Točs: Bet nauda ir

HipotÄ"ku banku vajadzÄ"ja paturÄ"t, un Citadeli nevajag pārdot. Un iemesls ir acÄ«mredzams. Par to runā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimÅ¡Ä"vičs. "Latvijas komercbankām naudas ir daudz, bet tā netiek aktÄ«vi iesaistÄ«ta Latvijas tautsaimniecÄ«bas kreditÄ"Å¡anā," vakar Latvijas medijiem pavÄ"stÄ«ja RimÅ¡Ä"vičs.

"Latvijas Bankā glabājas ievÄ"rojami tautsaimniecÄ«bas lÄ«dzekļi - vairāk nekā pusmiljards latu -, un tautsaimniecÄ«ba tos aktÄ«vā darbÄ«bā tā arÄ« neievelk. MÅ«suprāt, Å¡eit pastāv fundamentālāki Å¡Ä·Ä"ršļi, kas neļauj komercbankām kreditÄ"t aktÄ«vāk," saka RimÅ¡Ä"viča kungs. VarbÅ«t pastāv, taču tikpat iespÄ"jams, ka Å¡ie Å¡Ä·Ä"ršļi ir nevis vietÄ"jās nepilnÄ«bas, bet tikpat labi - valsts ārpusÄ" noteikta politika.

Lai arÄ« lielāko banku trijniekā ir ABLV Bank, Latvijā kopumā dominÄ" ārvalstu komercbanku filiāles, kuru kreditÄ"Å¡anas politika ir tikai filiāles politika, kādu nu politiku filiāle var atļauties. Saskaņā ar Komercbanku asociācijas informāciju Swedbank aktÄ«vi jÅ«nija beigās bija 3,51 miljards latu, SEB bankas - 2,67 miljardi latu, ABLV Bank - 2,28 miljardi latu. Valstij piederošā Citadele banka ir septÄ«tajā vietā ar aktÄ«viem 1,47 miljardiem latu.

Savukārt izsniegto kredītu jomā priekšgalā ir Swedbank ar 2,52 miljardiem latu, SEB banka ar 1,97 miljardiem un Nordea Bank Finland Latvijas filiāle ar 1,79 miljardiem latu.

RimÅ¡Ä"viča kungs domā, ka Latvijas tautsaimniecÄ«bā pastāv konkrÄ"ti Å¡Ä·Ä"ršļi, kas neļauj notikt aktÄ«vākai kreditÄ"Å¡anai. TāpÄ"c Latvijas Banka nākamā gada sākumā plāno aicināt nozares pārstāvjus, lai skaidrotu, kādi iemesli ir tam, kāpÄ"c Latvijā nenotiek aktÄ«va tautsaimniecÄ«bas kreditÄ"Å¡ana, lai gan lÄ«dzekļi tam ir. Protams, ka tas ir noderÄ«gi komercbankām un FKTK kopÄ«gi noskaidrot situāciju, lai saprastu, kas ir darāms, lai aktivizÄ"tu kreditÄ"Å¡anu. Jo Latvijas uzņÄ"mÄ"ji ir ļoti neapmierināti ar komercbanku politiku Å¡ajā jomā.

TomÄ"r ir viens bet. Ir vÄ"rts spriest, ja komercbanku politika ir tikai reakcija uz noteiktiem procesiem Latvijas ekonomikā, nevis paÅ¡as komercbankas ir tās, kas Å¡o politiku veido. LÄ«dzÄ«gi kā esam iemācÄ«ti skatÄ«ties uz 2008.gada krÄ«zi kā vietÄ"jās politikas sekām, it kā mÄ"s bÅ«tu vientuļa sala, kas ir absurds. Tā Å¡eit mÅ«s vedina uz skandināvu banku politiku lÅ«koties tā, it kā filiāles bÅ«tu neatkarÄ«gas iestādes, kas darbojas patstāvÄ«gi noslÄ"gtā tirgÅ«, kurā ir kaut kādi trÅ«kumi, un tāpÄ"c bankas ir piesardzÄ«gas.

Uzburtā idille atgādina naivu "ulmaņlaika" pasaciņu kā jaukie stāstiņi par latiņiem, kurus vÄ"l var apskatÄ«t, pirms pārejam uz eiro.

IespÄ"jams, ar jautājumu, kāpÄ"c ir tāda attÄ«stÄ«bu ierobežojoÅ¡a komercbanku kreditÄ"Å¡anas politika Latvijā, Ilmāram RimÅ¡Ä"vičam Latvijas vārdā bÅ«tu pareizāk griezties pie Swedbank un SEB bankas centrālajām vadÄ«bām Stokholmā, jo diez vai to izlemj vietÄ"jie klerki.