Gada rīdzinieka tituls šogad Gaiļu pārim

Latvijas Republikas proklamÄ"Å¡anas 95. gadadienai veltÄ«tajā svinÄ«gajā RÄ«gas domes sÄ"dÄ" sveikti arÄ« titula Gada rÄ«dzinieks 2013 ieguvÄ"ji - Å¡ogad tie ir Zaiga un Māris Gaiļi par ieguldÄ«jumu RÄ«gas kultÅ«rvÄ"sturiskā mantojuma saglabāšanā un Žaņa Lipkes muzeja izveidi, portālu Diena.lv informÄ"ja RÄ«gas domes sabiedrisko attiecÄ«bu nodaļa.

Gaiļu pārim tika pasniegts Rīgas domes Goda raksts un īpaša balva.

Gada rÄ«dzinieka titulu pieÅ¡Ä·ir cilvÄ"kiem, kuri ar savu talantu un darbu ir veicinājuÅ¡i RÄ«gas atpazÄ«stamÄ«bu, pievÄ"rsuÅ¡i sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu Latvijas galvaspilsÄ"tai, tā veicinot tās attÄ«stÄ«bu un radot interesi par to.

Zaiga un Māris Gaiļi ir rÅ«pÄ"juÅ¡ies par kultÅ«rvÄ"sturiskā mantojuma saglabāšanu, atjaunojot un rekonstruÄ"jot Berga bazāra ansambli, daudzus namus Ķīpsalā, iedveÅ¡ot jauno dzÄ«vÄ«bu industriāliem ansambļiem, glābjot koka Ä"kas. Savukārt Ķīpsalā Mazā Balasta ielā 8 izveidots Žaņa Lipkes muzejs tajā vietā, kur II Pasaules kara laikā viņš bedrÄ" zem šķūņa slÄ"pa no geto izglābtus ebrejus.

RÄ«gas domes AtzinÄ«bas rakstus un piemiņas balvas saņÄ"ma arÄ« vairāki citi Gada rÄ«dziniekam 2013 izvirzÄ«tie kandidāti. Par RÄ«gas vārda iemūžināšanu Pamira kalnu virsotnÄ" tika apbalvoti alpÄ«nisti Viesturs Silenieks, Oļegs Siļins, Valdis Puriņš, Eduards SkuÄ·is, Timurs Galejevs un KonstantÄ«ns Dikovskis. Viņi Å¡ogad 17. augustā sasniedza Pamira kalnu virsotni, kurā lÄ«dz Å¡im neviens nebija uzkāpis, un deva tai vārdu RÄ«ga.

Apbalvoti arÄ« filmu triloÄ£ijas Å Ä·Ä"rsiela režisors Ivars Seleckis un scenārija autors Tālivaldis MargÄ"vičs. Pirmā filma Å Ä·Ä"rsiela tika uzņemta 1988. gadā, tā kļuva par vienu no titulÄ"tākajām dokumentālajām filmām Latvijas kino vÄ"sturÄ". Ja 1988. gadā uzņemtajā filmā atspoguļojās visas ar PSRS sabrukumu un aukstā kara beigām saistÄ«tās pārmaiņas, tad pÄ"c desmit gadiem uzņemtajā filmā Jaunie laiki Å Ä·Ä"rsielā var vÄ"rot, kā iedzÄ«votāju savstarpÄ"jās attiecÄ«bas ietekmÄ" privātÄ«paÅ¡uma atjaunoÅ¡ana un brÄ«vā tirgus veidoÅ¡anās. Savukārt Å¡ogad 4. maijā kinoteātrÄ« Splendid Palace pirmizrādi piedzÄ«voja triloÄ£ijas trešā filma Kapitālisms Å Ä·Ä"rsielā.

Tāpat apbalvoto vidÅ« ir Latvijas Universitātes asociÄ"tais profesors Vjačeslavs Kaščejevs par ieguldÄ«jumu kvantu fizikas pÄ"tniecÄ«bā un RÄ«gas zinātnes sasniegumu popularizÄ"Å¡anu. Viņš Å¡ogad bija vienÄ«gais laureāts no Centrāleiropas un Austrumeiropas, kurÅ¡ Pasaules Ekonomikas forumā saņÄ"ma prestižo jauno zinātnieku balvu.

Par latvieÅ¡u literatÅ«ras un RÄ«gas kultÅ«rvides popularizÄ"Å¡anu apbalvots Matiass Knolls. Viņš ir dzimis BerlÄ«nÄ", strādājis kā skolotājs, aktieris, dizainers. No 1987. gada lÄ«dz 1992. gadam izdevis piecus dzejoļu krājumus vācu valodā. KopÅ¡ 1991. gada darbojas RÄ«gā. KopÅ¡ 1993. gada iznākuÅ¡as 12 grāmatas ar viņa tulkojumiem no latvieÅ¡u uz vācu valodu, kā arÄ« vairāku latvieÅ¡u lugu tulkojumu. KopÅ¡ 2000. gada viņš veido latvieÅ¡u literatÅ«ras portālu www.literatur.lv, kā arÄ« tÅ«ristiem vada LiteraTÅ«res pa RÄ«gu, kuru laikā iepazÄ«stina ar latvieÅ¡u autoru vāciskotu dzeju, romānu fragmentiem un lugu ainu lasÄ«jumiem.

RÄ«gas domes AtzinÄ«bas rakstu saņÄ"ma Latvijas Nacionālā vÄ"stures muzeja direktors Arnis Radiņš par ieguldÄ«jumu RÄ«gas vÄ"stures pÄ"tniecÄ«bā, vÄ"sturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizÄ"Å¡anā. Å ogad ir izdota viņa monogrāfija ArheoloÄ£iskais ceļvedis latvieÅ¡u un Latvijas vÄ"sturÄ". Savukārt pÄ"c RÄ«gas pilÄ« notikušā ugunsgrÄ"ka viņš paÅ¡aizliedzÄ«gi glāba vÄ"sturisko mantojumu.

Par augstiem sasniegumiem sportā un RÄ«gas maratona popularizÄ"Å¡anu AtzinÄ«bas rakstu saņÄ"ma skrÄ"jÄ"ja Jeļena Prokopčuka. Viņa Å¡ogad 3. novembrÄ« izcÄ«nÄ«ja treÅ¡o vietu Å…ujorkas maratonā, distanci veicot divās stundās, 27 minÅ«tÄ"s un 47 sekundÄ"s. Savukārt Nordea RÄ«gas maratona pusmaratonā viņa uzstādÄ«ja jaunu rekordu ar laiku viena stunda desmit minÅ«tes un 27 sekundes.

Pretendentus apbalvojumam lÄ«dz 4. novembrim varÄ"ja pieteikt ikviens RÄ«gas iedzÄ«votājs. IesÅ«tÄ«tos pieteikumus vÄ"rtÄ"ja žūrija RÄ«gas domes priekÅ¡sÄ"dÄ"tāja Nila UÅ¡akova un viņa vietnieka Andra Amerika vadÄ«bā. Žūrijā bija iekļauti arÄ« Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, režisors Andrejs Žagars, mākslas zinātnieks Ojārs SpārÄ«tis, RÄ«gas Tehniskās universitātes rektors akadÄ"miÄ·is LeonÄ«ds Ribickis, sociologs Arnis Kaktiņš, žurnālisti Natālija Vasiļjeva, Anita DaukÅ¡te un Guntis Bojārs.

RÄ«gas domes svinÄ«gās sÄ"des laikā tika pasniegta arÄ« RÄ«gas domes un Latvijas Zinātņu akadÄ"mijas balva. To Å¡ogad saņÄ"ma Dr.habil.hist. Andris Caune. Viņš visu savu darba mūžu ir veltÄ«jis arheoloÄ£ijai un vÄ"stures pÄ"tÄ«Å¡anai. A.Caune vairāk nekā 40 objektos ir vadÄ«jis arheoloÄ£iskos izrakumus, veicis apjomÄ«gus senākās vÄ"stures pÄ"tÄ«jumus, bet pÄ"dÄ"jos gados sarakstÄ«jis vairākas grāmatas par RÄ«gas vÄ"sturi pirms 100 gadiem.