojumu pieejamÄ«bu, kā arÄ« zemus lÄ«dzmaksājumus primārā veselÄ«bas aprÅ«pÄ", jo daļai Latvijas sabiedrÄ«bas, kas neatbilst likumprojektā noteiktām iedzÄ«votāju grupām, tiks liegta valsts apmaksāta veselÄ«bas aprÅ«pe, izņemot pamatpakalpojumus, kuri pie tam neietver visu primāro veselÄ«bas aprÅ«pi un profilaksi, teikts LĢĀA izplatÄ«tajā paziņojumā.

VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ"Å¡anas likums vÄ"l tiek vÄ"rtÄ"ts Saeimā.

Kā ziņots, saskaņā ar ministru prezidenta amatam nominÄ"tās Laimdotas Straujumas (V) jaunu piedāvājumu ministru amatu sadalÄ", "VienotÄ«ba" saglabātu atbildÄ«bu par VeselÄ«bas ministriju jaunajā valdÄ«bā. Ja topošās koalÄ«cijas partijas vienosies par šādu atbildÄ«bas jomu sadali, Circene varÄ"tu saglabāt amatu jaunajā valdÄ«bā.



Enerģētikas eksperts: Elektroenerģijas cena pieaugs par 20-30%

No 2014.gada 1.aprīļa Latvijā elektroenerÄ£ijas tirgus tiks atvÄ"rts arÄ« mājsaimniecÄ«bām, kas nozÄ«mÄ", ka Latvija uz visiem laikiem atvadās no valsts regulÄ"ta elektroenerÄ£ijas tarifa - gan uzņÄ"mumi, gan mājsaimniecÄ«bas elektroenerÄ£iju pirks par tirgus noteiktu cenu. Kaut gan tradicionāli no konkurences un tirgus tiek sagaidÄ«ta patÄ"rÄ"tājam zemāka cena, iedzÄ«votājiem jārÄ"Ä·inās, ka elektroenerÄ£ijas cena zemāka nekļūs, gluži otrādi - tā varÄ"tu sadārdzināties par 20-30%.

Cena mainīsies ik brīdi, nevis reizi pāris gados

AnalizÄ"jot to, kādi faktori 2014.gadā ietekmÄ"s elektroenerÄ£ijas gala cenu patÄ"rÄ"tājiem, jāsecina, ka tirgus atvÄ"rÅ¡ana mājsaimniecÄ«bām skaidri uzrādÄ«s tarifa sastāvdaļas privātpersonām. Tā kā paÅ¡reiz mājsaimniecÄ«bu elektroenerÄ£ijas cena obligātā iepirkuma komponenÅ¡u (OIK) kāpuma dÄ"ļ pÄ"dÄ"jos gados pamattarifā ir samazinājusies lÄ«dz 42 EUR/MWh (jeb 4,2 centi/kWh) bez PVN, bet starta tarifā - lÄ«dz 13 EUR/MWh (jeb 1,3 centi/kWh) bez PVN, elektroenerÄ£ijas sadārdzinājums, tirgum atveroties, bÅ«s jÅ«tams, tomÄ"r tas bÅ«s ļoti individuāls atkarÄ«bā no katras mājsaimniecÄ«bas izvÄ"lÄ"tā tirgotāja un viņa piedāvātās cenas. Å obrÄ«d var droÅ¡i prognozÄ"t, ka elektroenerÄ£ijas cena nebÅ«s zemāka par 50 EUR/MWh (jeb 5,0 centi/kWh) bez PVN, kas nozÄ«mÄ", ka elektroenerÄ£ijas cena varÄ"tu sadārdzināties par 20-30%. TomÄ"r, ņemot vÄ"rā elektroenerÄ£ijas cenas Ä«patsvaru (33%) pamattarifā, kopÄ"jais rÄ"Ä·ins procentuāli sadārdzināsies trÄ«s reizes mazāk. Papildus Baltijas tirgus Ä«patnÄ«bām ir vÄ"rts pievÄ"rst uzmanÄ«bu arÄ« Eiropas SavienÄ«bas lÄ"mumiem attiecÄ«bā uz emisiju kvotu mākslÄ«gu sadārdzināšanu (EU-ETS backloading plāns), kas no lietotāju viedokļa negatÄ«vajā scenārijā palielinās elektroenerÄ£ijas tirgus cenas visā Eiropā.

Lai arÄ« no OIK izmaksu viedokļa pozitÄ«vi vÄ"rtÄ"jamas relatÄ«vi augstākas elektroenerÄ£ijas tirgus (spot) cenas un zemākas dabasgāzes cenas, jo tas samazina kompensÄ"jamos papildu izdevumus, salÄ«dzinot ar 2013.gadu, visticamāk, OIK no 2014.gada 1.aprīļa kāps, jo ekspluatācijā ir nodotas jaunas subsidÄ"jamās elektrostacijas, kā arÄ« ir samazinājies elektroenerÄ£ijas gala patÄ"riņš, uz kuru tiek izdalÄ«ts kopÄ"jais koÄ£enerācijas un no atjaunÄ«gajiem resursiem ražotās elektroenerÄ£ijas atbalstam domātais OIK subsÄ«diju apjoms. Joprojām gan pastāv cerÄ«ba, ka Ekonomikas ministrijai izdosies ieviest sistÄ"mu, kas Å¡o kāpumu kompensÄ"s ar subsidÄ"tās elektroenerÄ£ijas nodokļa (SEN) ieņÄ"mumiem.

Kas ietekmÄ"s cenu Baltijas valstÄ«s

Kaut gan Baltijas valstis visādā ziņā ir lÄ«dzÄ«gas, elektroenerÄ£ijas cenas tajās nav pilnÄ«gi vienādas. Cenu atšķirÄ«bas ir vÄ"rojamas starp Igauniju un Latviju ierobežoto pārvades jaudu dÄ"ļ atsevišķos gada mÄ"neÅ¡os, kas neļauj patlaban relatÄ«vi lÄ"tākai elektroenerÄ£ijai nonākt lÄ«dz Latvijai. Tā kā uz Lietuvas un Latvijas robežas pārvades jaudas ir pietiekamas, arÄ« cenas ir bijuÅ¡as 100% vienādas visās stundās kopÅ¡ Nord Pool Spot biržas Latvijas cenu reÄ£iona izveides 2013. gada 3. jÅ«nijā. Spriežot pÄ"c 13. decembrÄ« notikuÅ¡o pārvades jaudu izsoļu rezultātiem, cenu atšķirÄ«ba starp Igauniju un Latviju 2014. gadā tiek vÄ"rtÄ"ta pat 6,35 EUR/MWh apmÄ"rā, t.i., cenas Latvijā un Lietuvā bÅ«s par 6,35 EUR/MWh augstākas nekā Igaunijā un Somijā. To, vai prognozes piepildÄ«sies, rādÄ«s laiks.

LÄ«dz ar Å¡ogad plānotā starpsavienojuma EstLink2 atklāšanu starp Somiju un Igauniju bÅ«tiski pieaugs Igaunijas integrācija Somijas tirgÅ«, un Igaunijas elektroenerÄ£ijas tirgus cenas vÄ"l vairāk pietuvināsies Somijas cenām (2013.gada 11 mÄ"neÅ¡os gandrÄ«z 70% stundu cenas starp Igauniju un Somiju bija vienādas). Starpsavienojuma ietekme uz Latviju un Lietuvu bÅ«s lÄ«dzÄ«ga un, Baltijai aizvien vairāk integrÄ"joties ZiemeļvalstÄ«s un kontinentālajā Eiropā, elektroenerÄ£ijas cenas visā Eiropā kļūs aizvien lÄ«dzÄ«gākas. Patlaban nav iemeslu, lai elektroenerÄ£ijas tirgus cenas tuvākajos gados ievÄ"rojami pieaugtu vai samazinātos. Lielākās atšķirÄ«bas starp valstÄ«m galvenokārt bÅ«s vÄ"rojamas tÄ«kla tarifos, OIK vai citos nodokļos.

JākontrolÄ" patÄ"riņš

Tirgus atvÄ"rÅ¡ana mājsaimniecÄ«bām praktiski nozÄ«mÄ" to, ka iedzÄ«votāji ātrāk izjutÄ«s tirgus cenu ietekmi, lÄ«dzÄ«gi kā, piemÄ"ram, degvielai, kur cenas mainās nevis centralizÄ"ti pÄ"c Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ"Å¡anas komisijas (SPRK) lÄ"muma reizi pāris gados, bet gan katru dienu un pat katru stundu. PozitÄ«vi, ka vismaz elektroenerÄ£ijas tirgÅ« lietotājs, izvÄ"loties sev tÄ«kamāko tirgotāja piedāvājumu, varÄ"s cenu fiksÄ"t, tomÄ"r, fiksÄ"jot cenu augstā lÄ«menÄ«, var nākties pārmaksāt. LÄ«dz ar to ir svarÄ«gi saprast tirgus darbÄ«bas nianses, detalizÄ"ti iepazÄ«ties ar visām tirgus un tirgotāju piedāvātajām iespÄ"jām un izvÄ"lÄ"ties sev piemÄ"rotāko risinājumu.

ElektrÄ«bas patÄ"rÄ"tājiem jāatceras, ka atvÄ"rtais elektroenerÄ£ijas tirgus nesÄ«s lÄ«dzi iespÄ"jas samazināt elektrÄ«bas rÄ"Ä·inu, taču šīs iespÄ"jas jāprot izmantot. Tuvojoties tirgus atvÄ"rÅ¡anai, pirmais solis ir noskaidrot visus Latvijā pieejamos elektroenerÄ£ijas tirgotājus un izvÄ"rtÄ"t viņu piedāvājumus. Otrais solis - salÄ«dzināt tirgotāju piedāvātās cenas ar elektroenerÄ£ijas biržas Nord Pool Spot cenām. TreÅ¡ais solis - izvÄ"lÄ"ties lÄ"tāko vai kā citādi katrai mājsaimniecÄ«bai piemÄ"rotāko tirgotāju un piedāvājumu. Jebkurā gadÄ«jumā vienÄ«gā rÄ"Ä·ina sastāvdaļa, kuru patÄ"rÄ"tājs varÄ"s kontrolÄ"t ar garantiju, ir patÄ"riņš jeb energoefektivitāte - jo efektÄ«vāk tiks tÄ"rÄ"ts, jo mazāks bÅ«s rÄ"Ä·ins.