Å odien, kad latvieÅ¡i profesionÄlÄs karjeras un labÄkas dzÄ«ves vÄrdÄ izklÄ«st pasaulÄ", Paula Stradiņa KlÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas sirds Ä·irurgs PÄ"teris Stradiņš spÄ«tÄ«gi turas pie Latvijas. Lai vectÄ"va slimnÄ«cÄ izveidotu ko vÄ"rtÄ«gu. NozÄ«mÄ«gÄkais pÄ"dÄ"jo gadu projekts: hibrÄ«doperÄciju zÄle un heart team jeb sirds komanda.
Fragments no intervijas:
HibrÄ«dzÄle - tÄ ir forma vai saturs? |
Nav nekÄds noslÄ"pums, ka LatvijÄ lietas dažreiz pÄ"rk, lai nopirktu. Tas notiek ne tikai medicÄ«nÄ... Bet ar hibrÄ«dzÄli ir tÄ - zÄle noteikti ir vajadzÄ«ga, taÄu - vajadzÄ«gi vairÄki soļi, lai viss notiktu. OK, mÄ"s tagad uztaisÄm zÄli, Ärstus arÄ« varam dabÅ«t, bet otra problÄ"ma ir - ko mÄ"s tur darÄ«sim un kas par to maksÄs? Un Å¡is otrs solis nav sperts joprojÄm. SlimnÄ«cas vadÄ«ba laiku pa laikam atrod mazliet naudas novitÄtÄ"m, tad progress notiek - un mÄ"s varam lepoties, ka izdarÄ«ts tas un tas. Ir izdzÄ«vojuÅ¡i cilvÄ"ki, kas citÄdi sen jau bÅ«tu miruÅ¡i. Bet tajÄ paÅ¡Ä laikÄ - trÅ«kst daudz kÄ. PiemÄ"ram, citÄs valstÄ«s sanÄk darba grupa un izdomÄ, izplÄno, kas jÄdara, pieÅ¡Ä·ir lÄ«dzekļus, bet pie mums medicÄ«nÄ tas parasti notiek no apakÅ¡as. Vispirms ir kÄda jauna metode jÄpalaiž, un tikai tad vari sÄkt prasÄ«t tai naudu. LatvijÄ vispirms jÄpÄrstÄda sirds un tikai tad jÄsaka: sirds ir transplantÄ"ta un vajadzÄ«gs finansÄ"jums.
Varat Ä«sumÄ izskaidrot hibrÄ«dzÄles bÅ«tÄ«bu?
DažÄdas medicÄ«nas disciplÄ«nas veidojuÅ¡Äs gadsimtiem ilgi. No bÄrddziņu aroda radÄs Ä·irurÄ£ija, un ir internÄ medicÄ«na, kurÄ ietilpst arÄ« kardioloÄ£ija. KardioloÄ£ija pÄ"dÄ"jos divdesmit gados ir strauji attÄ«stÄ«jusies. LÄ«dz pat astoņdesmito gadu vidum visas nopietnÄkas sirdskaites bija iespÄ"jams ÄrstÄ"t tikai ar Ä·irurÄ£isku operÄciju, atverot krÅ«Å¡kurvi. Bet tad kardiologi par spÄ«ti kardioÄ·irurgiem iemÄcÄ«jÄs tur, iekÅ¡Ä, Å¡o to saremontÄ"t caur asinsvadiem. TomÄ"r tÄ var palÄ«dzÄ"t tikai daļai pacientu, pÄrÄ"jiem iespÄ"jama tikai klasiska sirds operÄcija. Un tad radÄs jauna ÄrstÄ"Å¡anas metode - hibrÄ«ds, kuras vÄ"sture ir pieci septiņi gadi. Proti, mÄ"s apvienojam gan kardioÄ·irurÄ£ijas, gan invazÄ«vÄs kardioloÄ£ijas iespÄ"jas.
Re, Å¡eit viss izskatÄs kÄ Ä·irurÄ£ijas zÄlÄ" - narkozes aparÄts, mÄkslÄ«gÄ asinsrite... (Dakteris ir tikko palÅ«dzis atslÄ"gu un atslÄ"dzis zÄles durvis.) Bet mums ir arÄ« lielais angiogrÄfijas rentgens, un tas nozÄ«mÄ", ja tagad Å¡eit ievestu pacientu, mÄ"s viņam vienlaikus ar pavisam mazu griezienu salabotu to, kas iespÄ"jams vienÄ«gi Ä·irurÄ£iski, bet visu pÄrÄ"jo maztraumatiski - caur asinsvadiem. PiemÄ"ram, nomainÄ«t sirds vÄrstuli. Un tÄ ir liela lieta! PÄ"c operÄcijas dažas dienas slimnÄ«cÄ, un cilvÄ"ks jau var doties mÄjÄs.
KÄ jÅ«s atlasÄt tos dažus izredzÄ"tos pacientus, kurus operÄ" Å¡ajÄ brÄ«numzÄlÄ"?
PaÅ¡reiz situÄcija ir tÄda: pacientiem ar standartsaslimÅ¡anÄm, ar kurÄm mÄ"s ikdienÄ sastopamies un zinÄm, ka ÄrstÄ"Å¡anas rezultÄti ir labi un cilvÄ"kam nav arÄ« paaugstinÄta operÄcijas riska - vecums, blakus saslimÅ¡anas -, mÄ"s veicam klasisku operÄciju. Bet ir grupa pacientu (un viņu kļūst arvien vairÄk, jo Latvijas sabiedrÄ«ba noveco), kuriem Ä·irurÄ£ija ir pÄrÄk riskanta - viņi var to neizturÄ"t. Å Ädiem pacientiem atliek divi varianti - vai nu mÄ"s sakÄm, ko mÅ«sdienÄs pateikt ir ÄrkÄrtÄ«gi grÅ«ti: "Atvainojiet, bet mÄ"s jÅ«s neoperÄ"sim, par vÄ"lu... JÄlieto zÄles un dzÄ«vojiet, cik Dievs ir lÄ"mis...", vai arÄ« - hibrÄ«doperÄcija.
Un tÄlÄk?
Angliski to sauc par heart team, sirds komandu, - tÄ ir pati galvenÄ, kas vajadzÄ«ga hibrÄ«dmetodei. SpeciÄlisti, kas spÄ"j saprast, kÄdÄ veidÄ Å¡im cilvÄ"kam vÄ"l varÄ"tu palÄ«dzÄ"t. Ap slimnieku sastÄjas konsilijs - kardiologs, invazÄ«vais kardiologs, anesteziologs, kardioÄ·irurgs, diagnostikas speciÄlisti, radiologi; ja cilvÄ"kam ir onkoloÄ£iska saslimÅ¡ana, piedalÄs onkologs, ja plauÅ¡u slimÄ«ba - pulmanologs, ja nieru vaina - nefrologs. KatrÄ ziÅ†Ä mÅ«su slimnÄ«cas formÄts atļauj sasaukt tÄdu komandu, tad, ņemot vÄ"rÄ ikviena speciÄlista viedokli, mÄ"s izvÄ"lamies kombinÄ"tu ÄrstÄ"Å¡anu, un parasti risinÄjumu var atrast. To var veikt vairÄkos etapos, bet labÄkais veids ir vienlaikus hibrÄ«dzÄlÄ". Pacienti ir lieli ieguvÄ"ji. Faktiski tas ir vienÄ«gais veids, kÄ viņiem ilgtermiÅ†Ä atgÅ«t veselÄ«bu.
Klausos un domÄju - ko tik Å¡odien nevar izdarÄ«t, un sÄk pat Å¡Ä·ist - kÄpÄ"c vispÄr dzÄ«vot veselÄ«gi, jÅ«s taÄu mani salÄpÄ«siet jebkurÄ brÄ«dÄ«!
NÄ", nÄ", labÄk tomÄ"r agrÄk domÄt par veselÄ«bu. KÄ saka, ar vecumu, neraugoties uz veselÄ«gu dzÄ«vesveidu, tÄpat var gadÄ«ties, ka kaut kas bÅ«s jÄlÄpa. Bet apzinÄti izniekot, zaudÄ"t vÄ"rtÄ«bas gan nevajadzÄ"tu.
PiemÄ"ram!
KaitÄ«gu produktu Ä"Å¡ana. SÄls daudzums dažÄdos produktos... Nupat Hanzas maiznÄ«ca mums, kardiologiem, prezentÄ"ja savu maizi ar samazinÄtu sÄls daudzumu. AgrÄk stÄstÄ«ja, ka to nevar izdarÄ«t tehnoloÄ£isku iemeslu dÄ"ļ. Bet nu izrÄdÄs, ka tomÄ"r var. VÄ"l dažÄdi saldinÄtie dzÄ"rieni un Äipsi - aizliegt jau tos nevar, bet var vismaz pateikt, ka tie ir slikti.
PozitÄ«vs piemÄ"rs ir Selgas vafeļu konflikts, kurÄ aktÄ«vi iesaistÄ«jÄs jÅ«su kolÄ"Ä£i kardiologi un izcÄ«nÄ«ja, ka tagad vafeles ražo bez asinsvadu aizÄ·epinoÅ¡ajÄm kaitÄ«gajÄm transtaukskÄbÄ"m.
Bet tÄ cīņa jÄturpina. KatrÄ ziÅ†Ä man liekas, ka Latvijas lauki un cilvÄ"ki, kas tur joprojÄm strÄdÄ, ir spÄ"jÄ«gi mÅ«s pabarot ar labÄku pÄrtiku. Un, galvenais, bÄ"rni Å¡ajÄ virzienÄ jÄizglÄ«to. PiemÄ"ram, mani nesen Å¡okÄ"ja ziņa, ka skolas izvÄ"las Äipsu fabrikas apmeklÄ"jumu par rudens ekskursiju galamÄ"rÄ·i!
Pats arÄ« runÄju ar saviem pacientiem par Ä"Å¡anas paradumiem un it Ä«paÅ¡i par smÄ"Ä·Ä"Å¡anu. Tas ir vÄjprÄts, kas LatvijÄ joprojÄm notiek plaÅ¡Ä mÄ"rogÄ! Lai tik kÄds pacients man pasaka, ka naudas nepietiek zÄlÄ"m! CilvÄ"ki nesaprot vai negrib saprast, ka smÄ"Ä·Ä"Å¡ana ir arÄ« milzÄ«gi finansiÄli izdevumi. Paciņa dienÄ, un mÄ"nesÄ« tuvu seÅ¡desmit latiem... KÄds mans pacients pÄ"c operÄcijas nesmÄ"Ä·Ä"ja gadu un bija sakrÄjis tik daudz naudas, lai kopÄ ar sievu aizbrauktu ceļojumÄ uz Turciju. Un vÄ"l veselÄ«bu ieguva.
Ivars Krastiņš, LiepÄjas slimnÄ«cas anesteziologs, Ä€rstu kongresÄ uzstÄjÄs, ka smÄ"Ä·Ä"tÄjiem pacientu iemaksas par veselÄ«bas pakalpojumiem vajag dubultot un to, vai cilvÄ"ks smÄ"Ä·Ä", varot elementÄri konstatÄ"t pÄ"c asinsanalÄ«zÄ"m.
PiekrÄ«tu. BÅ«tÄ«bÄ nav solidÄri, ka cilvÄ"ki apzinÄti bojÄ veselÄ«bu - kÄ uz cigareÅ¡u paciņÄm rakstÄ«ts, bet mums, pÄrÄ"jiem, jÄsedz viņu ÄrstÄ"Å¡ana. SmÄ"Ä·Ä"tÄji bÅ«tu reÄli jÄapgrÅ«tina, lai izjÅ«t ieraduma kaitÄ«gumu. LÄ«dzÄ«gi kÄ ASV, kur smÄ"Ä·Ä"tÄjiem ir citi veselÄ«bas apdroÅ¡inÄÅ¡anas polises noteikumi.
Ko jÅ«s sakÄt par iniciatÄ«vu grozÄ«t likumdoÅ¡anu, lai pacientu varÄ"tu sodÄ«t par kukuļdoÅ¡anu Ärstam?
NedomÄju, ka LatvijÄ tÄ ir reÄla problÄ"ma. DrÄ«zÄk tÄ tiek izvirzÄ«ta priekÅ¡plÄnÄ, lai nosegtu citas, daudz bÅ«tiskÄkas problÄ"mas medicÄ«nÄ. 90.gadu vidÅ«, kad sÄku strÄdÄt, varbÅ«t biju liecinieks tÄdÄm situÄcijÄm, bet pÄ"dÄ"jÄ laikÄ ne. Protams, mediÄ·u algas joprojÄm ir neadekvÄti zemas, bet medicÄ«nÄ ienÄkusi jauna Ärstu paaudze, tai ir citas morÄlÄs vÄ"rtÄ«bas. LatvijÄ tagad notiek drÄ«zÄk tÄ: pacients pÄ"c nopietnas ÄrstÄ"Å¡anas aiziet mÄjÄs un pat nesagaida Ärstu, lai pateiktu paldies.
Visu interviju ar PÄ"teri Stradiņu lasiet 15.novembra žurnÄlÄ Sestdiena!
