Strautiņš: Makroekonomika atrod ceļu uz maciņiem

Ekonomiskās statistikas dedzÄ«gākie fani no tās plašā piedāvājuma visaugstākajā godā ceļ IKP datus, kas aptver un atspoguļo plašāku noriÅ¡u klāstu nekā jebkurÅ¡ cits rādÄ«tājs. Taču no sabiedrÄ«bas vairākuma skatu punkta visu statistikas lÄ«kņu un slÄ«pņu "sausais atlikums" ir reālo algu izmaiņas. Ekonomiski aktÄ«vo cilvÄ"ku vairākums ienākumus gÅ«st galvenokārt algotā darbā. Nav tā, ka makroekonomika pastāv vienā, bet "reālā dzÄ«ve" citā pasaulÄ", taču nenoliedzami atÅ¡Ä·irÄ«gs ir tieÅ¡ums, ar kādu dažādi procesi - ražoÅ¡ana, eksports, cenu izmaiņas u.t.t. ietekmÄ" sabiedrÄ«bas vairākuma dzÄ«vi. DzirdÄ"t par tÄ"vzemes eksporta nozaru panākumiem ir iedvesmojoÅ¡i, bet saņemt lielāku algu - patÄ«kami. 

Reālo algu kāpums Å¡Ä« gada 3.ceturksnÄ« ir sasniedzis augstāko punktu krÄ«zes pārvarÄ"Å¡anas periodā jeb 6,3%, mÄ"rot gada griezumā. VÄ"l pirms diviem gadiem tas bija gandrÄ«z precÄ«zi nulle. Jau tobrÄ«d izaugsmes atsākÅ¡anās deva konkrÄ"tu labumu darbavietu skaita pieauguma veidā. Taču, tā kā Å¡is process gada ietvaros pat pie visstraujākās izaugsmes var tieÅ¡i skart tikai dažus procentus iedzÄ«votāju, nav brÄ«nums, ka ironizÄ"Å¡ana par "veiksmes stāstu" ir bijis populārs publicistiskas žanrs. Taču Å¡obrÄ«d Å¡Ä«s tÄ"zes jau sāk savu retorisko vilkmi zaudÄ"t un ne bez iemesla, kā redzams. 

VÄ"l straujāks reālo algu kāpums gan pārskatāmā nākotnÄ" nav gaidāms, sagaidāms, ka tas turpmākos 2-3 gadus svārstÄ«sies ap 5%. Ir trÄ«s faktori, kas ietekmÄ" Å¡o procesu, tie turpmāk "cÄ«kstÄ"sies" par ietekmi. Pats galvenais virzÄ«tājs Å¡ajā procesā ir bruto jeb pirmsnodokļu algas nominālās, tātad ar inflāciju nekoriÄ£Ä"tās izmaiņas. Bruto algas 3.ceturksnÄ« gada griezumā pieauga par 5,1%, arÄ« tas ir straujākais kāpums kopÅ¡ 2008.gada. Sagaidāms, ka turpmāko 3 lÄ«dz 4 gadu laikā bruto algu kāpums pakāpeniski paātrināsies, ar iespÄ"jamām lejupejošām svārstÄ«bām atseviÅ¡Ä·os ceturkšņos. Divu gadu periodā lÄ«dz Å¡Ä« gada 1.ceturksni kāpums bija svārstÄ«jies ap 4%, bet pÄ"dÄ"jā pusgada laikā lÄ«kne pamazām sniedzas augÅ¡up. Turpretim cenu izmaiņu ietekme uz pirktspÄ"ju turpmāk kļūs nelabvÄ"lÄ«gāka, nelielā deflācija 3.ceturksnÄ« ir retas apstākļu sakritÄ«bas rezultāts. Visbeidzot, nodokļu izmaiņas nākamajā un arÄ« aiznākamajā gadā algu pelnÄ«tājiem dzÄ«ves garoziņu padarÄ«s kaut nedaudz plānāku. Nākamgad devums tiem, kuriem ir vairāki apgādājamie un salÄ«dzinoÅ¡i zemi ienākumi, bÅ«s pat ļoti jÅ«tams. 

Bieži tiek atkārtots, ka algas turpmāk varÄ"s augt tikai lÄ«dz ar darba ražīguma kāpumu. Tā ir drÄ«zāk patiesÄ«ba nekā nepatiesÄ«ba, taču nav absolÅ«ta patiesÄ«ba. Ienākumu sadalÄ«jums starp darba devÄ"jiem un algota darba veicÄ"jiem var mainÄ«ties. PÄ"dÄ"jo desmit gadu laikā vispirms redzÄ"jām lielu ienākumu pārdali par labu darbiniekiem, tad krÄ«zes pārvarÄ"Å¡anas pirmajā fāzÄ", 2009-2012.gadā notika pretÄ"jais. Å obrÄ«d svārsts ir apstājies un atkal sācis virzÄ«ties uz pretÄ"jo pusi. Tas turpināsies vairākus gadus, ir maz ticams, ka darba ražīguma kāpums varÄ"tu noturÄ«gi sasniegt 5% gadā. Darba samaksas un obligātās sociālās apdroÅ¡ināšanas maksājumu un IKP attiecÄ«ba lÄ«dz Å¡im augstākajā punktā (2008.gadā) sasniedza 50%. Tas bija nedaudz virs ES vidÄ"jā rādÄ«tāja, bet ES ir valstis, kurām ar Latviju kopÄ«gs augsts pakalpojumu Ä«patsvars ekonomikā, kur Å¡is koeficients ir ap 60%. 

Skaidrs, ka algu kāpuma paātrināšanās tiešā veidā negatÄ«vi ietekmÄ"s preču un pakalpojumu konkurÄ"tspÄ"ju ārÄ"jos tirgos, taču vairos Latvijas kā dzÄ«vesvietas konkurÄ"tspÄ"ju. Ir svarÄ«ga gan mÅ«su eksportÄ"tāju rentabilitāte, gan emigrÄ"juÅ¡o valsts iedzÄ«votāju atgrieÅ¡ana un aizbraukÅ¡anas bremzÄ"Å¡ana. Tālākā nākotnÄ" dilemmu mÄ«kstinās ražīguma kāpums, kura paātrināšana caur strukturālām reformām ir paÅ¡saprotami svarÄ«ga, bet Ä«sākos laika nogriežņos Å¡ie mÄ"rÄ·i var bÅ«t pretrunÄ«gi, to noliegt bÅ«tu liekulÄ«gi. Tā kā svarÄ«gi ir abi, nebÅ«tu pareizi vienu visu laiku veicināt uz otra rÄ"Ä·ina. TāpÄ"c Å¡obrÄ«d noteikti nebÅ«tu pieļaujama liela mÄ"roga imigrācija ar mÄ"rÄ·i bremzÄ"t algu kāpumu un ļaut izdzÄ«vot uzņÄ"mumiem, kuri darba ražīgumu celt nespÄ"j vai nevÄ"las. Taču, par laimi, Å¡obrÄ«d eksporta konkurÄ"tspÄ"ja ir spÄ"cÄ«ga, ar nelielu droÅ¡Ä«bas spilvenu, ko apliecina mÅ«su eksporta tirgus daļas noturÄ«gais kāpums pārÄ"jās pasaules importa kopsummā. VÄ"l jāpiebilst, ka divās galvenajās eksporta nozarÄ"s - apstrādes rÅ«pniecÄ«bā un transportā, algu kāpums joprojām ir ļoti mÄ"rens, zem 4% gadā. 

Ja algu kāpums netiks mākslÄ«gi bremzÄ"ts, tas paātrināsies, par to nav Ä«paÅ¡u Å¡aubu. NovembrÄ« publicÄ"tais 3.ceturkšņa darbaspÄ"ka apsekojums uzrāda nodarbinātÄ«bas kāpuma bremzÄ"Å¡anos, taču arÄ« ļauj nojaust par arvien pieaugoÅ¡u uzņÄ"mÄ"ju piepÅ«li labu darbinieku atraÅ¡anā. PiemÄ"ram, straujāk par vidÄ"jo aug nodarbinātÄ«ba 55-64 gadu vecuma grupā. Strauji samazinās ilgstoÅ¡o bezdarbnieku skaits, piemÄ"ram 3-4 gadus bez darba bijuÅ¡o skaits gada laikā sarucis gandrÄ«z uz pusi. Tas, ka Å¡o tradicionāli diskriminÄ"to grupu pārstāvjiem ir vieglāk atrast darbu, ir lieliska ziņa un arÄ« norāda, ka uzņÄ"mÄ"ji atrod veidus, kā mazināt mÅ«su izglÄ«tÄ«bas sistÄ"mas nepilnÄ«bu ietekmi. Taču Å¡Ä«s darba tirgus rezerves nav bezgalÄ«gas.