Latvieši izcīna vairākas nozīmīgas Eiropas kosmosa industrijas gada balvas

Otrdien, 5.novembrÄ«, MinhenÄ" svinÄ«gā ceremonijā latvieÅ¡i saņÄ"ma trÄ«s balvas par inovatÄ«vajiem risinājumiem satelÄ«tnavigācijas un zemes novÄ"roÅ¡anas jomā, portālu Diena.lv informÄ"ja Kosmosa tehnoloÄ£iju un pakalpojumu klastera vadÄ«tāja Maija CÄ"bere.

Balvas zemes novÄ"roÅ¡anas jomā konkursā Copernicus Masters 2013 tika pasniegtas jau treÅ¡o gadu pÄ"c kārtas, bet jau desmito gadu tika sumināti uzvarÄ"tāji statelÄ«tnavigācijas konkursā Galileo Masters 2013

Copernicus Masters konkursā bez Grand Prix kopumā tiek pasniegtas balvas deviņās kategorijās, kurām savus pieteikumus Å¡ogad bija iesnieguÅ¡i 144 pretendenti no 23 Eiropas valstÄ«m. Galileo Masters konkursā papildus Grand Prix un 25 reÄ£ionālo konkursu uzvarÄ"tāju apbalvoÅ¡anai tiek pasniegtas Ä«paÅ¡as balvas septiņās kategorijās.

Vienā no Copernicus Masters atlases kategorijām korporācijas Astrium pieÅ¡Ä·irto balvu radaru tehnoloÄ£iju jomā saņÄ"ma Latvijas-Skotijas start-up kopuzņÄ"mums Stevenson Astrosat par ideju jÅ«ras viļņu un zemÅ«dens plÅ«smu enerÄ£ijas potenciāla novÄ"rtÄ"Å¡anai komerciālu jÅ«ras paisuma-bÄ"guma elektrostaciju uzstādÄ«Å¡anai.

Tāpat uzņÄ"mums Stevenson Astrosat kļuva par vienÄ«go dalÄ«bnieku, kas 2013.gadā uzvarÄ"jis arÄ« vienā no Galileo Masters 2013 kategorijām. Skotijas-Latvijas kopuzņÄ"mums ieguva pasaules vadošā paplaÅ¡inātās realitātes (augmented reality) tehnoloÄ£iju uzņÄ"muma Metaio speciālbalvu par Ä«paÅ¡u, uz Google Glass bazÄ"tu risinājumu, kas autovadÄ«tājiem palÄ«dz orientÄ"ties ziemā lauku apvidos aizputinātu ceļu apstākļos, izmantojot zemes novÄ"roÅ¡anas pavadoņu sniegtās Ä£eogrāfiskās koordinātas un norādot ceļa malas un virzienu.

Savukārt vÄ"l vienā no Copernicus Masters balvu kategorijām Vācijas Aerokosmosa aÄ£entÅ«ras balvu vides risinājumu jomā saņÄ"ma Tartu universitātes trÄ«s zinātnieku komanda. Å Ä«s komandas dalÄ«bnieks arÄ« ir latvieÅ¡u jaunais zinātnieks, doktorants Kārlis ZālÄ«te, kurÅ¡ lÄ«dzÄ«gi kā daudzi citi perspektÄ«vi jaunie Latvijas zinātnieki savu turpmāko zinātnisko karjeru ir izvÄ"lÄ"jies veidot ārpus Latvijas.

"Ir gandarÄ«jums gan par Å¡o augstākā lÄ«meņa atzinÄ«bu, gan arÄ« par izbrÄ«nu Eiropas kosmosa industrijas pārstāvju sejās, kad svinÄ«gā vakara gaitā trÄ«s reizes uz skatuves pÄ"c balvām devās Eiropas kosmosa industrijā mazpazÄ«stamu valstu - Latvijas un Igaunijas pārstāvji," norāda Stevenson Astrosat partneris KriÅ¡jānis Kalnciems.

Ar nožÄ"lu dienu vÄ"lāk valdÄ«bas piedāvātājā un Saeimas deputātu apstiprinātajā 2014.gada valsts budžetā neatradās lÄ«dzekļi Å¡Ä« gada martā parakstÄ«tā lÄ«guma un uzņemto saistÄ«bu ievieÅ¡anai, lai Latvija kļūtu par jauno Eiropas Kosmosa aÄ£entÅ«ras sadarbÄ«bas valsti.

"VÄ"l ir laiks lÄ«dz pavasarim, lai tomÄ"r godam atrisinātu Å¡o jautājumu un lai Latvija Eiropas acÄ«s nekļūtu par SÅ«nu ciemu - pirmo valsti, kas iesāk, bet nepabeidz iestāšanās procedÅ«ru Eiropas Kosmosa aÄ£entÅ«rā (EKA), valsts budžetā neieplānojot vajadzÄ«go dalÄ«bas naudu. IzglÄ«tÄ«bas ministra Vjačeslava Dombrovska ierosmi pārcelt maksājumu uz 2015.gadu MinhenÄ" satiktie industrijas vadoÅ¡ie pārstāvji uzņÄ"ma ar patiesu neizpratni, dÄ"vÄ"jot to par dÄ«vainu joku. Å Ä« joka cena ir Latvijas organizāciju ļoti ierobežotās iespÄ"jas gÅ«t labumu no Eiropas Kosmosa aÄ£entÅ«ras izsludinātajiem iepirkumiem. Jāsaprot, ka kosmosa industrija nav tikai satelÄ«ti, kosmonauti un raÄ·etes. Lielākoties mÅ«sdienās tas ir plaÅ¡s IT un elektronikas ideju un risinājumu klāsts, kuru darbÄ«ba balstās uz satelÄ«tu sniegtajiem datiem un kur Latvijas uzņÄ"mumi var piedāvāt ļoti daudz," norāda Kalnciems.