Klimovičs: Mierīgi un cieņpilni Neatkarības dienā

MÄ"s nekļuvām par zviedriem un nekļuvām par krieviem, tātad mums jāpaliek par somiem, - tā uzrunā pie Doma baznÄ«cas Helsinkos pārÄ"jiem studentiem (tā Somijā dÄ"vÄ" vidusskolu absolventus) pÄ"c valsts neatkarÄ«bas 96.gadadienai veltÄ«tā lāpu gājiena teica viens no studentiem Lauri Koskentausta. LatvieÅ¡u žurnālistiem viņš paskaidroja, ka piedaloties Å¡ajā pasākumā, jo tā esot sena tradÄ«cija, kas uzsākta pirms vairākām desmitgadÄ"m.

Lai gan Å¡ogad Somijas NeatkarÄ«bas diena tika svinÄ"ta kā allaž un lielai daļai somu tā pagāja, vairākas stundas pavadot pie televizora, bija arÄ« kas neparasts. Tā bija pieņemÅ¡ana pie prezidenta Sauli NÄ«nistes, kas nenotika galvaspilsÄ"tā prezidenta pilÄ« (to remontÄ") ar tradicionālo televÄ«zijā translÄ"to balli, bet gan TamperÄ" - daudz "vienkāršākos" apstākļos, kuros par obligātu priekÅ¡noteikumu netika uzskatÄ«ta ieraÅ¡anās smokingos un atbilstoÅ¡a ranga dāmu tÄ"rpos. Tas daudzu ieskatā atnesa zināmu vilÅ¡anos (viena no galvenajām gada izpriecām ir Å¡o tÄ"rpu vÄ"roÅ¡ana televÄ«zijā un apsprieÅ¡ana 6.decembrÄ«), taču noteikti varÄ"ja saÅ¡aurināt iespÄ"jas kārtÄ"jo reizi pārmest valdoÅ¡ai Å¡Ä·irai tās buržuāziskās izpriecas.

PatiesÄ«bai Ä«sti neatbilst apgalvojums, ka NeatkarÄ«bas diena bÅ«tu uzskatāma par balto somu svÄ"tkiem. Par baltajiem dÄ"vÄ" pirms nepilniem simts gadiem notikuÅ¡ajā pilsoņkarā uzvarÄ"juÅ¡os somus, kas Mannerheima vadÄ«bā pārspÄ"ja sarkano vienÄ«bas, kurus atbalstÄ«ja revolucionāri noskaņotās krievu daļas. Å Ä·iriskās domstarpÄ«bas somu sabiedrÄ«bā pieder pagājuÅ¡ajiem laikiem, un tas bija redzams, jau sākoties Ziemas karam 1939. gadā, kad Somijas Komunistiskās partijas vadÄ«tājs aicināja strādniekus cÄ«nÄ«ties pret padomju okupantiem. Par folkloru kļuvis somu strādnieku atzinums. Redzot, kāda dzÄ«ve 30.gados valdÄ«jusi pāri robežai PSRS, viņi teikuÅ¡i - labi gan, ka zaudÄ"jām baltajiem.

Vienlaikus, visticamāk, bÅ«tu kļūdaini apgalvot, ka Somija vienmÄ"r bÅ«tu bijusi brÄ«va no Å¡Ä·iriskās nevienlÄ«dzÄ«bas. Ejot gadu desmitiem, it Ä«paÅ¡i pÄ"c kreisi orientÄ"to spÄ"ku nonākÅ¡anas valsts vadÄ«bā, notikuÅ¡as nozÄ«mÄ«gas pārmaiņas. PÄ"c dzejnieka un tulkotāja Jukas Mallinena asprātÄ«gi teiktā, kreiso spÄ"ku klātbÅ«tne likusi buržuāzijai padalÄ«ties ar saviem uzkrājumiem.

Somu ieguvums ir attieksme pret cilvÄ"ku, kas izpaužas dažādās visnenozÄ«mÄ«gākajās detaļās. Somijā nav iespÄ"jams iepirkties lielveikalā NeatkarÄ«bas dienā, jo svÄ"tki jāatzÄ«mÄ" arÄ« pārdevÄ"jiem un krāvÄ"jiem. Te, protams, jāatceras Maxima un Rimi kasieres, kam gluži kā jebkurā citā dienā, piekaltām pie kases, jāstrādā arÄ« 18.novembrÄ«.

Ja Somijai lÄ«dzÄ«gi trim Baltijas valstÄ«m nākos izbaudÄ«t padomju okupāciju, somi bÅ«tu iepazinuÅ¡i, ko nozÄ«mÄ" stāvÄ"t rindā pÄ"c čehu vai poļu kurpÄ"m, un tas, protams, ir joks, diemžÄ"l ārkārtÄ«gi patiess. Gluži tāpat kā pieņÄ"mums, ka tādā gadÄ«jumā iebraukuÅ¡o sveÅ¡tautieÅ¡u daudzums varÄ"tu bÅ«t apgrÅ«tinoÅ¡s. Valsts neatkarÄ«bas diena ir pagājusi bez lieka patosa, tomÄ"r tā Å¡Ä·iet svarÄ«ga lielākajai daļai somu. Viņiem tā nozÄ«mÄ" demokrātiju, vienlÄ«dzÄ«bu, brÄ«vÄ«bu un patiesas rÅ«pes par indivÄ«du.