Latvijas lats - no dzimšanas līdz eiro

LÄ«dz ar Latvijas pievienoÅ¡anos eirozonai no apgrozÄ«bas izzudÄ«s lats - Latvijas nacionālā valÅ«ta, kas nosaukumu ieguva 1922.gadā un kas pÄ"c padomju okupācijas Latvijas iedzÄ«votāju maciņos atkal atgriezās 1993.gadā.

Latvijas pirmās brÄ«vvalsts laikā, lemjot par Latvijas nacionālās valÅ«tas nosaukumu, tika apspriesti dažādi termini - franks un santÄ«mi, ozols un zÄ«le, saule un austra, lÄ«ga un daile, dižā un sÄ«kā, latva, pÄ"rn Latvijas Bankas un lata iedibināšanas 90.jubilejas svinÄ«bās stāstÄ«ja akadÄ"miÄ·is un Latvijas Bankas MonÄ"tu dizaina komisijas loceklis Jānis Stradiņš. PÄ"c viņa teiktā, ZigfrÄ«da Annas Meierovica vadÄ«tā valdÄ«ba 1922.gada augustā izÅ¡Ä·Ä«rās par latu un santÄ«miem, termins lats tika akceptÄ"ts jau mazliet agrāk - 3.janvārÄ«.

Par Ä«paÅ¡u simbolu kļuva 1929.gadā apgrozÄ«bā laistā sudraba piecu latu monÄ"ta ar tautumeitas attÄ"lu, kas rÅ«pÄ«gi tika glabāta arÄ« okupācijas laikā. "Gan vācu, gan padomju laikos saglabātos pieclatniekus izmantoja rotaslietu - greznu piespraužu, piekariņu - izgatavoÅ¡anai, dāvāja kāzās un kristÄ«bās. Tos glabāja cilvÄ"ki gan Latvijā, gan SibÄ«rijas izsÅ«tÄ«jumā, gan tautieÅ¡i trimdā. [Riharda] Zariņa sudraba pieclatniekam bija tāda misija kā retai monÄ"tai - "savÄ"jiem" tas kļuva par Latvijas brÄ«vÄ«bas un valstiskuma simbolu, pārkalts saktā bija piederÄ«bas apliecinājums latvieÅ¡u tautai un tāds kā cerÄ«bas apliecinājums zaudÄ"tās neatkarÄ«bas atgÅ«Å¡anai. Visos garajos nebrÄ«ves gados pieclatnieks bija arÄ« pasaulÄ" populārākais zudušās neatkarÄ«gās Latvijas simbols," savā uzrunā pÄ"rn teica Stradiņš.

Latvijai atgÅ«stot neatkarÄ«bu, sākās arÄ« darbs pie savas valÅ«tas atjaunoÅ¡anas. Starp Krievijas rubļiem un Latvijas latiem gan bija starpposms - Latvijas rubļi, kas apgrozÄ«bā tika laisti no 1992.gada 7.maija. Pagaidu nauda bija nepiecieÅ¡ama, lai drÄ«zāk izkļūtu no PSRS rubļu zonas, samazinātu inflāciju un stabilizÄ"tu valÅ«tu kursu. Turklāt bija skaidrs, ka tehnisku kavÄ"kļu dÄ"ļ latu iespiest tik ātri nevarÄ"s, bet radās draudi, ka var pietrÅ«kt apgrozÄ«bā nepiecieÅ¡amo PSRS rubļu naudaszÄ«mju. TāpÄ"c par pagaidu risinājumu kļuva Latvijas rublis, Latvijas Bankas izdotajā grāmatā Latvijas Bankai XC par lata atjaunoÅ¡anu raksta KristÄ«ne Ducmane.

Savukārt pÄ"c nepilna gada Latvijas iedzÄ«votāju makos parādÄ«jās lati. Kā pirmā 1993.gada 5.martā apgrozÄ«bā nonāca piecu latu naudaszÄ«me. Tās vÄ"rtÄ«ba bija 1000 Latvijas rubļi, tātad viens lats bija 200 Latvijas rubļi. PÄ"c tam apgrozÄ«bā nonāca 50 santÄ«mu, viena lata un divu latu monÄ"tas.1993.gada jÅ«nijā apgrozÄ«ba nonāca viena lÄ«dz 20 santÄ«mu monÄ"tas, 10 un 20 latu naudaszÄ«mes, 1994.gada 2.maijā apgrozÄ«bā nonāca 50 un 100 latu naudaszÄ«mes, bet 1998.gada 20.jÅ«lijā apgrozÄ«bā nonāca 500 latu naudazÄ«mes.

Plānojot latu izskatu, komisija izvÄ"lÄ"jās Valda OÅ¡iņa un Imanta Žodžika izstrādāto banknoÅ¡u koncepciju, kuras pamatā bija modernās datorgrafikas sniegtās iespÄ"jas. Banknotes rotā latviskās vides un garÄ«gās kultÅ«ras simboli. Piecu latu naudaszÄ«mes attÄ"lo ozolu, desmit lati - Daugavu, 20 lati - latvieÅ¡u sÄ"tu, 50 lati - buru kuÄ£i, 100 lati - KriÅ¡jāņa Barona portretu, savukārt 500 lati - Latviju jaunavas profilu, kas ir pirmās brÄ«vvalsts laikā kaltās piecu latu monÄ"tas reversa attÄ"ls. Å is jaunavas profils redzams arÄ« visu banknoÅ¡u Å«denszÄ«mÄ"s. BanknoÅ¡u reverss raksturo tÄ"vtÄ"vu dienu ritumu un darba soli, arÄ« svÄ"tku brīžu noskaņas - redzami sprÄ"slÄ«cas (pieci lati), senlatvieÅ¡u stopa Å¡Ä·Ä"rÅ¡u saktas (10 lati), dreļļu rakstu (20 lati), RÄ«gas Ä£erboņa (50 lati), Lielvārdes jostas rakstu (100 lati) un bronzas vainadziņu rakstu (500 latu) motÄ«vi.

BanknoÅ¡u izgatavoÅ¡anai tika izraudzÄ«ts Vācijas uzņÄ"mums Giesecke&Devrient GmbH, ar ko lÄ«gums tika parakstÄ«ts 1991.gada septembrÄ«.

Savukārt santÄ«mu monÄ"tas veidoja mākslinieki Gunārs LÅ«sis, kas veidoja grafisko dizainu, un Jānis Strupulis, kas izstrādāja plastisko veidojumu. MonÄ"tas kaltas Vācijas kaltuvÄ" Bayerisches Hauptmunzamt.

MonÄ"tu veidolam mākslinieks LÅ«sis izvÄ"lÄ"jās latvisko dzÄ«vesziņu apliecinoÅ¡as vÄ"rtÄ«bas. Vienu, divu, piecu, desmit un 20 santÄ«mu grafiskajā veidojumā mākslinieks vÄ"lÄ"jās ietvert rÄ«ta, vakara, darba cÄ"liena ideju, bet 50 santÄ«mu un viena un divu latu monÄ"tu veidols simbolizÄ" mežu, jÅ«ru un zemi. Uz viena lÄ«dz 20 santÄ«mu monÄ"tām etnogrāfiskās saulÄ«tes kā cilvÄ"ka mūža rituma lÄ«dzgaitnieces savienotas ar pieciem puslokiem, kas simbolizÄ" darba cÄ"lienu. LatvieÅ¡u tautas eksistences pamatelementus simbolizÄ" priedes stāds (meži, 50 santÄ«mu monÄ"ta), lasis (Å«deņi, viens lats) un govs (zeme, divi lati). Visu monÄ"tu aversā atveidots Latvijas valsts lielais vai mazais Ä£erbonis.

1999.gada decembrÄ« tika laista apgrozÄ«bā jauna British Royal Mint kalta divu latu bimetāla monÄ"ta.

KopÅ¡ 2001.gada Latvijas Banka laiž apgrozÄ«bā Ä«paÅ¡as viena lata apgrozÄ«bas monÄ"tas ar ierobežotu tirāžu. Uz pirmās šādas monÄ"tas, kas izdota 2001.gadā, atveidots ligzdu veidojoÅ¡s stārÄ·is. Uz citām Ä«paÅ¡ajām viena lata apgrozÄ«bas monÄ"tām atainota skudra, sÄ"ne, SprÄ«dÄ«tis, RÄ«gas Sv.PÄ"tera baznÄ«cas torņa gailis, kliņģeris, lÄ«gotājs ar Jāņu vainagu, priedes čiekurs, pÅ«cessakta, sniegavÄ«rs, Å«densroze, skursteņslauÄ·is, Nameja gredzens, eglÄ«te, krupis, pakavs, alus kauss, piparkÅ«ku sirds, ezis, ZiemassvÄ"tku zvaniņi, kokle, bet pÄ"dÄ"jā Ä«pašā viena lata apgrozÄ«bas monÄ"ta ir Å¡oruden izdotā Paritātes monÄ"ta ar lata un eiro pārejas kursu reversā.

Latvijas Banka izlaidusi arÄ« jubilejas un piemiņas monÄ"tas. Latvijas naudas vÄ"sturÄ" pirmās jubilejas monÄ"tas (ar divu latu (vara un niÄ·eļa sakausÄ"jums), 10 latu (sudraba) un 100 latu (zelta) nominālvÄ"rtÄ«bu) tika izlaistas 1993.gada 10.novembrÄ«, atzÄ«mÄ"jot Latvijas 75.gadadienu. Nākamajos gados jubilejas un piemiņas monÄ"tas kaltas gan starptautiskās, gan nacionālās monÄ"tu sÄ"rijās, gan arÄ« kaltas atseviÅ¡Ä·as monÄ"tas saskaņā ar Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monÄ"tu izlaides programmu. Å Ä«s monÄ"tas guvuÅ¡as balvas daudzos starptautiskos konkursos un izstādÄ"s.

Par lata stabilitāti rÅ«pÄ"jusies Latvijas Banka. No 1994.gada 12.februāra Latvijas Banka noteica nemainÄ«gu lata kursu attiecÄ«bā pret Starptautiskā valÅ«tas fonda SDR jeb speciālā aizņÄ"muma tiesÄ«bām, faktiski latu piesaistot SDR valÅ«tu grozam un vÄ"l vairāk stiprinot nacionālās valÅ«tas stabilitāti. Savukārt 2005.gadā Latvijas Banka fiksÄ"ja lata kursu pret eiro - viens eiro ir 0,702804 lati.

Lata stabilitāte tika noturÄ"ta arÄ« laikā, kad pÄ"c tautsaimniecÄ«bas pārkarÅ¡anas Latvijas ekonomika piedzÄ«voja spÄ"cÄ«gu kritumu un valsts maksātspÄ"jas nodroÅ¡ināšanai bija nepiecieÅ¡ams starptautiskais aizdevums, bet aizdevÄ"ji pieļāva lata devalvācijas iespÄ"jas. TomÄ"r Latvija nepieļāva lata devalvāciju, un valsts krÄ«zi pārvarÄ"ja, Ä«stenojot stingru taupÄ«bas politiku, mazinot izdevumus, paaugstinot nodokļus.

Britu žurnāla The Economist redaktors Edvards Lukass latam veltÄ«tā publikācijā vÄ"rtÄ", ka Latvijas nacionālā valÅ«ta bijusi "cieta kā klints" atÅ¡Ä·irÄ«bā, piemÄ"ram, no tādām bijuÅ¡ajām Padomju SavienÄ«bas valstÄ«m kā Ukraina, Gruzija, Baltkrievija. "GandrÄ«z reliÄ£iskā attieksme pret lata stabilitāti atbalso pirmskara republiku, kas turÄ"jās pie zelta standarta pat tad, kad Lielbritānija jau to bija atmetusi. GrÅ«tākais pārbaudÄ«jums latam bija tautsaimniecÄ«bas pārkarÅ¡anai sekojoÅ¡ais ekonomiskās krÄ«zes laiks, kad valstij bija nepiecieÅ¡ams starptautiskais aizdevums, un viens no tā priekÅ¡noteikumiem bija lata devalvācija. TomÄ"r Latvija tam nepiekrita. Devalvācija aizslaucÄ«tu vidusÅ¡Ä·iru un banku sistÄ"mu. Valsts atguva konkurÄ"tspÄ"ju grÅ«tā ceļā, audzÄ"jot produktivitāti, valdÄ«bai ceļot nodokļus un griežot izdevumus. Turpinās debates par to, vai citām valstÄ«m bÅ«tu jāmācās no Å¡Ä« Latvijā Ä«stenotā krÄ«zes pārvarÄ"Å¡anas modeļa, tomÄ"r Latvijai risks atmaksājies - tā 2014.gadā pievienojas eirozonai kā ātrāk augošā Eiropas ekonomika," raksta Lukass.

Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 2014.gada 15.janvārī.