PretÄ"ji gaidÄ«tajai inflÄcijai, kas gan Å¡ogad ir bijusi visai bieža vieÅ¡Åa, novembrÄ« atgriezÄs deflÄcija. TÄ novembrÄ«, salÄ«dzinot ar iepriekÅ¡Ä"jo mÄ"nesi, patÄ"riÅa cenas kritÄs par 0,5%. LielÄkÄ ietekme bija cenu kritumam pÄrtikai, alkoholam un tabakai, transporta precÄ"m un pakalpojumiem, kÄ arÄ« apÄ£Ä"rbam un apaviem.
RezultÄtÄ gada inflÄcija atkal ieslÄ«dÄ"ja negatÄ«vajÄ zonÄ, uzrÄdot 0,4% kritumu. Cenu lÄ«menis precÄ"m kritÄs par 1%, bet par 1% tas pieauga pakalpojumiem. LielÄkÄ ietekme uz patÄ"riÅa cenu lÄ«meni gada laikÄ bija degvielas un pÄrtikas preÄu cenu pazeminÄjumam, kÄ arÄ« pakalpojumu cenu nelielam pieaugumam.
RezultÄtÄ gada vidÄ"jÄ inflÄcija ir noslÄ«dÄ"jusi lÄ«dz 0,1%. Un Åemot vÄ"rÄ arÄ« iespÄ"jamÄs cenu izmaiÅas decembrÄ«, puslÄ«dz droÅ¡i var apgalvot, ka arÄ« 2013.gada vidÄ"jÄ inflÄcija bÅ«s minimÄla jeb 0,1%.
Ko vara sagaidÄ«t nÄkamgad? Latvija turpinÄs bÅ«t atkarÄ«ga no globÄlajÄm tendencÄ"m, kuras uzrÄda globÄlÄs inflÄcijas sarauÅ¡anos. LejupslÄ«de ir visaptveroÅ¡a, kam piepalÄ«dz energoresursu un pÄrtikas izejvielu cenu samazinÄÅ¡anÄs. Zema jaudu noslodze pasaulÄ" un visai mÄ"renÄ ekonomikas atgÅ«Å¡anÄs bÅ«s galvenais faktors, kas tuvÄkajÄs laikÄ pasaulÄ" un arÄ« LatvijÄ nodroÅ¡inÄs zemas inflÄcijas vidi. TomÄ"r nÄkamgad inflÄcija bÅ«s straujÄka, nekÄ Å¡ogad. To noteiks zemÄ cenu bÄze. TÄpat neliels efekts ir gaidÄms no eiro ievieÅ¡anas, kaut daļa potenciÄlÄ kÄpuma jau ir ticis Ä«stenots. SaglabÄjoties izaugsmei, darba samaksas kÄpumam un bezdarba kritumam, bÅ«s nozares, preces un pakalpojumi, kuri nespÄ"s ignorÄ"t Å¡o procesus un bÅ«s spiesti cenas celt. LÄ«dz ar to tas bÅ«s likumsakarÄ«gs solis, kam vÄ"l bÅ«s jÄgÅ«st patÄ"rÄ"tÄju apstiprinÄjums. Viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem cenu ietekmÄ"joÅ¡ajiem notikumiem nÄkamgad bÅ«s elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ"rÅ¡ana mÄjsaimniecÄ«bÄm. SEB bankas 2014.gada inflÄcijas prognoze ir 2,8%.Â